bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Ideja par eksāmenu kārtošanu latviešu valodā esot laba; vajadzīgs pārejas periods

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums par valsts pārbaudījumu kārtošanu tikai valsts valodā ir labs, tikai jādomā par adekvātu pārejas periodu, uzskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).

BNN iepriekš ziņoja, ka IZM pārstāvji Konsultatīvo padomi iepazīstinājuši ar sagatavoto priekšlikumu Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu kārtošanu 9. un 12.klašu skolēniem mazākumtautību skolās valsts valodā. Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori apliecinājuši, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau šobrīd un šis IZM priekšlikums ir atbalstāms.

Savukārt Aldermane norādīja, ka šādu ieceri viņa konceptuāli atbalsta, jo statistika jau tagad liecina, ka tikai 15% mazākumtautību izvēlas eksāmenu kārtot dzimtajā krievu valodā.

«Pirms vairākiem gadiem sāktais process aizgājis pats par sevi – nesāpīgi un bez problēmām. Jautājums ir par termiņiem, kas tagad īsti nav atrunāts dokumentos,» saka Aldermane.

Viņa pauž, ka, skolēns, kurš patlaban mācās 11.klasē, iespējams, jau ir orientēts eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos kārtots krievu valodā, līdz ar to Aldermanes ieskatā nevar pieļaut darbības, kas pasliktina bērna iespējas, kā arī nedrīkst saviļņot nevajadzīgi sabiedrību.

«Ja no šī gada septembra skolēns zinātu, ka viņam eksāmeni notiek tikai valsts valodā, tad to sabiedrība to saprastu. Rīgā ļoti daudz esam darījuši, veidojuši latviešu valodas kursus. Taču ir jautājums, vai visā Latvijā, pašvaldībās, kur vairākums ir mazākumtautību iedzīvotāji, katrs skolotājs spēs sagatavot skolēnus, perfekti runājot valsts valodā,» vērtēja Aldermane.

Kopumā Aldermane IZM priekšlikumu vērtē kā labu, taču uzsver nepieciešamību runāt par termiņiem, kas neradītu nevajadzīgu spriedzi.

Kā ziņots, skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu – latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos). Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu – latviešu vai krievu – izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.

Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos), tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.

Šādus grozījumus konceptuāli atbalsta Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos.

Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka katru gadu pieaug skolu un skolēnu skaits, kas centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. 2008./2009.mācību gadā eksāmenus latviešu valodā mazākumtautību skolās kārtoja 60% skolēnu. 2015./2016.gadā šī dinamika ir pieaugusi līdz 85%. IZM atbalstīja arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja priekšlikumu par samērīgu pārejas periodu eksāmenu kārtošanai valsts valodā 9.klašu skolēniem, iepriekš ziņoja BNN.

Ref: 225.000.103.1049


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri