bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

SEB: Latvija no Baltijas valstīm ir viselastīgākā pret Krievijas sankciju ietekmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrināsies visās trijās Baltijas valstīs, bet joprojām temps būs mērens, sasniedzot savu potenciālo tempu tikai 2017.gadā. Privātā patēriņa kāpums turpinās uzturēt izaugsmi Baltijas valstīs, prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Eksporta un kapitāla izdevumu attīstība būs ierobežota Krievijas lejupslīdes un importa ierobežojumu, kā arī ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. No eksporta atkarīgā Igaunija lēnām atgūstas no pēdējos gados piedzīvotās palēnināšanās. Latvija, šķiet, pagaidām no Baltijas valstīm uzrāda vislielāko elastību pret Krievijas vājuma un sankciju ietekmi. Savukārt uz Lietuvu Krievijas faktors ir izrādījies lielāks, nekā tika gaidīts, kā dēļ izaugsmes perspektīvas ir samazinātas, skaidro ekonomists.

Latvija šogad pieaugs par 2,4%, nākamgad par 2,7%. Igaunijas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam ir 2,2% un 2,7%, Lietuvai attiecīgi 2% un 2,8%. Varam secināt, ka iespējas Latvijas izaugsmei ir labas. Tomēr risku līmenis ir pietiekami augsts, pasaulē valdošā piesardzība, kas turpina iegrožot atgūšanās tempu, neizzudīs, bet turpinās atbalsoties arī tendencēs Latvijā, uzsver Gašpuitis.

Runājot par globālo ekonomiku, Gašpuitis norāda, ka pasaules ekonomika turpina spītēt gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos – viens no būtiskākajiem iemesliem ir attīstīto valstu uzņēmējos un mājsaimniecībās valdošā piesardzība. Šī iemesla dēļ zemās procentu likmes, pieaugošās aktīvu cenas un spēcīgāka pirktspēja nespēj panākt kapitāla izdevumu un patēriņa aktivizēšanos.

Tikmēr ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku perspektīvām. Ķīnas akciju tirgus lejupslīde apvienojumā ar izmaiņām valūtas politikā, kas novedusi pie juaņas devalvācijas, ir pacēlusi jautājumus par valsts ekonomisko stabilitāti. Savukārt Brazīlija, Krievija un Ukraina saskaras ar nopietniem ekonomikas, tai skaitā politiskās krīzes izaicinājumiem. Globalizācijas procesu palēnināšanās ietekmē strauji augošajās valstīs ir kļuvušas skaidrākas demogrāfiskās un strukturālās problēmas. Arī pasaules tirdzniecības pieauguma temps, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir palēninājies, skaidro bankas eksperts.

Tomēr galvenās iezīmes saglabājas nemainīgas. Amerikas Savienoto Valstu ekonomika no šogad gandrīz 2,5% pieauguma drīzumā paātrinās savu kāpuma tempu līdz aptuveni 3%. Līdz šim ASV rūpniecības sektora attīstību ir kavējis spēcīgais dolārs, taču pakalpojumu sektorā un mājokļu tirgū valda optimisms. Amerikāņu mājsaimniecību ienākumus balstīs nodarbinātības kāpums un, visbeidzot, arī ātrāks darba samaksas pieaugums. Japānā gada pirmajā pusē dominēja vājš patēriņš un eksports.

Tikmēr Rietumeiropas ekonomiskie apstākļi ir stabilizējušies. Neskatoties uz spēcīgu valūtu un stingru fiskālo politiku, Lielbritānija piedzīvo diezgan strauju ekonomisko izaugsmi. Eirozona ir spējusi sekmīgi pārvarēt Grieķijas parādu krīzes vilni un pagaidām ir grūti saskatīt kādu paliekoši negatīvu ietekmi. Vācijas ekonomika attīstās veselīgā tempā, bet Spānija ir pozitīvi pārsteigusi.

Vājāka valūta, brīvāki kreditēšanas nosacījumi Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas ietekmē, kā arī zemas energoresursu cenas palīdzēs eirozonas ekonomikai paātrināt izaugsmi, tas ir, no aptuveni 1,5% šogad līdz vairāk nekā 2% 2016.gadā. Tikmēr ASV IKP pieaugums augstāko punktu sasniegs 2016.gadā un tad pamazām tuvosies ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Dažādi faktori liecina, ka ekonomika turpinās paplašināties, uz ko norāda ciklisko nozaru potenciāls, kā arī nesteidzīga procentu likmju normalizēšanās. Eirozonā bezdarba līmenis joprojām ir augsts un turpmākais uzlabojums būs lēns, prognozē Gašpuitis.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās notiks pakāpeniski un kontrolētā veidā. Nesenā eksporta lejupslīde var norādīt uz atsevišķām konkurētspējas problēmām, bet Ķīnas eksports ir ievērojami vairāk atkarīgs no izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā un ne tik daudz no valūtas kursa izmaiņām. Tādēļ nesenā juaņas devalvācija drīzāk jāuzskata par soli finanšu tirgus liberalizācijas virzienā. Līdzšinējo palēninājumu galvenokārt virza vājš mājokļu tirgus un kapitāla izdevumu sarukums, taču šajās jomās vērojamas stabilizācijas pazīmes. Tikmēr Pekinai ir gan monetārie, gan fiskālie instrumenti, lai spētu ekonomiku stabilizēt. Tuvākajā perspektīvā noteikti, kaut process nebūs gluds. Ekonomiskās situācijas vērtējumu ir nomācis akciju tirgus kritums un centrālās bankas valūtas politikas pārorientēšanās. Šajā kontekstā liela neskaidrība ir par reformu īstenošanas turpmāko gaitu un iespējamajām kļūdām, kas saistītas ar finanšu tirgus deregulāciju. Labāka izaugsme Indijā palīdzēs uzturēt vispārējo strauji augošo ekonomiku izaugsmes līmeni. Kopumā pasaules IKP pieaugums šogad sasniegs 3,2% un 3,8% 2016.gadā, paredz ekonomists.

«Dažādu reģionu ekonomiku resursu izmantošanas līmeņa novērtējums ir svarīgs turpmākās centrālās bankas politikas un finanšu tirgus virzības prognozēšanai. Bezdarbs ASV, Japānā un Vācijā ir tuvu līdzsvaram, bet pagaidām ir maz pazīmju ātrākam darba samaksas pieaugumam. Saistībā ar globālās inflācijas izsīkumu, jo īpaši attiecībā uz precēm, turpina dominēt deflācijas spēki. Inflācija un bezdarbs vairs nekorelē pēc savas klasiskās apgrieztās attiecības, kas monetārās politikas veidotājiem rada galvassāpes. Rodas jautājums – vai varam paļauties uz zemu inflāciju un lēnu algu pieaugumu, vai riskējam ar «kečupa efektu» (negaidītu un spēcīgu uzplaiksnījumu), kad darba tirgus uzkarsīs? ASV Centrālā banka (Fed) ir skaidri norādījusi, ka tā ir gatava sākt galveno procentu likmju pieaugumu un nevēlas atmest tradicionālās analītiskās sistēmas, un, iespējams, uzskata, ka pastāv lielāks risks priekšlaicīgi nogriezt atveseļošanos, nekā pārkaršanas scenārijam, ja centrālajai bankai ar likmju pieaugumu nāktos nogaidīt pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka Fed rīkosies ļoti piesardzīgi, taču joprojām ir iespēja, ka pirmais procentu likmes kāpums tomēr notiks septembrī, bet otrais cēliens nebūs ātrāk par 2016. gada martu. Likmes pieauguma trajektorija solās būt ļoti pakāpeniska. Fed sastapsies ar zemas inflācijas apstākļiem, kad citas pasaules vadošās centrālās bankas turpinās savu stimulējošo politiku. Tas nozīmē arī atšķirīgas tendences valūtas kursos. Attīstības valstu tirgi ir visneaizsargātākie pret Fed likmju pieaugumu, bet vēsture rāda, ka šo valstu aktīvu cenas parasti ir izturīgākas pret stingrāku Fed politiku, ja likmju pieaugums balstās uz spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi,» skaidro bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, ekonomiskās perspektīvas ziemeļvalstīs joprojām ir atšķirīgas. Prognoze par 3% Zviedrijas IKP pieaugumu šogad paliek nemainīga. Labo izaugsmi uztur spēcīgāki starptautiskās ekonomikas apstākļi. Tomēr tie vēl nav spējuši būtiski paātrināt rūpniecības veikumu. Preču eksports un rūpnieciskā ražošana 2015. gada pirmajā pusē pieauga, bet apsteidzošie rādītāji par strauju izaugsmi neliecina. Neskatoties tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos, Zviedrijas tekošā konta pārpalikums joprojām ir augsts, galvenokārt pateicoties kapitāla ienākumiem. Straujais iedzīvotāju pieaugums ietekmē iekšzemes ekonomisko sniegumu dažādos veidos. Privātais patēriņš aug salīdzinoši labā tempā, bet patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaug nedaudz lēnāk, jo mājsaimniecības turpina veidot savus uzkrājumus. Nodarbinātība palielinās veselīgā tempā, daļēji pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, taču bezdarbs samazinās ļoti lēni.

Dānijā atveseļošanās ir pārliecinoša, bet Norvēģijas ekonomiku kavē naftas cenu krituma sekas. Jau ilgu laiku Somijas ekonomika cīnās ar strukturālajām problēmām. Pēc trīs gadu krituma šogad būs nulles pieaugums. Reģionam kopumā izaugsmes perspektīvas tomēr vērtējamas kā diezgan labas. Vāja krona un elastīgas mājsaimniecības ierobežos palēnināšanās mērogu Norvēģijā, ko veicina sarežģījumi naftas ieguves sektorā. Savukārt Dānijas izaugsme paātrinās ar ekspansīvas fiskālās politikas un labu patēriņa pieauguma palīdzību.

Ref: 102.000.102.10607


Pievienot komentāru

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.

Partiju cīņas par nodokļu reformām valdībā cer pabeigt jūnija vidū

Likumprojektus, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu, valdība varētu skatīt jūnija vidū.Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka Finanšu ministrija intensīvi strādā, sagatavojot likumprojektus. Mērķis ir, lai 13.jūnijā šie likumprojekti tiktu izskatīti valdībā, piebilda ministre.

Šonedēļ vairāk gaidāmi nokrišņi, gaisa temperatūra pazemināsies

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, laika apstākļus Latvijā noteiks ciklona dienvidrietumu mala, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem, kas centrālajos un austrumu rajonos nesīs īslaicīgu lietu, vietām iespējams arī pērkona negaiss, vēsta Vides, meteroloģijas un ģeoloģijas centrs.

Merkele: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Lielbritāniju

Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz sabiedrotajiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju, kopš pirmo vada Donalds Tramps, bet otrā nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, tā priekšvēlēšanu gaisotnē sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.