bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Vienotība piedāvās minimālo algu celt straujāk nekā ZZS pārziņā esošās ministrijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partija Vienotība piedāvās minimālo algu Latvijā celt straujāk, nekā piedāvā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kontrolētās Ekonomikas un Labklājības ministrijas.

Vienotība minimālo algu piedāvās celt no 360 uz 400 eiro, par ko gan vēl tiks diskutēts koalīcijā. Vienlaikus Vienotība piedāvās atteikties no likumā ierakstītās apņemšanās nākamgad par procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, vēsta TV3.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais informatīvais ziņojums par minimālās algas apmēru 2016.gadā.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Tomēr ziņojumā minēti arī vairāki faktori, kuru dēļ minimālās mēneša darba algas celšana ir atbalstāma.

Pirmkārt, minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, minimālās algas celšana veicinātu algu tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Ņemot vērā minēto, EM atbalsta šādu variantu, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro. Vienlaikus ministrija uzskata, ka atbilstoši valdības deklarācijai nepieciešams paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, kas ierobežotu kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai.

Tomēr, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), pašreizējā situācijā, kad ekonomikas izaugsme jau ir būtiski palēninājusies un tālākas izaugsmes perspektīvas apdraud ārējās vides riski, tajā skaitā saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā un recesija Krievijā, darbaspēka izmaksu palielinājums uzņēmējiem, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, nebūtu ekonomiski pamatots.

Lai nemazinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtu jāveic atbilstoši produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, uzskata FM.

Ministrija norāda, ka pēdējo divu gadu laikā minimālā mēneša darba alga jau ir paaugstināta kopumā par 26,5% – no 284,57 eiro 2013.gadā līdz 360 eiro šajā gadā. Tāpat reālā minimālā mēneša darba alga, ņemot vērā inflāciju, šajā laika posmā ir augusi par 25,6%, kamēr produktivitāte šajā laika periodā palielinājusies tikai par 5,6%, ziņojumā uzsver FM.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka minimālās mēneša darba algas pārāk straujš palielinājums var negatīvi iespaidot nodarbinātības līmeni zemāk kvalificēto darbinieku grupā un attiecīgi arī kopējo nodarbinātības līmeni valstī. Kā liecina statistikas dati, darba ņēmēju skaita pieaugums 2014.gadā jau ir kļuvis būtiski lēnāks un privātajā sektorā ir praktiski apstājies, tādējādi minimālās darba algas tālāka paaugstināšana varētu apdraudēt jaunu darbvietu veidošanu.

Savukārt, kā uzskata LM, minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai un vienlaicīgi darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs, taču tās apmērs jānosaka, ņemot vērā arī produktivitātes izmaiņas un iespējamo ekonomisko situāciju, kas ģeopolitiskās situācijas un Eirozonas izaicinājumu dēļ nav vērtējama kā labvēlīga.

Tāpat būtiski ņemt vērā, ka noteicošs faktors minimālās mēneša darba algas sistēmā ir arī tās ietekme uz algu skalu saspiestību un faktiskā piemērošana. Ministrija norāda, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šī gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo mēneša darba algu mazāku algu, janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā mēneša darba alga bija 320 eiro, alga zem minimālās algas bija 17,6% nodarbināto.

Tāpat šī gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, bet janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Savukārt 2014.gada decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

LM uzskata, ka minētie rādītāji norāda uz to, ka minimālā mēneša darba alga, iespējams, ir radījusi algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā, kā arī neapmaksātu virsstundu pieaugumu.

Vienlaikus arī LM uzskata, ka minimālās algas izmaiņas ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma izmaiņām.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Labklājības ministrija aicina saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā apmērā vai palielināt to līdz 367 eiro.

Kā ziņots, maijā FM nāca klajā ar priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiktu piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varētu saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinātu, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Ref: 102.000.102.10319


Pievienot komentāru

  1. cesters teica:

    Ziniet cik minimāla ir Zviedrijā? 2845 euro mēnesi, Jums kauns ir?

    +1 0 -1 0

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Krievija sola pildīt Beslanas traģēdijas spriedumu par 2,9 miljoniem eiro

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Krievijas apelācijas sūdzību par spriedumu, kur tiesa atzinusi, ka 2004.gadā drošībnieki lietojuši pārmērīgu spēku Beslanas skolas ķīlnieku sagrābšanā, kas noslēdzās ar 330 cilvēku nāvi.

Spānijas premjers aicina pārtraukt eskalāciju ap Katalonijas referendumu

Katalonijas reģiona separātistiem ir jāatsakās no ieceres 1.oktobrī rīkot neatkarības referendumu un jāpārtrauc situācijas saasināšana, tā paziņojis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs par Katalonijas nepiekāpīgi virzīto referendumu, ko Madride atzinusi par konstitūcijas pārkāpumu.

Rinkēvičs aicina radikāli reformēt ANO miera uzturēšanas misiju darbu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina radikāli uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ātrās reaģēšanas spējas miera uzturēšanas misijās, vēsta Ārlietu ministrijā.

Aizturēts noziedzīgs grupējums; valstij nodarīti 1,7 milj.eiro zaudējumi

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, apturējusi pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu.

Pretterorisma mācībās pārbaudīs, kā reaģēt uz uzbrukumu masveida pulcēšanās vietās

Divas dienas no ceturtdienas, 21.septembra līdz 22.septembra rītam tirdzniecības centrā Mols notiks pretterorisma mācības Hermejs 2017, kuru mērķis ir pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto valsts institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums cilvēku masveida pulcēšanās objektam.

Vairāki deputāti vēlas pāreju uz izglītību tikai valsts valodā

Koalīcijas partneri ir gatavi vērtēt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK espējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Jaunākie komentāri