bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Iedzīvotāji pasaulē šobrīd noskaņoti optimistiskāk nekā pirms krīzes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPatērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98, kas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012.gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94.

Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt igauņi un lietuvieši noskaņoti nedaudz optimistiskāk – Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā – 80.

Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī liecina, ka patērētāju noskaņojums ir uzlabojies 65% valstu, ko aptvēra pētījums. Salīdzinājumam – ceturksni iepriekš optimistiskāks vērtējums bija vien 52% valstu. Starp pasaules lielākajām ekonomikām būtiskākais uzlabojums patērētāju noskaņojuma indeksā vērojams ASV – tas pieaudzis par četriem punktiem, sasniedzot 108. Par vienu punktu tas palielinājies Vācijā (97), par trīs – Lielbritānijā (93) un četriem – Japānā (77). Ķīnā jau gadu no vietas patērētāju noskaņojums ir stabils – ar indeksu 111.

Augstāko indeksu 60 pētījumā ietverto valstu vidū demonstrē Indija ar rādītāju 126, kas gan ir par diviem punktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Zemākais rādītājs ir Itālijā, kur piedzīvots četru punktu kritums, sasniedzot rezultātu 47. Austrālija ar indeksa rādītāju 97 piedzīvojusi jūtamāko uzlabojumu, kamēr Čīle ar 88 – lielāko kritumu.

Ziemeļamerikas reģionā patērētāju noskaņojums uzlabojies visvairāk – par četriem punktiem, sasniedzot atzīmi 107. Pirmo reizi apskata vēsturē Ziemeļamerikā optimisma indekss ir vienāds ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kur tas šogad pieaudzis tikai par vienu punktu. Patērētāju noskaņojums par trīs punktiem pieaudzis arī Vidējos Austrumos un Āfrikā (96), par vienu punktu – Latīņamerikā (91) un Eiropā (78).

«Ārpus Ziemeļamerikas patērētāju noskaņojuma uzlabošanās ir vājāka un nevienmērīgāka, jo to ietekmē reģionu un valstu specifika un atšķirības,» stāsta Nielsen vecākā viceprezidente Dr. Luīze Kīlija (Louise Keely). «Eiropā noskaņojumu ietekmē ģeopolitiskā krīze Ukrainā, kas noris vienlaikus ar politiskajiem centieniem novērst deflācijas draudus un veicināt izaugsmi. Starp lielākajām attīstības valstīm optimisms atjaunojas Indijā, ko veicina jaunas valdības ievēlēšana. Ķīnā savukārt vērojama cita virzība, jo ekonomika tiek pārorientēta uz iekšējā patēriņa pieaugumu».

52% aptaujāto uzskata, ka tuvākā gada laikā darba tirgus būs labā vai izcilā stāvoklī. Tas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šāds neliels pieaugums vērojams katrā pētījuma posmā kopš 2009.gada, kad visā pasaulē optimismu par iespējām darba tirgū apliecināja vien 31% respondentu.

Optimisms par personīgo finanšu situāciju nav uzlabojies tik jūtami, kā par darba iespējām. Salīdzinot ar 46% 2009. gadā, šajā ceturksnī savu personīgo finanšu situāciju kā labu vai izcilu novērtēja 57% respondentu. Tas ir par 11 procentpunktiem vairāk, taču optimisms par iespējām darba tirgū pieaudzis par 21 procentpunktu.

Lielākais optimisma pieaugums darba iespēju jomā vērojams Ziemeļamerikā, kur pēdējos 12 mēnešos tas pieaudzis par deviņiem procentpunktiem, sasniedzot 55%. Pozitīvs noskaņojums šajā laikā audzis arī citos tirgos – par septiņiem procentpunktiem Āzijas un Klusā okeāna valstīs, sasniedzot 66%; par sešiem procentpunktiem Vidējos Austrumos un Āfrikā, sasniedzot 46%, un par pieciem procentpunktiem Eiropā, sasniedzot 31%. Savukārt Dienvidamerika ir vienīgais reģions, kur šis rādītājs pasliktinājies – tur piedzīvots astoņu procentpunktu kritums, nolaižoties līdz 34% atzīmei.

«Atšķirības vidusšķiras noskaņojumā attīstītajās un attīstības valstīs vērojamas jau ilgtermiņā,» saka Kīlija. «ASV un Rietumeiropā strukturāli pavājinājies vidējo ienākumu sektors, pieaugot mazāk apmaksātajam sektoram. Īpaši Eiropā jūtama arī arvien lielāka atšķirība starp jauniem un gados vecākiem cilvēkiem, kur jaunāko vidū vērojams augsts bezdarba līmenis vai kvalifikācijai neatbilstoša nodarbinātība. Pretēja tendence vērojama attīstības valstīs, kur pēdējo gadu laikā vidusšķira strauji palielinājusies, un tās pieaugums sagaidāms arī turpmāk. Šīs pieaugošās atšķirības starp valstīm ietekmēs arī patēriņa paradumus.»

Ņemot vērā, ka vairāk nekā puse jeb 54% respondentu iepriekšējā pārskata periodā pauda viedokli, ka valstī ir krīze, vēl joprojām saglabājas piesardzība attiecībā uz patēriņa prognozēm. Attieksme pret naudas tērēšanu un taupīšanu pasaulē ir iepriekšējā līmenī, dažos tirgos uzrādot viena procentpunkta pieaugumu attiecībā pret skaidras naudas uzkrājumu veidošanu (49% respondentu), uzkrājumu veikšanu pensijai (12%) un brīvdienu un atvaļinājuma tēriņiem (36%). Aptuveni trešdaļa plāno naudu tērēt apģērba iegādei (34%) un izklaidēm ārpus mājas (31%). Šajos rādītājos izmaiņas nav novērojamas. Aptuveni ceturtdaļa aptaujāto plāno tērēt jaunu tehnoloģiju iegādei, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš. Bet parādu, kredītu un aizņēmumu atmaksai līdzekļus plāno atvēlēt 20% respondentu – tikpat, cik iepriekšējā periodā. Par vienu procentpunktu krities to iedzīvotāju īpatsvars, kas plāno investēt mājokļa labiekārtošanā (22%) un investēt akcijās un fondos (20%).

Patērētājiem joprojām būtiskākie jautājumi ir ekonomiskā situācija un darba tirgus un tajos vērojams pieaugošs optimisms. Taču bažas pieaug citos segmentos. Ziemeļamerikā 27% respondentu kā lielāko raižu objektu tuvākā pusgada laikā minējuši ekonomisko situāciju (iepriekšējā ceturksnī tie bija 34%). Savukārt par astoņiem procentpunktiem pieaugušas bailes no terorisma, sasniedzot 14%. Bailes no kara draudiem pieaugušas par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 9%. Raizes par darba un atpūtas līdzsvara saglabāšanu uztrauc 12% iedzīvotāju, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk, nekā iepriekš.

Āzijas un Klusā okeāna valstīs ekonomiku kā galveno raižu avotu nomainījušas bažas par veselību, pieaugot par sešiem procentpunktiem un sasniedzot 30%. Raizes par ekonomisko situāciju ir mazinājušās par trīs procentpunktiem, noslīdot līdz 27%.

Eiropā iespējas darba tirgū kā primāro raižu objektu minējuši 21% respondentu, kas ir par trīs procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Bažas par ekonomiku mazinājušās par vienu procentpunktu līdz 20%. Par astoņiem procentpunktiem pieaugušas bailes no kara, sasniedzot 18%, bet terorisma draudu bažas pieaugušas par četriem procentpunktiem līdz 9%.

Latīņamerikā, kā arī Vidējo Austrumu un Āfrikas reģionā vienas no lielākajām bažām raisa darba tirgus. Tas kas satrauc attiecīgi 25% un 29% respondentu. Bažas par ekonomisko situāciju, savukārt pieaugušas tādos tirgos kā Latīņamerika (divu procentpunktu pieaugums līdz 26%) un Vidējos Austrumos (22%).

Arī Baltijas valstīs augušas kara draudu bailes, Latvijā sasniedzot 30%, Lietuvā – 14%, Igaunijā – 21%.

Ref: 102.000.102.8512


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.