bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Vienotība: E-talona sistēma Rīgas satiksmē netiek galā ar braucienu uzskaiti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Miljonus dārgā e-talona sistēma netiek galā ar elementāru braucienu uzskaiti, bet Rīgas satiksmes zaudējumus sedz nodokļu maksātāji. Tādu ainu nesen atklāja rīdzinieku veiktais pētījums, norāda Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Viņš atgādina, ka uzņēmuma Rīgas karte administrētā e-talona sistēmas ieviešana Rīgā savulaik izmaksājusi turpat 16 miljonus eiro un ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas, saskaņā ar Valsts kontroles vēl 2010.gadā veiktajām aplēsēm, var sasniegt pat 13 miljonus eiro gadā.

Eksperimenta ietvaros, viena kalendārā mēneša laikā no 15.janvāra līdz 14.februārim tika veikti 60 secīgi braucieni. Saskaņā ar Rīgas satiksmes noteikto atlaižu politiku, no pasažiera iekasējamai summai par visiem 60 braucieniem būtu jābūt EUR 50,00, kas atbilst mēnešbiļetes cenai. Tomēr e-talona konta izdrukās atrodamā informācija skaidri parāda, ka patiesībā iekasēti tikai EUR 44,05 – par EUR 5,95 mazāk, nekā paredz Rīgas satiksmes noteiktie tarifi. Eksperimenta turpinājumā, netika iekasēti EUR 8,55. No 15. marta līdz 7.aprīlim, tātad tikai trīs nedēļu laikā, neiekasētā summa sasniedza jau EUR 12,90. Tātad, kopumā, nepilnu trīs mēnešu laikā uzskaites sistēmas kļūdu dēļ Rīgas satiksmei tika nodarīti zaudējumi EUR 27,40 apmērā tikai no viena pasažiera, eksperimenta dalībnieka, braucieniem.

Papildus ticis konstatēts, ka atskaitēs, kuras atspoguļo par braucieniem iekasētās maksas konkrētos datumos valda īsts haoss. Tā, piemēram, tikai septiņās dienās no divdesmit četrām aprēķinātā samaksa atbilst Rīgas satiksmes noteiktajiem tarifiem. Deviņās dienās no pasažiera iekasēts mazāk, nekā tarifs paredz par veiktajiem braucieniem, bet astoņās pasažieris samaksājis vairāk nekā noteikts tarifā, stāsta Pulks.

Šī konkrētā eksperimenta rezultātā summāri, trīs mēnešu ietvarā, ieguvējs ir izrādījies pasažieris, nesamaksājot par veiktajiem braucieniem nepilnus 28 eiro, tomēr haoss, kas atspoguļojas Rīgas kartes administrētās uzskaites sistēmas atskaitēs, nerada pārliecību, ka citos gadījumos pasažieri nepārmaksā, uzsver deputāts.

«Dotācija, kādu 2015.gadā saņēma Rīgas satiksme, bija nepilni 93 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa bija Rīgā deklarēto iedzīvotāju nodokļos samaksātie līdzekļi – 88 miljoni eiro. Turklāt pašvaldības dotācija nav vienīgie maksājumi, kādus saņem Rīgas satiksme. Uz šo pašu, acīmredzami kļūdaino atskaišu pamata, saņemta tiek arī valsts dotācija, kuru administrē Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība Autotransporta direkcija. Tās pienākums būtu pārliecināties par pārvadājumu datu pareizību, tomēr pastāv šaubas vai tas iepriekš ir darīts,» teic deputāts.

Pēc viņa teiktā, «nav grūti aprēķināt, ka šādu uzskaites sistēmas kļūdu rezultātā Rīgas satiksme gada laikā var nesaņemt ieņēmumos virs 100 eiro no viena pasažiera. Pēc dažām aplēsēm, piemēram, 2013.gadā Rīgas satiksme pārvadāja 150 miljonus pasažieru, kas zaudējumus padara prātam grūti aptveramus.»

«Ņemot vērā, ka pavisam drīz aktualizēsies jautājums par 2016.gada dotācijas apmēru, jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild Rīgas satiksmei un Rīgas domes vadībai ir acīmredzami. Pirmkārt, kā un vai kapitāldaļu turētājs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nodrošina uzraudzību pār kapitālsabiedrības ieņēmumu atbilstību sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, vai Rīgas satiksme veic uzraudzību pār transakcijām, kuras uzskaita Rīgas karte?» papildina Pulks.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, deputāts lūdzis Valsts kontrolei izvērtēt, vai Rīgas satiksmes realizētā ieņēmumu uzskaites sistēma nodrošina caurskatāmu kontroli pār ieņēmumu atbilstību sniegtajam pakalpojumam, kā arī pārliecināties, vai Rīgas satiksme ir ņēmusi vērā Valsts kontroles 2010.gada revīzijas sniegtos ieteikumus.

Ref: 102.000.102.12537


Pievienot komentāru

  1. bovis teica:

    Nu netiks Vienotība atpakaļ pie Rīgas siles!

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.