bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala

SEB: Lejupslīde Ukrainā un Krievijā turpināsies

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas un Ukrainas ekonomikās arī turpmāk būs vērojama recesija, secināts SEB bankas jaunākajā Eastern European Outlook apskatā. Bankas eksperti uzskata, ka lejupslīde Krievijā turpināsies, iestiepjoties arī 2016.gadā un tas notiks galvenokārt zemo naftas cenu un sankciju pret Krieviju dēļ, kuras, visticamāk, tiks pagarinātas.

Tikmēr Baltijas un Centrāleiropas valstis turpinās uzrādīt pienācīgu ekonomisko izaugsmi, ko galvenokārt uzturēs augošs iekšzemes pieprasījums. Savukārt straujāko izaugsmi Austrumeiropā uzrādīs Polija un Čehija, portālu BNN informē SEB banka.

Sagaidāms, ka Krievijas un Ukrainas konflikts un tā ietekme uz reģiona ekonomiskajām attiecībām būs ilgstoša. Bankas eksperti lēš, ka Eiropas Savienības (ES) samita laikā, kas notiks nākamā gada janvārī, sankcijas pret Krieviju tiks pagarinātas, tomēr nevar izslēgt, ka tās var tikt nedaudz mīkstinātas.  Tikmēr ASV, kas savās pozīcijās ir asākas, sankcijas visa nākamā gada laikā saglabās. Rezultātā Krievija, kas uz ES un ASV sankcijām ir atbildējusi pagarinot savu pārtikas produktu importa aizliegumu līdz nākamajai vasarai, sankciju karā būs lielākā zaudētāja.

Baltijas valstis Krievijas ekonomiskās lejupslīdes un pārtikas importa sankcijas izjūt smagāk nekā Centrāleiropas valstis, jo tām ir lielāka tirdzniecības sadarbība ar Krieviju. Tomēr mājsaimniecību patēriņam izdevīgie nosacījumi ir galvenais iemesls, kāpēc Baltijas valstis un Centrāleiropa turpinās uzrādīt labu noturību pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi un to ekonomiku vājumu. Spēcīgi reālie ienākumi, palielinot nodarbinātību un tikai piesardzīgi augošās zemās procentu likmes, uzturēs labu patēriņa pieaugumu. Kapitāla izdevumu aktivitāte, kas līdz šim ir bijusi samērā gausa, nedaudz palielināsies, bet to joprojām kavēs ģeopolitiskā nenoteiktība. Pieticīgais eksporta pieaugums ļoti pakāpeniski nostiprināsies, jo pieaugs Vācijas pieprasījums, kas ir īpaši svarīgi Centrāleiropas valstīm, kā arī Ziemeļvalstīs, kas ir nozīmīgi tirgi Baltijas valstīm.

Inflācijas tempi Austrumeiropas reģionā būs atšķirīgi. Augsta inflācija sagaidāma Ukrainā un Krievijā, ko veicina valūtas vērtības samazināšanās. Pēdējo mēnešu laikā tā ir sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk ļoti pakāpeniski mazināsies. Vairumā citu Austrumeiropas ekonomiku inflācija ir zema – tā ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu. Inflācija atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas pieauguma rezultātā. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors.

Attiecībā uz IKP SEB bankas eksperti uzskata, ka Latvija būs visstraujāk augošā Baltijas valstu ekonomika. Aplēses liecina, ka IKP nākamgad pieaugs par 2,7% un 3,5% 2017.gadā. Šāda izaugsme turpinās balstīties patēriņā, tomēr ES fondu ietekmē nedaudz pieaugs arī investīciju aktivitāte. Eksporta diversifikācija turpināsies, kā rezultātā straujšs eksporta pieaugums nav sagaidāms. Igaunijas šā gada prognoze vājā eksporta dēļ ir nedaudz samazināta, taču izaugsme atgūsies, galvenokārt ar patēriņa buma un spēcīgā Zviedrijas pieprasījuma palīdzību – attiecīgi ziemļu kaimiņiem IKP pieaugums 2016.gadā tiek prognozēts par 2,7% un 2017.gadā – 3,4%. Lietuvas izaugsme šogad būs nesteidzīga. To ietekmē gan Krievija, gan arī zemās naftas cenas, kas iedragājušas valstij nozīmīgo naftas pārstrādes eksportu. Pieaugums tuvāko divu gadu laikā paātrināsies līdz 3%. Polija uzrāda stabilu izaugsmi. 2016.gadā tā paātrināsies līdz 3,6%, bet 2017.gadā 3,8%. Pēc šā rudens parlamenta vēlēšanām sagaidāma valdības maiņa, tomēr ekonomiskās attīstības gaitu tas neietekmēs. Krievijas IKP turpinās samazināties arī nākamgad, bet lejupslīdes temps no 4% šogad saruks līdz 1% nākamgad. Atgūšanos apgrūtinās zemās naftas cenas, sankcijas un strukturālās problēmas. Bez tālejošām reformām, kas risinātu tādas problēmas kā slikto uzņēmējdarbības vidi, investīciju trūkumu un lielo atkarību no naftas eksporta, ekonomikas izaugsme nākotnē būs ļoti vāja. Ukraina šogad piedzīvos vēl vienu strauju IKP kritumu par 12%. Turpmākajos divos gados sagaidāma vāja izaugsme. Nesenā vienošanās par parādu norakstīšanu privātajiem aizdevējiem un SVF palīdzības programma veicinās stabilizāciju.

Ref: 102.000.102.11035


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.