bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Kristovskis par jaunu saimnieku Ventspilī, kas darbojas Ventspils, ne Rīgas interesēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tas ir nožēlojami, ja par Latvijas politikas spilgtāko pārstāvi ir kļuvis neviens cits kā Aivars Lembergs,» savu viedokli ziņu portālam  TVNET pauž Ģirts Valdis Kristovskis, kurš iecerējis pašvaldību vēlēšanās kandidēt uz – Ventspils mēra krēslu.

Kristovskis portālam norāda, ka nesen lasījis ziņu, ka ASV žurnāls US News and World Report 80 valstu vērtējumā ierindojis Latviju 60. vietā. «Manu uzmanību piesaistīja fakts, ka Latvija pēc kritērija «vara» ir ierindojusies pēdējā – 80. vietā. Tas parāda to, cik zema citu valstu iedzīvotāju skatījumā ir Latvijas varas elites reputācija! Tas ir neatkarīgs vērtējums esošajai Latvijas pārvaldes kārtībai un kvalitātei,» komentē Ventspils mēra kandidāts.

Kristovskis norāda, ka, ja laikraksts The New York Times piemin nevis kādas izcilības dēļ, bet gan viņa populisma, apšaubāmās izcelsmes bagātības, korupcijas un varaskāres dēļ. Tātad nopietnā pasaules līmeņa laikrakstā Latvijas tēlu pārstāv šāda tipa politisks darbinieks. «To izlasa miljoniem cilvēku pasaulē. Viņi attiecīgi ierindo Latviju pēdējā vietā pēc kritērija «vara»! Viss ir tik vienkārši. Cieš Latvijas reputācija! Uz šāda fona Igaunijas reputāciju veido Tomass Hendriks Ilvess vai tagad Kersti Kaljulaida! Ar tādiem Igaunijas cilvēkiem mūsu kaimiņvalsts nekad nevarētu dabūt pēdējo vietu nominācijā «vara»».

Kristovskis uzsver, ka ir par godīgu attieksmi pret darbu un līdzcilvēkiem.

«Diemžēl manā dzimtajā pilsētā Ventspilī valda savtīgs un ar paškritikas trūkumu sirgstošs režīms.»

Ventspils kandidāts uzsver, ka degradējošu iespaidu uz vietējo sabiedrību atstāj fakts, ka pilsētas vadītājs gadiem atrodas uz apsūdzēto sola. «Nav runa pat par Latvijas tiesu sistēmas spējām, bet gan par to, kā šādā pretrunīgā situācijā labs vadītājs vispār var nonākt!?… Tātad pilsētai ir nepieciešamas pārmaiņas. Ir vēsturiska situācija, kas pat kaut kādā mērā līdzinās laikam pirms gandrīz 30 gadiem Latvijā, arī Ventspilī,» ziņu portālam skaidro Kristovskis.

Viņš uzsver, ka 1988.gadā ventspilnieki izgāja demonstrācijā ar prasību, lai pilsēta būtu bagāta, brīva un laimīga. «Ko redzam šodien? Kravu apjomi rūk, ir izvērsts konflikts pilsētas mēra un ostā strādājošo uzņēmumu starpā. Daļa uzņēmumu, kas ir pilsētas ekonomikas nesošā ass un labklājības garants, tiek apzināti ierobežoti, pret tiem tiek vērsta nevienlīdzīga attieksme, to attīstības iespējas ierobežo, tiem pilsētas vara nepalīdz piesaistīt kravas, kas nepieciešamas uzņēmumu darbībai Ventspils ostā. Šķiet, ka Ventspils esošajam vadītājam pat ir prieks, ka no viņa kontroles izgājušajiem uzņēmumiem ir kādas grūtības. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ostā strādājošie uzņēmumi ir lielākie darba devēji un arī lielākie nodokļu maksātāji Ventspils budžetā, un vieni no lielākajiem Latvijas mērogā.»

«Arvien vairāk redzams, ka Lemberga pieņemtie lēmumi nav tik daudz Ventspils, cik Rīgas interesēs.»

Kā piemēru Kristovskis  pauž, ka savā ziņā ar vieglu roku atteikšanās no dzelzceļa elektrifikācijas Ventspils virzienā, necīnīšanās par Ventspilij nepieciešamiem dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem var nākotnē pilsētu padarīt nekonkurētspējīgu tranzīta un loģistikas jomā. Tas savukārt novedīs pie ievērojama darba vietu skaita sarukuma, un «pilsētai ar rītdienu» vairs nebūs nākotnes.

«Taču tā nav vienīgā problēma. Ventspils patiesībā visus šos gadus dzīvo uz Eiropas Savienības fondu naudas un no dažādiem ostas uzņēmumiem dāvanās saņemtiem līdzekļiem. Pārējie ekonomiskie rādītāji, tas ir, tie, kuri parāda pašas pilsētas pārvaldes, tās vadītāja sasniegumus un spējas, uz citu Latvijas pilsētu fona ir stipri vidēji. Katrā ziņā tie neliecina ne par kādu izcilību vai esošā režīma neaizstājamību. Manuprāt, Ventspilij ir bijušas milzīgas iespējas, milzīgi finanšu līdzekļi pieejami iepriekšējos 30 gados, taču liela daļa no tiem ir vienkārši izniekoti, nemaz nerunājot par to daļu, par kuru apsūdzības ir izvirzītas pilsētas režīma priekšstāvim Lembergam. Līdz šim Ventspilī ir bijusi izšķērdīga, pat neprātīga, īstermiņa saimniekošana. Ko pilsēta darīs tad, kad osta līdzšinējās Ventspils pašvaldības politikas un reputācijas trūkuma dēļ turpinās sarukt, ja Eiropas Savienība līdzekļus izšķērdēšanai vairs nedos?»

Kristovskis atkārtoti portālam uzsver, ka Ventspilij ir nepieciešama jauna pārvaldība, kas darbojas tieši Ventspils, ne Rīgas interesēs. Pat ja manā pēdējo piecu darba gadu laikā nebūtu nācies sadarboties ar tādiem Ventspils uzņēmumiem kā HansaMatrix, EuroLCDs vai Ventbunkers, problēmas pilsētā saskatu ļoti labi. Redzu, cik ļoti Ventspilij ir nepieciešamas pārmaiņas, lai pilsētas interešu pārstāvība būtu patiesa, nevis fikcija un personīgu, privātu ambīciju apmierināšana, kā tas ir bijis līdz šim.

Kristovskis skaidro, ka viņam ka ventspilniekam, kura dzimta te aktīvi darbojusies daudzās paaudzēs, ir skumji vērot to, cik butafora ir pilsētas pārticība un cik lēti tiek pirkts ventspilnieku prieks.

 

«Lembergs jūs aicina uz salūtu, kas dārgāks nekā tas, kurš Rīgā, taču nepieaicināja, lai ne tikai viņš, bet arī katrs ventspilnieks privatizācijas procesā dabūtu pa kūkas gabalam no laba uzņēmuma.»

«Protams, nav jēgas moralizēt vai runāt par pilsētas vadības ētiku šajā procesā. To izsmej pat laikraksts The New York Times. Tāpēc pašreiz apvienojam spēkus, lai piedāvātu ventspilniekiem alternatīvu pilsētas attīstību, kuras pamatā ir uzticama pārvaldība, demokrātiskas vērtības, taisnīga konkurence un augsta biznesa kultūra! Arī 1988.gada pavasarī sākām gatavot pārmaiņas Ventspilī un to pa visiem panācām! Kāpēc lai to neatkārtotu vēlreiz pēc 29 gadiem,» komentē Kristovskis. 

Viņš stāsta, ka viņam ir savs konsultāciju uzņēmums.  Kristovskis sadarbojos ar pieciem Latvijas un citu valstu uzņēmumiem. «Esmu viena no lielākajiem Norvēģijas uzņēmumiem – Kongsberg pārstāvis Latvijā. Drīz būs gads, kopš konsultēju arī a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums mani piesaistīja, jo nonācām saskarsmē, pārstāvot Ventspilī daļēji ražojošo uzņēmumu HansaMatrix un EuroLCDs un citu šīs IT uzņēmumu grupas intereses, ar kuriem dažādā statusā un programmās sadarbojos jau gandrīz piecus gadus.»

 

«Strādājot ar a/s Ventbunkers, esmu ticies arī ar Rūdolfu Meroni. Parunājot ar viņu, man nācās piekrist, ka līdzšinējais veids, kā ostas pilsētu vada Lembergs, ir paralizējis pilsētas attīstību. Ir tikai viens viedoklis, proti, Lemberga.»

Kristofskis uzsver, ka citu viedokļu vienkārši nav. «Līdz ar to pilsēta ir atkarīga tikai un vienīgi no pilsētas esošā valdītāja noskaņojuma, talanta esamības vai trūkuma, cilvēciskā spēka vai vājuma. Ne velti viņš pazaudējis neskaitāmus savus iepriekšējo gadu līdzgaitniekus. Pie tam Lembergam ir pietrūcis spējas pazīt cilvēkus. Ja jau viņš Meroni kungu tik regulāri publiski nievā un izsmej, jājautā, kā gan Lembergam ir savulaik tā misējies Šveices advokāta izvēlē? Neesmu speciāli meklējis, taču neesmu nekur pamanījis, ka Meroni kungs būtu publiski pret Lembergu vai līdzcilvēkiem lietojis tādus cieņu pazemojošus izteicienus, pat rupjības, kādas netaupa Ventspils esošais mērs. Tie ir divi nesalīdzināmas kultūras un reputācijas cilvēki.»

«Man ir radusies pārliecība, ka Meroni vēlas korektu sadarbību ar Ventspils pašvaldību. Viņa pārvaldītie uzņēmumi ir ieinteresēti turpināt sekmīgu biznesu Ventspils ostā. Ir kāda ābeces līmeņa patiesība. Jo grūtāki ir ģeopolitiskie, globālie biznesa procesi, jo ciešāk jāsadarbojas pašvaldībai, Ostas pārvaldei un ostas stividorkompānijām, visiem iesaistītajiem uzņēmumiem. Viss ir tik vienkārši. Kopā tas viss veido darba iespējas ventspilniekiem. Tie maksā nodokļus Ventspils budžetā. Pašreiz mēs redzam, ka daudz kas no šīs vīzijas nenotiek. Redzu, ka Meroni kungu tas neapmierina. Viņš ir par civilizētu Ventspils pilsētas attīstību. Tas ir milzīgs solis ventspilnieku brīvības un pašcieņas atgūšanas virzienā.»

Tā kā galvenā Ventspils problēma sakņojas civilizētu pārvaldības principu ignorēšanā, tad šā aspekta primāra sakārtošana ir atslēga pārmaiņām, portālam stāsta Kristovskis.

«Apvienotajā Ventspilī daudzus gadus opozīcijā esošo politiķu sarakstā apvienojas cilvēki, kas minēto problēmu uzskata par lielu klupšanas akmeni. Atjaunojot pilsētas varas reputāciju, Ventspils ietekme Baltijas jūras reģiona kopējos procesos pieaugs, atgriezīsies vai papildus nāks kravas, kas pašreiz reputācijas trūkuma dēļ Ventspilī nenāk. Vienlaicīgi gribu teikt, ka tādi līdzšinējie pasākumi kā Augsto tehnoloģiju centrs un līdzīgi uzņēmumi, ir pareiza pieeja. Taču vietā ir jautājums – kāpēc 30 gadu saimniekošanas, milzīgu pilsētai pieejamu resursu laikā, to joprojām ir bijis tik maz. Kāpēc daļa ir atvērti un tikpat ātri pazuduši no Ventspils? Domāju, ka ir iespējams saimniekot mērķtiecīgāk, efektīvāk, ir iespējams labāk profilēt ventspilnieku izglītības iespējas, lai dažāda lieluma uzņēmumi Ventspilī atrastu ne tikai iespēju atvērt uzņēmumu fiziski, bet arī pietiekami izglītotus dažādām industrijām piemērotus speciālistus.»

«Pagaidām redzam, ka Ventspils jaunajai paaudzei ir ierobežotas iespējas sava saimnieciskā radošuma lietošanai.»

Ventspils mēra kandidats norāda, ka šobrīd četru politisko spēku apvienotā komanda, par kuras kompetenci un pieredzi nav bažu, aktīvi apspriež savu pilsētas attīstības programmu. «Aprīļa sākumā iepazīstināsim ventspilniekus ar šo komandu, ar redzējumu pārmaiņu procesam un pilsētas uzplaukumam. Mūsu darbības platformas veidošanā iesaistām ne tikai ekspertus, bet arī pašus iedzīvotājus.»

Kristovskis atgādina, ka Ventspils ir vēsturiskās krustcelēs. «Valstij, ventspilniekiem ir pienācis laiks izšķirties, vai Ventspils turpina dzīres «mēra laikā» un kļūst par izmirstošu mazpilsētu situācijā, kad tai ir unikāla neaizsalstoša osta, vai arī tā sāk mērķtiecīgu darbību, lai atgūtu zaudēto reputāciju, atjaunotu bijušo Ventspils ekonomisko potenciālu. Man ir viss, kas nepieciešams, pieredze valsts pārvaldē, plašs globāls ekonomisks redzējums, inženiera, jurista un biznesa vadības maģistra izglītība, lai to paveiktu. Mūsu komandai ir visaptverošs redzējums un atbildīga izpratne par sabiedrības kopējiem mērķiem un pilsētas attīstību.»

Ref:224.000.103.634


Pievienot komentāru

  1. Žora teica:

    Palasiet Pietiek par šī tā sauktā “politiķa” saimniekiem!

    +1 0 -1 0

    • meh teica:

      Jā, nu ko tur mēroties ar Lemberga saimniekiem kaimiņvalstī. Tikmēr pats palasi par savu kundziņu gan pietiek, gan pasaules mēroga laikrakstos. Populists un zaglis.

      +1 0 -1 0

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

DNB līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa - vairāk nekā 6 tūkstoši eiro

Medicīnas rakstura negadījumi un pazaudētas vai nozagtas bagāžas - šie ir divi izplatītākie negadījumu veidi, par kuriem DNB bankas klienti pēdējo 18 mēnešu laikā ir pieteikušies ceļojuma apdrošināšanas atlīdzībai. Savukārt līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa ir 6 370 eiro.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunas darba vietas pašvaldībā nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Nīderlandi atzīst par daļēji atbildīgu 350 Srebrenicas upuru nāvēem

Saistībā ar Srebrenicas slaktiņu apelācijas instances tiesa Nīderlandē lielākoties paturējusi spēkā 2014.gada spriedumu, kur atzīts, ka Nīderlande ir atbildīga par 350 bosniešu vīriešu nāvi Bosnijas kara laikā.

Globālajā kiberuzbrukumā smagi cietusi Ukraina

Hakeri aizvadītajā dienā izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina. Par atsevišķiem uzbrukumiem ziņo arī Lietuva, taču pagaidām cietušos uzņēmumus neatklāj.

Par 16,8 miljoniem eiro Latvijas kuģniecība pārdevusi Preses namu

AS Latvijas kuģniecība meitas sabiedrība SIA LASCO Investment pārdevusi Preses namu SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management. Darījuma vērtība ir 16,8 miljoni eiro.

Latvijai cits viedoklis Energoefektivitātes jautājumā; priekšlikumu neatbalsta arī citas valstis

Apstiprināts priekšlikums veikt izmaiņas Energoefektivitātes direktīvā, nosakot mērķi līdz 2030.gadam sasniegt 30% enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā kopumā, līdz ar to paaugstinot līdzšinējo ES apņemšanos.

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.