bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Swedbank: Līdzšinējais Krievijas izaugsmes modelis ir sevi izsmēlis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna

Ekonomikas izaugsme Baltijas jūras reģionā ir diezgan vārga. Tam par iemeslu ir eirozonas ekonomikas vājums, ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski, un pašu ekonomiku nelīdzsvarotība, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijā izaugsme kļuvusi lēnāka un tā būs permanenti lēnāka, nekā iepriekš. Lai balstītu izaugsmi, nepieciešamas investīcijas. Līdz šim Latvijai ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti ir veicies diezgan labi, bet pēdējos pāris gadus to ieplūde ir diezgan vārga. Līdz ar zināmu ekonomikas briedumu un izmaksu pakāpenisko kāpumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs un šī tendence turpināsies. Lai veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, uzņēmumiem ir ne tikai jāinvestē efektivitātes uzlabošanā, inovācijās un izpētē un attīstībā, bet arī jārāpjas ārā no ēnu ekonomikas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pēc viņas teiktā, pasaulē izaugsme ir ļoti nevienmērīga un vairumā lielo ekonomiku tā jau daudzus gadus ir zemāka, nekā gaidīts. Īpaši vārga tā ir eirozonā, kas bremzē izaugsmi visā pasaulē. Lai gan iet kā pa celmiem, pasaules ekonomika tomēr aug, un tas ir vitāli svarīgi Baltijas jūras reģiona valstīm, jo to izaugsme lielā mērā balstās tieši uz eksportu. Jau trešo gadu reģiona izaugsme atpaliek no prognozētā un ir zem ilgtermiņa vidējā tempa. Izaugsmi reģionā bremzē ne tikai eirozonas vājums, bet arī Krievijas-Ukrainas konflikta radītais ģeopolitiskais saspīlējums un nedrošība. Lēnā izaugsme daļēji ir sekas arī pašu reģiona ekonomiku strukturālai nelīdzsvarotībai – šeit var minēt Krieviju, kuras līdzšinējais izaugsmes modelis, kas balstās uz augošām izejvielu (jo īpaši naftas) cenām, ir sevi izsmēlis.

Swedbank prognoze reģiona izaugsmei šim gadam ir vien 1,2%. Nākošgad tā kļūs vēl vājāka – vien 0,9%, kas ir pat lēnāk, nekā prognozēts eirozonai. Tas gan lielā mērā ir Krievijas dēļ – tur gaidāma recesija. Lai gan citas reģiona ekonomikas visticamāk augs, izaugsme būs ļoti mērena. 2016.gadā reģiona izaugsme gaidāma ap 1,9%, pateicoties straujākai izaugsmei eirozonā un cerībām uz Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizāciju, kā dēļ Krievija varētu atgriezties pie bālas, bet tomēr izaugsmes.

Strašuna uzsver, ka reģiona konkurētspēju un izaugsmi var uzlabot, ciešāk integrējoties un specializējoties. Lai tas notiktu, ir svarīga ekonomiku strukturālā kvalitāte (proti, institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, nodokļi, likuma vara, u.c.), tās uzlabošana un atšķirību mazināšana starp reģiona valstīm. Swedbank veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka strukturālās kvalitātes ziņā reģions kopumā ir starp 24% konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. BSI ir kāpis uz 7,6 šogad no 7,4 pērn – tas ir labāk nekā ES vidēji (7,1), bet sliktāk nekā ASV (8,4).

«Negatīva ietekme uz reģiona izaugsmes ilgtermiņa potenciālu ir Krievijas ģeopolitiskiem riskiem. Pēc būtības tie ir lielā mērā nogrāvuši iepriekšējos gados panāktos uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabojumus un reģiona pārējo valstu sadarbība un integrācija ar Krieviju būtiski saruks. Attīstība Krievijā pašlaik ir galvenais risks Baltijas jūras reģiona izaugsmei. Lai mazinātu šādu risku ietekmi, parējām reģiona valstīm ir nepieciešams stiprināt savstarpējo integrāciju un izmantot savas priekšrocības, lai integrētos ar citām augošām ekonomikām. Ir skaidrs, ka ar esošo notikumu attīstību, Krievijas biznesa vide un likuma vara virzās prom no Eiropas standartiem. Tas vēl vairāk saasina Krievijas ekonomikas esošā modeļa nespēju radīt pietiekoši strauju izaugsmi, proti, Krievijas ekonomika ilgstoši stagnēs,» saka Strašuna.

Papildus pasaules ekonomikas vājumam un ģeopolitiskiem riskiem ir virkne iekšēju faktoru, kas palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Piemēram, demogrāfisku tendenču dēļ nodarbināto skaits ilgtermiņā mazināties. Līdz ar to izaugsmi veidos vien ražīguma kāpums, kam nepieciešamas investīcijas, teic bankas eksperte.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) Latvijai uzrāda nelielu kāpumu ekonomikas strukturālās/institucionālās kvalitātes vērtējumā, uz 6,9 no 6,5 pērn (6,1 aizpērn). Tas nozīmē, ka Latvija ir 31% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Latvija spējusi apsteigt Lietuvu (6,6), bet vēl arvien atpaliek no reģiona vidējā (7,6) un Igaunijas (7,7). Ņemot vērā, ka pašreizējie reformu plāni ir diezgan blāvi un tajos trūkst ambīciju, nākamajos pāris gados Latvija var zaudēt savas pozīcijas, ja konkurenti būs izveicīgāki reformu īstenošanā.

No indeksa desmit jomām, vislielākais uzlabojums pēdējo divu gadu laikā ir bijis infrastruktūrā un loģistikā, citās jomās arī vērojams progress, bet lēnāks. Izņēmums ir inovāciju klimats, kas ir pat nedaudz pasliktinājies. Šī noteikti ir viena no jomām, kas prasa vislielāko uzlabojumu.

Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde Latvijā pēdējos pāris gadus ir diezgan vārga, līdzīgi kā Eiropā kopumā. Taču nepieciešamība biznesam investēt (it īpaši izpētē un attīstībā) ir kritiska, lai balstītu ražīguma kāpumu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ņemot vērā mūsu joprojām diezgan zemo uzkrājumu līmeni, svarīga loma ir tieši ārvalstu investīcijām, kas var palīdzēt ne tikai ar finansējuma piesaisti, bet arī ar jaunām zināšanām, jauniem partneriem un noieta tirgiem.

Ārvalstu investīciju atdeve Latvijā joprojām ir lielāka un izmaksas ir zemākas nekā Eiropā vidēji. Tomēr līdz ar lēnāku izaugsmi un ienākumu līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītām valstīm, visticamāk, atdeve mazināsies, kamēr izmaksas turpinās augt. Ģeopolitiskā neskaidrība saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu arī ietekmēs ārvalstu investīciju plūsmas – interese no Rietumu kompānijām veidot Latvijā jaudas eksportam uz Krieviju, visticamāk, mazināsies. Bet var pieaugt interese no Krievijas investoriem, lai investētu politiski stabilā ekonomikā, uzsver ekonomiste,

Pēc viņas teiktā, līdz ar zināmu ekonomikas briedumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs. Tās vēl arvien ir ievērojami mazākas nekā ĀTI Latvijā, bet, visticamāk, turpinās kāpt – izmaksām pieaugot, kāps motivācija uzņēmējiem (gan ar vietējo, gan ar ārvalstu kapitālu) pārcelt savu darbību (daļēji vai pilnībā) uz ārzemēm. Tā arī ir iespēja labāk apgūt gan esošus, gan jaunus noieta tirgus.

Lai stiprinātu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, uzņēmējiem nepieciešams investēt gan efektivitātē, gan jaunu inovatīvu produktu attīstībā un tirgu apgūšanā (privātā sektora investīcijas izpētē un attīstībā ir kritiski zemas), bet to var sekmīgi izdarīt vien tad, ja uzņēmums nav ēnu ekonomikā. Proti, izkāpt no ēnu ekonomikas ir absolūti nepieciešams pašiem uzņēmējiem, lai sasniegt augstu produktivitātes līmeni un eksporta jaudu. Politikas veidotājiem savukārt jāpalīdz uzņēmējiem to paveikt, mazinot nodokļu slogu, atbalstot inovācijas, investīcijas izpētē un attīstībā un turpinot uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat arī adekvāti reaģējot uz demogrāfijas un darba tirgus izaicinājumiem, tā Strašuna.

Ref: 102.000.102.8768


Pievienot komentāru

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Jaunākie komentāri