bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

SEB: Politiķi arvien vairāk jauksies atalgojuma tendencēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Globālie finanšu tirgi pierāda dzīvotspēju vidē ar skaidri paaugstinātu politiskā riska līmeni. Monetārās politikas veidotāji gūst atzinību to spējai novērst akciju un obligāciju cenu kritumu. Tajā pašā laikā monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa sacītā, «2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija iespējams novērot izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. Strauji augt turpina Indija, bet Ķīnas ekonomika kontrolēti palēninās. Kopumā izaugsmes perspektīvas 2016-2018.gada periodam nav iespaidīgas. Joprojām riski uzrādīt sliktākus izaugsmi pārsniedz iespēju apsteigt prognozēto. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1,7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%.»

«Kopumā monetārā politika nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo vairākās centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka savas galvenās procentu likmes turpinās samazināt.

Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FED) dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018.gadā sasniegs 1,75%. Daudzās valstīs starpība starp potenciālo un faktisko IKP izaugsmi izlīdzināsies, bet politiķi arvien vairāk iejauksies atalgojuma tendencēs, savukārt preču cenas stabilizēsies nedaudz augstākā līmenī, kas izaicinās inflācijas vidi. Brent naftas cena 2018.gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja,» prognozē ekonomists.

Pēc bankas eksperta teiktā, «augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes, liekot centrālajām bankām pielāgot savus uzskatus par neitrālās galvenās procentu likmes līmeni. Tas nozīmē, ka šodienas monetārā politika nav tik stimulējoša, kā iepriekš pieņemts, kas savukārt nozīmē arī lēnāku galveno procentu likmju pieaugumu nākotnē. Saistītie riski ar pieaugošām aktīvu cenām un privātiem parādiem, bet nelielu vai nekādu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, palielina spiedienu veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Turklāt nepilnības banku sistēmās eirozonā, Japānā un citviet ierobežo monetārās politikas iespējas. Turklāt publiskā sektora parāda uzkrāšanās pēdējos gados ierobežo valdību manevra iespējas. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt iespēja, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansētas izmantojot «helikopteru naudu».»

Lielbritānijas izstāšanās riski uz Eiropas Savienības un Lielbritānijas ekonomiku kopumā varētu būt ierobežoti, taču politiskie riski ir nopietni. Turklāt, ja izstāšanās tiek aktivizēta nākamā gada sākumā, ir ļoti apšaubāmi, ka Apvienotā Karaliste spēs nokārtot izstāšanos divu gadu laikā, tas ir, līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada maijā. Lielbritānijas valdība un centrālās bankas mērķis ir padarīt Lielbritānijas ekonomiku par «super konkurētspējīgu», izmantojot vājāku mārciņu, procentu likmju un uzņēmuma nodokļu samazināšanu, lētiem aizdevumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas mīkstinās Brexit īstermiņa sekas. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz ES un citviet varētu būt ierobežota. Taču IKP prognozes ir pazeminātas – IKP pieaugs par 1,7% šogad, 0,9% 2017.gadā un 2% 2018.gadā.  Nenoteiktība ir augsta, un tas ietekmē arī prognozes – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Nākamā gada laikā fokusā būs ES politika, respektīvi, notiks svarīgas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Ekonomiskā izaugsme eirozonas valstu vidū ir atšķirīga, bet kopumā, neskatoties uz trūkumiem banku sistēmā un ilgstoši neatbildētajiem jautājumiem par to, kā bankas nodrošināt ar jaunu kapitālu, izaugsme ir adekvāta situācijai. IKP pieaugums eirozonā šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad un 2018.gadā.

Iekšzemes pieprasījumu stiprinās rūkošais bezdarbs, bet jaudas noslodze vairākās valstīs ir sasniegusi līmeni, kad būtu jāsāk pieaugt kapitāla izdevumiem, prognozē ekonomists.

«ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, kas ietekmē 2016.gada IKP prognozi. Spēcīgs patēriņa pieaugums un acīmredzami ekspansīvi finanšu nosacījumi atbalsta reālo ekonomiku. IKP prognoze 2016.gadam ir 1,6%. Nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,4%. 2018. gadā izaugsme samazināsies līdz 2%. Bezdarbs turpinās sarukt, sasniedzot 4,2% 2018. gada beigās. Algu pieauguma temps būs piesardzīgs un sniegs argumentus pakāpeniskākam bāzes likmju pieaugumam.

Lai arī Ķīnas mājokļu tirgus rādītāji ir atguvušies, saglabājas neskaidrība par parādu līmeni un jaudas pārpalikumu ekonomikā. Pekinas 2016-2020.gada perioda IKP pieauguma mērķis ir 6,5-7% gadā, bez papildu stimulēšanas pasākumiem nav ticama. Nepieciešamā kreditēšanas pieauguma palēnināšanās palielinās fiskālās politikas lomu. Ķīnas ekonomika rādīs kontrolētu palēninājumu, šogad pieaugot par 6,6% noslīdot līdz 6% 2018.gadā,» tā Gašpuitis.

«Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi pakāpeniski paātrinās, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas, savukārt, stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3,5% gadā,» tā ekonomists.

Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3,7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2,8% un 2018.gadā par 2,3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, darba tirgus būs aktīvs, kaut plaisa starp Zviedrijā un ārvalstīs dzimušajiem iedzīvotājiem paplašināsies, tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13579


Pievienot komentāru

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Mēs iesakām