bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Swedbank: Starp Baltijas valstīm Latvijai nodokļi ir visaugstākie

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus – Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem, BNN atzīmē Swedbank Finanšu institūta eksperti.

«Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi. Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika,» komentē Swedbank pārstāvji.

Viņi norāda, ka Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ.

«Kopumā Latvijas iedzīvotājiem situācija darbaspēku nodokļu ziņā gada laikā manījusies niecīgi un atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā. Šogad par desmit eiro augusi minimālā darba alga – no 370 līdz 380 eiro -, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu septiņu eiro lielu ieguvumu, skaidro eksperti. 

Bankas pārstāvji norāda, ka vienlaikus šogad visi darba ņēmēji ik mēnesi izjūt ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā, jo, sākot ar 2017.gadu, minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro iepriekšējo 75 eiro vietā.

Tā rezultātā ikmēneša ienākumi samazinās par 3,45 eiro jeb 41,10 eiro gadā. Taču, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotājiem, kuriem 2016.gadā darba alga «uz papīra» bijusi līdz 1 000 eiro mēnesī, ir iespēja atgūt nodokli par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu, ziņo Swedbank.

«Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot «mazo algu» saņēmējiem. Tā, piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildus ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu,» komentē bankas finanšu pārstāvji.

«Ar vienu rok dod, ar otru ņem un tad atkal dod. Šādos likumdošanas labirintos Latvijas strādājošajiem jānoorientējas un jāspēj novērtēt ietekmi uz saviem ikmēneša ienākumiem, plānojot personīgo budžetu. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, kopumā lielākās pārmaiņas skar Lietuvas darba ņēmējus, kuru ienākumi atsevišķos gadījumos pieauguši pat par 32 eiro mēnesī. Lai gan vairumā gadījumu joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, taču, turpinot uzņemto kursu, Lietuva jau nākamgad varētu apsteigt Igauniju un kļūt par draudzīgāko valsti nodokļu sloga ziņā aizvien lielākai nodarbināto daļai,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos, ko nesis 2017.gads Lietuvā un Igaunijā:

Minimālā darba alga Lietuvā jau 2016.gada vasarā pieaugusi par 30 eiro un nu tā līdzvērtīga Latvijai – 380 eiro. Igaunijā, līdzīgi kā pērn, tā atkal augusi par 40 eiro, veidojot jau 470 eiro mēnesī;

Lietuvā būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums zemāko ienākumu saņēmējiem (no 200 uz 310 eiro mēnesī), bet Igaunijā tas audzis par desmit eiro (no 170 uz 180 eiro). Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apjoma, tomēr tas tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem nu ir teju trīskārt lielāks kā Latvijas strādājošajiem. Maksimālais neapliekamais minimums, ko Latvijā sola 2020.gadā (160 eiro) Lietuvā jau šobrīd pārspēts divkārtīgi;

Kamēr Latvijā un Igaunijā atvieglojums par apgādājamo palicis nemainīgs (attiecīgi 175 eiro un 154 eiro), tikmēr Lietuvā tas līdzīgi kā pērn, būtiski palielināts (no 120 uz 200 eiro par katru apgādībā esošo personu). Tas Lietuvas strādājošajiem ar reģistrētiem apgādājamiem ļāvis būtiski uzlabot situāciju, salīdzinājumā ar ģimenēm pārējās Baltijas valstīs. «Nu Igaunijas pārsvars kļuvis mazāks, kamēr Latvija vēl spēcīgāk iepaliek. Ja Lietuvas likumdošana turpinās uzņemto izmaiņu dinamiku, jau nākamgad tā varētu ieņemt līderpozīcijas kā nodokļu sloga ziņā labvēlīgākā Baltijas valsts aizvien lielākai daļai strādājošo, no troņa gāžot Igauniju,» skaidro Swedbank pārstāvji. 

Viņi norāda, ka minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk, salīdzinājumā ar līdzvērtīgas algas saņēmēju Baltijas kaimiņvalstīs – pelnot 380 eiro, bez reģistrētiem apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas Igaunijā un Lietuvā strādājošo maciņos vidēji nokļūst par 15% vairāk naudas.

Swedbank skaidro, ka strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk kļuvis Lietuvā – pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam un atvieglojumam par apgādājamo. Tikai scenārijā ar diviem reģistrētiem apgādājamiem 380 eiro lielas algas saņēmējs Igaunijā pelna vairāk. Tajā pat laikā jāņem vērā, ka Igaunijā atvieglojumu par apgādājamo nepiemēro ikmēneša ietvaros – to iespējams atgūt kā pārmaksātā nodokļa daļu reizi gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Turklāt tas pienākas tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, norāda bankas eksperti. 

Vidējus ienākumus (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, toties ar apgādājamiem – līdztekus Igaunijai nu nostājusies arī Lietuva, kamēr Latvija būtiski iepaliek. Jau otro gadu pēc kārtas Lietuva demonstrē Baltijā straujākās darbaspēka nodokļu izmaiņas strādājošajiem labvēlīgā virzienā. «Nu vairs nav spēkā pērnā gada situācija, kad Latvijas strādājošo ienākumi bija vienādi ar Lietuvā strādājošo, ja ģimenē ir divi apgādājamie – arī pie šī scenārija šogad Latvijas iedzīvotājiem jāsamierinās ar augstāko nodokļu slogu Baltijā.»

Augstāku ienākumu (1 000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu saglabā Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijas strādājošo ienākumi ar vai bez apgādājamiem ir būtiski augstāki, pārsniedzot pat 100 eiro mēnesī.

«Igaunijas priekšrocību pamatā ir zemākas darbaspēka nodokļu likmes darba ņēmējiem, kā arī fiksēts neapliekamais minimums. Augstāku ienākumu saņēmēji Latvijā pēc nodokļu nomaksas piedzīvo pat ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Līdz ar to nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, no nodokļu sloga aspekta pelnīt vairāk Latvijā kļuvis vēl neizdevīgāk,» komentē Swedbank finanšu eksperti.  

Ref:224.000.103.349


Pievienot komentāru

Bosnijas serbu komandieri notiesā par genocīdu Srebrenicā

ANO Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas Krimināltiesa pasludinājusi bijušo Bosnijas serbu spēku komandieri Radko Mladiču par vainīgu genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti deviņdesmitajos gados, Bosnijas kara laikā.

Tiesībsargs e-veselības sistēmā būtiskus trūkumus nesaskata

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, analizēja atsevišķus E-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas, ziņo Tiesībsarga birojā.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad straujākais pēdējos desmit gados

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kritums nekā vidēji ES

Latvijas lauksaimniecības sektora izlaides vērtība pērn bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2015.gadā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati.

Šadurskis: Noteikt kritērijus vidusskolai ir atbildīgs solis izglītības kvalitātes celšanai

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā.

Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Apstiprināts Saeimas analītisko pētījumu plāns 2018.gadam

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 22.novembrī, apstiprināja Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 2018.gadam. Pētījumu izstrādi Analītiskais dienests sāks jau šogad.

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. 

Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane

Par trešdien, 22.novembrī, dibinātā AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, liecina Latvijas gāzes paziņojums biržai Nasdaq Riga.

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais 2018.gada budžeta projekts pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem gan 2017.gadā, gan 2018.gadā Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek novērtēta -1,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2018.gadā vispārējās valdības budžeta izdevumi pieaug par 7,1 procenta punktiem.

Pieaugot minimālajai algai, no nākamā gada palielinās uzturlīdzekļu apmēru par bērniem

Ņemot vērā, ka minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 430 eiro, turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā oktobrī samazinājās par 0,2%

2017.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Vaškevičs Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi

Kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, kura izdošanu tiesāšanai no Austrijas nesekmīgi cenšas panākt Latvijas varasiestādes, Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet, paldies Dievam, taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi.

Samazinās mediķu pagarinātā normālā darba laika ilgumu

Turpinot atteikties no noteiktā pagarinātā darba laika mediķiem, Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā.

Antāne: Nepārkrauto Krievijas kravu dēļ Latvija 9 mēnešos zaudējusi teju 50 milj.eiro

Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, norāda biedrības BATL prezidente Inga Antāne.

Ziedot.lv: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Elektroauto stilīgs trends vai jaunais pasaules ekonomikas dzinulis?

«Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz.»

Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Autovadītāj! Daudzviet uz autoceļiem veidojas apledojums, Kurzemē arī migla

Šorīt uz autoceļiem daudzviet veidojas apledojums, kas apgrūtina braukšanu un atsevišķos rajonos Kurzemē izveidojusies bieza migla. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 86 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvija šķīrējtiesas procesa ietvaros atguvusi izdevumus 1,2 milj. eiro apmērā

Latvija no Igaunijas uzņēmēja Indreka Kuivallika atguvusi tiesvedības izdevumus 1,28 miljonu eiro apmērā, kas radušies starptautiskās šķīrējtiesas procesā vēja enerģijas ražotāja Winergy lietā, un atgūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitīti valsts budžetā.

Igauņu pilsētiņa vilina iedzīvotājus atpakaļ ar SPA Siguldā un 100 eiro balvu

Keilas pilsētiņa, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas, uzsākusi pusotru mēnesi ilgu kampaņu ar mērķi panākt, ka pilsētas iedzīvotāji, kuri deklarējušies Igaunijas galvaspilsētā, lai saņemtu tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, pārdeklarējas atpakaļ savā dzīvesvietā.

Veselības inspekcijā: Novājinātu ārstu resursu dēļ ieilgst ekspertīžu veikšana

Novājinātā ārstu resursa dēļ Veselības inspekcijā ieilgst ekspertīžu veikšana, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic VI vadītāja Indra Dreika.

Bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs.

Jaunākie komentāri