bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Swedbank: Naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada sākums pasaules ekonomikai nebija spožs, tomēr tā turpina lēnu virzību uz priekšu. Pēc kārtējiem minimumiem gada sākumā naftas cena atkal atsākusi augt. Šoreiz, šķiet, zemākais punkts tiešām jau aiz muguras un nafta kļūs dārgāka, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī inflācija pakāpeniski kļūs spējāka un tāpēc daudz negatīvākas procentu likmes gaidīt nevajadzētu. Neskatoties uz negaidīti vāju aktivitāti gadu mijā, Latvijas ekonomikai prognozējama 3% izaugsme šogad un 2017.gadā. Darba tirgus Latvijā uzsilst lēnāk kā gaidīts – ekonomikas izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes kāpums, kamēr nodarbinātība gandrīz vai nepalielinās. Gan ekonomikas izaugsmei, gan darba tirgum «vasara» vēl nav atnākusi, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Lai arī pasaules ekonomikas izaugsme ap gadu miju bija vārgāka kā gaidīts sagaidāms, ka tā pakāpeniski uzņems apgriezienus. ASV centrālā banka procentu likmes cels ļoti piesardzīgi. Eiropas centrāla banka (ECB) turpinās apjomīgu naudas drukāšanu un procentu likmes būs negatīvas vai tuvu nullei vēl vismaz divus gadus. Naftas cena augs, līdz ar to arī inflācija un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pamata gaidīt, ka ECB vēl vairāk samazinās refinansēšanas likmes. Privātā sektora kreditēšana eirozonā lēnām aug. Arī fiskālā politika kļūs nedaudz ekspansīvāka, daļēji ar migrantu ieplūdi saistīto izmaksu dēļ, jo īpaši Vācijā. Gaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad augs līdzīgi kā pērn, ap 1,5-1,6%, kas gan ir par dažām desmitdaļām mazāk nekā prognozējām janvārī. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vien par desmitdaļu straujāka nekā pērn (3,2%), jau jūtamāk pieņemoties spēkā nākamgad līdz 3,7%,» teikts apskatā.

Risku izaugsmei pasaulē un arī Eiropā gan ir daudz, galvenokārt tie ir politiski. Nenoteiktību rada iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Grieķijas parāda sarunu atsākšanās, prezidenta velēšanas ASV. Tomēr lielākais risks pasaules izaugsmei joprojām ir Ķīna un tās spēja tikt galā ar izaugsmes modeļa maiņu, prognozē ekonomisti.

«Mūsu aprēķini liecina, ka naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu. Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram diviem miljoniem barelu dienā līdz 1,4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps. Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāru un nākamajā gadā jau 61 ASV dolāru par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas,» prognozē eksperti.

Pēc viņu sacītā, naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem. Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts. Naftas cenu kāpums pakāpeniski sāks vilkt uz augšu arī inflāciju pasaulē, ar laiku palielinot inflācijas gaidas, sniedzot atbalstu un lielāka manevra iespējas arī centrālajām bankām. Inflācijai Eiropā 2017.gada otrajā pusē pietuvojoties 2% mērķim (vai nedaudz pat pārsniedzot to), vieglāks kļūs arī parādu slogs.

«Pēc negaidīta vājuma šī gada janvārī, kad eksporta vērtība gada griezumā saruka par 7%, Latvijas eksports pakāpeniski atgūsies. Februāris jau bija labāks un sagaidāms, ka šogad eksports pieaugs jau mazliet spējāk kā pērn, pateicoties labākam ārējām pieprasījumam (t.sk., stabila izaugsme eirozonā, lēna izaugsmes atsākšanās Krievijā un spēcīgāks rublis), un tālāku tirgu apgūšanai, it īpaši Āfrikā un Āzijā, sākot atmaksāties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug un atsevišķās nozarēs pēc diviem ļoti labiem gadiem uzņēmumu peļņas maržas sāk mazināties, tomēr uzņēmumu finanšu stāvoklis un konkurētspēja pagaidām vēl ir pietiekami komfortablā līmenī,» runājot par Latvijas ekonomistu, norāda bankas eksperti.

Jaunu darbavietu radīšanā kopumā vērojama stagnācija un tuvāko divu gadu laikā būtisks nodarbinātības kāpums nav paredzams. Ekonomikas izaugsme šķiet pārāk lēna, lai uzņēmumi būtiski palielinātu darbinieku skaitu, un tie apmierina mērenu pieprasījuma kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina. Atrast kvalificētus darbiniekus ir izaicinājums, ņemot vērā, ka ir grūtāk nodarbināt iepriekš neaktīvās personas (piemēram, pensijas vecuma cilvēkus) vai bezdarbniekus (aptuveni 30% darba meklētāju meklē darbu ilgāk par diviem gadiem). Tāpēc uzņēmumi turpina investēt mašīnās un iekārtās, lai samazinātu darbinieku skaitu vai palielinātu apjomus, nepalielinot strādājošo skaitu. Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars ir bijis nemainīgs. Tomēr darbaspēka piedāvājumam turpinot kristies demogrāfijas dēļ, darba meklētāju īpatsvars pakāpeniski samazināsies (no 9,9% pērn līdz 8,3% 2017.gadā) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis turpinās augt. Algu kāpums šī gada 1.ceturksnī, šķiet, ir nedaudz palēninājies, kas atbilst Swedbank prognozei – bruto nominālās algas pieaugums ap 6% 2016. un 2017.gadā. Tas gan joprojām pārsniedz produktivitātes kāpumu, norādīts apskatā.

Naftas cenas krituma dēļ gada sākumā patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam samazināta uz 0,2% (iepriekš 0,8%). Tas labvēlīgi atsauksies uz patērētāju pirktspēju un veicinās privātā patēriņa pieauguma paātrināšanos. Bet līdz ar straujāku naftas cenas kāpumu, 2017.gadā inflācija būs spēcīgāka, sasniedzot 2,8% (iepriekš 2,3%), kas palēninās pirktspējas un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Savukārt kredītportfeļa izaugsmes atjaunošanās nākamgad balstīs gan patēriņu, gan investīcijas (kļūstot pieejamākiem arī ES fondiem). Šogad diemžēl investīciju aktivitāte joprojām būs vārga un pieaugums ir gaidāms tikai dažās jomās (piemēram, lauksaimniecībai).

Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 3% no 3,3% janvārī, jo līdz ar lēnāku izaugsmi eksporta tirgos kā iepriekš gaidīts eksporta kāpums būs lēnāks; arī spējāks investīciju kāpums pabīdīsies uz vēlāku laiku līdz ar ES fondu apguves iekavēšanos. No otras puses, ir iespējamas korekcijas arī uz augšu, pieņemoties spēkā kreditēšanas un investīciju ciklam, it īpaši 2017.gadā. Tāpat kā iepriekš, galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvāko pāris gadu laikā ir vājš pieprasījums eksporta tirgos un nestabilitāte pasaules ekonomikā, norāda eksperti.

Ref: 102.000.102.12423


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.