bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Vienotībā Dombrovskim aiz muguras spriests par viņa demisiju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV., BNN.COM, BNN-NEWS.RU

Demisionējošais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Pirms Valda Dombrovska atkāpšanās no premjera amata vairāki Vienotības ietekmīgākie politiķi 27.novembrī aizmuguriski sprieduši par viņa iespējamo demisiju. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc politiķis tiešām pēkšņi izšķīries par šo soli, raksta žurnāls Ir.

Izdevums atgādina, ka vēl atkāpšanās dienas rītā Dombrovskis sev raksturīgajā mierā bez kādām emocijām atbildējis uz žurnālistu jautājumiem par politiskās dienaskārtības tematiem, un nekas nav liecinājis par nodomu atkāpties. Visos publiskajos paziņojumos pēc atkāpšanās Dombrovskis nemainīgi ir atkārtojis divus demisijas iemeslus – nepieciešamību kādam uzņemties atbildību par Zolitūdes traģēdiju un nepieciešamību pēc jaunas valdības ar skaidru Saeimas vairākuma atbalstu, tomēr neatbildēts bija jautājums, kāpēc premjerministrs demisijas brīdī bija acīm redzami satraukts un sarūgtināts.

Dienā, kad premjers atkāpās, Vienotības biedru vidū Saeimā notikušas «iekšējas diskusijas» par to, vai Dombrovskim nevajadzētu demisionēt, turklāt sarunas rīkotas viņam aiz muguras. Šādas sarunas esamību atzinis Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. «Būtu muļķīgi noliegt, ka šādas diskusijas [trešdienas rītā pirms Dombrovska demisijas] nebija. Tā tika izvērtēta kā iespējamā rīcība, bet tajā pašā laikā saprotot, ka nav skaidri nākotnes scenāriji un kļūs neprognozējama situācija, tāpēc tika nolemts to nedarīt,» teicis Ašeradens, kurš pats atbalstījis demisiju.

Ašeradens atteicies atklāt citu Vienotības politiķu vārdus, kuri sprieduši par Dombrovska demisiju. Viņaprāt, to arī nevajadzētu tulkot kā neuzticību premjeram. «Nē, es noteikti noraidu iespēju to pagriezt par nodevību. Ir jāsaprot, kāda bija situācija. Kādam bija jāuzņemas atbildība. (..) Es domāju, ka sarunā pie prezidenta sanāca kopā ļoti daudzi faktori: Zolitūdes traģēdija, nepieciešamība kādam uzņemties atbildību par to un arī situācija, kāda bija izveidojusies šeit Saeimā – ka pēc būtības bija milzīgas problēmas koalīcijai tālāk funkcionēt,” sacījis Ašeradens. “Ja runājam par valdības rīcībspēju un kvalitāti, tad valdība ar 66 balsīm ir rīcībspējīgāka par 40 balsīm, viennozīmīgi,» sacījis Ašeradens, norādot, ka Dombrovski sagaida veiksmīga karjera Eiropā.

Sarunās bijusi iesaistīta arī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura gan to noliedz. «Zinu tikai to, ka Dombrovskis pēc tam ir zvanījis [Vienotības ģenerālsekretāram Artim] Kamparam un prasījis, kāpēc tāda apspriede ir notikusi,» teikusi Āboltiņa, «tas cilvēks, kurš to ir apspriedis, lai tad arī to apstiprina. (..) Nekādas versijas par šādu risinājumu nebija nevienā ne vistrakākajā galvā. Partija [bija] ar Dombrovski – visi no spicēm līdz apakšām, pagrabus ieskaitot, – visi bija kopā ar Dombrovski. Nav neviena cilvēka šajā partijā, vismaz tajā lokā, kas pieņem lēmumus, kurš diskutē, izsaka viedokli, kurš būtu kaut kādā veidā pret Dombrovski.»

Cita Vienotības līdere Sandra Kalniete trešdien sazvanījusies ar Dombrovski pirms viņa tikšanās ar prezidentu. Sarunā tikusi pārrunāta Dombrovska komunikācija plašsaziņas līdzekļos, jo daļu Vienotības biedru neesot apmierinājusi premjera komunikācija krīzes apstākļos – «mierīgās «lācīša» atbildes līdzējušas smagos brīžos valsts budžeta cirpšanā, bet tagad biedri no Dombrovska vēlējušies, «lai viņš cilvēkus uzrunātu kā Ministru prezidents»». «Pārrunājām situāciju, ka viņa klātbūtnes nedēļas nogalē pietrūka un pirmdien, otrdien viņš to bija kompensējis,» stāstījusi Kalniete, norādot, ka šajā telefonsarunā neilgi pirms Dombrovska tikšanās ar prezidentu runa par atkāpšanos neesot bijusi.

Informācija par atsevišķu Vienotības politiķu «iekšējām diskusijām» pirms tikšanās ar prezidentu nonākusi arī līdz Dombrovskim. Neoficiāla informācija liecinot, ka tas darīts zināms arī Valsts prezidentam, bet Āboltiņa uz jautājumu, vai trešdien ir zvanījusi prezidentam pirms viņa tikšanās ar premjeru, atbildējusi noliedzoši. «Nē, es gribu atgādināt, ka tā bija [ugunsdzēsēju] bēru diena,» teikusi Āboltiņa un piebildusi, ka uz bēru pasākumiem telefonu vispār līdzi neesot ņēmusi un ar prezidentu neesot sazinājusies.

Arī prezidents Andris Bērziņš apgalvo, ka nekādas iepriekšējas sarunas ar Dombrovska partijas biedriem par premjera atkāpšanos no amata neesot notikušas, bet pats Dombrovskis atbildēs joprojām bijis diplomātisks un uz jautājumu, vai valdības krišanu vēlējusies Vienotība, atbildējis: «Nē, šādu versiju es tiešām nevaru apstiprināt.»

Pašlaik jau ir zināms, ka Dombrovskis pavasara izskaņā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, līdz ar to, visticamāk, nebūs Vienotības premjera amata kandidāts rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un uz laiku pametīs Latvijas iekšpolitikas skatuvi.

Ref: 102.000.102.6480


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.