bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Swedbank apskats: Valsts budžeta izdevumi – cik daudz un kam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCNepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, uzskata Swedbank eksperti.

Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm tomēr jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

Tā secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā.

Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa.

Pēc bankas pārstāvju domām, lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

Lai varētu tērēt vairāk prioritārajās jomās, nepieciešami samazinājumi citās jomās (% no IKP)

Tiek pieprasīts palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piemēram, mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri un, lai varētu tām tērēt vairāk, nepieciešami samazinājumi citās jomās. Nav runa par izdevumu apcirpšanu eiro izteiksmē, bet par gan % no IKP. Pašreizējās valdības prioritātes iekļauj aizsardzību, strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē un vecuma pensijas.

Latvija jau šobrīd procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28 ekonomiskajai darbībai (tai skaitā transportam), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, ka arī izglītībai. Trijās jomās Latvijas vispārējas valdības izdevumi ir lielāki nekā 2005.gadā (proti, pirms burbuļa gadiem) – atpūta un kultūra (tikai daļēji Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības izmaksu dēļ), sociālā aizsardzība (lielāku pensiju izdevumu dēļ) un vispārējās valdības dienestiem (lielāku valsts parāda apkalpošanas izmaksu dēļ).

Tajā pašā laikā Latvijas budžeta izdevumi vispārējās valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Izdevumi sociālai aizsardzībai ir vislielākie salīdzinājumā ar citām jomām (ap 11% no IKP, no tā aptuveni divas trešdaļas ir pensijas), bet tie tik un tā ir vismazākie ES (ap 20% vidēji). Eiro izteiksmē vecuma pensijas ir viena no tikai divām jomām, kur izdevumi ir auguši salīdzinājumā ar 2008.gadu (par aptuveni trešdaļu). Otrā joma ir valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Savukārt Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā vai dažreiz arī vidēji ES. Latvijas vispārēja valdība investē vairāk % no IKP nekā ES vidēji (4.3% no IKP pret 2.9% pērn), bet pēdējos gados šīs investīcijas augušās lēnāk nekā IKP un pat kritušās 2013.gadā. Izdevumi izglītībai arī ir nedaudz lielāki nekā ES vidēji, bet svarīga ir izglītības kvalitāte, un diemžēl daudzās jomās Latvija stipri atpaliek (piemēram, universitāšu starptautiskie reitingi, publikāciju skaits starptautiskajos zinātnes žurnālos, inovācijas un spēja tās komercializēt). Latvijas valdības izdevumi pētniecībai un attīstībai krietni atpaliek no ES vidējā un arī Baltijas kaimiņiem.

Valsts budžeta izdevumi jākoncentrē uz izaugsmi veicinošām politikām

«Vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās. Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu «pusmūža krīzes» riskus, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni. Efektīvāki tēriņi arī atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Vēl ir potenciāls padarīt izdevumus caurspīdīgākus, mazināt korupcijas riskus un tādējādi arī uzlabot motivāciju maksāt nodokļus (mazinot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus). Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tai skaitā pensijām) ir jāveido atvērtas sabiedrības diskusijas, jo pamatjautājums ir, cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt. Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas vai/un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tērējot pārāk daudz labklājībai un pārāk maz izaugsmei šodien nozīmē lēnāku izaugsmi un tādējādi mazākus labklājības uzlabojumus rīt,» uzskata Lija Strašuna, Swedbank vecāka ekonomiste.

Ref:103.000.103.7658


Pievienot komentāru

  1. gf teica:

    īsāk sakot, swedbank grib lai caur viņu kontiem vairāk apgrozas nauda

    paldies par uzmanību

    +1 0 -1 0

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.