bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

SEB: Strādājošo cerības uz alternatīviem ienākumiem vecumdienās ir pārspīlētas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs. Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.

Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% – plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo divu gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.

«Aptauja parāda, ka strādājošie vecumdienās vēlas saņemt būtiski lielākus ienākumus, nekā spēs nodrošināt Latvijas pensiju sistēmas divi līmeņi. Vēlmes ir lielas, bet pašreizējā nākotnes pensionāru rīcība ir neatbilstoša šī vēlamā ienākumu līmeņa sasniegšanai, piemēram, privātos pensiju uzkrājumus veido tikai katrs ceturtais iedzīvotājs. Runājot par strādāšanu vecumdienās, aptaujātie vienlaicīgi atzina, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk nekā viņiem pienāktos valsts pensija. Arī tikko pensijas vecumu sasniegušo respondentu atbildes liecina, ka tikai trešdaļa turpina darba attiecības pirmajos gados pēc pensijas vecuma sasniegšanas un plāno pārtraukt darba gaitas 69 gadu vecumā. Cerības uz darba devēja palīdzību arī ir pārspīlētas – darba devēja veidotos pensiju uzkrājumus kā iespējamu ienākumu avotu sagaida 45% aptaujāto. Bet tikai 8% no aptaujātiem atzīst, ka par viņiem tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos,» komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.

Kopumā valstī 2015.gadā darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos saglabājušās gandrīz iepriekšējā līmenī, veidojot 9,9 miljonus eiro, kas vien par 0,3 miljoniem eiro jeb 3% pārsniedz 2014.gada apjomu, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. Turklāt uzņēmumu skaita ziņā ir vērojams kritums – no 1033 dalībniekiem 2014. gadā uz 962 dalībniekiem 2015. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns norāda: «Kopumā darba devēji atbalsta sistēmu, kas virzītos uz darbinieka lielāku atbildību par savu pensiju un apdrošināšanu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, paredzams,  ka valsts pensiju sistēma nevarēs nodrošināt samērīgas pensijas. Pensiju 3. līmeņa izmantošana var mazināt to nodokļu nastu, kāda būtu nepieciešama pensionāru paaudzes uzturēšanai bez pensiju 2. un 3. līmeņa. Ļoti svarīgi tas ir tādēļ, ka pārāk liels nodokļu slogs var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību. Tāpēc vajadzētu virzīt ekonomiku uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, kas savukārt saistītos ar darba algu pieaugumu un ne tikai vēlmi, bet arī iespējām darbiniekiem veidot pensiju uzkrājumus.»

Jaunākā Pensometra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām atrodas zemākajā līmenī Baltijā un sasniedz tikai 2,9 punktus no maksimāli iespējamajiem desmit punktiem (Lietuvā 3,3 punkti, bet Igaunijā – 3,7 punkti). Turklāt gada laikā ir samazinājusies uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām, kā arī pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā. 70% aptaujāto uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs labāka kā esošajiem pensionāriem. SEB bankas eksperti secinājuši, ka pensiju sistēmas 1. un 2. līmeņi spēs nodrošināt nākotnes pensionāriem ienākumus, kas nepārsniegs 50% no šī brīža ienākumiem. Tai paša laikā iedzīvotāji gribētu, lai viņu pensijas apmērs būtu līdz 93% no pašreizējas algas.

Labklājības ministrijas Sociālas apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece skaidro, ka «Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadi, un tā joprojām darbojas pārejas periodā, kur notiek pakāpeniska pāreja no pilnīgas pārdales sistēmas uz indivīda līdzatbildību. Šobrīd ievērojama daļa no apdrošināšanas stāža ir uzkrāta vēl iepriekšējā sistēmā, taču arī finanšu pratība un izpratne par individuālo atbildību tikai ļoti lēnām attīstās. Latvijas pensiju sistēmas paredz pensijas apmēra sasaisti ar veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu un iesaisti pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņos. Pagaidām gan vēl vēlmes nesaskan ar reālo rīcību. Protams, vienlaikus jāņem vērā vide, kurā pensiju sistēma pastāv – nodarbinātības iespējas un algu līmenis, jo īpaši reģionos, emigrācija, ēnu ekonomikas īpatsvars. Uzskatu, ka uzkrājumu veidošanai ilgtermiņā Latvijā ir radīta laba tiesiskā bāze, infrastruktūra, kā arī pastāv stimulējošas nodokļu atlaides. Ir nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu par pensiju jautājumiem visa darba mūža garumā, kopīgi sadarbojoties valsts pusei, finanšu institūcijām sociālajiem partneriem.»

Ref: 102.000.102.11980


Pievienot komentāru

  1. nu ja teica:

    neēst tagad,lai nenomirtu badā pēc tam…

    +1 0 -1 0

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

Jaunākie komentāri