bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta

Swedbank: Naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada sākums pasaules ekonomikai nebija spožs, tomēr tā turpina lēnu virzību uz priekšu. Pēc kārtējiem minimumiem gada sākumā naftas cena atkal atsākusi augt. Šoreiz, šķiet, zemākais punkts tiešām jau aiz muguras un nafta kļūs dārgāka, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī inflācija pakāpeniski kļūs spējāka un tāpēc daudz negatīvākas procentu likmes gaidīt nevajadzētu. Neskatoties uz negaidīti vāju aktivitāti gadu mijā, Latvijas ekonomikai prognozējama 3% izaugsme šogad un 2017.gadā. Darba tirgus Latvijā uzsilst lēnāk kā gaidīts – ekonomikas izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes kāpums, kamēr nodarbinātība gandrīz vai nepalielinās. Gan ekonomikas izaugsmei, gan darba tirgum «vasara» vēl nav atnākusi, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Lai arī pasaules ekonomikas izaugsme ap gadu miju bija vārgāka kā gaidīts sagaidāms, ka tā pakāpeniski uzņems apgriezienus. ASV centrālā banka procentu likmes cels ļoti piesardzīgi. Eiropas centrāla banka (ECB) turpinās apjomīgu naudas drukāšanu un procentu likmes būs negatīvas vai tuvu nullei vēl vismaz divus gadus. Naftas cena augs, līdz ar to arī inflācija un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pamata gaidīt, ka ECB vēl vairāk samazinās refinansēšanas likmes. Privātā sektora kreditēšana eirozonā lēnām aug. Arī fiskālā politika kļūs nedaudz ekspansīvāka, daļēji ar migrantu ieplūdi saistīto izmaksu dēļ, jo īpaši Vācijā. Gaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad augs līdzīgi kā pērn, ap 1,5-1,6%, kas gan ir par dažām desmitdaļām mazāk nekā prognozējām janvārī. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vien par desmitdaļu straujāka nekā pērn (3,2%), jau jūtamāk pieņemoties spēkā nākamgad līdz 3,7%,» teikts apskatā.

Risku izaugsmei pasaulē un arī Eiropā gan ir daudz, galvenokārt tie ir politiski. Nenoteiktību rada iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Grieķijas parāda sarunu atsākšanās, prezidenta velēšanas ASV. Tomēr lielākais risks pasaules izaugsmei joprojām ir Ķīna un tās spēja tikt galā ar izaugsmes modeļa maiņu, prognozē ekonomisti.

«Mūsu aprēķini liecina, ka naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu. Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram diviem miljoniem barelu dienā līdz 1,4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps. Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāru un nākamajā gadā jau 61 ASV dolāru par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas,» prognozē eksperti.

Pēc viņu sacītā, naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem. Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts. Naftas cenu kāpums pakāpeniski sāks vilkt uz augšu arī inflāciju pasaulē, ar laiku palielinot inflācijas gaidas, sniedzot atbalstu un lielāka manevra iespējas arī centrālajām bankām. Inflācijai Eiropā 2017.gada otrajā pusē pietuvojoties 2% mērķim (vai nedaudz pat pārsniedzot to), vieglāks kļūs arī parādu slogs.

«Pēc negaidīta vājuma šī gada janvārī, kad eksporta vērtība gada griezumā saruka par 7%, Latvijas eksports pakāpeniski atgūsies. Februāris jau bija labāks un sagaidāms, ka šogad eksports pieaugs jau mazliet spējāk kā pērn, pateicoties labākam ārējām pieprasījumam (t.sk., stabila izaugsme eirozonā, lēna izaugsmes atsākšanās Krievijā un spēcīgāks rublis), un tālāku tirgu apgūšanai, it īpaši Āfrikā un Āzijā, sākot atmaksāties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug un atsevišķās nozarēs pēc diviem ļoti labiem gadiem uzņēmumu peļņas maržas sāk mazināties, tomēr uzņēmumu finanšu stāvoklis un konkurētspēja pagaidām vēl ir pietiekami komfortablā līmenī,» runājot par Latvijas ekonomistu, norāda bankas eksperti.

Jaunu darbavietu radīšanā kopumā vērojama stagnācija un tuvāko divu gadu laikā būtisks nodarbinātības kāpums nav paredzams. Ekonomikas izaugsme šķiet pārāk lēna, lai uzņēmumi būtiski palielinātu darbinieku skaitu, un tie apmierina mērenu pieprasījuma kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina. Atrast kvalificētus darbiniekus ir izaicinājums, ņemot vērā, ka ir grūtāk nodarbināt iepriekš neaktīvās personas (piemēram, pensijas vecuma cilvēkus) vai bezdarbniekus (aptuveni 30% darba meklētāju meklē darbu ilgāk par diviem gadiem). Tāpēc uzņēmumi turpina investēt mašīnās un iekārtās, lai samazinātu darbinieku skaitu vai palielinātu apjomus, nepalielinot strādājošo skaitu. Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars ir bijis nemainīgs. Tomēr darbaspēka piedāvājumam turpinot kristies demogrāfijas dēļ, darba meklētāju īpatsvars pakāpeniski samazināsies (no 9,9% pērn līdz 8,3% 2017.gadā) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis turpinās augt. Algu kāpums šī gada 1.ceturksnī, šķiet, ir nedaudz palēninājies, kas atbilst Swedbank prognozei – bruto nominālās algas pieaugums ap 6% 2016. un 2017.gadā. Tas gan joprojām pārsniedz produktivitātes kāpumu, norādīts apskatā.

Naftas cenas krituma dēļ gada sākumā patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam samazināta uz 0,2% (iepriekš 0,8%). Tas labvēlīgi atsauksies uz patērētāju pirktspēju un veicinās privātā patēriņa pieauguma paātrināšanos. Bet līdz ar straujāku naftas cenas kāpumu, 2017.gadā inflācija būs spēcīgāka, sasniedzot 2,8% (iepriekš 2,3%), kas palēninās pirktspējas un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Savukārt kredītportfeļa izaugsmes atjaunošanās nākamgad balstīs gan patēriņu, gan investīcijas (kļūstot pieejamākiem arī ES fondiem). Šogad diemžēl investīciju aktivitāte joprojām būs vārga un pieaugums ir gaidāms tikai dažās jomās (piemēram, lauksaimniecībai).

Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 3% no 3,3% janvārī, jo līdz ar lēnāku izaugsmi eksporta tirgos kā iepriekš gaidīts eksporta kāpums būs lēnāks; arī spējāks investīciju kāpums pabīdīsies uz vēlāku laiku līdz ar ES fondu apguves iekavēšanos. No otras puses, ir iespējamas korekcijas arī uz augšu, pieņemoties spēkā kreditēšanas un investīciju ciklam, it īpaši 2017.gadā. Tāpat kā iepriekš, galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvāko pāris gadu laikā ir vājš pieprasījums eksporta tirgos un nestabilitāte pasaules ekonomikā, norāda eksperti.

Ref: 102.000.102.12423


Pievienot komentāru

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.