bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Swedbank apskats: Valsts budžeta izdevumi – cik daudz un kam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCNepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, uzskata Swedbank eksperti.

Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm tomēr jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

Tā secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā.

Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa.

Pēc bankas pārstāvju domām, lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

Lai varētu tērēt vairāk prioritārajās jomās, nepieciešami samazinājumi citās jomās (% no IKP)

Tiek pieprasīts palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piemēram, mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri un, lai varētu tām tērēt vairāk, nepieciešami samazinājumi citās jomās. Nav runa par izdevumu apcirpšanu eiro izteiksmē, bet par gan % no IKP. Pašreizējās valdības prioritātes iekļauj aizsardzību, strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē un vecuma pensijas.

Latvija jau šobrīd procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28 ekonomiskajai darbībai (tai skaitā transportam), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, ka arī izglītībai. Trijās jomās Latvijas vispārējas valdības izdevumi ir lielāki nekā 2005.gadā (proti, pirms burbuļa gadiem) – atpūta un kultūra (tikai daļēji Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības izmaksu dēļ), sociālā aizsardzība (lielāku pensiju izdevumu dēļ) un vispārējās valdības dienestiem (lielāku valsts parāda apkalpošanas izmaksu dēļ).

Tajā pašā laikā Latvijas budžeta izdevumi vispārējās valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Izdevumi sociālai aizsardzībai ir vislielākie salīdzinājumā ar citām jomām (ap 11% no IKP, no tā aptuveni divas trešdaļas ir pensijas), bet tie tik un tā ir vismazākie ES (ap 20% vidēji). Eiro izteiksmē vecuma pensijas ir viena no tikai divām jomām, kur izdevumi ir auguši salīdzinājumā ar 2008.gadu (par aptuveni trešdaļu). Otrā joma ir valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Savukārt Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā vai dažreiz arī vidēji ES. Latvijas vispārēja valdība investē vairāk % no IKP nekā ES vidēji (4.3% no IKP pret 2.9% pērn), bet pēdējos gados šīs investīcijas augušās lēnāk nekā IKP un pat kritušās 2013.gadā. Izdevumi izglītībai arī ir nedaudz lielāki nekā ES vidēji, bet svarīga ir izglītības kvalitāte, un diemžēl daudzās jomās Latvija stipri atpaliek (piemēram, universitāšu starptautiskie reitingi, publikāciju skaits starptautiskajos zinātnes žurnālos, inovācijas un spēja tās komercializēt). Latvijas valdības izdevumi pētniecībai un attīstībai krietni atpaliek no ES vidējā un arī Baltijas kaimiņiem.

Valsts budžeta izdevumi jākoncentrē uz izaugsmi veicinošām politikām

«Vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās. Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu «pusmūža krīzes» riskus, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni. Efektīvāki tēriņi arī atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Vēl ir potenciāls padarīt izdevumus caurspīdīgākus, mazināt korupcijas riskus un tādējādi arī uzlabot motivāciju maksāt nodokļus (mazinot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus). Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tai skaitā pensijām) ir jāveido atvērtas sabiedrības diskusijas, jo pamatjautājums ir, cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt. Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas vai/un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tērējot pārāk daudz labklājībai un pārāk maz izaugsmei šodien nozīmē lēnāku izaugsmi un tādējādi mazākus labklājības uzlabojumus rīt,» uzskata Lija Strašuna, Swedbank vecāka ekonomiste.

Ref:103.000.103.7658


Pievienot komentāru

  1. gf teica:

    īsāk sakot, swedbank grib lai caur viņu kontiem vairāk apgrozas nauda

    paldies par uzmanību

    +1 0 -1 0

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.