bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons

SEB: Politiķi arvien vairāk jauksies atalgojuma tendencēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Globālie finanšu tirgi pierāda dzīvotspēju vidē ar skaidri paaugstinātu politiskā riska līmeni. Monetārās politikas veidotāji gūst atzinību to spējai novērst akciju un obligāciju cenu kritumu. Tajā pašā laikā monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa sacītā, «2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija iespējams novērot izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. Strauji augt turpina Indija, bet Ķīnas ekonomika kontrolēti palēninās. Kopumā izaugsmes perspektīvas 2016-2018.gada periodam nav iespaidīgas. Joprojām riski uzrādīt sliktākus izaugsmi pārsniedz iespēju apsteigt prognozēto. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1,7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%.»

«Kopumā monetārā politika nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo vairākās centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka savas galvenās procentu likmes turpinās samazināt.

Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FED) dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018.gadā sasniegs 1,75%. Daudzās valstīs starpība starp potenciālo un faktisko IKP izaugsmi izlīdzināsies, bet politiķi arvien vairāk iejauksies atalgojuma tendencēs, savukārt preču cenas stabilizēsies nedaudz augstākā līmenī, kas izaicinās inflācijas vidi. Brent naftas cena 2018.gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja,» prognozē ekonomists.

Pēc bankas eksperta teiktā, «augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes, liekot centrālajām bankām pielāgot savus uzskatus par neitrālās galvenās procentu likmes līmeni. Tas nozīmē, ka šodienas monetārā politika nav tik stimulējoša, kā iepriekš pieņemts, kas savukārt nozīmē arī lēnāku galveno procentu likmju pieaugumu nākotnē. Saistītie riski ar pieaugošām aktīvu cenām un privātiem parādiem, bet nelielu vai nekādu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, palielina spiedienu veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Turklāt nepilnības banku sistēmās eirozonā, Japānā un citviet ierobežo monetārās politikas iespējas. Turklāt publiskā sektora parāda uzkrāšanās pēdējos gados ierobežo valdību manevra iespējas. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt iespēja, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansētas izmantojot «helikopteru naudu».»

Lielbritānijas izstāšanās riski uz Eiropas Savienības un Lielbritānijas ekonomiku kopumā varētu būt ierobežoti, taču politiskie riski ir nopietni. Turklāt, ja izstāšanās tiek aktivizēta nākamā gada sākumā, ir ļoti apšaubāmi, ka Apvienotā Karaliste spēs nokārtot izstāšanos divu gadu laikā, tas ir, līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada maijā. Lielbritānijas valdība un centrālās bankas mērķis ir padarīt Lielbritānijas ekonomiku par «super konkurētspējīgu», izmantojot vājāku mārciņu, procentu likmju un uzņēmuma nodokļu samazināšanu, lētiem aizdevumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas mīkstinās Brexit īstermiņa sekas. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz ES un citviet varētu būt ierobežota. Taču IKP prognozes ir pazeminātas – IKP pieaugs par 1,7% šogad, 0,9% 2017.gadā un 2% 2018.gadā.  Nenoteiktība ir augsta, un tas ietekmē arī prognozes – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Nākamā gada laikā fokusā būs ES politika, respektīvi, notiks svarīgas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Ekonomiskā izaugsme eirozonas valstu vidū ir atšķirīga, bet kopumā, neskatoties uz trūkumiem banku sistēmā un ilgstoši neatbildētajiem jautājumiem par to, kā bankas nodrošināt ar jaunu kapitālu, izaugsme ir adekvāta situācijai. IKP pieaugums eirozonā šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad un 2018.gadā.

Iekšzemes pieprasījumu stiprinās rūkošais bezdarbs, bet jaudas noslodze vairākās valstīs ir sasniegusi līmeni, kad būtu jāsāk pieaugt kapitāla izdevumiem, prognozē ekonomists.

«ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, kas ietekmē 2016.gada IKP prognozi. Spēcīgs patēriņa pieaugums un acīmredzami ekspansīvi finanšu nosacījumi atbalsta reālo ekonomiku. IKP prognoze 2016.gadam ir 1,6%. Nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,4%. 2018. gadā izaugsme samazināsies līdz 2%. Bezdarbs turpinās sarukt, sasniedzot 4,2% 2018. gada beigās. Algu pieauguma temps būs piesardzīgs un sniegs argumentus pakāpeniskākam bāzes likmju pieaugumam.

Lai arī Ķīnas mājokļu tirgus rādītāji ir atguvušies, saglabājas neskaidrība par parādu līmeni un jaudas pārpalikumu ekonomikā. Pekinas 2016-2020.gada perioda IKP pieauguma mērķis ir 6,5-7% gadā, bez papildu stimulēšanas pasākumiem nav ticama. Nepieciešamā kreditēšanas pieauguma palēnināšanās palielinās fiskālās politikas lomu. Ķīnas ekonomika rādīs kontrolētu palēninājumu, šogad pieaugot par 6,6% noslīdot līdz 6% 2018.gadā,» tā Gašpuitis.

«Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi pakāpeniski paātrinās, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas, savukārt, stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3,5% gadā,» tā ekonomists.

Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3,7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2,8% un 2018.gadā par 2,3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, darba tirgus būs aktīvs, kaut plaisa starp Zviedrijā un ārvalstīs dzimušajiem iedzīvotājiem paplašināsies, tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13579


Pievienot komentāru

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.

ECT: Lietuva cietumniekam nedrīkstēja liegt internetu

Ieslodzījuma vieta Lietuvā kādam ieslodzītajam prettiesiski liegusi izmantot internetu, tā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Pētījuma rezultāti par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties

«Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.

Igaunijā cels algas veselības aprūpē strādājošiem

Kaut arī Igaunijas veselības aprūpes sistēmā strādājošie algu celšanai pērn lūguši kopumā 68 miljonus eiro, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds radis iespēju šim mērķim 2017.gada budžetā piešķirt 23,6 miljonus eiro.

Viedokļi: Nepatiesi mīti par eksportu

«Kaut arī Latvija ir visnotaļ veiksmīga Ziemeļeiropas valsts, daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir dzelžaini pārliecināti, ka Latvijā «viss eksports ir atkarīgs no Krievijas» un mūsu glābiņš ir zemās algas. Pirms februārī notiekošā foruma Eksports. Imports. Attīstība, Big event pārstāvji sniedz savu skatījumu uz to, kā ir patiesība.

Igaunija un ASV paraksta aizsardzības sadarbības nolīgumu

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis parakstījušas divpusēju nolīgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas precizē ASV bruņoto spēku un personāla atrašanos Igaunijā.

Naftas cenas pasaulē pieaug; biržu indeksi ASV un Eiropā sarūk

Naftas cenas pasaulē trešdienas rītā, 18.janvārī, pieaug saistībā ar ASV dolāra vērtības samazinājumu un gaidām par komerciālajām naftas rezervēm ASV, kas tirgū kompensē ietekmi no Krievijas un ASV prognozēm par naftas ieguves apjoma palielinājumu šā gada beigās.

Biedrības aicina parakstīties par Saeimas komisiju audio ierakstu publiskošanu

«Deputātu kvotu» priekšlikumu izvērtēšanā Budžeta un finanšu komisijā deputāti darbojās kā «balsošanas mašīnas», pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, vēsta biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna, kas aicina parakstīties portālā Manabalss.lv par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Ziemeļeiropā pieaug dārzeņu cenas, jo dienvidos skarbāki laikapstākļi

Saistībā ar dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem Itālijā un Spānijā, gaidāms, ka Eiropas ziemeļos, kur vairums dārzeņu ziemas mēnešos tiek importēti, pieaugs dārzeņu cenas.

Latvijā izsludina gripas epidēmiju

Slimību profilakses un kontroles centrs valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu. Iemesls gripas epidēmijas sākumam ir SPKC apkopotie dati. Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir epidēmijas slieksnis.

Par Eiroparlamenta priekšsēdētāju ievēl konservatīvo itālieti Tajāni

Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju ievēlēts Itāliešu labējā spārna politiķis Antonio Tajāni. 63 vecais politiķis, kurš iepriekš bijis Itālijas oligarha Solvio Berluskoni preses pārstāvis un arī eirokomisārs, Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās uzveicis citu itālieti, sociālistu Džanni Pitellu

Reirs: Latvijā ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas

Ar nākamā gada budžetu obligāti ir «jāaizlāpa» 50 miljonu eiro «caurums» sociālajā budžetā, otrdien, 17.janvārī, Latvijas Televīzijā uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..