bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.02.2017 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Zaļās partijas biedri uzskata, ka Truksnis varētu būt viņu lokomotīve vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Jūrmalā paņemts kredīts, piesaistīta Eiropas Savienības (ES) nauda, uztaisīta moderna katlumāja un pēc tam nolemts siltumu pirkt no cita izņēmuma. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis kopā ar Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini jūnija vidū svinīgi atklāja rekonstruēto Kauguru katlumāju. Tā izmaksāja 6,5 miljonus eiro. 3,5 miljonus Jūrmalas dome aizņēmās, 2,6 piesaistīja no Eiropas struktūrfondiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šo naudu piešķīra ar noteikumu, ka katlumāja Jūrmalu kurinās ar videi draudzīgu kurināmo.

Taču vēl pirms katlumāja bija gatava,  Truksnis Jūrmalas siltuma vadītājam Zigurdam Starkam pieprasījis, lai viņš slēdz līgumu ar kādu privātfirmu par siltuma iepirkšanu. Šāds līgums būtu padarījis investīcijas katlumājā bezjēdzīgas. Līgumu Starks nenoslēdza un amatu Jūrmalas siltumā zaudēja. Viņš atceras, ka privātuzņēmuma pārstāvji bijuši ļoti uzstājīgi un piedāvājuši likumā neparedzētus maksājumus. Starks pieļauj, ka piedāvājumi izteikti arī Truksnim un jaunajam Jūrmalas siltuma vadītājam, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai varētu radītu likumīgu pamatu siltuma iepirkšanai no privātuzņēmuma, Jūrmalas siltums esot centies mākslīgi sadārdzināt izmaksas par šķeldu, uzskata Starks. «Šķeldu uz šo brīdi var nopirkt Latvijā 8-9 eiro robežās par kubikmetru. Un viņi iepērk par 11,9. Tātad par četriem eiro dārgāk. Un tādēļ viņi uztaisa esošo katlumāju par konkurētnespējīgu, parādīs visai Jūrmalai, cik viņi labu darbu izdarījuši, re, kur iepērk par 18 eiro, piemēram. Lai gan par 18 mēs paši varējām ražot,» viņš norāda.

LIAA vadītājs Andris Ozols atzina, ka, ja uzņēmums  siltumu neražos, aģentūra prasīs Jūrmalas domei Eiropas miljonus atdot. Līgums ar privātfirmu vēl neesot noslēgts, taču ir parakstīts nodomu protokols, kas paredz siltumu iepirkt, kolīdz privātuzņēmumam būs tehniskas iespējas to ražot. Tās jānodrošina līdz 2017.gada 31.augustam. Ja Truksni mēra amatā nomainītu cits deputāts, viņš līgumu varētu atteikties parakstīt.

Otrs megaprojekts, kuru dome iecerējusi novest līdz galam vēl šajā sasaukumā ir Lielupes skolas rekonstrukcija. Lai to īstenotu, dome pat juridiski apvienoja divas mācību iestādes, kas katra atrodas citā Jūrmalas galā – Lielupes un Kauguru skolu, lai tāda apjoma rekonstrukcijai būtu likumīgs pamats. Lielupes skolas rekonstrukcijai plāno iztērēt 16 miljonus eiro. Pašvaldībai šādas naudas nav un to plāno aizņemties bankā.

«Mēs nevaram atbalstīt šādu konstrukciju par šādām izmaksām, kādas tika pieņemtas 20.oktobrī. Tās mūsuprāt, ir nepamatoti lielas, kopā ar Eiropas naudām sasniedz praktiski 18 miljonus. Tas ir fantastiski. Domes sēdē teica, ka konkurss esot noticis, uzvarētāji esot it kā Skonto būve,» komentē Jūrmalas domes deputāts Arnis Ābelīte.

Arī šis projekts vēl nav pabeigts. Vienā no pēdējām domes sēdēm deputāti, kas neatbalstīja Truksni, balsoja arī pret skolas rekonstrukciju. Pabeigt lielos projektus mēram Truksnim palīdzēs deputāte Karina Siņkeviča. Sākumā viņa izpildīja savas partijas Saskaņa valdes lēmumu balsot par Trukšņa atcelšanu, taču jau nedēļu vēlāk deputātei esot pamodusies sirdsapziņa, viņa sapratusi, cik labs mērs ir Truksnis un nobalsoja par Trukšņa atkaliecelšanu amatā.

Vēlu ceturtdienas vakarā Zaļā partija rīkoja savas nodaļas sapulci Jūrmalas restorānā Cotton Club. Bija sabraukuši Truksni atbalstošie domes deputāti un darbinieki. Vienojās, ka prasīs Zaļās partijas domei atcelt lēmumu par Trukšņa izslēgšanu no partijas, jo Truksnis esot labs mērs, kas īstenojot vērienīgus un pilsētai vajadzīgus projektus.

Zaļās partijas Jūrmalas nodaļas biedri arī lēmuši, ka no partijas izslēgtais Truksnis joprojām būs viņu nākamo pašvaldību vēlēšanu lokomotīve. Ne tam traucēklis ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšana, ne arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieteikums Truksnim nebūt pilsētas mēram. Un tā vien šķiet, ka Zaļās partijas vadība tam šķēršļus neliks, jo KNAB vēl neesot pierādījis, ka Truksnis būtu vainojams partiju finansēšanas likuma pārkāpšanā.

Ref: 102.000.102.13888


Pievienot komentāru

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.

Nedēļas nogalē vēl gaidāms sniegs

Nedēļas nogalē laika apstākļus lielākoties turpinās noteikt ciklonu darbība, līdz ar to pa laikam gaidāmi nokrišņi. Vējam saglabājoties brāzmainam, vietām iespējama arī neliela putināšana, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuvas pilsētas neizpratnē par ieceri uz tām pārvietot bēgļus, apejot Ruklu

Situācijā, kad Lietuvas Bēgļu uzņemšanas centrā Ruklā vairs nav brīvu vietu, valdība ierosinājusi ar laiku centru slēgt un tā iemītniekus, arī bēgļus turpmāk tiešā veidā sūtīt uz pašvaldībām. To pārstāvji portālam pauduši skepsi par iespējām bēgļus izmitināt un iekļaut vietējā sabiedrībā.

Lietuva sāks pētīt, kā bloķēt elektrības piegādes no Astravjecas AES

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns pēc tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu paziņojis, ka ir panākta vienošanos izveidot ekspertu grupu, kas pētīs iespējamos veidus, kā bloķēt elektrības piegādes no Astravjecas atomelektrostacijas, kuru Baltkrievija būvē netālu no Lietuvas robežas.

Latvijas meža nozares eksporta vērtība sasniedz kārtējo rekordu

2016.gadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība sasniegusi rekordlielu rādītāju - 2,102 miljardus eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2015.gadā. Tikmēr importa vērtība sasniedza 741,463 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati.

Uzņēmumu reģistrs veic izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā

Uzņēmumu reģistrs ir veicis izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Veiktie uzlabojumi e-pakalpojumā paredz izziņas saņemšanu dažu minūšu laikā pēc apmaksas veikšanas tiešsaistē.

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pieaugušas par 7,6%

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pērn pieaugušas par 7,6%, sasniedzot vidējo cenu 706 eiro par kvadrātmetru, žurnālistiem preses konferencē sacījis nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

Igaunija ar jaunuzņēmumu darbinieku vīzām piesaista arī ukraiņus un indiešus

Kopš Igaunija šā gada janvārī ieviesusi īpašu vīzu programmu jaunuzņēmumu darbiniekiem no citām valstīm, tai ir pieteikušies 50 speciālisti, lielākoties no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Indijas.

VM: Austrumu slimnīcas finanšu un resursu pārvaldība nav bijusi efektīva

«Līdzšinējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadības nepietiekami aktīva rīcība vai nepārdomāti lēmumi ir būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus,» uzskata veselības ministrija.

PVD medniekiem maksās 50 eiro par katru nomedīto mežacūku mātīti

Lai samazinātu meža cūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību piektdien, 24.februārī, Pārtikas un veterinārais dienests atsāks maksāt medniekiem par katru nomedīto meža cūku mātīti.

RPIVA pārstāvji pie Ministru kabineta pieprasīs Šadurska demisiju

Atkārtoti pie Ministru kabineta otrdien, 28.februārī, norisināsies Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas studentu, darbinieku un atbalstītāju pikets. Piketa mērķis ir pieprasīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju un apturēt augstskolas likvidācijas procesu.

Brīdina par spēles Zilais valis izplatību Latvijā, kurā bērnus mudina uz pašnāvību

Drošāka interneta centrs saņēmis desmitiem satrauktu vecāku un pedagogu zvanu un e-pasta vēstuļu saistībā ar suicidālo sociālo tīklu spēli Zilais valis, informē centra pārstāvji.

Izmaksās atlīdzību no KM budžeta par autordarbu kopēšanu skolās un bibliotēkās

Tiks izmaksāta atlīdzību par 2016., 2017. un 2018.gadā iedzīvotāju veikto autordarbu kopēšanu skolās un bibliotēkās. Samaksa tiks veikta no Kultūras ministrijas budžeta, ik gadu autoriem un izdevējiem izmaksājot gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju izpratne par dzīvības apdrošināšanu ir zemā līmenī

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām, kas liecina par to, ka sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu vērtējama zemā līmenī, salīdzinot ar Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, norāda ERGO un DNB bankas un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs veiktais pētījums.