bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands

SEB: Politiķi arvien vairāk jauksies atalgojuma tendencēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Globālie finanšu tirgi pierāda dzīvotspēju vidē ar skaidri paaugstinātu politiskā riska līmeni. Monetārās politikas veidotāji gūst atzinību to spējai novērst akciju un obligāciju cenu kritumu. Tajā pašā laikā monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa sacītā, «2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija iespējams novērot izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. Strauji augt turpina Indija, bet Ķīnas ekonomika kontrolēti palēninās. Kopumā izaugsmes perspektīvas 2016-2018.gada periodam nav iespaidīgas. Joprojām riski uzrādīt sliktākus izaugsmi pārsniedz iespēju apsteigt prognozēto. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1,7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%.»

«Kopumā monetārā politika nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo vairākās centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka savas galvenās procentu likmes turpinās samazināt.

Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FED) dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018.gadā sasniegs 1,75%. Daudzās valstīs starpība starp potenciālo un faktisko IKP izaugsmi izlīdzināsies, bet politiķi arvien vairāk iejauksies atalgojuma tendencēs, savukārt preču cenas stabilizēsies nedaudz augstākā līmenī, kas izaicinās inflācijas vidi. Brent naftas cena 2018.gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja,» prognozē ekonomists.

Pēc bankas eksperta teiktā, «augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes, liekot centrālajām bankām pielāgot savus uzskatus par neitrālās galvenās procentu likmes līmeni. Tas nozīmē, ka šodienas monetārā politika nav tik stimulējoša, kā iepriekš pieņemts, kas savukārt nozīmē arī lēnāku galveno procentu likmju pieaugumu nākotnē. Saistītie riski ar pieaugošām aktīvu cenām un privātiem parādiem, bet nelielu vai nekādu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, palielina spiedienu veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Turklāt nepilnības banku sistēmās eirozonā, Japānā un citviet ierobežo monetārās politikas iespējas. Turklāt publiskā sektora parāda uzkrāšanās pēdējos gados ierobežo valdību manevra iespējas. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt iespēja, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansētas izmantojot «helikopteru naudu».»

Lielbritānijas izstāšanās riski uz Eiropas Savienības un Lielbritānijas ekonomiku kopumā varētu būt ierobežoti, taču politiskie riski ir nopietni. Turklāt, ja izstāšanās tiek aktivizēta nākamā gada sākumā, ir ļoti apšaubāmi, ka Apvienotā Karaliste spēs nokārtot izstāšanos divu gadu laikā, tas ir, līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada maijā. Lielbritānijas valdība un centrālās bankas mērķis ir padarīt Lielbritānijas ekonomiku par «super konkurētspējīgu», izmantojot vājāku mārciņu, procentu likmju un uzņēmuma nodokļu samazināšanu, lētiem aizdevumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas mīkstinās Brexit īstermiņa sekas. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz ES un citviet varētu būt ierobežota. Taču IKP prognozes ir pazeminātas – IKP pieaugs par 1,7% šogad, 0,9% 2017.gadā un 2% 2018.gadā.  Nenoteiktība ir augsta, un tas ietekmē arī prognozes – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Nākamā gada laikā fokusā būs ES politika, respektīvi, notiks svarīgas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Ekonomiskā izaugsme eirozonas valstu vidū ir atšķirīga, bet kopumā, neskatoties uz trūkumiem banku sistēmā un ilgstoši neatbildētajiem jautājumiem par to, kā bankas nodrošināt ar jaunu kapitālu, izaugsme ir adekvāta situācijai. IKP pieaugums eirozonā šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad un 2018.gadā.

Iekšzemes pieprasījumu stiprinās rūkošais bezdarbs, bet jaudas noslodze vairākās valstīs ir sasniegusi līmeni, kad būtu jāsāk pieaugt kapitāla izdevumiem, prognozē ekonomists.

«ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, kas ietekmē 2016.gada IKP prognozi. Spēcīgs patēriņa pieaugums un acīmredzami ekspansīvi finanšu nosacījumi atbalsta reālo ekonomiku. IKP prognoze 2016.gadam ir 1,6%. Nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,4%. 2018. gadā izaugsme samazināsies līdz 2%. Bezdarbs turpinās sarukt, sasniedzot 4,2% 2018. gada beigās. Algu pieauguma temps būs piesardzīgs un sniegs argumentus pakāpeniskākam bāzes likmju pieaugumam.

Lai arī Ķīnas mājokļu tirgus rādītāji ir atguvušies, saglabājas neskaidrība par parādu līmeni un jaudas pārpalikumu ekonomikā. Pekinas 2016-2020.gada perioda IKP pieauguma mērķis ir 6,5-7% gadā, bez papildu stimulēšanas pasākumiem nav ticama. Nepieciešamā kreditēšanas pieauguma palēnināšanās palielinās fiskālās politikas lomu. Ķīnas ekonomika rādīs kontrolētu palēninājumu, šogad pieaugot par 6,6% noslīdot līdz 6% 2018.gadā,» tā Gašpuitis.

«Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi pakāpeniski paātrinās, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas, savukārt, stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3,5% gadā,» tā ekonomists.

Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3,7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2,8% un 2018.gadā par 2,3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, darba tirgus būs aktīvs, kaut plaisa starp Zviedrijā un ārvalstīs dzimušajiem iedzīvotājiem paplašināsies, tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13579


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.