bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 16.08.2017 | Vārda dienas: Astrīda, Astra
LatviaLatvija

Kristovskis par jaunu saimnieku Ventspilī, kas darbojas Ventspils, ne Rīgas interesēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tas ir nožēlojami, ja par Latvijas politikas spilgtāko pārstāvi ir kļuvis neviens cits kā Aivars Lembergs,» savu viedokli ziņu portālam  TVNET pauž Ģirts Valdis Kristovskis, kurš iecerējis pašvaldību vēlēšanās kandidēt uz – Ventspils mēra krēslu.

Kristovskis portālam norāda, ka nesen lasījis ziņu, ka ASV žurnāls US News and World Report 80 valstu vērtējumā ierindojis Latviju 60. vietā. «Manu uzmanību piesaistīja fakts, ka Latvija pēc kritērija «vara» ir ierindojusies pēdējā – 80. vietā. Tas parāda to, cik zema citu valstu iedzīvotāju skatījumā ir Latvijas varas elites reputācija! Tas ir neatkarīgs vērtējums esošajai Latvijas pārvaldes kārtībai un kvalitātei,» komentē Ventspils mēra kandidāts.

Kristovskis norāda, ka, ja laikraksts The New York Times piemin nevis kādas izcilības dēļ, bet gan viņa populisma, apšaubāmās izcelsmes bagātības, korupcijas un varaskāres dēļ. Tātad nopietnā pasaules līmeņa laikrakstā Latvijas tēlu pārstāv šāda tipa politisks darbinieks. «To izlasa miljoniem cilvēku pasaulē. Viņi attiecīgi ierindo Latviju pēdējā vietā pēc kritērija «vara»! Viss ir tik vienkārši. Cieš Latvijas reputācija! Uz šāda fona Igaunijas reputāciju veido Tomass Hendriks Ilvess vai tagad Kersti Kaljulaida! Ar tādiem Igaunijas cilvēkiem mūsu kaimiņvalsts nekad nevarētu dabūt pēdējo vietu nominācijā «vara»».

Kristovskis uzsver, ka ir par godīgu attieksmi pret darbu un līdzcilvēkiem.

«Diemžēl manā dzimtajā pilsētā Ventspilī valda savtīgs un ar paškritikas trūkumu sirgstošs režīms.»

Ventspils kandidāts uzsver, ka degradējošu iespaidu uz vietējo sabiedrību atstāj fakts, ka pilsētas vadītājs gadiem atrodas uz apsūdzēto sola. «Nav runa pat par Latvijas tiesu sistēmas spējām, bet gan par to, kā šādā pretrunīgā situācijā labs vadītājs vispār var nonākt!?… Tātad pilsētai ir nepieciešamas pārmaiņas. Ir vēsturiska situācija, kas pat kaut kādā mērā līdzinās laikam pirms gandrīz 30 gadiem Latvijā, arī Ventspilī,» ziņu portālam skaidro Kristovskis.

Viņš uzsver, ka 1988.gadā ventspilnieki izgāja demonstrācijā ar prasību, lai pilsēta būtu bagāta, brīva un laimīga. «Ko redzam šodien? Kravu apjomi rūk, ir izvērsts konflikts pilsētas mēra un ostā strādājošo uzņēmumu starpā. Daļa uzņēmumu, kas ir pilsētas ekonomikas nesošā ass un labklājības garants, tiek apzināti ierobežoti, pret tiem tiek vērsta nevienlīdzīga attieksme, to attīstības iespējas ierobežo, tiem pilsētas vara nepalīdz piesaistīt kravas, kas nepieciešamas uzņēmumu darbībai Ventspils ostā. Šķiet, ka Ventspils esošajam vadītājam pat ir prieks, ka no viņa kontroles izgājušajiem uzņēmumiem ir kādas grūtības. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ostā strādājošie uzņēmumi ir lielākie darba devēji un arī lielākie nodokļu maksātāji Ventspils budžetā, un vieni no lielākajiem Latvijas mērogā.»

«Arvien vairāk redzams, ka Lemberga pieņemtie lēmumi nav tik daudz Ventspils, cik Rīgas interesēs.»

Kā piemēru Kristovskis  pauž, ka savā ziņā ar vieglu roku atteikšanās no dzelzceļa elektrifikācijas Ventspils virzienā, necīnīšanās par Ventspilij nepieciešamiem dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem var nākotnē pilsētu padarīt nekonkurētspējīgu tranzīta un loģistikas jomā. Tas savukārt novedīs pie ievērojama darba vietu skaita sarukuma, un «pilsētai ar rītdienu» vairs nebūs nākotnes.

«Taču tā nav vienīgā problēma. Ventspils patiesībā visus šos gadus dzīvo uz Eiropas Savienības fondu naudas un no dažādiem ostas uzņēmumiem dāvanās saņemtiem līdzekļiem. Pārējie ekonomiskie rādītāji, tas ir, tie, kuri parāda pašas pilsētas pārvaldes, tās vadītāja sasniegumus un spējas, uz citu Latvijas pilsētu fona ir stipri vidēji. Katrā ziņā tie neliecina ne par kādu izcilību vai esošā režīma neaizstājamību. Manuprāt, Ventspilij ir bijušas milzīgas iespējas, milzīgi finanšu līdzekļi pieejami iepriekšējos 30 gados, taču liela daļa no tiem ir vienkārši izniekoti, nemaz nerunājot par to daļu, par kuru apsūdzības ir izvirzītas pilsētas režīma priekšstāvim Lembergam. Līdz šim Ventspilī ir bijusi izšķērdīga, pat neprātīga, īstermiņa saimniekošana. Ko pilsēta darīs tad, kad osta līdzšinējās Ventspils pašvaldības politikas un reputācijas trūkuma dēļ turpinās sarukt, ja Eiropas Savienība līdzekļus izšķērdēšanai vairs nedos?»

Kristovskis atkārtoti portālam uzsver, ka Ventspilij ir nepieciešama jauna pārvaldība, kas darbojas tieši Ventspils, ne Rīgas interesēs. Pat ja manā pēdējo piecu darba gadu laikā nebūtu nācies sadarboties ar tādiem Ventspils uzņēmumiem kā HansaMatrix, EuroLCDs vai Ventbunkers, problēmas pilsētā saskatu ļoti labi. Redzu, cik ļoti Ventspilij ir nepieciešamas pārmaiņas, lai pilsētas interešu pārstāvība būtu patiesa, nevis fikcija un personīgu, privātu ambīciju apmierināšana, kā tas ir bijis līdz šim.

Kristovskis skaidro, ka viņam ka ventspilniekam, kura dzimta te aktīvi darbojusies daudzās paaudzēs, ir skumji vērot to, cik butafora ir pilsētas pārticība un cik lēti tiek pirkts ventspilnieku prieks.

 

«Lembergs jūs aicina uz salūtu, kas dārgāks nekā tas, kurš Rīgā, taču nepieaicināja, lai ne tikai viņš, bet arī katrs ventspilnieks privatizācijas procesā dabūtu pa kūkas gabalam no laba uzņēmuma.»

«Protams, nav jēgas moralizēt vai runāt par pilsētas vadības ētiku šajā procesā. To izsmej pat laikraksts The New York Times. Tāpēc pašreiz apvienojam spēkus, lai piedāvātu ventspilniekiem alternatīvu pilsētas attīstību, kuras pamatā ir uzticama pārvaldība, demokrātiskas vērtības, taisnīga konkurence un augsta biznesa kultūra! Arī 1988.gada pavasarī sākām gatavot pārmaiņas Ventspilī un to pa visiem panācām! Kāpēc lai to neatkārtotu vēlreiz pēc 29 gadiem,» komentē Kristovskis. 

Viņš stāsta, ka viņam ir savs konsultāciju uzņēmums.  Kristovskis sadarbojos ar pieciem Latvijas un citu valstu uzņēmumiem. «Esmu viena no lielākajiem Norvēģijas uzņēmumiem – Kongsberg pārstāvis Latvijā. Drīz būs gads, kopš konsultēju arī a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums mani piesaistīja, jo nonācām saskarsmē, pārstāvot Ventspilī daļēji ražojošo uzņēmumu HansaMatrix un EuroLCDs un citu šīs IT uzņēmumu grupas intereses, ar kuriem dažādā statusā un programmās sadarbojos jau gandrīz piecus gadus.»

 

«Strādājot ar a/s Ventbunkers, esmu ticies arī ar Rūdolfu Meroni. Parunājot ar viņu, man nācās piekrist, ka līdzšinējais veids, kā ostas pilsētu vada Lembergs, ir paralizējis pilsētas attīstību. Ir tikai viens viedoklis, proti, Lemberga.»

Kristofskis uzsver, ka citu viedokļu vienkārši nav. «Līdz ar to pilsēta ir atkarīga tikai un vienīgi no pilsētas esošā valdītāja noskaņojuma, talanta esamības vai trūkuma, cilvēciskā spēka vai vājuma. Ne velti viņš pazaudējis neskaitāmus savus iepriekšējo gadu līdzgaitniekus. Pie tam Lembergam ir pietrūcis spējas pazīt cilvēkus. Ja jau viņš Meroni kungu tik regulāri publiski nievā un izsmej, jājautā, kā gan Lembergam ir savulaik tā misējies Šveices advokāta izvēlē? Neesmu speciāli meklējis, taču neesmu nekur pamanījis, ka Meroni kungs būtu publiski pret Lembergu vai līdzcilvēkiem lietojis tādus cieņu pazemojošus izteicienus, pat rupjības, kādas netaupa Ventspils esošais mērs. Tie ir divi nesalīdzināmas kultūras un reputācijas cilvēki.»

«Man ir radusies pārliecība, ka Meroni vēlas korektu sadarbību ar Ventspils pašvaldību. Viņa pārvaldītie uzņēmumi ir ieinteresēti turpināt sekmīgu biznesu Ventspils ostā. Ir kāda ābeces līmeņa patiesība. Jo grūtāki ir ģeopolitiskie, globālie biznesa procesi, jo ciešāk jāsadarbojas pašvaldībai, Ostas pārvaldei un ostas stividorkompānijām, visiem iesaistītajiem uzņēmumiem. Viss ir tik vienkārši. Kopā tas viss veido darba iespējas ventspilniekiem. Tie maksā nodokļus Ventspils budžetā. Pašreiz mēs redzam, ka daudz kas no šīs vīzijas nenotiek. Redzu, ka Meroni kungu tas neapmierina. Viņš ir par civilizētu Ventspils pilsētas attīstību. Tas ir milzīgs solis ventspilnieku brīvības un pašcieņas atgūšanas virzienā.»

Tā kā galvenā Ventspils problēma sakņojas civilizētu pārvaldības principu ignorēšanā, tad šā aspekta primāra sakārtošana ir atslēga pārmaiņām, portālam stāsta Kristovskis.

«Apvienotajā Ventspilī daudzus gadus opozīcijā esošo politiķu sarakstā apvienojas cilvēki, kas minēto problēmu uzskata par lielu klupšanas akmeni. Atjaunojot pilsētas varas reputāciju, Ventspils ietekme Baltijas jūras reģiona kopējos procesos pieaugs, atgriezīsies vai papildus nāks kravas, kas pašreiz reputācijas trūkuma dēļ Ventspilī nenāk. Vienlaicīgi gribu teikt, ka tādi līdzšinējie pasākumi kā Augsto tehnoloģiju centrs un līdzīgi uzņēmumi, ir pareiza pieeja. Taču vietā ir jautājums – kāpēc 30 gadu saimniekošanas, milzīgu pilsētai pieejamu resursu laikā, to joprojām ir bijis tik maz. Kāpēc daļa ir atvērti un tikpat ātri pazuduši no Ventspils? Domāju, ka ir iespējams saimniekot mērķtiecīgāk, efektīvāk, ir iespējams labāk profilēt ventspilnieku izglītības iespējas, lai dažāda lieluma uzņēmumi Ventspilī atrastu ne tikai iespēju atvērt uzņēmumu fiziski, bet arī pietiekami izglītotus dažādām industrijām piemērotus speciālistus.»

«Pagaidām redzam, ka Ventspils jaunajai paaudzei ir ierobežotas iespējas sava saimnieciskā radošuma lietošanai.»

Ventspils mēra kandidats norāda, ka šobrīd četru politisko spēku apvienotā komanda, par kuras kompetenci un pieredzi nav bažu, aktīvi apspriež savu pilsētas attīstības programmu. «Aprīļa sākumā iepazīstināsim ventspilniekus ar šo komandu, ar redzējumu pārmaiņu procesam un pilsētas uzplaukumam. Mūsu darbības platformas veidošanā iesaistām ne tikai ekspertus, bet arī pašus iedzīvotājus.»

Kristovskis atgādina, ka Ventspils ir vēsturiskās krustcelēs. «Valstij, ventspilniekiem ir pienācis laiks izšķirties, vai Ventspils turpina dzīres «mēra laikā» un kļūst par izmirstošu mazpilsētu situācijā, kad tai ir unikāla neaizsalstoša osta, vai arī tā sāk mērķtiecīgu darbību, lai atgūtu zaudēto reputāciju, atjaunotu bijušo Ventspils ekonomisko potenciālu. Man ir viss, kas nepieciešams, pieredze valsts pārvaldē, plašs globāls ekonomisks redzējums, inženiera, jurista un biznesa vadības maģistra izglītība, lai to paveiktu. Mūsu komandai ir visaptverošs redzējums un atbildīga izpratne par sabiedrības kopējiem mērķiem un pilsētas attīstību.»

Ref:224.000.103.634


Pievienot komentāru

  1. Žora teica:

    Palasiet Pietiek par šī tā sauktā “politiķa” saimniekiem!

    +1 0 -1 0

    • meh teica:

      Jā, nu ko tur mēroties ar Lemberga saimniekiem kaimiņvalstī. Tikmēr pats palasi par savu kundziņu gan pietiek, gan pasaules mēroga laikrakstos. Populists un zaglis.

      +1 0 -1 0

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.

Paredz jaunus noteikumus likumā Par valsts noslēpumu

Paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 103 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 103 personas, tajā skaitā, divas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Pētījumā noskaidrots, ka palielinājusies meža sicistas populācija Latvijā

Pētījumā par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņām ilgtermiņā, noskaidrots, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988.gada ir pieaugusi.

Igaunijā vēlas uzlabot valsts kā darbadevēja reputāciju

Igaunijas Finanšu ministrijai, tiecoties uzlabot valsts sektora kā darbadevēja reputāciju un zīmolu, tā izsludinājusi iepirkumu «Valsts kā darbadevējs», lai izstrādātu rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.

Lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus. Tāpat vēl joprojām ļoti nepieciešami 0 rēzus negatīvo, kā arī B rēzus negatīvo asins grupu donori.

KNAB nekonstatē nelikumības Seržanta rīcībā, apmaksājot Saeimas telpas sievasmātes jubilejas svinībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Saeimas deputāta Kārļa Seržanta apmaksātajām Saeimas rezidences telpām savas sievasmātes 80.gadu jubilejas svinībām.

ZM aicina pieteikties zivsaimniecības attīstības atbalsta pasākumiem

Lauku atbalsta dienestā no 21.augusta tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākumos Inovācija, Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Aicina vērtēt no Veselības inspekcijas aizrotētās Mežsargas amata nepieciešamību

Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ziņo tiesā.

Ašeradens: Nevar pieļaut Ušakova vai Lemberga nonākšanu premjera amatā

Nokļūstot partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga vai Nila Ušakova nonākšanu premjera amatā, tā sacīja Ašeradena intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Brīdina: Iespējami pārtraukumi Swedbank internetbankas darbībā

Saistībā ar Swedbank veiktajiem informācijas tehnoloģiju modernizācijas darbiem naktī uz ceturtdienu, 17.augustu, iespējami pārtraukumi bankas maksājumu karšu un internetbankas darbībā.

Bils Geitss noziedo 4,6 miljardus dolāru, samazina daļas Microsoft

Datorprogrammatūras uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss labdarībai piešķīris 4,6 miljardus ASV dolāru, kas ir viņa lielākais ziedojums kopš 2000.gada.

Čakša: Palielinot algu mediķiem, radīsies sajūta, ka politiķiem var ticēt

Veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētais atalgojuma palielinājums varētu būt pirmais solis, lai sāktu radīt sajūtu, ka politiķiem var noticēt, teic veselības ministre Anda Čakša.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1 165 eiro

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1 165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Sjerraleonē traģisks zemes nogruvums

Rietumāfrikas valstī Sjerraleonē noticis zemes nogruvums, kur bojā gājuši ne mazāk par 400 cilvēkiem un vairāki simti iedzīvotāju ir pazuduši bez vēsts.

LOSP aicina ieviest elektronisko preču pavadzīmju sistēmu, lai mazinātu krāpšanu

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmas, pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3' 000 universālo kravu atļauju apmaiņu

Latvija un Krievija 2017.gadā kopumā apmainīsies ar 7 000 universālo atļauju starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai, un tas ir lielākais universālo atļauju apjoms pēdējo 15 gadu laikā, ziņo VSIA Autotransporta direkcija.

Sudrabas vadīto oligarhu lietas komisiju konsultē bijušais Lemberga dēla advokāts

Ingunas Sudrabas vadīto «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.