bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

SEB: Latvija no Baltijas valstīm ir viselastīgākā pret Krievijas sankciju ietekmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrināsies visās trijās Baltijas valstīs, bet joprojām temps būs mērens, sasniedzot savu potenciālo tempu tikai 2017.gadā. Privātā patēriņa kāpums turpinās uzturēt izaugsmi Baltijas valstīs, prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Eksporta un kapitāla izdevumu attīstība būs ierobežota Krievijas lejupslīdes un importa ierobežojumu, kā arī ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. No eksporta atkarīgā Igaunija lēnām atgūstas no pēdējos gados piedzīvotās palēnināšanās. Latvija, šķiet, pagaidām no Baltijas valstīm uzrāda vislielāko elastību pret Krievijas vājuma un sankciju ietekmi. Savukārt uz Lietuvu Krievijas faktors ir izrādījies lielāks, nekā tika gaidīts, kā dēļ izaugsmes perspektīvas ir samazinātas, skaidro ekonomists.

Latvija šogad pieaugs par 2,4%, nākamgad par 2,7%. Igaunijas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam ir 2,2% un 2,7%, Lietuvai attiecīgi 2% un 2,8%. Varam secināt, ka iespējas Latvijas izaugsmei ir labas. Tomēr risku līmenis ir pietiekami augsts, pasaulē valdošā piesardzība, kas turpina iegrožot atgūšanās tempu, neizzudīs, bet turpinās atbalsoties arī tendencēs Latvijā, uzsver Gašpuitis.

Runājot par globālo ekonomiku, Gašpuitis norāda, ka pasaules ekonomika turpina spītēt gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos – viens no būtiskākajiem iemesliem ir attīstīto valstu uzņēmējos un mājsaimniecībās valdošā piesardzība. Šī iemesla dēļ zemās procentu likmes, pieaugošās aktīvu cenas un spēcīgāka pirktspēja nespēj panākt kapitāla izdevumu un patēriņa aktivizēšanos.

Tikmēr ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku perspektīvām. Ķīnas akciju tirgus lejupslīde apvienojumā ar izmaiņām valūtas politikā, kas novedusi pie juaņas devalvācijas, ir pacēlusi jautājumus par valsts ekonomisko stabilitāti. Savukārt Brazīlija, Krievija un Ukraina saskaras ar nopietniem ekonomikas, tai skaitā politiskās krīzes izaicinājumiem. Globalizācijas procesu palēnināšanās ietekmē strauji augošajās valstīs ir kļuvušas skaidrākas demogrāfiskās un strukturālās problēmas. Arī pasaules tirdzniecības pieauguma temps, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir palēninājies, skaidro bankas eksperts.

Tomēr galvenās iezīmes saglabājas nemainīgas. Amerikas Savienoto Valstu ekonomika no šogad gandrīz 2,5% pieauguma drīzumā paātrinās savu kāpuma tempu līdz aptuveni 3%. Līdz šim ASV rūpniecības sektora attīstību ir kavējis spēcīgais dolārs, taču pakalpojumu sektorā un mājokļu tirgū valda optimisms. Amerikāņu mājsaimniecību ienākumus balstīs nodarbinātības kāpums un, visbeidzot, arī ātrāks darba samaksas pieaugums. Japānā gada pirmajā pusē dominēja vājš patēriņš un eksports.

Tikmēr Rietumeiropas ekonomiskie apstākļi ir stabilizējušies. Neskatoties uz spēcīgu valūtu un stingru fiskālo politiku, Lielbritānija piedzīvo diezgan strauju ekonomisko izaugsmi. Eirozona ir spējusi sekmīgi pārvarēt Grieķijas parādu krīzes vilni un pagaidām ir grūti saskatīt kādu paliekoši negatīvu ietekmi. Vācijas ekonomika attīstās veselīgā tempā, bet Spānija ir pozitīvi pārsteigusi.

Vājāka valūta, brīvāki kreditēšanas nosacījumi Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas ietekmē, kā arī zemas energoresursu cenas palīdzēs eirozonas ekonomikai paātrināt izaugsmi, tas ir, no aptuveni 1,5% šogad līdz vairāk nekā 2% 2016.gadā. Tikmēr ASV IKP pieaugums augstāko punktu sasniegs 2016.gadā un tad pamazām tuvosies ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Dažādi faktori liecina, ka ekonomika turpinās paplašināties, uz ko norāda ciklisko nozaru potenciāls, kā arī nesteidzīga procentu likmju normalizēšanās. Eirozonā bezdarba līmenis joprojām ir augsts un turpmākais uzlabojums būs lēns, prognozē Gašpuitis.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās notiks pakāpeniski un kontrolētā veidā. Nesenā eksporta lejupslīde var norādīt uz atsevišķām konkurētspējas problēmām, bet Ķīnas eksports ir ievērojami vairāk atkarīgs no izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā un ne tik daudz no valūtas kursa izmaiņām. Tādēļ nesenā juaņas devalvācija drīzāk jāuzskata par soli finanšu tirgus liberalizācijas virzienā. Līdzšinējo palēninājumu galvenokārt virza vājš mājokļu tirgus un kapitāla izdevumu sarukums, taču šajās jomās vērojamas stabilizācijas pazīmes. Tikmēr Pekinai ir gan monetārie, gan fiskālie instrumenti, lai spētu ekonomiku stabilizēt. Tuvākajā perspektīvā noteikti, kaut process nebūs gluds. Ekonomiskās situācijas vērtējumu ir nomācis akciju tirgus kritums un centrālās bankas valūtas politikas pārorientēšanās. Šajā kontekstā liela neskaidrība ir par reformu īstenošanas turpmāko gaitu un iespējamajām kļūdām, kas saistītas ar finanšu tirgus deregulāciju. Labāka izaugsme Indijā palīdzēs uzturēt vispārējo strauji augošo ekonomiku izaugsmes līmeni. Kopumā pasaules IKP pieaugums šogad sasniegs 3,2% un 3,8% 2016.gadā, paredz ekonomists.

«Dažādu reģionu ekonomiku resursu izmantošanas līmeņa novērtējums ir svarīgs turpmākās centrālās bankas politikas un finanšu tirgus virzības prognozēšanai. Bezdarbs ASV, Japānā un Vācijā ir tuvu līdzsvaram, bet pagaidām ir maz pazīmju ātrākam darba samaksas pieaugumam. Saistībā ar globālās inflācijas izsīkumu, jo īpaši attiecībā uz precēm, turpina dominēt deflācijas spēki. Inflācija un bezdarbs vairs nekorelē pēc savas klasiskās apgrieztās attiecības, kas monetārās politikas veidotājiem rada galvassāpes. Rodas jautājums – vai varam paļauties uz zemu inflāciju un lēnu algu pieaugumu, vai riskējam ar «kečupa efektu» (negaidītu un spēcīgu uzplaiksnījumu), kad darba tirgus uzkarsīs? ASV Centrālā banka (Fed) ir skaidri norādījusi, ka tā ir gatava sākt galveno procentu likmju pieaugumu un nevēlas atmest tradicionālās analītiskās sistēmas, un, iespējams, uzskata, ka pastāv lielāks risks priekšlaicīgi nogriezt atveseļošanos, nekā pārkaršanas scenārijam, ja centrālajai bankai ar likmju pieaugumu nāktos nogaidīt pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka Fed rīkosies ļoti piesardzīgi, taču joprojām ir iespēja, ka pirmais procentu likmes kāpums tomēr notiks septembrī, bet otrais cēliens nebūs ātrāk par 2016. gada martu. Likmes pieauguma trajektorija solās būt ļoti pakāpeniska. Fed sastapsies ar zemas inflācijas apstākļiem, kad citas pasaules vadošās centrālās bankas turpinās savu stimulējošo politiku. Tas nozīmē arī atšķirīgas tendences valūtas kursos. Attīstības valstu tirgi ir visneaizsargātākie pret Fed likmju pieaugumu, bet vēsture rāda, ka šo valstu aktīvu cenas parasti ir izturīgākas pret stingrāku Fed politiku, ja likmju pieaugums balstās uz spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi,» skaidro bankas eksperts.

Pēc viņa sacītā, ekonomiskās perspektīvas ziemeļvalstīs joprojām ir atšķirīgas. Prognoze par 3% Zviedrijas IKP pieaugumu šogad paliek nemainīga. Labo izaugsmi uztur spēcīgāki starptautiskās ekonomikas apstākļi. Tomēr tie vēl nav spējuši būtiski paātrināt rūpniecības veikumu. Preču eksports un rūpnieciskā ražošana 2015. gada pirmajā pusē pieauga, bet apsteidzošie rādītāji par strauju izaugsmi neliecina. Neskatoties tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos, Zviedrijas tekošā konta pārpalikums joprojām ir augsts, galvenokārt pateicoties kapitāla ienākumiem. Straujais iedzīvotāju pieaugums ietekmē iekšzemes ekonomisko sniegumu dažādos veidos. Privātais patēriņš aug salīdzinoši labā tempā, bet patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaug nedaudz lēnāk, jo mājsaimniecības turpina veidot savus uzkrājumus. Nodarbinātība palielinās veselīgā tempā, daļēji pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, taču bezdarbs samazinās ļoti lēni.

Dānijā atveseļošanās ir pārliecinoša, bet Norvēģijas ekonomiku kavē naftas cenu krituma sekas. Jau ilgu laiku Somijas ekonomika cīnās ar strukturālajām problēmām. Pēc trīs gadu krituma šogad būs nulles pieaugums. Reģionam kopumā izaugsmes perspektīvas tomēr vērtējamas kā diezgan labas. Vāja krona un elastīgas mājsaimniecības ierobežos palēnināšanās mērogu Norvēģijā, ko veicina sarežģījumi naftas ieguves sektorā. Savukārt Dānijas izaugsme paātrinās ar ekspansīvas fiskālās politikas un labu patēriņa pieauguma palīdzību.

Ref: 102.000.102.10607


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.