bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

Swedbank: Līdzšinējais Krievijas izaugsmes modelis ir sevi izsmēlis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna

Ekonomikas izaugsme Baltijas jūras reģionā ir diezgan vārga. Tam par iemeslu ir eirozonas ekonomikas vājums, ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski, un pašu ekonomiku nelīdzsvarotība, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijā izaugsme kļuvusi lēnāka un tā būs permanenti lēnāka, nekā iepriekš. Lai balstītu izaugsmi, nepieciešamas investīcijas. Līdz šim Latvijai ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti ir veicies diezgan labi, bet pēdējos pāris gadus to ieplūde ir diezgan vārga. Līdz ar zināmu ekonomikas briedumu un izmaksu pakāpenisko kāpumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs un šī tendence turpināsies. Lai veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, uzņēmumiem ir ne tikai jāinvestē efektivitātes uzlabošanā, inovācijās un izpētē un attīstībā, bet arī jārāpjas ārā no ēnu ekonomikas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pēc viņas teiktā, pasaulē izaugsme ir ļoti nevienmērīga un vairumā lielo ekonomiku tā jau daudzus gadus ir zemāka, nekā gaidīts. Īpaši vārga tā ir eirozonā, kas bremzē izaugsmi visā pasaulē. Lai gan iet kā pa celmiem, pasaules ekonomika tomēr aug, un tas ir vitāli svarīgi Baltijas jūras reģiona valstīm, jo to izaugsme lielā mērā balstās tieši uz eksportu. Jau trešo gadu reģiona izaugsme atpaliek no prognozētā un ir zem ilgtermiņa vidējā tempa. Izaugsmi reģionā bremzē ne tikai eirozonas vājums, bet arī Krievijas-Ukrainas konflikta radītais ģeopolitiskais saspīlējums un nedrošība. Lēnā izaugsme daļēji ir sekas arī pašu reģiona ekonomiku strukturālai nelīdzsvarotībai – šeit var minēt Krieviju, kuras līdzšinējais izaugsmes modelis, kas balstās uz augošām izejvielu (jo īpaši naftas) cenām, ir sevi izsmēlis.

Swedbank prognoze reģiona izaugsmei šim gadam ir vien 1,2%. Nākošgad tā kļūs vēl vājāka – vien 0,9%, kas ir pat lēnāk, nekā prognozēts eirozonai. Tas gan lielā mērā ir Krievijas dēļ – tur gaidāma recesija. Lai gan citas reģiona ekonomikas visticamāk augs, izaugsme būs ļoti mērena. 2016.gadā reģiona izaugsme gaidāma ap 1,9%, pateicoties straujākai izaugsmei eirozonā un cerībām uz Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizāciju, kā dēļ Krievija varētu atgriezties pie bālas, bet tomēr izaugsmes.

Strašuna uzsver, ka reģiona konkurētspēju un izaugsmi var uzlabot, ciešāk integrējoties un specializējoties. Lai tas notiktu, ir svarīga ekonomiku strukturālā kvalitāte (proti, institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, nodokļi, likuma vara, u.c.), tās uzlabošana un atšķirību mazināšana starp reģiona valstīm. Swedbank veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka strukturālās kvalitātes ziņā reģions kopumā ir starp 24% konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. BSI ir kāpis uz 7,6 šogad no 7,4 pērn – tas ir labāk nekā ES vidēji (7,1), bet sliktāk nekā ASV (8,4).

«Negatīva ietekme uz reģiona izaugsmes ilgtermiņa potenciālu ir Krievijas ģeopolitiskiem riskiem. Pēc būtības tie ir lielā mērā nogrāvuši iepriekšējos gados panāktos uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabojumus un reģiona pārējo valstu sadarbība un integrācija ar Krieviju būtiski saruks. Attīstība Krievijā pašlaik ir galvenais risks Baltijas jūras reģiona izaugsmei. Lai mazinātu šādu risku ietekmi, parējām reģiona valstīm ir nepieciešams stiprināt savstarpējo integrāciju un izmantot savas priekšrocības, lai integrētos ar citām augošām ekonomikām. Ir skaidrs, ka ar esošo notikumu attīstību, Krievijas biznesa vide un likuma vara virzās prom no Eiropas standartiem. Tas vēl vairāk saasina Krievijas ekonomikas esošā modeļa nespēju radīt pietiekoši strauju izaugsmi, proti, Krievijas ekonomika ilgstoši stagnēs,» saka Strašuna.

Papildus pasaules ekonomikas vājumam un ģeopolitiskiem riskiem ir virkne iekšēju faktoru, kas palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Piemēram, demogrāfisku tendenču dēļ nodarbināto skaits ilgtermiņā mazināties. Līdz ar to izaugsmi veidos vien ražīguma kāpums, kam nepieciešamas investīcijas, teic bankas eksperte.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) Latvijai uzrāda nelielu kāpumu ekonomikas strukturālās/institucionālās kvalitātes vērtējumā, uz 6,9 no 6,5 pērn (6,1 aizpērn). Tas nozīmē, ka Latvija ir 31% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Latvija spējusi apsteigt Lietuvu (6,6), bet vēl arvien atpaliek no reģiona vidējā (7,6) un Igaunijas (7,7). Ņemot vērā, ka pašreizējie reformu plāni ir diezgan blāvi un tajos trūkst ambīciju, nākamajos pāris gados Latvija var zaudēt savas pozīcijas, ja konkurenti būs izveicīgāki reformu īstenošanā.

No indeksa desmit jomām, vislielākais uzlabojums pēdējo divu gadu laikā ir bijis infrastruktūrā un loģistikā, citās jomās arī vērojams progress, bet lēnāks. Izņēmums ir inovāciju klimats, kas ir pat nedaudz pasliktinājies. Šī noteikti ir viena no jomām, kas prasa vislielāko uzlabojumu.

Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde Latvijā pēdējos pāris gadus ir diezgan vārga, līdzīgi kā Eiropā kopumā. Taču nepieciešamība biznesam investēt (it īpaši izpētē un attīstībā) ir kritiska, lai balstītu ražīguma kāpumu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ņemot vērā mūsu joprojām diezgan zemo uzkrājumu līmeni, svarīga loma ir tieši ārvalstu investīcijām, kas var palīdzēt ne tikai ar finansējuma piesaisti, bet arī ar jaunām zināšanām, jauniem partneriem un noieta tirgiem.

Ārvalstu investīciju atdeve Latvijā joprojām ir lielāka un izmaksas ir zemākas nekā Eiropā vidēji. Tomēr līdz ar lēnāku izaugsmi un ienākumu līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītām valstīm, visticamāk, atdeve mazināsies, kamēr izmaksas turpinās augt. Ģeopolitiskā neskaidrība saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu arī ietekmēs ārvalstu investīciju plūsmas – interese no Rietumu kompānijām veidot Latvijā jaudas eksportam uz Krieviju, visticamāk, mazināsies. Bet var pieaugt interese no Krievijas investoriem, lai investētu politiski stabilā ekonomikā, uzsver ekonomiste,

Pēc viņas teiktā, līdz ar zināmu ekonomikas briedumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs. Tās vēl arvien ir ievērojami mazākas nekā ĀTI Latvijā, bet, visticamāk, turpinās kāpt – izmaksām pieaugot, kāps motivācija uzņēmējiem (gan ar vietējo, gan ar ārvalstu kapitālu) pārcelt savu darbību (daļēji vai pilnībā) uz ārzemēm. Tā arī ir iespēja labāk apgūt gan esošus, gan jaunus noieta tirgus.

Lai stiprinātu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, uzņēmējiem nepieciešams investēt gan efektivitātē, gan jaunu inovatīvu produktu attīstībā un tirgu apgūšanā (privātā sektora investīcijas izpētē un attīstībā ir kritiski zemas), bet to var sekmīgi izdarīt vien tad, ja uzņēmums nav ēnu ekonomikā. Proti, izkāpt no ēnu ekonomikas ir absolūti nepieciešams pašiem uzņēmējiem, lai sasniegt augstu produktivitātes līmeni un eksporta jaudu. Politikas veidotājiem savukārt jāpalīdz uzņēmējiem to paveikt, mazinot nodokļu slogu, atbalstot inovācijas, investīcijas izpētē un attīstībā un turpinot uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat arī adekvāti reaģējot uz demogrāfijas un darba tirgus izaicinājumiem, tā Strašuna.

Ref: 102.000.102.8768


Pievienot komentāru

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.