bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Vienotība piedāvās minimālo algu celt straujāk nekā ZZS pārziņā esošās ministrijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partija Vienotība piedāvās minimālo algu Latvijā celt straujāk, nekā piedāvā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kontrolētās Ekonomikas un Labklājības ministrijas.

Vienotība minimālo algu piedāvās celt no 360 uz 400 eiro, par ko gan vēl tiks diskutēts koalīcijā. Vienlaikus Vienotība piedāvās atteikties no likumā ierakstītās apņemšanās nākamgad par procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, vēsta TV3.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais informatīvais ziņojums par minimālās algas apmēru 2016.gadā.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Tomēr ziņojumā minēti arī vairāki faktori, kuru dēļ minimālās mēneša darba algas celšana ir atbalstāma.

Pirmkārt, minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, minimālās algas celšana veicinātu algu tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Ņemot vērā minēto, EM atbalsta šādu variantu, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro. Vienlaikus ministrija uzskata, ka atbilstoši valdības deklarācijai nepieciešams paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, kas ierobežotu kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai.

Tomēr, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), pašreizējā situācijā, kad ekonomikas izaugsme jau ir būtiski palēninājusies un tālākas izaugsmes perspektīvas apdraud ārējās vides riski, tajā skaitā saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā un recesija Krievijā, darbaspēka izmaksu palielinājums uzņēmējiem, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, nebūtu ekonomiski pamatots.

Lai nemazinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtu jāveic atbilstoši produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, uzskata FM.

Ministrija norāda, ka pēdējo divu gadu laikā minimālā mēneša darba alga jau ir paaugstināta kopumā par 26,5% – no 284,57 eiro 2013.gadā līdz 360 eiro šajā gadā. Tāpat reālā minimālā mēneša darba alga, ņemot vērā inflāciju, šajā laika posmā ir augusi par 25,6%, kamēr produktivitāte šajā laika periodā palielinājusies tikai par 5,6%, ziņojumā uzsver FM.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka minimālās mēneša darba algas pārāk straujš palielinājums var negatīvi iespaidot nodarbinātības līmeni zemāk kvalificēto darbinieku grupā un attiecīgi arī kopējo nodarbinātības līmeni valstī. Kā liecina statistikas dati, darba ņēmēju skaita pieaugums 2014.gadā jau ir kļuvis būtiski lēnāks un privātajā sektorā ir praktiski apstājies, tādējādi minimālās darba algas tālāka paaugstināšana varētu apdraudēt jaunu darbvietu veidošanu.

Savukārt, kā uzskata LM, minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai un vienlaicīgi darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs, taču tās apmērs jānosaka, ņemot vērā arī produktivitātes izmaiņas un iespējamo ekonomisko situāciju, kas ģeopolitiskās situācijas un Eirozonas izaicinājumu dēļ nav vērtējama kā labvēlīga.

Tāpat būtiski ņemt vērā, ka noteicošs faktors minimālās mēneša darba algas sistēmā ir arī tās ietekme uz algu skalu saspiestību un faktiskā piemērošana. Ministrija norāda, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šī gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo mēneša darba algu mazāku algu, janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā mēneša darba alga bija 320 eiro, alga zem minimālās algas bija 17,6% nodarbināto.

Tāpat šī gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, bet janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Savukārt 2014.gada decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

LM uzskata, ka minētie rādītāji norāda uz to, ka minimālā mēneša darba alga, iespējams, ir radījusi algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā, kā arī neapmaksātu virsstundu pieaugumu.

Vienlaikus arī LM uzskata, ka minimālās algas izmaiņas ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma izmaiņām.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Labklājības ministrija aicina saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā apmērā vai palielināt to līdz 367 eiro.

Kā ziņots, maijā FM nāca klajā ar priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiktu piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varētu saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinātu, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Ref: 102.000.102.10319


Pievienot komentāru

  1. cesters teica:

    Ziniet cik minimāla ir Zviedrijā? 2845 euro mēnesi, Jums kauns ir?

    +1 0 -1 0

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri