bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

SEB: Politiķi arvien vairāk jauksies atalgojuma tendencēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Globālie finanšu tirgi pierāda dzīvotspēju vidē ar skaidri paaugstinātu politiskā riska līmeni. Monetārās politikas veidotāji gūst atzinību to spējai novērst akciju un obligāciju cenu kritumu. Tajā pašā laikā monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa sacītā, «2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija iespējams novērot izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. Strauji augt turpina Indija, bet Ķīnas ekonomika kontrolēti palēninās. Kopumā izaugsmes perspektīvas 2016-2018.gada periodam nav iespaidīgas. Joprojām riski uzrādīt sliktākus izaugsmi pārsniedz iespēju apsteigt prognozēto. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1,7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%.»

«Kopumā monetārā politika nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo vairākās centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka savas galvenās procentu likmes turpinās samazināt.

Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FED) dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018.gadā sasniegs 1,75%. Daudzās valstīs starpība starp potenciālo un faktisko IKP izaugsmi izlīdzināsies, bet politiķi arvien vairāk iejauksies atalgojuma tendencēs, savukārt preču cenas stabilizēsies nedaudz augstākā līmenī, kas izaicinās inflācijas vidi. Brent naftas cena 2018.gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja,» prognozē ekonomists.

Pēc bankas eksperta teiktā, «augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes, liekot centrālajām bankām pielāgot savus uzskatus par neitrālās galvenās procentu likmes līmeni. Tas nozīmē, ka šodienas monetārā politika nav tik stimulējoša, kā iepriekš pieņemts, kas savukārt nozīmē arī lēnāku galveno procentu likmju pieaugumu nākotnē. Saistītie riski ar pieaugošām aktīvu cenām un privātiem parādiem, bet nelielu vai nekādu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, palielina spiedienu veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Turklāt nepilnības banku sistēmās eirozonā, Japānā un citviet ierobežo monetārās politikas iespējas. Turklāt publiskā sektora parāda uzkrāšanās pēdējos gados ierobežo valdību manevra iespējas. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt iespēja, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansētas izmantojot «helikopteru naudu».»

Lielbritānijas izstāšanās riski uz Eiropas Savienības un Lielbritānijas ekonomiku kopumā varētu būt ierobežoti, taču politiskie riski ir nopietni. Turklāt, ja izstāšanās tiek aktivizēta nākamā gada sākumā, ir ļoti apšaubāmi, ka Apvienotā Karaliste spēs nokārtot izstāšanos divu gadu laikā, tas ir, līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada maijā. Lielbritānijas valdība un centrālās bankas mērķis ir padarīt Lielbritānijas ekonomiku par «super konkurētspējīgu», izmantojot vājāku mārciņu, procentu likmju un uzņēmuma nodokļu samazināšanu, lētiem aizdevumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas mīkstinās Brexit īstermiņa sekas. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz ES un citviet varētu būt ierobežota. Taču IKP prognozes ir pazeminātas – IKP pieaugs par 1,7% šogad, 0,9% 2017.gadā un 2% 2018.gadā.  Nenoteiktība ir augsta, un tas ietekmē arī prognozes – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Nākamā gada laikā fokusā būs ES politika, respektīvi, notiks svarīgas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Ekonomiskā izaugsme eirozonas valstu vidū ir atšķirīga, bet kopumā, neskatoties uz trūkumiem banku sistēmā un ilgstoši neatbildētajiem jautājumiem par to, kā bankas nodrošināt ar jaunu kapitālu, izaugsme ir adekvāta situācijai. IKP pieaugums eirozonā šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad un 2018.gadā.

Iekšzemes pieprasījumu stiprinās rūkošais bezdarbs, bet jaudas noslodze vairākās valstīs ir sasniegusi līmeni, kad būtu jāsāk pieaugt kapitāla izdevumiem, prognozē ekonomists.

«ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, kas ietekmē 2016.gada IKP prognozi. Spēcīgs patēriņa pieaugums un acīmredzami ekspansīvi finanšu nosacījumi atbalsta reālo ekonomiku. IKP prognoze 2016.gadam ir 1,6%. Nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,4%. 2018. gadā izaugsme samazināsies līdz 2%. Bezdarbs turpinās sarukt, sasniedzot 4,2% 2018. gada beigās. Algu pieauguma temps būs piesardzīgs un sniegs argumentus pakāpeniskākam bāzes likmju pieaugumam.

Lai arī Ķīnas mājokļu tirgus rādītāji ir atguvušies, saglabājas neskaidrība par parādu līmeni un jaudas pārpalikumu ekonomikā. Pekinas 2016-2020.gada perioda IKP pieauguma mērķis ir 6,5-7% gadā, bez papildu stimulēšanas pasākumiem nav ticama. Nepieciešamā kreditēšanas pieauguma palēnināšanās palielinās fiskālās politikas lomu. Ķīnas ekonomika rādīs kontrolētu palēninājumu, šogad pieaugot par 6,6% noslīdot līdz 6% 2018.gadā,» tā Gašpuitis.

«Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi pakāpeniski paātrinās, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas, savukārt, stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3,5% gadā,» tā ekonomists.

Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3,7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2,8% un 2018.gadā par 2,3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, darba tirgus būs aktīvs, kaut plaisa starp Zviedrijā un ārvalstīs dzimušajiem iedzīvotājiem paplašināsies, tā Gašpuitis.

Ref: 102.000.102.13579


Pievienot komentāru

Kredītiestādēm reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par klientiem

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz informāciju par klientiem.

Pirmajā pusgadā bankas Latvijā nopelnījušas 165 miljonus eiro

Banku sektors kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos darbojās ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Asociācija: Atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi

Spriežot pēc pašreizējiem naktsmītņu noslodzes rādītājiem, pastāv iespēja, ka atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi, stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Latvieši no 25 Eiropas valstīm tiekas pirmajā Eiropas Latviešu kongresā

Latvijas Simtgades ietvaros piektdien, 28.jūlijā, atklāts vēsturē pirmais Eiropas Latviešu kongress, kura ietvaros 266 dalībnieki no 25 valstīm apvienos diasporas zināšanas, pieredzi un kontaktus, lai kopīgi veidotu Simtgades ceļa karti - praktiskas iniciatīvas un soļus Latvijas attīstībai.

Negaidītu kāpumu piedzīvo Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 111,2 punktiem, salīdzinot ar 111,1 punktu jūnijā.

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.