bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.01.2017 | Vārda dienas: Sigurds, Zigurds

Swedbank: Naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada sākums pasaules ekonomikai nebija spožs, tomēr tā turpina lēnu virzību uz priekšu. Pēc kārtējiem minimumiem gada sākumā naftas cena atkal atsākusi augt. Šoreiz, šķiet, zemākais punkts tiešām jau aiz muguras un nafta kļūs dārgāka, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī inflācija pakāpeniski kļūs spējāka un tāpēc daudz negatīvākas procentu likmes gaidīt nevajadzētu. Neskatoties uz negaidīti vāju aktivitāti gadu mijā, Latvijas ekonomikai prognozējama 3% izaugsme šogad un 2017.gadā. Darba tirgus Latvijā uzsilst lēnāk kā gaidīts – ekonomikas izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes kāpums, kamēr nodarbinātība gandrīz vai nepalielinās. Gan ekonomikas izaugsmei, gan darba tirgum «vasara» vēl nav atnākusi, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Lai arī pasaules ekonomikas izaugsme ap gadu miju bija vārgāka kā gaidīts sagaidāms, ka tā pakāpeniski uzņems apgriezienus. ASV centrālā banka procentu likmes cels ļoti piesardzīgi. Eiropas centrāla banka (ECB) turpinās apjomīgu naudas drukāšanu un procentu likmes būs negatīvas vai tuvu nullei vēl vismaz divus gadus. Naftas cena augs, līdz ar to arī inflācija un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pamata gaidīt, ka ECB vēl vairāk samazinās refinansēšanas likmes. Privātā sektora kreditēšana eirozonā lēnām aug. Arī fiskālā politika kļūs nedaudz ekspansīvāka, daļēji ar migrantu ieplūdi saistīto izmaksu dēļ, jo īpaši Vācijā. Gaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad augs līdzīgi kā pērn, ap 1,5-1,6%, kas gan ir par dažām desmitdaļām mazāk nekā prognozējām janvārī. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vien par desmitdaļu straujāka nekā pērn (3,2%), jau jūtamāk pieņemoties spēkā nākamgad līdz 3,7%,» teikts apskatā.

Risku izaugsmei pasaulē un arī Eiropā gan ir daudz, galvenokārt tie ir politiski. Nenoteiktību rada iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Grieķijas parāda sarunu atsākšanās, prezidenta velēšanas ASV. Tomēr lielākais risks pasaules izaugsmei joprojām ir Ķīna un tās spēja tikt galā ar izaugsmes modeļa maiņu, prognozē ekonomisti.

«Mūsu aprēķini liecina, ka naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu. Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram diviem miljoniem barelu dienā līdz 1,4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps. Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāru un nākamajā gadā jau 61 ASV dolāru par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas,» prognozē eksperti.

Pēc viņu sacītā, naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem. Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts. Naftas cenu kāpums pakāpeniski sāks vilkt uz augšu arī inflāciju pasaulē, ar laiku palielinot inflācijas gaidas, sniedzot atbalstu un lielāka manevra iespējas arī centrālajām bankām. Inflācijai Eiropā 2017.gada otrajā pusē pietuvojoties 2% mērķim (vai nedaudz pat pārsniedzot to), vieglāks kļūs arī parādu slogs.

«Pēc negaidīta vājuma šī gada janvārī, kad eksporta vērtība gada griezumā saruka par 7%, Latvijas eksports pakāpeniski atgūsies. Februāris jau bija labāks un sagaidāms, ka šogad eksports pieaugs jau mazliet spējāk kā pērn, pateicoties labākam ārējām pieprasījumam (t.sk., stabila izaugsme eirozonā, lēna izaugsmes atsākšanās Krievijā un spēcīgāks rublis), un tālāku tirgu apgūšanai, it īpaši Āfrikā un Āzijā, sākot atmaksāties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug un atsevišķās nozarēs pēc diviem ļoti labiem gadiem uzņēmumu peļņas maržas sāk mazināties, tomēr uzņēmumu finanšu stāvoklis un konkurētspēja pagaidām vēl ir pietiekami komfortablā līmenī,» runājot par Latvijas ekonomistu, norāda bankas eksperti.

Jaunu darbavietu radīšanā kopumā vērojama stagnācija un tuvāko divu gadu laikā būtisks nodarbinātības kāpums nav paredzams. Ekonomikas izaugsme šķiet pārāk lēna, lai uzņēmumi būtiski palielinātu darbinieku skaitu, un tie apmierina mērenu pieprasījuma kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina. Atrast kvalificētus darbiniekus ir izaicinājums, ņemot vērā, ka ir grūtāk nodarbināt iepriekš neaktīvās personas (piemēram, pensijas vecuma cilvēkus) vai bezdarbniekus (aptuveni 30% darba meklētāju meklē darbu ilgāk par diviem gadiem). Tāpēc uzņēmumi turpina investēt mašīnās un iekārtās, lai samazinātu darbinieku skaitu vai palielinātu apjomus, nepalielinot strādājošo skaitu. Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars ir bijis nemainīgs. Tomēr darbaspēka piedāvājumam turpinot kristies demogrāfijas dēļ, darba meklētāju īpatsvars pakāpeniski samazināsies (no 9,9% pērn līdz 8,3% 2017.gadā) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis turpinās augt. Algu kāpums šī gada 1.ceturksnī, šķiet, ir nedaudz palēninājies, kas atbilst Swedbank prognozei – bruto nominālās algas pieaugums ap 6% 2016. un 2017.gadā. Tas gan joprojām pārsniedz produktivitātes kāpumu, norādīts apskatā.

Naftas cenas krituma dēļ gada sākumā patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam samazināta uz 0,2% (iepriekš 0,8%). Tas labvēlīgi atsauksies uz patērētāju pirktspēju un veicinās privātā patēriņa pieauguma paātrināšanos. Bet līdz ar straujāku naftas cenas kāpumu, 2017.gadā inflācija būs spēcīgāka, sasniedzot 2,8% (iepriekš 2,3%), kas palēninās pirktspējas un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Savukārt kredītportfeļa izaugsmes atjaunošanās nākamgad balstīs gan patēriņu, gan investīcijas (kļūstot pieejamākiem arī ES fondiem). Šogad diemžēl investīciju aktivitāte joprojām būs vārga un pieaugums ir gaidāms tikai dažās jomās (piemēram, lauksaimniecībai).

Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 3% no 3,3% janvārī, jo līdz ar lēnāku izaugsmi eksporta tirgos kā iepriekš gaidīts eksporta kāpums būs lēnāks; arī spējāks investīciju kāpums pabīdīsies uz vēlāku laiku līdz ar ES fondu apguves iekavēšanos. No otras puses, ir iespējamas korekcijas arī uz augšu, pieņemoties spēkā kreditēšanas un investīciju ciklam, it īpaši 2017.gadā. Tāpat kā iepriekš, galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvāko pāris gadu laikā ir vājš pieprasījums eksporta tirgos un nestabilitāte pasaules ekonomikā, norāda eksperti.

Ref: 102.000.102.12423


Pievienot komentāru

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu apgabalos pieauga vidējā cena

Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļu valstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas. No 17.janvāra neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, tāpat elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ, vēsta AS Latvenergo.

VID: Akmeņogļu kravās atklāj 100 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 100 000 cigarešu kontrabandu.

Pētījums: 83% iedzīvotāju neapmierināti ar valdības darbu

Vislielāko sašutumu iedzīvotāji pauduši par valdības darbu, kas arī aizvadītā gada novembrī bija saņēmis asu kritiku. Iepriekš valdības darba vērtējums bija krities par septiņiem punktiem, taču decembrī skepse tikai saasinājusies, vērtējumam noslīdot par 11 punktiem, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Foto: Rīgā skatāma izstāde, kurā apvienojas astoņas Baltijas jūras reģiona valstis

Rīgā ir skatāma izstāde Roundabout Baltic, kas piedāvā iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

EK: Būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību, BNN informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.