bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ventspils naftas darījums: Kas sāp Lembergam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

EkrānšāviņšSācies AS Ventspils nafta akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteiktais obligātais Ventspils naftas akciju atpirkšanas piedāvājums, kura apspriešanā aktīvi uzsācis piedalīties arī Aivars Lembergs. Tiek lēsts, ka iemesls Lemberga sašutumam, visticamāk, nesaistās ar apsūdzētā Ventspils mēra patiesām rūpēm vai līdzdalību uzņēmuma nākotnē, bet tieši otrādi – kontroles zaudēšanu un izmisīgiem centieniem atgūt pazaudēto varu tranzītbiznesa nozarē.

Kā iepriekš vēstīts – Euromin bija pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem pēc septembrī notikušā darījuma, kurā Euromin no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita.

Diskusijas par darījumu un cenu

Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts (LNT) padomju priekšsēdētājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram arī uzticēta Lembergu ģimenes aktīvu pārvaldība Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros, norāda, ka teju 80 miljoni eiro par 43,25% Ventspils naftas akcijām ir adekvāta un tirgus vērtībai atbilstoša cena.

«Cena, par kādu VN akcijas tika pārdotas, par 50% pārsniedz jebkuru cenu, kāda bija šīm akcijām biržā pēdējo divu, trīs gadu laikā,» aģentūrai LETA septembrī skaidro Meroni.

Meroni teikto apstiprina arī paša uzņēmuma dati. Kā uzrāda akciju cenu tabulas, vēl šī gada septembrī VN akciju cena tikko pārsniedza vienu eiro. Tikmēr pēkšņais cenas pieaugums 10.septembrī par 73%, kas ir lielākais vienas-dienas kāpums uzņēmuma vēsturē un ko, pēc Euromin viedokļa, nepamatoti ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nosakot atpirkšanas cenu (4,56 eiro par vienu akciju), neatspoguļo patieso uzņēmuma finansiālo situāciju.

«Pagājušās nedēļas cenas svārstības nebija saistītas ar [Euromin] darījumu. Tie bija darījumi ar dažiem simtiem akciju un tiem nav reālas nozīmes 45 miljonu akciju bloka patiesajā vērtībā,» uzsver Meroni, piebilstot, ka cena, par kuru vienojās LNT un Euromin, saskan ar pieaicināto ekspertu atzīto augšējo vērtību amplitūdu.

Arī Ventbunkera valdes loceklis Edgars Ciniņš norāda, ka šis darījums ir likumsakarīgs solis VN attīstībā, lielākajam līdzšinējam uzņēmuma akciju turētajam Euromin Holdings Limited būtiski palielinot savu akciju daļu.

«Uzskatu, ka līdz šim izskanējušās spekulācijas par darījumu un tā cenu ir nepamatotas un balstītas maldos. Man nav šaubu par tā caurskatāmību un atbilstību uzņēmuma interesēm,» tā Ciniņš.

Vēl pirms vairākiem gadiem AS Ventbunkers un AS Ventspils nafta attiecības bijušas «vairāk nekā saspīlētas». Šobrīd esot panākts, ka abas kompānijas ir labi sadarbības partneri un turpmāk strādās kopā Ventspils ostas attīstībai.

«Man nav izprotams, kamdēļ lai kāds mēģinātu šo darījumu apstrīdēt, protams, ja vien tas netiek darīts kādu man nezināmu personisku interešu dēļ. Uzskatu, ka no šī darījuma ieguvēji ir visi – gan darījumā iesaistītās puses, tostarp uzņēmuma VN mazie akcionāri, gan arī Ventspils brīvosta un Latvijas tranzīta nozare kopumā,» skaidro Ciniņš.

Ventspils naftas priekšsēdētājs Roberts Kirkups ziņu aģentūrai Bloomberg atzīmē, ka akciju cenas pēkšņais kāpums, kas ietekmējis FKTK novērtējumu, nav saistīts ar uzņēmuma vērtību, bet gan drīzāk ar dažu cilvēku centieniem likt darījumam izskatīties nekonkurētspējīgam.

Kā norāda Delfi – vienīgais, kas publiski ir kritizējis VN darījumu, ir neviens cits kā tranzītbiznesā pozīcijas zaudējošais Aivars Lembergs.

No kurienes «kājas aug»

Tieši Lembergs ir tas, kurš runā par «īpašuma nozagšanas shēmu». Nav gan zināms, vai balstoties uz paša pieredzi šajā «jomā».

Proti, vairākkārt pierādīts, ka Lembergam ir bijusi nozīmīga interese un iesaiste Ventspils tranzīta shēmās.

To apliecina gan Kopenhāgenā ierakstītās un Pietiek.com nopublicētās sarunas, kurās pierādās, ka Lembergs patiesībā ir bijis Ventspils tranzītuzņēmumu lielākais saimnieks un faktiskais noteicējs šajā jomā, gan citi ar Latvijā tā saukto «tranzītkaru» saistītie dokumenti, Lembergam arestētie īpašumi un radniecīgās saites ar patiesajiem uzņēmumu akcionāriem.

Kopenhāgenas sarunās viņš gan pārspriež iespaidīgus pirkumus, gan lemj par situācijas risināšanu Ventspils uzņēmumos, gan atrod laiku arī politiskām konsultācijām un nākamo vēlēšanu finansējuma jautājumu apspriešanai ar tā brīža premjeru Aigaru Kalvīti.

Tranzītkara rītdiena

Šobrīd situācija tranzītbiznesā ir mainījusies, un tiek mēģināts sakārtot «tranzītkara» radītās sekas, kur viens no soļiem ir tieši Ventspils naftas darījums.

Arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis, kurš iepriekš bijis gan Lemberga atbalstītājs, gan oponents, šoreiz uzskata, ka Ventspils naftas akciju pārdošanas cena esot optimāls kompromiss: «Es nebūt nedomāju, ka tā ir par zemu, spriežot pēc tās dinamikas, kāda biržā bijusi iepriekšējos gados. Ņemot vērā to, ka ieguldījums no Ventbunkera puses caur Latvijas naftas tranzītu Ventspils naftā ir bijis pietiekami liels, bet padsmit gadu laikā tas nekādu atdevi dividenžu veidā tā arī nav devis, tas ir tikai loģisks un no biznesa viedokļa pamatots darījums.»

Advokāts Meroni uzsver, ka VN akciju pārdošana bijusi tikai daļa no visaptverošas «lietu noregulēšanas» Ventbunkera un VN grupu starpā.

Sākotnēji darījumu neesot bija plānots pabeigt vēl dažas nedēļas. Tomēr septembrī nopludināta un publicēta konfidenciāla un tirgu ietekmējoša informācija, tādēļ nolemts darīt «visu iespējamo, lai tirgos atgrieztos stabilitāte».

Euromin un LNT pārstāvji intensīvi strādājuši, lai pārvarētu visus šķēršļus un pabeigtu VN akciju pārdošanu jau šonedēļ. «Tas bija jāpaveic, lai izvairītos no iespējamās «zinātāju» tirgošanās [ar akcijām],» skaidro Meroni.

Visskaļākais «zinātājs» šobrīd, kā izskatās, ir tieši Lembergs, kura nepatika pret Meroni (kurš kā nekā pārvalda Lembergam un Lemberga ģimenei tiesas ceļā arestētos īpašumus) atspoguļojas arī šī darījuma kritikā, izplatot runas par Meroni potenciālajiem labumiem no VN darījuma.

Interesanti, ka arī Lembergam labvēlīgais laikraksts ar ironisko nosaukumu Neatkarīgā Rīta Avīze kļuvis par Ventspils naftas darījuma aktīvu pretinieku, baidot pensionārus un pieminot vārdā nenosauktus «lietpratējus», kam šis darījums ļoti nepatīk.

Jāpiebilst, ka «par pirmo zaudētāju desmit gadus Latvijas biznesa vidi satricinājušajā «tranzītkarā»», portāls Delfi nosaucis Oļegu Stepanovu, tā kā mierizlīgums tiesvedībā Anglijas tiesā Stepanovam, iespējams, maksājis 20 miljonus ASV dolāru. Varētu spekulēt par to, vai otrais zaudētājs nebūs Lembergs, kā dēļ arī ir šis pārspīlētais sašutums un sacelšanās VN darījuma ietvaros.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri