bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija
LatviaLatvija

SEB: Latvija no Baltijas valstīm ir viselastīgākā pret Krievijas sankciju ietekmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrināsies visās trijās Baltijas valstīs, bet joprojām temps būs mērens, sasniedzot savu potenciālo tempu tikai 2017.gadā. Privātā patēriņa kāpums turpinās uzturēt izaugsmi Baltijas valstīs, prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Eksporta un kapitāla izdevumu attīstība būs ierobežota Krievijas lejupslīdes un importa ierobežojumu, kā arī ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. No eksporta atkarīgā Igaunija lēnām atgūstas no pēdējos gados piedzīvotās palēnināšanās. Latvija, šķiet, pagaidām no Baltijas valstīm uzrāda vislielāko elastību pret Krievijas vājuma un sankciju ietekmi. Savukārt uz Lietuvu Krievijas faktors ir izrādījies lielāks, nekā tika gaidīts, kā dēļ izaugsmes perspektīvas ir samazinātas, skaidro ekonomists.

Latvija šogad pieaugs par 2,4%, nākamgad par 2,7%. Igaunijas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam ir 2,2% un 2,7%, Lietuvai attiecīgi 2% un 2,8%. Varam secināt, ka iespējas Latvijas izaugsmei ir labas. Tomēr risku līmenis ir pietiekami augsts, pasaulē valdošā piesardzība, kas turpina iegrožot atgūšanās tempu, neizzudīs, bet turpinās atbalsoties arī tendencēs Latvijā, uzsver Gašpuitis.

Runājot par globālo ekonomiku, Gašpuitis norāda, ka pasaules ekonomika turpina spītēt gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos – viens no būtiskākajiem iemesliem ir attīstīto valstu uzņēmējos un mājsaimniecībās valdošā piesardzība. Šī iemesla dēļ zemās procentu likmes, pieaugošās aktīvu cenas un spēcīgāka pirktspēja nespēj panākt kapitāla izdevumu un patēriņa aktivizēšanos.

Tikmēr ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku perspektīvām. Ķīnas akciju tirgus lejupslīde apvienojumā ar izmaiņām valūtas politikā, kas novedusi pie juaņas devalvācijas, ir pacēlusi jautājumus par valsts ekonomisko stabilitāti. Savukārt Brazīlija, Krievija un Ukraina saskaras ar nopietniem ekonomikas, tai skaitā politiskās krīzes izaicinājumiem. Globalizācijas procesu palēnināšanās ietekmē strauji augošajās valstīs ir kļuvušas skaidrākas demogrāfiskās un strukturālās problēmas. Arī pasaules tirdzniecības pieauguma temps, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir palēninājies, skaidro bankas eksperts.

Tomēr galvenās iezīmes saglabājas nemainīgas. Amerikas Savienoto Valstu ekonomika no šogad gandrīz 2,5% pieauguma drīzumā paātrinās savu kāpuma tempu līdz aptuveni 3%. Līdz šim ASV rūpniecības sektora attīstību ir kavējis spēcīgais dolārs, taču pakalpojumu sektorā un mājokļu tirgū valda optimisms. Amerikāņu mājsaimniecību ienākumus balstīs nodarbinātības kāpums un, visbeidzot, arī ātrāks darba samaksas pieaugums. Japānā gada pirmajā pusē dominēja vājš patēriņš un eksports.

Tikmēr Rietumeiropas ekonomiskie apstākļi ir stabilizējušies. Neskatoties uz spēcīgu valūtu un stingru fiskālo politiku, Lielbritānija piedzīvo diezgan strauju ekonomisko izaugsmi. Eirozona ir spējusi sekmīgi pārvarēt Grieķijas parādu krīzes vilni un pagaidām ir grūti saskatīt kādu paliekoši negatīvu ietekmi. Vācijas ekonomika attīstās veselīgā tempā, bet Spānija ir pozitīvi pārsteigusi.

Vājāka valūta, brīvāki kreditēšanas nosacījumi Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas ietekmē, kā arī zemas energoresursu cenas palīdzēs eirozonas ekonomikai paātrināt izaugsmi, tas ir, no aptuveni 1,5% šogad līdz vairāk nekā 2% 2016.gadā. Tikmēr ASV IKP pieaugums augstāko punktu sasniegs 2016.gadā un tad pamazām tuvosies ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Dažādi faktori liecina, ka ekonomika turpinās paplašināties, uz ko norāda ciklisko nozaru potenciāls, kā arī nesteidzīga procentu likmju normalizēšanās. Eirozonā bezdarba līmenis joprojām ir augsts un turpmākais uzlabojums būs lēns, prognozē Gašpuitis.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās notiks pakāpeniski un kontrolētā veidā. Nesenā eksporta lejupslīde var norādīt uz atsevišķām konkurētspējas problēmām, bet Ķīnas eksports ir ievērojami vairāk atkarīgs no izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā un ne tik daudz no valūtas kursa izmaiņām. Tādēļ nesenā juaņas devalvācija drīzāk jāuzskata par soli finanšu tirgus liberalizācijas virzienā. Līdzšinējo palēninājumu galvenokārt virza vājš mājokļu tirgus un kapitāla izdevumu sarukums, taču šajās jomās vērojamas stabilizācijas pazīmes. Tikmēr Pekinai ir gan monetārie, gan fiskālie instrumenti, lai spētu ekonomiku stabilizēt. Tuvākajā perspektīvā noteikti, kaut process nebūs gluds. Ekonomiskās situācijas vērtējumu ir nomācis akciju tirgus kritums un centrālās bankas valūtas politikas pārorientēšanās. Šajā kontekstā liela neskaidrība ir par reformu īstenošanas turpmāko gaitu un iespējamajām kļūdām, kas saistītas ar finanšu tirgus deregulāciju. Labāka izaugsme Indijā palīdzēs uzturēt vispārējo strauji augošo ekonomiku izaugsmes līmeni. Kopumā pasaules IKP pieaugums šogad sasniegs 3,2% un 3,8% 2016.gadā, paredz ekonomists.

«Dažādu reģionu ekonomiku resursu izmantošanas līmeņa novērtējums ir svarīgs turpmākās centrālās bankas politikas un finanšu tirgus virzības prognozēšanai. Bezdarbs ASV, Japānā un Vācijā ir tuvu līdzsvaram, bet pagaidām ir maz pazīmju ātrākam darba samaksas pieaugumam. Saistībā ar globālās inflācijas izsīkumu, jo īpaši attiecībā uz precēm, turpina dominēt deflācijas spēki. Inflācija un bezdarbs vairs nekorelē pēc savas klasiskās apgrieztās attiecības, kas monetārās politikas veidotājiem rada galvassāpes. Rodas jautājums – vai varam paļauties uz zemu inflāciju un lēnu algu pieaugumu, vai riskējam ar «kečupa efektu» (negaidītu un spēcīgu uzplaiksnījumu), kad darba tirgus uzkarsīs? ASV Centrālā banka (Fed) ir skaidri norādījusi, ka tā ir gatava sākt galveno procentu likmju pieaugumu un nevēlas atmest tradicionālās analītiskās sistēmas, un, iespējams, uzskata, ka pastāv lielāks risks priekšlaicīgi nogriezt atveseļošanos, nekā pārkaršanas scenārijam, ja centrālajai bankai ar likmju pieaugumu nāktos nogaidīt pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka Fed rīkosies ļoti piesardzīgi, taču joprojām ir iespēja, ka pirmais procentu likmes kāpums tomēr notiks septembrī, bet otrais cēliens nebūs ātrāk par 2016. gada martu. Likmes pieauguma trajektorija solās būt ļoti pakāpeniska. Fed sastapsies ar zemas inflācijas apstākļiem, kad citas pasaules vadošās centrālās bankas turpinās savu stimulējošo politiku. Tas nozīmē arī atšķirīgas tendences valūtas kursos. Attīstības valstu tirgi ir visneaizsargātākie pret Fed likmju pieaugumu, bet vēsture rāda, ka šo valstu aktīvu cenas parasti ir izturīgākas pret stingrāku Fed politiku, ja likmju pieaugums balstās uz spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi,» skaidro bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, ekonomiskās perspektīvas ziemeļvalstīs joprojām ir atšķirīgas. Prognoze par 3% Zviedrijas IKP pieaugumu šogad paliek nemainīga. Labo izaugsmi uztur spēcīgāki starptautiskās ekonomikas apstākļi. Tomēr tie vēl nav spējuši būtiski paātrināt rūpniecības veikumu. Preču eksports un rūpnieciskā ražošana 2015. gada pirmajā pusē pieauga, bet apsteidzošie rādītāji par strauju izaugsmi neliecina. Neskatoties tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos, Zviedrijas tekošā konta pārpalikums joprojām ir augsts, galvenokārt pateicoties kapitāla ienākumiem. Straujais iedzīvotāju pieaugums ietekmē iekšzemes ekonomisko sniegumu dažādos veidos. Privātais patēriņš aug salīdzinoši labā tempā, bet patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaug nedaudz lēnāk, jo mājsaimniecības turpina veidot savus uzkrājumus. Nodarbinātība palielinās veselīgā tempā, daļēji pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, taču bezdarbs samazinās ļoti lēni.

Dānijā atveseļošanās ir pārliecinoša, bet Norvēģijas ekonomiku kavē naftas cenu krituma sekas. Jau ilgu laiku Somijas ekonomika cīnās ar strukturālajām problēmām. Pēc trīs gadu krituma šogad būs nulles pieaugums. Reģionam kopumā izaugsmes perspektīvas tomēr vērtējamas kā diezgan labas. Vāja krona un elastīgas mājsaimniecības ierobežos palēnināšanās mērogu Norvēģijā, ko veicina sarežģījumi naftas ieguves sektorā. Savukārt Dānijas izaugsme paātrinās ar ekspansīvas fiskālās politikas un labu patēriņa pieauguma palīdzību.

Ref: 102.000.102.10607


Pievienot komentāru

Normandijas četrinieks neveiksmīgi pārrunā karadarbības pārtraukšanu Ukrainā

Tālruņa sarunai, apspriežot iespējas, kā izbeigt karu Ukrainas austrumos, Ukrainas, Krievijas un Francijas prezidenti un Vācijas kanclere veltījusi divas stundas, taču būtisks pavērsiens nav panākts.

Pamatapmācības kursu Kājnieku skolā sāks 25 jaunie karavīri

Tie 25 karavīri, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 26.jūlijā, sāks dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot kareivja pamatiemaņas Kājnieku skolā Alūksnē.

Igauņus brīdina: pēc ātruma pārsniegšanas Latvijā – neizspruksi

Igaunijas Ceļu pārvalde brīdinājusi iedzīvotājus, ka uz Latvijas ceļiem nesen uzstādīts daudz fotoradaru, un, tā kā abas valstis šai jomā ar informāciju apmainās automātiski, soda kvītis par pārkāpumiem mūsu pusē igauņu ātruma pārkāpējus mājas sasniegs dažu dienu laikā.

Rīgas ielu remontētājus sodīs par sliktu satiksmes organizēšanu darbu laikā

Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgas ielu remontdarbu veicējiem piemēros sodus par neatbilstošu satiksmes organizēšanu darbu laikā, ja konstatēs šādus pārkāpumus.

Valdība ļauj Bite Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, piešķīra atļauju Amerikas Savienotās Valsts investīciju kompānijas Providence Equity Partners Lietuvas uzņēmumam UAB BITE Lietuva iegūt izšķirošu ietekmi Latvijas mediju uzņēmumos SIA TV3 Latvia, AS Latvijas neatkarīgā televīzija un SIA Star FM.

Latvija ierindota 34.vietā pasaules pensionēšanās indeksā

 Latvija ierindota 34.vietā aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Natixis Global Asset Management pasaules pensionēšanās indeksā, un tas ir par divām vietām zemāk nekā pērn, liecina 2017.gada indeksa ziņojums.

Apdrošinātājs: Piekto daļu ceļojumu atlīdzību veido saslimšanas ar bērniem

Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ. Piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem.

Nepilngadīgam Latvijas pilsonim liegta izceļošana no valsts

Aizvadītajā dienā pirmdien, 24.jūlijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus. Vienlaikus ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem nederīgu dokumentu dēļ.

Prognozē, ka teju puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro.

Latvijā bijis sestais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas rādītājs Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi bijis Eiropā sestais zemākais rādītājs jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijā.

VARAM: Rīgas domes grozījumi par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu

 Rīgas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM). Ministrija nosūtījusi Rīgas domei vēstuli, kurā uzdod precizēt saistošos noteikumus un nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām, informē VARAM.

49 Igaunijas «kvotu bēgļi» pārsnieguši atļauto prombūtnes laiku

Ilgāk par atļautajām 90 dienām Igaunijā nav atradušies 49 bēgļi, kurus Igaunija uzņēmusi Eiropas Savienības solidārās bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros.

Latvijas Pasts bojātā veidā saņem 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas

Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas, kas piegādāti ar aviosatiksmi. Maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu,

LRA rosina samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi uz 12%

Latvijas Reģionu apvienības deputāti rosina mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteikt 12% apmērā, līdzšinējo 15% vietā, kā arī noteikt, ka apgrozījums kalendāra gadā mikrouzņēmumiem nesamazinās līdz 40 000 eiro, kā to piedāvā valdība, bet paliek kā līdz šim -nepārsniedzot 100 000 eiro.

Tiesas atcēlusi Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa

Rīgas Pārdaugavas tiesa  pirmdien, 24.jūlijā, atcēlusi pašlaik apcietinājumā esošo maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa, informē Maksātnespējas administrācijas pārstāve.

Bildēs: Korsikā cīnās ar mežu ugunsgrēkiem

Francijai piederošajā Vidusjūras salā Korsikā naktī uz 25.jūliju turpinājusies cīņa ar plašiem mežu ugunsgrēkiem, kas deg ap 900 hektāru platībā.

Par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturēts Krievijas pilsonis

Militārā policija aizvadītajā nedēļā par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturējusi Krievijas pilsoni. Bezpilota lidaparāta operators nodots Valsts policijai.

Šā gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

Šī gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 miljonu eiro pārpalikums, taču, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 milj. eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Zviedrijas valdība paziņo par «katastrofālu» datu noplūdi

Zviedrijas valdība atzinusi, ka tās struktūrvienība 2015.gadā, pērkot ārpakalpojumus informācijas tehnoloģiju jomā, nopludinājusi lielu apjomu klasificētu datu, ko Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens raksturojis kā katastrofu.

Viedoklis: ES lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija organizēja tikšanos ar Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta vadošajiem speciālistiem, lai diskusijas ietvaros meklētu risinājumus turpmākai iespējai laukus apsēt ar kodinātu vasaras rapša sēklu.

Vai gaidāms vēl straujāks akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm?

Finanšu ministrija rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Naftas cenas pieaug, dolāra vērtība krītas, bet biržu indeksi uzrāda dažādas tendences

Naftas cenas pirmdien, 24.jūlijā,  pieauga, bet dolāra vērtība saruka, mazinoties cerībām, ka Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju sistēma šogad atkārtoti palielinās bāzes procentlikmi.

LTRK: e-veselības sistēma ļaus ievērojami samazināt negodprātīgo slimotāju skaitu

«Veselības ministrijai ir maksimāli jānodrošina e-veselības ieviešana un jāveido tāda ārstniecības speciālistu politika, kas ir vērsta uz darbaspēka atgriešanu darba tirgū pēc iespējas ātrāk, nevis ilgstošu darbnespējas lapu izdošanu,» uzsver  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pārstāvji. 

Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas starptautiskajā aizņēmumu tirgū

Ilgstošu finanšu grūtību māktā Grieķija pēc trīs gadu pārtraukuma plāno atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, lai aizņemtos naudu.

Vucāns: Nodokļu reformas likumiem priekšlikumu ir «pietiekami daudz»

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem. Proti, Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Jaunākie komentāri