bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

SEB: Strādājošo cerības uz alternatīviem ienākumiem vecumdienās ir pārspīlētas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs. Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.

Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% – plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo divu gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.

«Aptauja parāda, ka strādājošie vecumdienās vēlas saņemt būtiski lielākus ienākumus, nekā spēs nodrošināt Latvijas pensiju sistēmas divi līmeņi. Vēlmes ir lielas, bet pašreizējā nākotnes pensionāru rīcība ir neatbilstoša šī vēlamā ienākumu līmeņa sasniegšanai, piemēram, privātos pensiju uzkrājumus veido tikai katrs ceturtais iedzīvotājs. Runājot par strādāšanu vecumdienās, aptaujātie vienlaicīgi atzina, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk nekā viņiem pienāktos valsts pensija. Arī tikko pensijas vecumu sasniegušo respondentu atbildes liecina, ka tikai trešdaļa turpina darba attiecības pirmajos gados pēc pensijas vecuma sasniegšanas un plāno pārtraukt darba gaitas 69 gadu vecumā. Cerības uz darba devēja palīdzību arī ir pārspīlētas – darba devēja veidotos pensiju uzkrājumus kā iespējamu ienākumu avotu sagaida 45% aptaujāto. Bet tikai 8% no aptaujātiem atzīst, ka par viņiem tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos,» komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.

Kopumā valstī 2015.gadā darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos saglabājušās gandrīz iepriekšējā līmenī, veidojot 9,9 miljonus eiro, kas vien par 0,3 miljoniem eiro jeb 3% pārsniedz 2014.gada apjomu, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. Turklāt uzņēmumu skaita ziņā ir vērojams kritums – no 1033 dalībniekiem 2014. gadā uz 962 dalībniekiem 2015. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns norāda: «Kopumā darba devēji atbalsta sistēmu, kas virzītos uz darbinieka lielāku atbildību par savu pensiju un apdrošināšanu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, paredzams,  ka valsts pensiju sistēma nevarēs nodrošināt samērīgas pensijas. Pensiju 3. līmeņa izmantošana var mazināt to nodokļu nastu, kāda būtu nepieciešama pensionāru paaudzes uzturēšanai bez pensiju 2. un 3. līmeņa. Ļoti svarīgi tas ir tādēļ, ka pārāk liels nodokļu slogs var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību. Tāpēc vajadzētu virzīt ekonomiku uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, kas savukārt saistītos ar darba algu pieaugumu un ne tikai vēlmi, bet arī iespējām darbiniekiem veidot pensiju uzkrājumus.»

Jaunākā Pensometra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām atrodas zemākajā līmenī Baltijā un sasniedz tikai 2,9 punktus no maksimāli iespējamajiem desmit punktiem (Lietuvā 3,3 punkti, bet Igaunijā – 3,7 punkti). Turklāt gada laikā ir samazinājusies uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām, kā arī pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā. 70% aptaujāto uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs labāka kā esošajiem pensionāriem. SEB bankas eksperti secinājuši, ka pensiju sistēmas 1. un 2. līmeņi spēs nodrošināt nākotnes pensionāriem ienākumus, kas nepārsniegs 50% no šī brīža ienākumiem. Tai paša laikā iedzīvotāji gribētu, lai viņu pensijas apmērs būtu līdz 93% no pašreizējas algas.

Labklājības ministrijas Sociālas apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece skaidro, ka «Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadi, un tā joprojām darbojas pārejas periodā, kur notiek pakāpeniska pāreja no pilnīgas pārdales sistēmas uz indivīda līdzatbildību. Šobrīd ievērojama daļa no apdrošināšanas stāža ir uzkrāta vēl iepriekšējā sistēmā, taču arī finanšu pratība un izpratne par individuālo atbildību tikai ļoti lēnām attīstās. Latvijas pensiju sistēmas paredz pensijas apmēra sasaisti ar veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu un iesaisti pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņos. Pagaidām gan vēl vēlmes nesaskan ar reālo rīcību. Protams, vienlaikus jāņem vērā vide, kurā pensiju sistēma pastāv – nodarbinātības iespējas un algu līmenis, jo īpaši reģionos, emigrācija, ēnu ekonomikas īpatsvars. Uzskatu, ka uzkrājumu veidošanai ilgtermiņā Latvijā ir radīta laba tiesiskā bāze, infrastruktūra, kā arī pastāv stimulējošas nodokļu atlaides. Ir nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu par pensiju jautājumiem visa darba mūža garumā, kopīgi sadarbojoties valsts pusei, finanšu institūcijām sociālajiem partneriem.»

Ref: 102.000.102.11980


Pievienot komentāru

  1. nu ja saka:

    neēst tagad,lai nenomirtu badā pēc tam…

    +1 0 -1 0

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.