bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

SEB: Latvija no Baltijas valstīm ir viselastīgākā pret Krievijas sankciju ietekmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrināsies visās trijās Baltijas valstīs, bet joprojām temps būs mērens, sasniedzot savu potenciālo tempu tikai 2017.gadā. Privātā patēriņa kāpums turpinās uzturēt izaugsmi Baltijas valstīs, prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Eksporta un kapitāla izdevumu attīstība būs ierobežota Krievijas lejupslīdes un importa ierobežojumu, kā arī ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. No eksporta atkarīgā Igaunija lēnām atgūstas no pēdējos gados piedzīvotās palēnināšanās. Latvija, šķiet, pagaidām no Baltijas valstīm uzrāda vislielāko elastību pret Krievijas vājuma un sankciju ietekmi. Savukārt uz Lietuvu Krievijas faktors ir izrādījies lielāks, nekā tika gaidīts, kā dēļ izaugsmes perspektīvas ir samazinātas, skaidro ekonomists.

Latvija šogad pieaugs par 2,4%, nākamgad par 2,7%. Igaunijas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam ir 2,2% un 2,7%, Lietuvai attiecīgi 2% un 2,8%. Varam secināt, ka iespējas Latvijas izaugsmei ir labas. Tomēr risku līmenis ir pietiekami augsts, pasaulē valdošā piesardzība, kas turpina iegrožot atgūšanās tempu, neizzudīs, bet turpinās atbalsoties arī tendencēs Latvijā, uzsver Gašpuitis.

Runājot par globālo ekonomiku, Gašpuitis norāda, ka pasaules ekonomika turpina spītēt gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos – viens no būtiskākajiem iemesliem ir attīstīto valstu uzņēmējos un mājsaimniecībās valdošā piesardzība. Šī iemesla dēļ zemās procentu likmes, pieaugošās aktīvu cenas un spēcīgāka pirktspēja nespēj panākt kapitāla izdevumu un patēriņa aktivizēšanos.

Tikmēr ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku perspektīvām. Ķīnas akciju tirgus lejupslīde apvienojumā ar izmaiņām valūtas politikā, kas novedusi pie juaņas devalvācijas, ir pacēlusi jautājumus par valsts ekonomisko stabilitāti. Savukārt Brazīlija, Krievija un Ukraina saskaras ar nopietniem ekonomikas, tai skaitā politiskās krīzes izaicinājumiem. Globalizācijas procesu palēnināšanās ietekmē strauji augošajās valstīs ir kļuvušas skaidrākas demogrāfiskās un strukturālās problēmas. Arī pasaules tirdzniecības pieauguma temps, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir palēninājies, skaidro bankas eksperts.

Tomēr galvenās iezīmes saglabājas nemainīgas. Amerikas Savienoto Valstu ekonomika no šogad gandrīz 2,5% pieauguma drīzumā paātrinās savu kāpuma tempu līdz aptuveni 3%. Līdz šim ASV rūpniecības sektora attīstību ir kavējis spēcīgais dolārs, taču pakalpojumu sektorā un mājokļu tirgū valda optimisms. Amerikāņu mājsaimniecību ienākumus balstīs nodarbinātības kāpums un, visbeidzot, arī ātrāks darba samaksas pieaugums. Japānā gada pirmajā pusē dominēja vājš patēriņš un eksports.

Tikmēr Rietumeiropas ekonomiskie apstākļi ir stabilizējušies. Neskatoties uz spēcīgu valūtu un stingru fiskālo politiku, Lielbritānija piedzīvo diezgan strauju ekonomisko izaugsmi. Eirozona ir spējusi sekmīgi pārvarēt Grieķijas parādu krīzes vilni un pagaidām ir grūti saskatīt kādu paliekoši negatīvu ietekmi. Vācijas ekonomika attīstās veselīgā tempā, bet Spānija ir pozitīvi pārsteigusi.

Vājāka valūta, brīvāki kreditēšanas nosacījumi Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas ietekmē, kā arī zemas energoresursu cenas palīdzēs eirozonas ekonomikai paātrināt izaugsmi, tas ir, no aptuveni 1,5% šogad līdz vairāk nekā 2% 2016.gadā. Tikmēr ASV IKP pieaugums augstāko punktu sasniegs 2016.gadā un tad pamazām tuvosies ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Dažādi faktori liecina, ka ekonomika turpinās paplašināties, uz ko norāda ciklisko nozaru potenciāls, kā arī nesteidzīga procentu likmju normalizēšanās. Eirozonā bezdarba līmenis joprojām ir augsts un turpmākais uzlabojums būs lēns, prognozē Gašpuitis.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās notiks pakāpeniski un kontrolētā veidā. Nesenā eksporta lejupslīde var norādīt uz atsevišķām konkurētspējas problēmām, bet Ķīnas eksports ir ievērojami vairāk atkarīgs no izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā un ne tik daudz no valūtas kursa izmaiņām. Tādēļ nesenā juaņas devalvācija drīzāk jāuzskata par soli finanšu tirgus liberalizācijas virzienā. Līdzšinējo palēninājumu galvenokārt virza vājš mājokļu tirgus un kapitāla izdevumu sarukums, taču šajās jomās vērojamas stabilizācijas pazīmes. Tikmēr Pekinai ir gan monetārie, gan fiskālie instrumenti, lai spētu ekonomiku stabilizēt. Tuvākajā perspektīvā noteikti, kaut process nebūs gluds. Ekonomiskās situācijas vērtējumu ir nomācis akciju tirgus kritums un centrālās bankas valūtas politikas pārorientēšanās. Šajā kontekstā liela neskaidrība ir par reformu īstenošanas turpmāko gaitu un iespējamajām kļūdām, kas saistītas ar finanšu tirgus deregulāciju. Labāka izaugsme Indijā palīdzēs uzturēt vispārējo strauji augošo ekonomiku izaugsmes līmeni. Kopumā pasaules IKP pieaugums šogad sasniegs 3,2% un 3,8% 2016.gadā, paredz ekonomists.

«Dažādu reģionu ekonomiku resursu izmantošanas līmeņa novērtējums ir svarīgs turpmākās centrālās bankas politikas un finanšu tirgus virzības prognozēšanai. Bezdarbs ASV, Japānā un Vācijā ir tuvu līdzsvaram, bet pagaidām ir maz pazīmju ātrākam darba samaksas pieaugumam. Saistībā ar globālās inflācijas izsīkumu, jo īpaši attiecībā uz precēm, turpina dominēt deflācijas spēki. Inflācija un bezdarbs vairs nekorelē pēc savas klasiskās apgrieztās attiecības, kas monetārās politikas veidotājiem rada galvassāpes. Rodas jautājums – vai varam paļauties uz zemu inflāciju un lēnu algu pieaugumu, vai riskējam ar «kečupa efektu» (negaidītu un spēcīgu uzplaiksnījumu), kad darba tirgus uzkarsīs? ASV Centrālā banka (Fed) ir skaidri norādījusi, ka tā ir gatava sākt galveno procentu likmju pieaugumu un nevēlas atmest tradicionālās analītiskās sistēmas, un, iespējams, uzskata, ka pastāv lielāks risks priekšlaicīgi nogriezt atveseļošanos, nekā pārkaršanas scenārijam, ja centrālajai bankai ar likmju pieaugumu nāktos nogaidīt pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka Fed rīkosies ļoti piesardzīgi, taču joprojām ir iespēja, ka pirmais procentu likmes kāpums tomēr notiks septembrī, bet otrais cēliens nebūs ātrāk par 2016. gada martu. Likmes pieauguma trajektorija solās būt ļoti pakāpeniska. Fed sastapsies ar zemas inflācijas apstākļiem, kad citas pasaules vadošās centrālās bankas turpinās savu stimulējošo politiku. Tas nozīmē arī atšķirīgas tendences valūtas kursos. Attīstības valstu tirgi ir visneaizsargātākie pret Fed likmju pieaugumu, bet vēsture rāda, ka šo valstu aktīvu cenas parasti ir izturīgākas pret stingrāku Fed politiku, ja likmju pieaugums balstās uz spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi,» skaidro bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, ekonomiskās perspektīvas ziemeļvalstīs joprojām ir atšķirīgas. Prognoze par 3% Zviedrijas IKP pieaugumu šogad paliek nemainīga. Labo izaugsmi uztur spēcīgāki starptautiskās ekonomikas apstākļi. Tomēr tie vēl nav spējuši būtiski paātrināt rūpniecības veikumu. Preču eksports un rūpnieciskā ražošana 2015. gada pirmajā pusē pieauga, bet apsteidzošie rādītāji par strauju izaugsmi neliecina. Neskatoties tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos, Zviedrijas tekošā konta pārpalikums joprojām ir augsts, galvenokārt pateicoties kapitāla ienākumiem. Straujais iedzīvotāju pieaugums ietekmē iekšzemes ekonomisko sniegumu dažādos veidos. Privātais patēriņš aug salīdzinoši labā tempā, bet patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaug nedaudz lēnāk, jo mājsaimniecības turpina veidot savus uzkrājumus. Nodarbinātība palielinās veselīgā tempā, daļēji pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, taču bezdarbs samazinās ļoti lēni.

Dānijā atveseļošanās ir pārliecinoša, bet Norvēģijas ekonomiku kavē naftas cenu krituma sekas. Jau ilgu laiku Somijas ekonomika cīnās ar strukturālajām problēmām. Pēc trīs gadu krituma šogad būs nulles pieaugums. Reģionam kopumā izaugsmes perspektīvas tomēr vērtējamas kā diezgan labas. Vāja krona un elastīgas mājsaimniecības ierobežos palēnināšanās mērogu Norvēģijā, ko veicina sarežģījumi naftas ieguves sektorā. Savukārt Dānijas izaugsme paātrinās ar ekspansīvas fiskālās politikas un labu patēriņa pieauguma palīdzību.

Ref: 102.000.102.10607


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.