bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

Swedbank: Tranzīta kravu kritums Latvijas izaugsmi turēs pie zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lēnāks eksporta kāpums (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāka investīciju atgūšanās (bažīgs noskaņojums augstākas nedrošības dēļ) bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Joprojām prognozējam izaugsmi, bet lēnāku, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1,6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozējam 2.6% kāpumu un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2,9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0,8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši uz 1,6% (2,1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks kļuvis mazumtirdzniecības kāpums, 3.ceturksnī augot vien par 1,1% gada griezumā – iespējams, ka darbavietu zudums būvniecībā (šogad par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pērn) piesardzīgus dara arī citos sektoros strādājošos. To, šķiet, norāda arī noguldījumu pieaugums bankās – iedzīvotāji turpina mazināt parādsaistības un uzkrāt, tērē piesardzīgi. Krīze būvniecībā ir bijis sitiens arī darba tirgum kopumā – strādājošo skaits šogad nav audzis (kritums bijis arī tirdzniecībā, bet darba vietu izveide citos sektoros kritumu neitralizē), bezdarba kritums ir ļoti lēns, algu kāpums kļuvis biklāks (bet joprojām tuvu 5% pret pērno gadu), skaidro ekonomists.

«Nākamgad izaugsme kļūs spējāka, jo ES fondu ieplūdes dēļ atkal augs investīcijas infrastruktūrā, iekārtās, ražošanas ēkās. Nenoteiktība par ārējo vidi, visticamāk, vilks noskaņojumu uz leju, un ļoti strauju izrāvienu investīcijās nākamgad varam arī neredzēt. Investīcijas no recesijas izvilks būvniecību, kas pavilks uz augšu nodarbinātību un atkal jau redzamāk spiedīs uz leju bezdarbu. Diemžēl darba tirgū negatīva ziņa ir tranzīta kravu apjoma kritums. Krievijai virzot kravas uz savām ostām, plūsma caur Latviju sarūk (piem., kravu apjoms pa Latvijas dzelzceļu infrastruktūru šī gada desmit mēnešos ir 17% zem pērnā gada apjoma). Ir maz ticams, ka savlaicīgi spēs aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām, kas nozīmē, ka nodarbināto skaits sektorā saruks. Tāpēc bezdarbs atkāpsies lēnāk (8,3% 2018.gadā) un arī algu kāpums būs piezemētāks (ap 5-6% gadā). Inflācija nākamajos divos gados pakāpsies līdz 2-2,5% (piemēram, dārgāka nafta un lētāks eiro), kas daļu no algu kāpuma «apēdīs», bet mājsaimniecības to kompensēs ar mazāku krāšanu un aktīvāku aizņemšanos. Eksporta apjomi turpinās augt, bet tranzīta kravu kritums un protekcionisms izaugsmi turēs pie zemes,» uzsver Kazāks.

Ekonomikas izaugsme ir un nākošos pāris gadus būs lēna arī Lietuvā (2-2,8% gadā) un Igaunijā (1,3-2,5%).  Populisma ietekme pieaug arī Baltijas valstīs – tas redzams gan vēlēšanu rezultātos Lietuvā, gan valdības maiņā Igaunijā. Lēna izaugsme un nespēja veikt ražīgumu uzlabojošas reformas politiķus mudinās skatīties ekspansīvas fiskālās politikas virzienā. Latvijā nākamgad plānotais nodokļu ieņēmumu kāpums (ap 7%) krietni apsteidz cerēto nominālā IKP izaugsmes tempu (mūsuprāt zem 5%). Vidēja termiņa budžetā valdības pašlaik plānotais deficīts (ap -0,6% no IKP) 2018.gadā nav ticams – Saeimas vēlēšanas un populisma kāpums spiedīs «tērēt līdz lūpai». Valsts spēja iekļauties budžeta rāmī būs atkarīga no Valsts ieņēmumu dienesta spējas iekasēt no ēnu ekonomikas. Tas ir iespējams, bet prasa strukturālas pārmaiņas gan nodokļu politikā, uzsver bankas eksperts.

Ref: 102.000.102.13935


Pievienot komentāru

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.