bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Swedbank: Pasaules ekonomika ir populisma ķīlniece

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Kazāks

Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2,1%. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug.

Lai gan IKP ir būtiski zemāks, nekā valdība prognozēja, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un budžetā situācija ir stabila. Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai Swedbank prognozē 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%.

Pasaules ekonomiku joprojām raksturo nevienmērīga un diezgan lēna izaugsme. Tuvākajos pāris gados pasaules IKP gada kāpuma temps vien nedaudz pārsniegs 3%, kas ir lēnāk nekā iepriekš prognozēts, bet arī nav slikti. ASV un Vācijā izaugsme kļūs lēnāka, jo šajās valstīs biznesa cikls tuvojas brieduma fāzei. Eirozonas izaugsme nākamos divus gadus saglabāsies ap 1,5% gadā, bet ar lielām atšķirībām valstu starpā – piemēram, Spānija augs par 2-3% gadā, bet Somija tēmē tikai uz 1% kāpumu. Līdz ar mazāku budžeta tēriņu atbalstu, Zviedrijas izaugsme atkāpsies uz ilgtspējīgāku līmeni 2-3% robežās. Galvenais izaugsmes dzinulis Zviedrijā joprojām būs patēriņš un mājokļu sektors. Brexit balsojums iedragās britu ekonomiku, bet Anglijas bankas atbalsts, visticamāk, ļaus izvairīties no sāpīgas recesijas un Lielbritānijas ekonomika, lai gan lēni, bet turpinās augt. Krievijā recesija ir beigusies, bet atgūšanās būs vārga – naftas cenas kāps mēreni, bet valsts loma ekonomikā ir pārāk liela un bremzējoša, lai citi sektori spētu radīt strauju kāpumu. Ķīna turpinās augt par 6,5% gadā, bet izaugsme virs 7% gaidāma Indijā, kas ir veikusi svarīgas reformas, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Centrālās bankas saglabā atbalstošu monetāro politiku. Līdz ar lēnāku izaugsmi arī procentu likmju normalizēšana būs lēnāka, nekā prognozējām iepriekš. Gan šogad, gan nākamgad Federālo Rezervju sistēma (FRS) bāzes likmi cels tikai vienu reizi, bet 2018.gadā – divas reizes. Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā iepriekš FRS, pagarinās aktīvu pirkšanas programmu un pakāpeniski samazinās intervenču apjomus, nevis krasi tās apturēs nākamā gada martā. ECB sāks celt procentu likmes ne ātrāk kā 2018.gadā beigās. Šis ir bāzes scenārijs un tā varbūtību vērtējam 60% līmenī.

Populisms, politiska nestabilitāte un ģeopolitiski riski ir Ahileja papēdis, kas var iedzīt pasaules ekonomiku sliktākā scenārijā. Tuvāko gadu laikā pasaule bieži apstāsies pie krustcelēm, kur kļūdīgs lēmums ekonomikai būs sāpīgs. Tai skaitā ASV prezidenta vēlēšanas šī gada novembrī, arī Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas 2017.gadā. Negatīva scenārija varbūtību vērtējam 25% līmenī. Pozitīvā scenārija varbūtība ir 15% un tā pamatā ir spēcīgāks noskaņojums un stimulējošāka fiskālā politika, uzsver bankas eksperts.

«Tāpat kā par mūsu olimpiešu startu var teikt: «Bijām gaidījuši labākus rezultātus, bet ļoti slikti nudien arī nav.» Lai gan investīcijas gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos un būvniecībā ir krīze, ekonomikā nodarbināto skaits pat mazliet aug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecības tērē vairāk. Pēc nīkulīga gada sākuma 2.ceturksnī eksports atkal uzrādīja labus kāpuma tempus. Pēc septiņus gadus ilga krituma banku kredītportfelis uzņēmumiem jūlijā mazliet pieauga. Tomēr ar to būs par maz, lai atsvērtu vājumu gada sākumā. Tāpēc šī gada IKP kāpuma prognozi esam samazinājuši uz 2.1% (no aprīlī prognozētajiem 3%). ES fondu administrēšanas mehānisms, šķiet, beidzot ir darba kārtībā – tas palīdzēs investēt un 2017.gadā IKP kāps par 3%. Banku kredītportfeļiem atsākot augt, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pakāpsies uz 3,3% 2018.gadā. Lai arī izaugsme pasaulē nebūs strauja, tā būs pietiekami laba, lai Latvijas eksportētājiem būtu iespējas augt un pelnīt. Lai turpinātu apgūt mazpazīstamus tirgus, vajadzīgas efektīvākas eksporta atbalsta programmas,» norāda Kazāks.

Galvenie faktori, kas Latvijas izaugsmi var nospiest uz leju, ir ārēji – vārgāka ES ekonomika, populisms un ģeopolitiska neskaidrība. Latvijas ekonomika var augt būtiski straujāk nekā šie aptuveni 3% un pašlaik galvenais potenciāls ir iekšējs – uzņēmēju un mājsaimniecību optimistiskāks noskaņojums un līdz ar to arī straujāka kreditēšana.

Investīciju vārgums un krīze būvniecībā lielā mērā ir dēļ ES fondu kavēšanās, bet tas nav vienīgais iemesls. Piena cenas ir zemas un piena ražotājiem ir grūti izdzīvot, kur nu vēl investēt. Apstrādes rūpniecība aptaujās min pieprasījuma trūkumu kā lielāko šķērsli ražošanas apjomu pieaugumam. Mūsuprāt, liela daļa uzņēmumu ir pārlieku piesardzīgi, turklāt saraustīta valdības ekonomiskā politika un komunikācija šo piesardzību vēl pastiprina – kopumā pieprasījums gan pasaulē, gan Latvijā aug un, ja investīcijas arvien tiks atliktas, algu kāpums, kas ir straujāks par ražīguma kāpumu, deldēs ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, bet arī peļņu.

«Šogad visgrūtāk klājas būvniecības nozarei, kur strādājošo skaits, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarucis par aptuveni 10 tūkstošiem. Tam gan nav bijis lielas negatīvas ietekmes uz darba tirgu, jo kopējais ekonomikā nodarbināto skaits ir pat nedaudz audzis. Pārsteidzoši labi! Bezdarba līmenis tomēr ir mazliet augstāks, nekā iepriekš prognozējām, bet tas turpina sarukt. Algu kāpums kļuvis lēnāks, bet tas saglabājas mūsu prognozētajās 5-6% robežās un turpina balstīt patēriņu. Līdzīgu kāpumu gaidām arī pāris turpmākajos gados.

Līdz ar būvniecības atgūšanos (noskaņojuma dati rāda, ka sliktākais varētu būt jau aiz muguras) straujāk saruks arī bezdarbs, jo būvniecības nozare var sekmīgāk nodarbināt mazāk kvalificētus darba meklētājus. ECB banku kreditēšanas apsekojums norāda uz kredītu pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumu kredītu portfelis jau pamazām aug. Mājsaimniecību pusē interese par kredītiem saglabājas neliela un diez vai ātrāk par 2018.gadu būs redzams kāpums,» teic ekonomists.

Pat ja izaugsme būs straujāka nekā prognozēts, arvien nepieciešamas piedāvājuma puses reformas, lai kāpinātu ražīgumu un straujāku labklājības pieaugumu. Pretējā gadījumā IKP izaugsme ilgtermiņā būs tikai 2-2,5%, kas ir maz, uzsver Kazāks.

Ref: 102.000.102.13388


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.