bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Swedbank: Pasaules ekonomika ir populisma ķīlniece

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Kazāks

Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2,1%. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug.

Lai gan IKP ir būtiski zemāks, nekā valdība prognozēja, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un budžetā situācija ir stabila. Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai Swedbank prognozē 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%.

Pasaules ekonomiku joprojām raksturo nevienmērīga un diezgan lēna izaugsme. Tuvākajos pāris gados pasaules IKP gada kāpuma temps vien nedaudz pārsniegs 3%, kas ir lēnāk nekā iepriekš prognozēts, bet arī nav slikti. ASV un Vācijā izaugsme kļūs lēnāka, jo šajās valstīs biznesa cikls tuvojas brieduma fāzei. Eirozonas izaugsme nākamos divus gadus saglabāsies ap 1,5% gadā, bet ar lielām atšķirībām valstu starpā – piemēram, Spānija augs par 2-3% gadā, bet Somija tēmē tikai uz 1% kāpumu. Līdz ar mazāku budžeta tēriņu atbalstu, Zviedrijas izaugsme atkāpsies uz ilgtspējīgāku līmeni 2-3% robežās. Galvenais izaugsmes dzinulis Zviedrijā joprojām būs patēriņš un mājokļu sektors. Brexit balsojums iedragās britu ekonomiku, bet Anglijas bankas atbalsts, visticamāk, ļaus izvairīties no sāpīgas recesijas un Lielbritānijas ekonomika, lai gan lēni, bet turpinās augt. Krievijā recesija ir beigusies, bet atgūšanās būs vārga – naftas cenas kāps mēreni, bet valsts loma ekonomikā ir pārāk liela un bremzējoša, lai citi sektori spētu radīt strauju kāpumu. Ķīna turpinās augt par 6,5% gadā, bet izaugsme virs 7% gaidāma Indijā, kas ir veikusi svarīgas reformas, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Centrālās bankas saglabā atbalstošu monetāro politiku. Līdz ar lēnāku izaugsmi arī procentu likmju normalizēšana būs lēnāka, nekā prognozējām iepriekš. Gan šogad, gan nākamgad Federālo Rezervju sistēma (FRS) bāzes likmi cels tikai vienu reizi, bet 2018.gadā – divas reizes. Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā iepriekš FRS, pagarinās aktīvu pirkšanas programmu un pakāpeniski samazinās intervenču apjomus, nevis krasi tās apturēs nākamā gada martā. ECB sāks celt procentu likmes ne ātrāk kā 2018.gadā beigās. Šis ir bāzes scenārijs un tā varbūtību vērtējam 60% līmenī.

Populisms, politiska nestabilitāte un ģeopolitiski riski ir Ahileja papēdis, kas var iedzīt pasaules ekonomiku sliktākā scenārijā. Tuvāko gadu laikā pasaule bieži apstāsies pie krustcelēm, kur kļūdīgs lēmums ekonomikai būs sāpīgs. Tai skaitā ASV prezidenta vēlēšanas šī gada novembrī, arī Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas 2017.gadā. Negatīva scenārija varbūtību vērtējam 25% līmenī. Pozitīvā scenārija varbūtība ir 15% un tā pamatā ir spēcīgāks noskaņojums un stimulējošāka fiskālā politika, uzsver bankas eksperts.

«Tāpat kā par mūsu olimpiešu startu var teikt: «Bijām gaidījuši labākus rezultātus, bet ļoti slikti nudien arī nav.» Lai gan investīcijas gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos un būvniecībā ir krīze, ekonomikā nodarbināto skaits pat mazliet aug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecības tērē vairāk. Pēc nīkulīga gada sākuma 2.ceturksnī eksports atkal uzrādīja labus kāpuma tempus. Pēc septiņus gadus ilga krituma banku kredītportfelis uzņēmumiem jūlijā mazliet pieauga. Tomēr ar to būs par maz, lai atsvērtu vājumu gada sākumā. Tāpēc šī gada IKP kāpuma prognozi esam samazinājuši uz 2.1% (no aprīlī prognozētajiem 3%). ES fondu administrēšanas mehānisms, šķiet, beidzot ir darba kārtībā – tas palīdzēs investēt un 2017.gadā IKP kāps par 3%. Banku kredītportfeļiem atsākot augt, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pakāpsies uz 3,3% 2018.gadā. Lai arī izaugsme pasaulē nebūs strauja, tā būs pietiekami laba, lai Latvijas eksportētājiem būtu iespējas augt un pelnīt. Lai turpinātu apgūt mazpazīstamus tirgus, vajadzīgas efektīvākas eksporta atbalsta programmas,» norāda Kazāks.

Galvenie faktori, kas Latvijas izaugsmi var nospiest uz leju, ir ārēji – vārgāka ES ekonomika, populisms un ģeopolitiska neskaidrība. Latvijas ekonomika var augt būtiski straujāk nekā šie aptuveni 3% un pašlaik galvenais potenciāls ir iekšējs – uzņēmēju un mājsaimniecību optimistiskāks noskaņojums un līdz ar to arī straujāka kreditēšana.

Investīciju vārgums un krīze būvniecībā lielā mērā ir dēļ ES fondu kavēšanās, bet tas nav vienīgais iemesls. Piena cenas ir zemas un piena ražotājiem ir grūti izdzīvot, kur nu vēl investēt. Apstrādes rūpniecība aptaujās min pieprasījuma trūkumu kā lielāko šķērsli ražošanas apjomu pieaugumam. Mūsuprāt, liela daļa uzņēmumu ir pārlieku piesardzīgi, turklāt saraustīta valdības ekonomiskā politika un komunikācija šo piesardzību vēl pastiprina – kopumā pieprasījums gan pasaulē, gan Latvijā aug un, ja investīcijas arvien tiks atliktas, algu kāpums, kas ir straujāks par ražīguma kāpumu, deldēs ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, bet arī peļņu.

«Šogad visgrūtāk klājas būvniecības nozarei, kur strādājošo skaits, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarucis par aptuveni 10 tūkstošiem. Tam gan nav bijis lielas negatīvas ietekmes uz darba tirgu, jo kopējais ekonomikā nodarbināto skaits ir pat nedaudz audzis. Pārsteidzoši labi! Bezdarba līmenis tomēr ir mazliet augstāks, nekā iepriekš prognozējām, bet tas turpina sarukt. Algu kāpums kļuvis lēnāks, bet tas saglabājas mūsu prognozētajās 5-6% robežās un turpina balstīt patēriņu. Līdzīgu kāpumu gaidām arī pāris turpmākajos gados.

Līdz ar būvniecības atgūšanos (noskaņojuma dati rāda, ka sliktākais varētu būt jau aiz muguras) straujāk saruks arī bezdarbs, jo būvniecības nozare var sekmīgāk nodarbināt mazāk kvalificētus darba meklētājus. ECB banku kreditēšanas apsekojums norāda uz kredītu pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumu kredītu portfelis jau pamazām aug. Mājsaimniecību pusē interese par kredītiem saglabājas neliela un diez vai ātrāk par 2018.gadu būs redzams kāpums,» teic ekonomists.

Pat ja izaugsme būs straujāka nekā prognozēts, arvien nepieciešamas piedāvājuma puses reformas, lai kāpinātu ražīgumu un straujāku labklājības pieaugumu. Pretējā gadījumā IKP izaugsme ilgtermiņā būs tikai 2-2,5%, kas ir maz, uzsver Kazāks.

Ref: 102.000.102.13388


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.