bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija

Swedbank: Tranzīta kravu kritums Latvijas izaugsmi turēs pie zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lēnāks eksporta kāpums (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāka investīciju atgūšanās (bažīgs noskaņojums augstākas nedrošības dēļ) bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Joprojām prognozējam izaugsmi, bet lēnāku, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1,6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozējam 2.6% kāpumu un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2,9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0,8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši uz 1,6% (2,1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks kļuvis mazumtirdzniecības kāpums, 3.ceturksnī augot vien par 1,1% gada griezumā – iespējams, ka darbavietu zudums būvniecībā (šogad par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pērn) piesardzīgus dara arī citos sektoros strādājošos. To, šķiet, norāda arī noguldījumu pieaugums bankās – iedzīvotāji turpina mazināt parādsaistības un uzkrāt, tērē piesardzīgi. Krīze būvniecībā ir bijis sitiens arī darba tirgum kopumā – strādājošo skaits šogad nav audzis (kritums bijis arī tirdzniecībā, bet darba vietu izveide citos sektoros kritumu neitralizē), bezdarba kritums ir ļoti lēns, algu kāpums kļuvis biklāks (bet joprojām tuvu 5% pret pērno gadu), skaidro ekonomists.

«Nākamgad izaugsme kļūs spējāka, jo ES fondu ieplūdes dēļ atkal augs investīcijas infrastruktūrā, iekārtās, ražošanas ēkās. Nenoteiktība par ārējo vidi, visticamāk, vilks noskaņojumu uz leju, un ļoti strauju izrāvienu investīcijās nākamgad varam arī neredzēt. Investīcijas no recesijas izvilks būvniecību, kas pavilks uz augšu nodarbinātību un atkal jau redzamāk spiedīs uz leju bezdarbu. Diemžēl darba tirgū negatīva ziņa ir tranzīta kravu apjoma kritums. Krievijai virzot kravas uz savām ostām, plūsma caur Latviju sarūk (piem., kravu apjoms pa Latvijas dzelzceļu infrastruktūru šī gada desmit mēnešos ir 17% zem pērnā gada apjoma). Ir maz ticams, ka savlaicīgi spēs aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām, kas nozīmē, ka nodarbināto skaits sektorā saruks. Tāpēc bezdarbs atkāpsies lēnāk (8,3% 2018.gadā) un arī algu kāpums būs piezemētāks (ap 5-6% gadā). Inflācija nākamajos divos gados pakāpsies līdz 2-2,5% (piemēram, dārgāka nafta un lētāks eiro), kas daļu no algu kāpuma «apēdīs», bet mājsaimniecības to kompensēs ar mazāku krāšanu un aktīvāku aizņemšanos. Eksporta apjomi turpinās augt, bet tranzīta kravu kritums un protekcionisms izaugsmi turēs pie zemes,» uzsver Kazāks.

Ekonomikas izaugsme ir un nākošos pāris gadus būs lēna arī Lietuvā (2-2,8% gadā) un Igaunijā (1,3-2,5%).  Populisma ietekme pieaug arī Baltijas valstīs – tas redzams gan vēlēšanu rezultātos Lietuvā, gan valdības maiņā Igaunijā. Lēna izaugsme un nespēja veikt ražīgumu uzlabojošas reformas politiķus mudinās skatīties ekspansīvas fiskālās politikas virzienā. Latvijā nākamgad plānotais nodokļu ieņēmumu kāpums (ap 7%) krietni apsteidz cerēto nominālā IKP izaugsmes tempu (mūsuprāt zem 5%). Vidēja termiņa budžetā valdības pašlaik plānotais deficīts (ap -0,6% no IKP) 2018.gadā nav ticams – Saeimas vēlēšanas un populisma kāpums spiedīs «tērēt līdz lūpai». Valsts spēja iekļauties budžeta rāmī būs atkarīga no Valsts ieņēmumu dienesta spējas iekasēt no ēnu ekonomikas. Tas ir iespējams, bet prasa strukturālas pārmaiņas gan nodokļu politikā, uzsver bankas eksperts.

Ref: 102.000.102.13935


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri