bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

TestDevLab: Baltiju vairs neuztver kā vietu, kur meklēt lētu darbaspēku IT jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 no 3)

Baltijas reģions globāli vairs netiek uztverts kā vieta, kur meklēt lētu IT nozares darbaspēku, bet vieta, kur meklēt profesionālus IT speciālistus. Tas ir būtisks faktors kas palīdz pakalpojumu un produktu kompānijām globālajā tirgū, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma TestDevLab valdes loceklis Ervīns Grīnfelds.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

TestDevLab valdes loceklis Ervīns Grīnfelds

Uzņēmuma TestDevLab pamatpakalpojums ir profesionālu programmatūras testēšanas pakalpojumu sniegšana. Klientu vidū ir tādas kompānijas kā Microsoft, Skype, Orange grupa un citi lieli uzņēmumi gan no ASV, gan Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm. Uzņēmums piedāvā ne tikai programmatūras testēšanas pakalpojumus, bet attīsta arī Informācijas tehnoloģiju izstrādes pakalpojumus un attīsta savus produktus.  Kā piemērs pašu izstrādātam produktam ir Latvijas tirgum izstrādātā bezmaksas aplikācija viedtālruņu lietotājiem NotifyUs, kuras mērķis ir atvieglot nekustamā īpašuma vai automašīnas meklēšanu, izveidojot meklēšanas filtru un saņemot ziņas tikai par sev vēlamajiem sludinājumiem.

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Pirmkārt, pieprasījums pēc kvalitatīviem informācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem aug. Būtiski uzsvērt to, ka Latvija un Baltijas reģions IT biznesa vidē vairs netiek uzskatīts par reģionu, kurā meklēt lēto nozares darbaspēku, bet gan kā vieta, kur atrast kvalificētus profesionāļus. Attieksmes maiņa ir viens no būtiskākajiem nozares ieguvumiem.

Papildus vēlos minēt, tā kā TestDevLab specializācija ir tieši programmatūras testēšana, aizvien vairāk kompānijas visā pasaulē izprot, ka ir daudz efektīvāk un lētāk investēt kvalitatīvā un profesionālā programmatūras testēšanā, nekā vēlāk cīnīties ar sekām, ko vēlāk var izraisīt nekvalitatīva vai kļūdaina programmatūra vai produkts.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Jā, IT nozare globāli attīstās. Tas ietekmē Latvijas tirgu un attiecīgi arī mūsu uzņēmumu. Kopumā, nozare attīstās un mēs redzam apstākļu uzlabošanos un tirgus augšupeju.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Mēs viennozīmīgi pozitīvi vērtējam dažādas valdības izstrādātās atbalsta programmas jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, Biznesa inkubatorus vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotās programmas eksporta veicināšanai vai pakalpojuma, produkta atpazīstamības veicināšanai. Arī mēs esam izmantojuši šīs programmas, un tās ir būtiski palīdzējušas uzņēmuma attīstībai, jo īpaši pirmajos uzņēmuma darbības gados.

Taču gribu arī pieminēt, ka ne vienmēr uzņēmumi izmanto valsts piedāvātās atbalsta programmas. Būtiskākais pretarguments tam ir sarežģītais birokrātiskais slogs. Reizēm Biznesa inkubatora vai LIAA sniegtie pakalpojumi uzņēmumiem ir neizprotami vai arī birokrātiskais slogs, lai šādās programmās piedalītos un atskaitītos, ir tik sarežģīts un laikietilpīgs, ka uzņēmumiem zūd ekonomiskais izdevīgums.

Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Noteikti vēlētos redzēt, kā Latvija seko Igaunijas piemēram, kad valsts uzņēmuma reinvestēto peļņu apliek ar 0% nodokli. Atsauksmes no Igaunijas kompānijām, kurās šāda sistēma jau ir ieviesta, ir viennozīmīgi pozitīvas. Šāds nodokļu modelis palīdz kompānijai būtiski attīstīties un investēt peļņu pakalpojumu un produktu attīstībā. Ilgtermiņā šāds modelis valstij nodrošina lielāku darbaspēka apjomu, kas nozīmē lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Būtu tikai loģiski, ja arī Latvija ieviestu šādu, uzņēmumiem draudzīgu sistēmu.

Papildus vēlos arī minēt, ka regulārās izmaiņas nodokļu politikā padara uzņēmējdarbības vidi Latvijā nestabilu. Uzņēmumam ir ļoti grūti plānot nākamā gada darbību, jo nevaram plānot, kā to ietekmēs nodokļu izmaiņas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Baltijas reģions globāli vairs netiek uztverts kā vieta, kur meklēt lētu IT nozares darbaspēku, bet vieta, kur meklēt profesionālus IT speciālistus. Tas ir būtisks faktors kas palīdz IT nozarei, gan pakalpojumu, gan produktu kompānijām globālajā tirgū.

No TestDevLab skatupunkta, mēs neredzam konkurenci tieši klientūras ziņā, jo sniedzam ļoti specifisku pakalpojumu. Galvenā konkurence ir par kvalificētu darbaspēku, bet tas vairāk attiecas uz Latvijas kompāniju iekšējo konkurenci.

Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Trumpis, viennozīmīgi, ir spēcīgā komanda. Kvalificēti un motivēti darbinieki, kuru darba rezultātā aug gan klientu skaits, gan pakalpojumu kvalitāte un kopējā uzņēmuma attīstība.

Ahilleja papēdis tieši sasaucās ar lielāko trumpi. Mēs spēcīgi izjūtam profesionāļu trūkumu tieši informācijas tehnoloģiju pārdošanas jomā. Bez šādiem darbiniekiem uzņēmumam ir grūti strauji attīstīties.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Jā, diemžēl jāsaka, ka spēcīgi izjūtam jaunu profesionāļu trūkumu. Lai gan Latvijā ir ļoti daudz augstskolas, kurās it kā tiek sagatavoti IT speciālisti, procentuāli ļoti mazs skaits šo augstskolu absolventu ir reāli spējīgi darboties uzņēmumā un strādāt ar īstiem projektiem.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Atskatoties uz pēdējo divdesmit gadu tendencēm, IT nozare ir strauji attīstījusies. Tas ir ietekmējis arī jomas attīstību Latvijā. Šobrīd neredzam nekādus indikatorus, kas norādītu, ka šī situācija mainīsies. Līdz ar to ceram, ka arī nākamajos piecos gados nozare turpinās tikpat veiksmīgi attīstīties. Redzam arī, ka pēdējā laikā aizvien vairāk kompāniju izjūt nepieciešamību pēc profesionāliem IT tehnoloģiju testēšanas pakalpojumiem. Šī tendence aizvien turpina attīstīties.

Ref: 102.000.102.11131


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.