bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Vienotība: E-talona sistēma Rīgas satiksmē netiek galā ar braucienu uzskaiti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Miljonus dārgā e-talona sistēma netiek galā ar elementāru braucienu uzskaiti, bet Rīgas satiksmes zaudējumus sedz nodokļu maksātāji. Tādu ainu nesen atklāja rīdzinieku veiktais pētījums, norāda Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Viņš atgādina, ka uzņēmuma Rīgas karte administrētā e-talona sistēmas ieviešana Rīgā savulaik izmaksājusi turpat 16 miljonus eiro un ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas, saskaņā ar Valsts kontroles vēl 2010.gadā veiktajām aplēsēm, var sasniegt pat 13 miljonus eiro gadā.

Eksperimenta ietvaros, viena kalendārā mēneša laikā no 15.janvāra līdz 14.februārim tika veikti 60 secīgi braucieni. Saskaņā ar Rīgas satiksmes noteikto atlaižu politiku, no pasažiera iekasējamai summai par visiem 60 braucieniem būtu jābūt EUR 50,00, kas atbilst mēnešbiļetes cenai. Tomēr e-talona konta izdrukās atrodamā informācija skaidri parāda, ka patiesībā iekasēti tikai EUR 44,05 – par EUR 5,95 mazāk, nekā paredz Rīgas satiksmes noteiktie tarifi. Eksperimenta turpinājumā, netika iekasēti EUR 8,55. No 15. marta līdz 7.aprīlim, tātad tikai trīs nedēļu laikā, neiekasētā summa sasniedza jau EUR 12,90. Tātad, kopumā, nepilnu trīs mēnešu laikā uzskaites sistēmas kļūdu dēļ Rīgas satiksmei tika nodarīti zaudējumi EUR 27,40 apmērā tikai no viena pasažiera, eksperimenta dalībnieka, braucieniem.

Papildus ticis konstatēts, ka atskaitēs, kuras atspoguļo par braucieniem iekasētās maksas konkrētos datumos valda īsts haoss. Tā, piemēram, tikai septiņās dienās no divdesmit četrām aprēķinātā samaksa atbilst Rīgas satiksmes noteiktajiem tarifiem. Deviņās dienās no pasažiera iekasēts mazāk, nekā tarifs paredz par veiktajiem braucieniem, bet astoņās pasažieris samaksājis vairāk nekā noteikts tarifā, stāsta Pulks.

Šī konkrētā eksperimenta rezultātā summāri, trīs mēnešu ietvarā, ieguvējs ir izrādījies pasažieris, nesamaksājot par veiktajiem braucieniem nepilnus 28 eiro, tomēr haoss, kas atspoguļojas Rīgas kartes administrētās uzskaites sistēmas atskaitēs, nerada pārliecību, ka citos gadījumos pasažieri nepārmaksā, uzsver deputāts.

«Dotācija, kādu 2015.gadā saņēma Rīgas satiksme, bija nepilni 93 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa bija Rīgā deklarēto iedzīvotāju nodokļos samaksātie līdzekļi – 88 miljoni eiro. Turklāt pašvaldības dotācija nav vienīgie maksājumi, kādus saņem Rīgas satiksme. Uz šo pašu, acīmredzami kļūdaino atskaišu pamata, saņemta tiek arī valsts dotācija, kuru administrē Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība Autotransporta direkcija. Tās pienākums būtu pārliecināties par pārvadājumu datu pareizību, tomēr pastāv šaubas vai tas iepriekš ir darīts,» teic deputāts.

Pēc viņa teiktā, «nav grūti aprēķināt, ka šādu uzskaites sistēmas kļūdu rezultātā Rīgas satiksme gada laikā var nesaņemt ieņēmumos virs 100 eiro no viena pasažiera. Pēc dažām aplēsēm, piemēram, 2013.gadā Rīgas satiksme pārvadāja 150 miljonus pasažieru, kas zaudējumus padara prātam grūti aptveramus.»

«Ņemot vērā, ka pavisam drīz aktualizēsies jautājums par 2016.gada dotācijas apmēru, jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild Rīgas satiksmei un Rīgas domes vadībai ir acīmredzami. Pirmkārt, kā un vai kapitāldaļu turētājs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nodrošina uzraudzību pār kapitālsabiedrības ieņēmumu atbilstību sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, vai Rīgas satiksme veic uzraudzību pār transakcijām, kuras uzskaita Rīgas karte?» papildina Pulks.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, deputāts lūdzis Valsts kontrolei izvērtēt, vai Rīgas satiksmes realizētā ieņēmumu uzskaites sistēma nodrošina caurskatāmu kontroli pār ieņēmumu atbilstību sniegtajam pakalpojumam, kā arī pārliecināties, vai Rīgas satiksme ir ņēmusi vērā Valsts kontroles 2010.gada revīzijas sniegtos ieteikumus.

Ref: 102.000.102.12537


Pievienot komentāru

  1. bovis teica:

    Nu netiks Vienotība atpakaļ pie Rīgas siles!

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.