bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Skonto būve gudrona dīķu projektā no valdības vēlas sešus miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus – sešus miljonus eiro, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu – sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki – izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts par situācijas risinājumiem, Rāvis norādīja, ka tā ir rīcību virkne.

«Vispirms valdībai mums ir jāsamaksā par padarīto darbu – minētos sešus miljonus eiro. Tālāk VVD ar valdību jāspriež, kā pilnībā iztīrīt dīķus, lai nepaliek sabiedrībai bīstamais piesārņojums. Varbūt var pagarināt līgumu līdz 2017.gadam, vai arī jāizsludina jauns konkurss, jāaicina citi konsultanti, jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) nauda vai īpaši valsts līdzekļi, jo šis ir force majeure gadījums,» rezumēja Rāvis.

Uzņēmuma pārstāvji iepriekš pauda, ka VVD apzināti slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalna projekta ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī konstatētais. VVD pasūtītais un šā gada februārī veiktais pētījums atklāj, ka ziemeļu dīķī piesārņotās grunts apjoms ir nevis 7051 kubikmetrs, kā iepriekš tika norādīts līgumā ar Skonto būvi, bet gan gandrīz 14 reizes vairāk jeb aptuveni 96 200 kubikmetru.

Jau ziņots, ka VVD vadītāja Inga Koļegova 26.maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka VVD sagaida, lai Skonto būve pilda noslēgto līgumu par gudrona dīķu sanāciju, taču, ja uzņēmums to nedarīs, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu. Šim iepirkumam finansējums tiks nodrošināts, neizmaksājot Skonto būvei aptuveni desmit miljonus eiro par jau paveiktajiem darbiem.

Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildu finansējumu nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. «Gudrons ir tāda viela, kuras ķīmiskās īpašības un apjomi ir mainīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iepriekš aplēstais apjoms būtu mainījies. Arī Skonto būve VVD nav iesniegusi nekādus pamatotus aprēķinus par to, ka dīķos būtu vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts, un kur šīs liekās tonnas būtu radušās,» sacīja Koļegova.

VVD vadītāja deputātiem skaidroja, ka ar uzņēmumu noslēgts tā saucamais FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, kas paredz lielākus riskus darbu izpildītājam, nevis pasūtītājam. Šāda līguma forma tiekot izvēlēta tad, kad ir neskaidrs līguma priekšmets un nav precīzi zināmi izpildāmo darbu apjomi, sacīja Koļegova.

Savukārt Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumos pieredzējušais Anglijas jurists Rodžers ter Hārs savā atzinumā norādījis, ka Skonto būvei ir tiesības saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām, negūstot no šīs papildu atlīdzības peļņu.

«Ja šāds jautājums tiktu skatīts Anglijas tiesā, es nešaubos, ka tiktu nolemts par labu uzņēmēja tiesībām saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām,» secinājumos pēc Skonto būves un VVD noslēgtā līguma analīzes raksta ter Hārs. Eksperts uzskata, ka arī šķīrējtiesa, piemēram, tāda kā ICC arbitrāža, nonāktu pie tāda paša slēdziena.

«Pavisam īsi – pasūtītāja (VVD) arguments ir tāds, ka šis ir līgums, kas noslēgts par noteiktu summu, ko nav iespējams koriģēt. Šāda nostāja ir nepareiza. Tas ir līgums, saskaņā ar kuru līguma cenu iespējams koriģēt atbilstoši tā noteikumiem, jo tajā paredzēta korekcija radušos apstākļu rezultātā,» rezumē ter Hārs.

Līdz šim Skonto būve par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro – samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA Skonto būve tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6.maijā SIA Skonto būve ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.

Arī Skonto būves apakšuzņēmēja – Vācijas firma MUEG GmbH – norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.

Ref: 102.000.102.10096


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.