bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ienākumiem bagātākie tiesībsargājošo iestāžu priekšnieki Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei un Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Savukārt vislielāko parādu deklarējis Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass, bet apjomīgākie naudas uzkrājumi bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam.

Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieks Voins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Basketbola Savienības prezidents, algā no Rīgas brīvostas pārvaldes 2017.gadā saņēmis 81 664 eiro, bet par studentu izglītošanu Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā saņēmis vēl 25 741 eiro, savukārt pensijā viņam pārskaitīti 19 140 eiro, bet dāvinājumā no AS Luminor Bank – 65 eiro. Kopumā viņa ienākumi pērn bijuši 126 610 eiro.

Bezskaidrā Voins pērn uzkrājis 7 600 eiro, bet parādsaistības bija 48 049 eiro.

Voina īpašumā joprojām ir 2007. un 1998.gada izlaiduma Volvo markas automašīnas.

Lai arī Voins iepriekš vairākus gadus bija ienākumiem bagātākais tiesībsargājošo iestāžu vadītājs, pērn ienākumiem bagātākā pēc īpašuma pārdošanas bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Spure. Iepriekšējos gados Spures ienākumus veidoja tikai alga un pabalsts.

Spures pagājušā gada ienākumus veidoja algā saņemtie 58 178 eiro, kā arī 215 500 eiro par nekustamā īpašuma pārdošanu. Tāpat viņa deklarējusi trīs pirkumus par kopsummā 142 500 eiro. Viens no šiem pirkumiem ir 2 700 eiro vērts motorolleris. Tāpat viņas īpašumā ir 2007.gada izlaiduma automašīna Ford, 2008.gada automašīna Dacia, kā arī zeme, ēka un dzīvoklis Jelgavā.

Bezskaidrā naudā Spure pērn uzkrājusi 24 000 eiro.

Tikmēr prokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Burkāns pagājušā gadā par darbu dienestā saņēmis 40 058 eiro. Vēl papildu ienākumos viņš saņēmis 10 043 eiro, ko veidoja, piemēram, honorāri un dividendes.

Dažādās bankās viņš uzkrājis 123 332 eiro, bet pērn viņš aizdevis 20 000 eiro. Burkāna īpašumā joprojām ir 2001.gada izlaiduma automašīna Volvo S60, kā arī nekustamie īpašumi Jelgavā.

Valsts lielākās izmeklēšanas iestādes Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pērn algā VP saņēmis 55 345 eiro. Algā par darbu Juridiskajā koledžā viņš saņēmis 2971 eiro, bet no automašīnas Hyundai pārdošanas saņēmis 12 000 eiro. Ķuzis pērn par 39 201 eiro iegādājies 2017.gada izlaiduma auto Volkswagen Passat, kas ir viņa valdījumā.

VP priekšnieka parādsaistības veidoja 21 898 eiro, savukārt bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 53 928 eiro. VP priekšnieka īpašumā ir dzīvoklis un 2743 eiro vērtas Latvijas Kuģniecība akcijas.

Tikmēr RPP priekšnieks Lūkass par darbu RPP pērn saņēmis 41 524 eiro. Lūkasa parādsaistības ir 103 597 eiro. Lūkasa valdījumā joprojām ir 2012.gada izlaiduma automašīna Volvo V70. Lūkass arī deklarējis 86 000 eiro lielu pirkumu, taču nav paskaidrots, kas tieši iegādāts. Tāpat viņš deklarējis 76 000 eiro lielu kredīta līgumu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pagājušā gada deklarācijā viņš savā īpašumā norādījis vēl vienu dzīvokli Rīgā. Lūkasam jau no iepriekšējiem gadiem kopīpašumā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī viņam pieder zeme un ēka Engures pagastā.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš pagājušā gadā par darbu VID saņēmis 46 693 eiro. Bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 21 844 eiro. Podiņa īpašumā joprojām ir četri transportlīdzekļi, tostarp divi motocikli, kā arī zeme un ēkas vairākos pagastos.

Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks par darbu birojā saņēmis 51 289 eiro. No saimnieciskās darbības un komercdarbības SIA Pata viņš saņēmis 1351 eiro.

Parādsaistības Mūrniekam veidoja 20 421 eiro. Mūrnieka īpašumā ir trīs transportlīdzekļi, tostarp, motocikls, kā arī valdījumā 2007.gada izlaiduma automašīna Toyota. Tāpat viņam ir nekustamie īpašumi vairākos pagastos.

Pērn jūnijā amatā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume deklarējis 18 948 eiro lielu algu par darbu KNAB. Straume deklarējis 59 935 eiro lielas parādsaistības. Šīs parādsaistības ir puse no 119 870 eiro kopējās parādsaistību summas, kas Straumem ir kopā ar hipotekārā kredīta līdzaizņēmēju jeb viņa sievu.

KNAB priekšniekam kopīpašumā ir zeme un dzīvoklis Ikšķilē.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušā gadā algā par darbu prokuratūrā saņēmis 45 588 eiro, bet bezskaidrā naudā uzkrājis 81 834 eiro. Ģenerālprokurora īpašumā ir automašīna Honda CRV, kā arī dzīvoklis Ugāles pagastā.

Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram par darbu Valsts robežsardzē pārskaitīti 51 219 eiro, bet algā no Starptautiskā Migrācijas politikas attīstības centra viņš saņēmis 6120 eiro. Garbaram pērn bija 38 812 eiro lielas parādsaistības. Robežsardzes priekšnieks bezskaidrā naudā uzkrājis 9 119 eiro. Tāpat viņa īpašumā ir mopēds, 1998.gada izlaiduma automašīna Volkswagen, kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jēkabpilī.

Militārās policijas priekšnieks Tālis Majors algā no Militārās policijas un Aizsardzības ministrijas saņēmis 46 702 eiro. Bezskaidrā naudā Majors uzkrājis 40 000 eiro, bet viņa īpašumā ir 2012.gada izlaiduma automašīna Audi A6 Limousine, kā arī 2010.gada izlaiduma motorlaiva.

Trīs valsts drošības iestāžu vadītāju – Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa – deklarācijas ir slepenas un nav sabiedrībai pieejamas.


Pievienot komentāru

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.