bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Swedbank: Pasaules ekonomika ir populisma ķīlniece

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Kazāks

Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2,1%. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug.

Lai gan IKP ir būtiski zemāks, nekā valdība prognozēja, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un budžetā situācija ir stabila. Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai Swedbank prognozē 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%.

Pasaules ekonomiku joprojām raksturo nevienmērīga un diezgan lēna izaugsme. Tuvākajos pāris gados pasaules IKP gada kāpuma temps vien nedaudz pārsniegs 3%, kas ir lēnāk nekā iepriekš prognozēts, bet arī nav slikti. ASV un Vācijā izaugsme kļūs lēnāka, jo šajās valstīs biznesa cikls tuvojas brieduma fāzei. Eirozonas izaugsme nākamos divus gadus saglabāsies ap 1,5% gadā, bet ar lielām atšķirībām valstu starpā – piemēram, Spānija augs par 2-3% gadā, bet Somija tēmē tikai uz 1% kāpumu. Līdz ar mazāku budžeta tēriņu atbalstu, Zviedrijas izaugsme atkāpsies uz ilgtspējīgāku līmeni 2-3% robežās. Galvenais izaugsmes dzinulis Zviedrijā joprojām būs patēriņš un mājokļu sektors. Brexit balsojums iedragās britu ekonomiku, bet Anglijas bankas atbalsts, visticamāk, ļaus izvairīties no sāpīgas recesijas un Lielbritānijas ekonomika, lai gan lēni, bet turpinās augt. Krievijā recesija ir beigusies, bet atgūšanās būs vārga – naftas cenas kāps mēreni, bet valsts loma ekonomikā ir pārāk liela un bremzējoša, lai citi sektori spētu radīt strauju kāpumu. Ķīna turpinās augt par 6,5% gadā, bet izaugsme virs 7% gaidāma Indijā, kas ir veikusi svarīgas reformas, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Centrālās bankas saglabā atbalstošu monetāro politiku. Līdz ar lēnāku izaugsmi arī procentu likmju normalizēšana būs lēnāka, nekā prognozējām iepriekš. Gan šogad, gan nākamgad Federālo Rezervju sistēma (FRS) bāzes likmi cels tikai vienu reizi, bet 2018.gadā – divas reizes. Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā iepriekš FRS, pagarinās aktīvu pirkšanas programmu un pakāpeniski samazinās intervenču apjomus, nevis krasi tās apturēs nākamā gada martā. ECB sāks celt procentu likmes ne ātrāk kā 2018.gadā beigās. Šis ir bāzes scenārijs un tā varbūtību vērtējam 60% līmenī.

Populisms, politiska nestabilitāte un ģeopolitiski riski ir Ahileja papēdis, kas var iedzīt pasaules ekonomiku sliktākā scenārijā. Tuvāko gadu laikā pasaule bieži apstāsies pie krustcelēm, kur kļūdīgs lēmums ekonomikai būs sāpīgs. Tai skaitā ASV prezidenta vēlēšanas šī gada novembrī, arī Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas 2017.gadā. Negatīva scenārija varbūtību vērtējam 25% līmenī. Pozitīvā scenārija varbūtība ir 15% un tā pamatā ir spēcīgāks noskaņojums un stimulējošāka fiskālā politika, uzsver bankas eksperts.

«Tāpat kā par mūsu olimpiešu startu var teikt: «Bijām gaidījuši labākus rezultātus, bet ļoti slikti nudien arī nav.» Lai gan investīcijas gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos un būvniecībā ir krīze, ekonomikā nodarbināto skaits pat mazliet aug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecības tērē vairāk. Pēc nīkulīga gada sākuma 2.ceturksnī eksports atkal uzrādīja labus kāpuma tempus. Pēc septiņus gadus ilga krituma banku kredītportfelis uzņēmumiem jūlijā mazliet pieauga. Tomēr ar to būs par maz, lai atsvērtu vājumu gada sākumā. Tāpēc šī gada IKP kāpuma prognozi esam samazinājuši uz 2.1% (no aprīlī prognozētajiem 3%). ES fondu administrēšanas mehānisms, šķiet, beidzot ir darba kārtībā – tas palīdzēs investēt un 2017.gadā IKP kāps par 3%. Banku kredītportfeļiem atsākot augt, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pakāpsies uz 3,3% 2018.gadā. Lai arī izaugsme pasaulē nebūs strauja, tā būs pietiekami laba, lai Latvijas eksportētājiem būtu iespējas augt un pelnīt. Lai turpinātu apgūt mazpazīstamus tirgus, vajadzīgas efektīvākas eksporta atbalsta programmas,» norāda Kazāks.

Galvenie faktori, kas Latvijas izaugsmi var nospiest uz leju, ir ārēji – vārgāka ES ekonomika, populisms un ģeopolitiska neskaidrība. Latvijas ekonomika var augt būtiski straujāk nekā šie aptuveni 3% un pašlaik galvenais potenciāls ir iekšējs – uzņēmēju un mājsaimniecību optimistiskāks noskaņojums un līdz ar to arī straujāka kreditēšana.

Investīciju vārgums un krīze būvniecībā lielā mērā ir dēļ ES fondu kavēšanās, bet tas nav vienīgais iemesls. Piena cenas ir zemas un piena ražotājiem ir grūti izdzīvot, kur nu vēl investēt. Apstrādes rūpniecība aptaujās min pieprasījuma trūkumu kā lielāko šķērsli ražošanas apjomu pieaugumam. Mūsuprāt, liela daļa uzņēmumu ir pārlieku piesardzīgi, turklāt saraustīta valdības ekonomiskā politika un komunikācija šo piesardzību vēl pastiprina – kopumā pieprasījums gan pasaulē, gan Latvijā aug un, ja investīcijas arvien tiks atliktas, algu kāpums, kas ir straujāks par ražīguma kāpumu, deldēs ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, bet arī peļņu.

«Šogad visgrūtāk klājas būvniecības nozarei, kur strādājošo skaits, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarucis par aptuveni 10 tūkstošiem. Tam gan nav bijis lielas negatīvas ietekmes uz darba tirgu, jo kopējais ekonomikā nodarbināto skaits ir pat nedaudz audzis. Pārsteidzoši labi! Bezdarba līmenis tomēr ir mazliet augstāks, nekā iepriekš prognozējām, bet tas turpina sarukt. Algu kāpums kļuvis lēnāks, bet tas saglabājas mūsu prognozētajās 5-6% robežās un turpina balstīt patēriņu. Līdzīgu kāpumu gaidām arī pāris turpmākajos gados.

Līdz ar būvniecības atgūšanos (noskaņojuma dati rāda, ka sliktākais varētu būt jau aiz muguras) straujāk saruks arī bezdarbs, jo būvniecības nozare var sekmīgāk nodarbināt mazāk kvalificētus darba meklētājus. ECB banku kreditēšanas apsekojums norāda uz kredītu pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumu kredītu portfelis jau pamazām aug. Mājsaimniecību pusē interese par kredītiem saglabājas neliela un diez vai ātrāk par 2018.gadu būs redzams kāpums,» teic ekonomists.

Pat ja izaugsme būs straujāka nekā prognozēts, arvien nepieciešamas piedāvājuma puses reformas, lai kāpinātu ražīgumu un straujāku labklājības pieaugumu. Pretējā gadījumā IKP izaugsme ilgtermiņā būs tikai 2-2,5%, kas ir maz, uzsver Kazāks.

Ref: 102.000.102.13388


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.