bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Kristovskis par jaunu saimnieku Ventspilī, kas darbojas Ventspils, ne Rīgas interesēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 no 2)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tas ir nožēlojami, ja par Latvijas politikas spilgtāko pārstāvi ir kļuvis neviens cits kā Aivars Lembergs,» savu viedokli ziņu portālam  TVNET pauž Ģirts Valdis Kristovskis, kurš iecerējis pašvaldību vēlēšanās kandidēt uz – Ventspils mēra krēslu.

Kristovskis portālam norāda, ka nesen lasījis ziņu, ka ASV žurnāls US News and World Report 80 valstu vērtējumā ierindojis Latviju 60. vietā. «Manu uzmanību piesaistīja fakts, ka Latvija pēc kritērija «vara» ir ierindojusies pēdējā – 80. vietā. Tas parāda to, cik zema citu valstu iedzīvotāju skatījumā ir Latvijas varas elites reputācija! Tas ir neatkarīgs vērtējums esošajai Latvijas pārvaldes kārtībai un kvalitātei,» komentē Ventspils mēra kandidāts.

Kristovskis norāda, ka, ja laikraksts The New York Times piemin nevis kādas izcilības dēļ, bet gan viņa populisma, apšaubāmās izcelsmes bagātības, korupcijas un varaskāres dēļ. Tātad nopietnā pasaules līmeņa laikrakstā Latvijas tēlu pārstāv šāda tipa politisks darbinieks. «To izlasa miljoniem cilvēku pasaulē. Viņi attiecīgi ierindo Latviju pēdējā vietā pēc kritērija «vara»! Viss ir tik vienkārši. Cieš Latvijas reputācija! Uz šāda fona Igaunijas reputāciju veido Tomass Hendriks Ilvess vai tagad Kersti Kaljulaida! Ar tādiem Igaunijas cilvēkiem mūsu kaimiņvalsts nekad nevarētu dabūt pēdējo vietu nominācijā «vara»».

Kristovskis uzsver, ka ir par godīgu attieksmi pret darbu un līdzcilvēkiem.

«Diemžēl manā dzimtajā pilsētā Ventspilī valda savtīgs un ar paškritikas trūkumu sirgstošs režīms.»

Ventspils kandidāts uzsver, ka degradējošu iespaidu uz vietējo sabiedrību atstāj fakts, ka pilsētas vadītājs gadiem atrodas uz apsūdzēto sola. «Nav runa pat par Latvijas tiesu sistēmas spējām, bet gan par to, kā šādā pretrunīgā situācijā labs vadītājs vispār var nonākt!?… Tātad pilsētai ir nepieciešamas pārmaiņas. Ir vēsturiska situācija, kas pat kaut kādā mērā līdzinās laikam pirms gandrīz 30 gadiem Latvijā, arī Ventspilī,» ziņu portālam skaidro Kristovskis.

Viņš uzsver, ka 1988.gadā ventspilnieki izgāja demonstrācijā ar prasību, lai pilsēta būtu bagāta, brīva un laimīga. «Ko redzam šodien? Kravu apjomi rūk, ir izvērsts konflikts pilsētas mēra un ostā strādājošo uzņēmumu starpā. Daļa uzņēmumu, kas ir pilsētas ekonomikas nesošā ass un labklājības garants, tiek apzināti ierobežoti, pret tiem tiek vērsta nevienlīdzīga attieksme, to attīstības iespējas ierobežo, tiem pilsētas vara nepalīdz piesaistīt kravas, kas nepieciešamas uzņēmumu darbībai Ventspils ostā. Šķiet, ka Ventspils esošajam vadītājam pat ir prieks, ka no viņa kontroles izgājušajiem uzņēmumiem ir kādas grūtības. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ostā strādājošie uzņēmumi ir lielākie darba devēji un arī lielākie nodokļu maksātāji Ventspils budžetā, un vieni no lielākajiem Latvijas mērogā.»

«Arvien vairāk redzams, ka Lemberga pieņemtie lēmumi nav tik daudz Ventspils, cik Rīgas interesēs.»

Kā piemēru Kristovskis  pauž, ka savā ziņā ar vieglu roku atteikšanās no dzelzceļa elektrifikācijas Ventspils virzienā, necīnīšanās par Ventspilij nepieciešamiem dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem var nākotnē pilsētu padarīt nekonkurētspējīgu tranzīta un loģistikas jomā. Tas savukārt novedīs pie ievērojama darba vietu skaita sarukuma, un «pilsētai ar rītdienu» vairs nebūs nākotnes.

«Taču tā nav vienīgā problēma. Ventspils patiesībā visus šos gadus dzīvo uz Eiropas Savienības fondu naudas un no dažādiem ostas uzņēmumiem dāvanās saņemtiem līdzekļiem. Pārējie ekonomiskie rādītāji, tas ir, tie, kuri parāda pašas pilsētas pārvaldes, tās vadītāja sasniegumus un spējas, uz citu Latvijas pilsētu fona ir stipri vidēji. Katrā ziņā tie neliecina ne par kādu izcilību vai esošā režīma neaizstājamību. Manuprāt, Ventspilij ir bijušas milzīgas iespējas, milzīgi finanšu līdzekļi pieejami iepriekšējos 30 gados, taču liela daļa no tiem ir vienkārši izniekoti, nemaz nerunājot par to daļu, par kuru apsūdzības ir izvirzītas pilsētas režīma priekšstāvim Lembergam. Līdz šim Ventspilī ir bijusi izšķērdīga, pat neprātīga, īstermiņa saimniekošana. Ko pilsēta darīs tad, kad osta līdzšinējās Ventspils pašvaldības politikas un reputācijas trūkuma dēļ turpinās sarukt, ja Eiropas Savienība līdzekļus izšķērdēšanai vairs nedos?»

Kristovskis atkārtoti portālam uzsver, ka Ventspilij ir nepieciešama jauna pārvaldība, kas darbojas tieši Ventspils, ne Rīgas interesēs. Pat ja manā pēdējo piecu darba gadu laikā nebūtu nācies sadarboties ar tādiem Ventspils uzņēmumiem kā HansaMatrix, EuroLCDs vai Ventbunkers, problēmas pilsētā saskatu ļoti labi. Redzu, cik ļoti Ventspilij ir nepieciešamas pārmaiņas, lai pilsētas interešu pārstāvība būtu patiesa, nevis fikcija un personīgu, privātu ambīciju apmierināšana, kā tas ir bijis līdz šim.

Kristovskis skaidro, ka viņam ka ventspilniekam, kura dzimta te aktīvi darbojusies daudzās paaudzēs, ir skumji vērot to, cik butafora ir pilsētas pārticība un cik lēti tiek pirkts ventspilnieku prieks.

 

«Lembergs jūs aicina uz salūtu, kas dārgāks nekā tas, kurš Rīgā, taču nepieaicināja, lai ne tikai viņš, bet arī katrs ventspilnieks privatizācijas procesā dabūtu pa kūkas gabalam no laba uzņēmuma.»

«Protams, nav jēgas moralizēt vai runāt par pilsētas vadības ētiku šajā procesā. To izsmej pat laikraksts The New York Times. Tāpēc pašreiz apvienojam spēkus, lai piedāvātu ventspilniekiem alternatīvu pilsētas attīstību, kuras pamatā ir uzticama pārvaldība, demokrātiskas vērtības, taisnīga konkurence un augsta biznesa kultūra! Arī 1988.gada pavasarī sākām gatavot pārmaiņas Ventspilī un to pa visiem panācām! Kāpēc lai to neatkārtotu vēlreiz pēc 29 gadiem,» komentē Kristovskis. 

Viņš stāsta, ka viņam ir savs konsultāciju uzņēmums.  Kristovskis sadarbojos ar pieciem Latvijas un citu valstu uzņēmumiem. «Esmu viena no lielākajiem Norvēģijas uzņēmumiem – Kongsberg pārstāvis Latvijā. Drīz būs gads, kopš konsultēju arī a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums mani piesaistīja, jo nonācām saskarsmē, pārstāvot Ventspilī daļēji ražojošo uzņēmumu HansaMatrix un EuroLCDs un citu šīs IT uzņēmumu grupas intereses, ar kuriem dažādā statusā un programmās sadarbojos jau gandrīz piecus gadus.»

 

«Strādājot ar a/s Ventbunkers, esmu ticies arī ar Rūdolfu Meroni. Parunājot ar viņu, man nācās piekrist, ka līdzšinējais veids, kā ostas pilsētu vada Lembergs, ir paralizējis pilsētas attīstību. Ir tikai viens viedoklis, proti, Lemberga.»

Kristofskis uzsver, ka citu viedokļu vienkārši nav. «Līdz ar to pilsēta ir atkarīga tikai un vienīgi no pilsētas esošā valdītāja noskaņojuma, talanta esamības vai trūkuma, cilvēciskā spēka vai vājuma. Ne velti viņš pazaudējis neskaitāmus savus iepriekšējo gadu līdzgaitniekus. Pie tam Lembergam ir pietrūcis spējas pazīt cilvēkus. Ja jau viņš Meroni kungu tik regulāri publiski nievā un izsmej, jājautā, kā gan Lembergam ir savulaik tā misējies Šveices advokāta izvēlē? Neesmu speciāli meklējis, taču neesmu nekur pamanījis, ka Meroni kungs būtu publiski pret Lembergu vai līdzcilvēkiem lietojis tādus cieņu pazemojošus izteicienus, pat rupjības, kādas netaupa Ventspils esošais mērs. Tie ir divi nesalīdzināmas kultūras un reputācijas cilvēki.»

«Man ir radusies pārliecība, ka Meroni vēlas korektu sadarbību ar Ventspils pašvaldību. Viņa pārvaldītie uzņēmumi ir ieinteresēti turpināt sekmīgu biznesu Ventspils ostā. Ir kāda ābeces līmeņa patiesība. Jo grūtāki ir ģeopolitiskie, globālie biznesa procesi, jo ciešāk jāsadarbojas pašvaldībai, Ostas pārvaldei un ostas stividorkompānijām, visiem iesaistītajiem uzņēmumiem. Viss ir tik vienkārši. Kopā tas viss veido darba iespējas ventspilniekiem. Tie maksā nodokļus Ventspils budžetā. Pašreiz mēs redzam, ka daudz kas no šīs vīzijas nenotiek. Redzu, ka Meroni kungu tas neapmierina. Viņš ir par civilizētu Ventspils pilsētas attīstību. Tas ir milzīgs solis ventspilnieku brīvības un pašcieņas atgūšanas virzienā.»

Tā kā galvenā Ventspils problēma sakņojas civilizētu pārvaldības principu ignorēšanā, tad šā aspekta primāra sakārtošana ir atslēga pārmaiņām, portālam stāsta Kristovskis.

«Apvienotajā Ventspilī daudzus gadus opozīcijā esošo politiķu sarakstā apvienojas cilvēki, kas minēto problēmu uzskata par lielu klupšanas akmeni. Atjaunojot pilsētas varas reputāciju, Ventspils ietekme Baltijas jūras reģiona kopējos procesos pieaugs, atgriezīsies vai papildus nāks kravas, kas pašreiz reputācijas trūkuma dēļ Ventspilī nenāk. Vienlaicīgi gribu teikt, ka tādi līdzšinējie pasākumi kā Augsto tehnoloģiju centrs un līdzīgi uzņēmumi, ir pareiza pieeja. Taču vietā ir jautājums – kāpēc 30 gadu saimniekošanas, milzīgu pilsētai pieejamu resursu laikā, to joprojām ir bijis tik maz. Kāpēc daļa ir atvērti un tikpat ātri pazuduši no Ventspils? Domāju, ka ir iespējams saimniekot mērķtiecīgāk, efektīvāk, ir iespējams labāk profilēt ventspilnieku izglītības iespējas, lai dažāda lieluma uzņēmumi Ventspilī atrastu ne tikai iespēju atvērt uzņēmumu fiziski, bet arī pietiekami izglītotus dažādām industrijām piemērotus speciālistus.»

«Pagaidām redzam, ka Ventspils jaunajai paaudzei ir ierobežotas iespējas sava saimnieciskā radošuma lietošanai.»

Ventspils mēra kandidats norāda, ka šobrīd četru politisko spēku apvienotā komanda, par kuras kompetenci un pieredzi nav bažu, aktīvi apspriež savu pilsētas attīstības programmu. «Aprīļa sākumā iepazīstināsim ventspilniekus ar šo komandu, ar redzējumu pārmaiņu procesam un pilsētas uzplaukumam. Mūsu darbības platformas veidošanā iesaistām ne tikai ekspertus, bet arī pašus iedzīvotājus.»

Kristovskis atgādina, ka Ventspils ir vēsturiskās krustcelēs. «Valstij, ventspilniekiem ir pienācis laiks izšķirties, vai Ventspils turpina dzīres «mēra laikā» un kļūst par izmirstošu mazpilsētu situācijā, kad tai ir unikāla neaizsalstoša osta, vai arī tā sāk mērķtiecīgu darbību, lai atgūtu zaudēto reputāciju, atjaunotu bijušo Ventspils ekonomisko potenciālu. Man ir viss, kas nepieciešams, pieredze valsts pārvaldē, plašs globāls ekonomisks redzējums, inženiera, jurista un biznesa vadības maģistra izglītība, lai to paveiktu. Mūsu komandai ir visaptverošs redzējums un atbildīga izpratne par sabiedrības kopējiem mērķiem un pilsētas attīstību.»

Ref:224.000.103.634


Pievienot komentāru

  1. Žora teica:

    Palasiet Pietiek par šī tā sauktā “politiķa” saimniekiem!

    +1 0 -1 0

    • meh teica:

      Jā, nu ko tur mēroties ar Lemberga saimniekiem kaimiņvalstī. Tikmēr pats palasi par savu kundziņu gan pietiek, gan pasaules mēroga laikrakstos. Populists un zaglis.

      +1 0 -1 0

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.