bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Vienotība piedāvās minimālo algu celt straujāk nekā ZZS pārziņā esošās ministrijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partija Vienotība piedāvās minimālo algu Latvijā celt straujāk, nekā piedāvā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kontrolētās Ekonomikas un Labklājības ministrijas.

Vienotība minimālo algu piedāvās celt no 360 uz 400 eiro, par ko gan vēl tiks diskutēts koalīcijā. Vienlaikus Vienotība piedāvās atteikties no likumā ierakstītās apņemšanās nākamgad par procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, vēsta TV3.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais informatīvais ziņojums par minimālās algas apmēru 2016.gadā.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Tomēr ziņojumā minēti arī vairāki faktori, kuru dēļ minimālās mēneša darba algas celšana ir atbalstāma.

Pirmkārt, minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, minimālās algas celšana veicinātu algu tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Ņemot vērā minēto, EM atbalsta šādu variantu, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro. Vienlaikus ministrija uzskata, ka atbilstoši valdības deklarācijai nepieciešams paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, kas ierobežotu kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai.

Tomēr, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), pašreizējā situācijā, kad ekonomikas izaugsme jau ir būtiski palēninājusies un tālākas izaugsmes perspektīvas apdraud ārējās vides riski, tajā skaitā saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā un recesija Krievijā, darbaspēka izmaksu palielinājums uzņēmējiem, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, nebūtu ekonomiski pamatots.

Lai nemazinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtu jāveic atbilstoši produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, uzskata FM.

Ministrija norāda, ka pēdējo divu gadu laikā minimālā mēneša darba alga jau ir paaugstināta kopumā par 26,5% – no 284,57 eiro 2013.gadā līdz 360 eiro šajā gadā. Tāpat reālā minimālā mēneša darba alga, ņemot vērā inflāciju, šajā laika posmā ir augusi par 25,6%, kamēr produktivitāte šajā laika periodā palielinājusies tikai par 5,6%, ziņojumā uzsver FM.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka minimālās mēneša darba algas pārāk straujš palielinājums var negatīvi iespaidot nodarbinātības līmeni zemāk kvalificēto darbinieku grupā un attiecīgi arī kopējo nodarbinātības līmeni valstī. Kā liecina statistikas dati, darba ņēmēju skaita pieaugums 2014.gadā jau ir kļuvis būtiski lēnāks un privātajā sektorā ir praktiski apstājies, tādējādi minimālās darba algas tālāka paaugstināšana varētu apdraudēt jaunu darbvietu veidošanu.

Savukārt, kā uzskata LM, minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai un vienlaicīgi darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs, taču tās apmērs jānosaka, ņemot vērā arī produktivitātes izmaiņas un iespējamo ekonomisko situāciju, kas ģeopolitiskās situācijas un Eirozonas izaicinājumu dēļ nav vērtējama kā labvēlīga.

Tāpat būtiski ņemt vērā, ka noteicošs faktors minimālās mēneša darba algas sistēmā ir arī tās ietekme uz algu skalu saspiestību un faktiskā piemērošana. Ministrija norāda, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šī gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo mēneša darba algu mazāku algu, janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā mēneša darba alga bija 320 eiro, alga zem minimālās algas bija 17,6% nodarbināto.

Tāpat šī gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, bet janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Savukārt 2014.gada decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

LM uzskata, ka minētie rādītāji norāda uz to, ka minimālā mēneša darba alga, iespējams, ir radījusi algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā, kā arī neapmaksātu virsstundu pieaugumu.

Vienlaikus arī LM uzskata, ka minimālās algas izmaiņas ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma izmaiņām.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Labklājības ministrija aicina saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā apmērā vai palielināt to līdz 367 eiro.

Kā ziņots, maijā FM nāca klajā ar priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiktu piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varētu saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinātu, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Ref: 102.000.102.10319


Pievienot komentāru

  1. cesters saka:

    Ziniet cik minimāla ir Zviedrijā? 2845 euro mēnesi, Jums kauns ir?

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.