bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

Swedbank apskats: Valsts budžeta izdevumi – cik daudz un kam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCNepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, uzskata Swedbank eksperti.

Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm tomēr jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

Tā secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā.

Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa.

Pēc bankas pārstāvju domām, lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

Lai varētu tērēt vairāk prioritārajās jomās, nepieciešami samazinājumi citās jomās (% no IKP)

Tiek pieprasīts palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piemēram, mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri un, lai varētu tām tērēt vairāk, nepieciešami samazinājumi citās jomās. Nav runa par izdevumu apcirpšanu eiro izteiksmē, bet par gan % no IKP. Pašreizējās valdības prioritātes iekļauj aizsardzību, strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē un vecuma pensijas.

Latvija jau šobrīd procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28 ekonomiskajai darbībai (tai skaitā transportam), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, ka arī izglītībai. Trijās jomās Latvijas vispārējas valdības izdevumi ir lielāki nekā 2005.gadā (proti, pirms burbuļa gadiem) – atpūta un kultūra (tikai daļēji Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības izmaksu dēļ), sociālā aizsardzība (lielāku pensiju izdevumu dēļ) un vispārējās valdības dienestiem (lielāku valsts parāda apkalpošanas izmaksu dēļ).

Tajā pašā laikā Latvijas budžeta izdevumi vispārējās valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Izdevumi sociālai aizsardzībai ir vislielākie salīdzinājumā ar citām jomām (ap 11% no IKP, no tā aptuveni divas trešdaļas ir pensijas), bet tie tik un tā ir vismazākie ES (ap 20% vidēji). Eiro izteiksmē vecuma pensijas ir viena no tikai divām jomām, kur izdevumi ir auguši salīdzinājumā ar 2008.gadu (par aptuveni trešdaļu). Otrā joma ir valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Savukārt Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā vai dažreiz arī vidēji ES. Latvijas vispārēja valdība investē vairāk % no IKP nekā ES vidēji (4.3% no IKP pret 2.9% pērn), bet pēdējos gados šīs investīcijas augušās lēnāk nekā IKP un pat kritušās 2013.gadā. Izdevumi izglītībai arī ir nedaudz lielāki nekā ES vidēji, bet svarīga ir izglītības kvalitāte, un diemžēl daudzās jomās Latvija stipri atpaliek (piemēram, universitāšu starptautiskie reitingi, publikāciju skaits starptautiskajos zinātnes žurnālos, inovācijas un spēja tās komercializēt). Latvijas valdības izdevumi pētniecībai un attīstībai krietni atpaliek no ES vidējā un arī Baltijas kaimiņiem.

Valsts budžeta izdevumi jākoncentrē uz izaugsmi veicinošām politikām

«Vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās. Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu «pusmūža krīzes» riskus, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni. Efektīvāki tēriņi arī atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Vēl ir potenciāls padarīt izdevumus caurspīdīgākus, mazināt korupcijas riskus un tādējādi arī uzlabot motivāciju maksāt nodokļus (mazinot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus). Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tai skaitā pensijām) ir jāveido atvērtas sabiedrības diskusijas, jo pamatjautājums ir, cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt. Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas vai/un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tērējot pārāk daudz labklājībai un pārāk maz izaugsmei šodien nozīmē lēnāku izaugsmi un tādējādi mazākus labklājības uzlabojumus rīt,» uzskata Lija Strašuna, Swedbank vecāka ekonomiste.

Ref:103.000.103.7658


Pievienot komentāru

  1. gf teica:

    īsāk sakot, swedbank grib lai caur viņu kontiem vairāk apgrozas nauda

    paldies par uzmanību

    +1 0 -1 0

Basku sepatātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.

Slapjā vasara nākusi par labu Tallinas lidostas rādītājiem

Pasažieru aviopārvadājumu nozarē Igaunijā 2017.gadā novērota izaugsme 19% apmērā, un tās cēloņi esot sliktie laikapstākļi, kas tik ļoti pelti citās nozarēs, kā arī Igaunijas ekonomiskā augšupeja, tā liecina Tallinas lidostas aplēses.

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.

Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kubas jaunais prezidents nepieļauj kapitālisma atgriešanos

Kubā, noslēdzot ilgos Kastro ģimenes valdīšanas gadus, prezidenta amatā stājies šīs komunistiskās Karību jūras salu valsts pirmais viceprezidents Migels Diazs-Kanels.

Piektdiena vēl būs silta un saulaina, turpmāk – vēsāk un lietaināks laiks

Darba nedēļas pēdējā diena būs silta, tomēr brīvdienās laiks kļūs vēsāks un vējaināks. Savukārt nākamajā nedēļā laika apstākļus noteiks plašs zema spiediena apgabals virs Ziemeļeiropas un tā ietekmē bieži līs.

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.