bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija

Swedbank: Naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada sākums pasaules ekonomikai nebija spožs, tomēr tā turpina lēnu virzību uz priekšu. Pēc kārtējiem minimumiem gada sākumā naftas cena atkal atsākusi augt. Šoreiz, šķiet, zemākais punkts tiešām jau aiz muguras un nafta kļūs dārgāka, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī inflācija pakāpeniski kļūs spējāka un tāpēc daudz negatīvākas procentu likmes gaidīt nevajadzētu. Neskatoties uz negaidīti vāju aktivitāti gadu mijā, Latvijas ekonomikai prognozējama 3% izaugsme šogad un 2017.gadā. Darba tirgus Latvijā uzsilst lēnāk kā gaidīts – ekonomikas izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes kāpums, kamēr nodarbinātība gandrīz vai nepalielinās. Gan ekonomikas izaugsmei, gan darba tirgum «vasara» vēl nav atnākusi, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Lai arī pasaules ekonomikas izaugsme ap gadu miju bija vārgāka kā gaidīts sagaidāms, ka tā pakāpeniski uzņems apgriezienus. ASV centrālā banka procentu likmes cels ļoti piesardzīgi. Eiropas centrāla banka (ECB) turpinās apjomīgu naudas drukāšanu un procentu likmes būs negatīvas vai tuvu nullei vēl vismaz divus gadus. Naftas cena augs, līdz ar to arī inflācija un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pamata gaidīt, ka ECB vēl vairāk samazinās refinansēšanas likmes. Privātā sektora kreditēšana eirozonā lēnām aug. Arī fiskālā politika kļūs nedaudz ekspansīvāka, daļēji ar migrantu ieplūdi saistīto izmaksu dēļ, jo īpaši Vācijā. Gaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad augs līdzīgi kā pērn, ap 1,5-1,6%, kas gan ir par dažām desmitdaļām mazāk nekā prognozējām janvārī. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vien par desmitdaļu straujāka nekā pērn (3,2%), jau jūtamāk pieņemoties spēkā nākamgad līdz 3,7%,» teikts apskatā.

Risku izaugsmei pasaulē un arī Eiropā gan ir daudz, galvenokārt tie ir politiski. Nenoteiktību rada iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Grieķijas parāda sarunu atsākšanās, prezidenta velēšanas ASV. Tomēr lielākais risks pasaules izaugsmei joprojām ir Ķīna un tās spēja tikt galā ar izaugsmes modeļa maiņu, prognozē ekonomisti.

«Mūsu aprēķini liecina, ka naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu. Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram diviem miljoniem barelu dienā līdz 1,4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps. Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāru un nākamajā gadā jau 61 ASV dolāru par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas,» prognozē eksperti.

Pēc viņu sacītā, naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem. Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts. Naftas cenu kāpums pakāpeniski sāks vilkt uz augšu arī inflāciju pasaulē, ar laiku palielinot inflācijas gaidas, sniedzot atbalstu un lielāka manevra iespējas arī centrālajām bankām. Inflācijai Eiropā 2017.gada otrajā pusē pietuvojoties 2% mērķim (vai nedaudz pat pārsniedzot to), vieglāks kļūs arī parādu slogs.

«Pēc negaidīta vājuma šī gada janvārī, kad eksporta vērtība gada griezumā saruka par 7%, Latvijas eksports pakāpeniski atgūsies. Februāris jau bija labāks un sagaidāms, ka šogad eksports pieaugs jau mazliet spējāk kā pērn, pateicoties labākam ārējām pieprasījumam (t.sk., stabila izaugsme eirozonā, lēna izaugsmes atsākšanās Krievijā un spēcīgāks rublis), un tālāku tirgu apgūšanai, it īpaši Āfrikā un Āzijā, sākot atmaksāties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug un atsevišķās nozarēs pēc diviem ļoti labiem gadiem uzņēmumu peļņas maržas sāk mazināties, tomēr uzņēmumu finanšu stāvoklis un konkurētspēja pagaidām vēl ir pietiekami komfortablā līmenī,» runājot par Latvijas ekonomistu, norāda bankas eksperti.

Jaunu darbavietu radīšanā kopumā vērojama stagnācija un tuvāko divu gadu laikā būtisks nodarbinātības kāpums nav paredzams. Ekonomikas izaugsme šķiet pārāk lēna, lai uzņēmumi būtiski palielinātu darbinieku skaitu, un tie apmierina mērenu pieprasījuma kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina. Atrast kvalificētus darbiniekus ir izaicinājums, ņemot vērā, ka ir grūtāk nodarbināt iepriekš neaktīvās personas (piemēram, pensijas vecuma cilvēkus) vai bezdarbniekus (aptuveni 30% darba meklētāju meklē darbu ilgāk par diviem gadiem). Tāpēc uzņēmumi turpina investēt mašīnās un iekārtās, lai samazinātu darbinieku skaitu vai palielinātu apjomus, nepalielinot strādājošo skaitu. Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars ir bijis nemainīgs. Tomēr darbaspēka piedāvājumam turpinot kristies demogrāfijas dēļ, darba meklētāju īpatsvars pakāpeniski samazināsies (no 9,9% pērn līdz 8,3% 2017.gadā) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis turpinās augt. Algu kāpums šī gada 1.ceturksnī, šķiet, ir nedaudz palēninājies, kas atbilst Swedbank prognozei – bruto nominālās algas pieaugums ap 6% 2016. un 2017.gadā. Tas gan joprojām pārsniedz produktivitātes kāpumu, norādīts apskatā.

Naftas cenas krituma dēļ gada sākumā patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam samazināta uz 0,2% (iepriekš 0,8%). Tas labvēlīgi atsauksies uz patērētāju pirktspēju un veicinās privātā patēriņa pieauguma paātrināšanos. Bet līdz ar straujāku naftas cenas kāpumu, 2017.gadā inflācija būs spēcīgāka, sasniedzot 2,8% (iepriekš 2,3%), kas palēninās pirktspējas un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Savukārt kredītportfeļa izaugsmes atjaunošanās nākamgad balstīs gan patēriņu, gan investīcijas (kļūstot pieejamākiem arī ES fondiem). Šogad diemžēl investīciju aktivitāte joprojām būs vārga un pieaugums ir gaidāms tikai dažās jomās (piemēram, lauksaimniecībai).

Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 3% no 3,3% janvārī, jo līdz ar lēnāku izaugsmi eksporta tirgos kā iepriekš gaidīts eksporta kāpums būs lēnāks; arī spējāks investīciju kāpums pabīdīsies uz vēlāku laiku līdz ar ES fondu apguves iekavēšanos. No otras puses, ir iespējamas korekcijas arī uz augšu, pieņemoties spēkā kreditēšanas un investīciju ciklam, it īpaši 2017.gadā. Tāpat kā iepriekš, galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvāko pāris gadu laikā ir vājš pieprasījums eksporta tirgos un nestabilitāte pasaules ekonomikā, norāda eksperti.

Ref: 102.000.102.12423


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri