bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Iesnu sezona ir klāt: kā ārstēt iesnas un rūpēties par savu veselību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Patiesībā tipiskākajai rudens likstai, ko mēs saucam par saaukstēšanos, kad galva dulla un deguns ciet, nav tieša sakara ar aukstumu. Parasti tā ir vīrusa infekcija, kam pacelt galvu licis pēkšņais vēsums un organisma aizsargspēju samazināšanās izmirkstot, nosalstot vai stresojot,» stāsta kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.

Viņa norāda, kas «stāstu» par iesnām var iedalīt trīs stadijās. «Pirmajā dienā, kad vīruss sācis savus kaitnieciskos darbus, deguna gļotāda kļūst izteikti sausa un gribas šķaudīt. Jau nākamajā dienā sāk veidoties ūdeņaini izdalījumi un mēs saprotam, ka iesnas tomēr ir klāt. Tad ar katru nākamo iesnu dienu izdalījumi sabiezē, kļūst gļotaināki. Kad esam aptuveni četras dienas papuņķojušies, jau jūtama atlabšana. Citādi, ja vīrusa infekcijai pievienojas kāda baktērija – par to parasti liecina tas, ka iesnas nedēļas laikā nerimstas, – izdalījumi kļūst izteikti biezi, iegūst zaļganu nokrāsu.»

Savukārt BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa norāda, ka rudenīgā laikā klienti vienmēr pastiprināti jautā līdzekļus pret iesnām un saaukstēšanos. Svarīgi atcerēties arī, ka iesnām var būt dažādi iemesli, tādēļ vajadzētu farmaceitam izstāstīt situāciju un jautāt pēc tieši jums piemērotiem līdzekļiem. Tāpat iesnu sezonā svarīgi veikt arī profilakses pasākumus, kas samazina vīrusu iekļūšanu organismā.

Kā ārstēt?

Tautā par iesnām ierasts teikt tā: ārstē vai neārstē, pēc nedēļas tāpat pāries!

«Ja pavisam godīgi – kad parādījušās iesnas, tiešām var arī nelietot neko, jo mūsu organisms tomēr ir pietiekami stiprs, lai pats ar visu tiktu galā. Tikai – šāds scenārijs ir spēkā, ja ievērojam atpūtas režīmu. Pāris dienu pasēdēt mājās, dzert siltas tējas un stiprināt organismu ar dabas veltēm, nodoties patīkamām nodarbēm vai vienkārši laiskai atpūtai. Protams, dzīvē viss ir citādi – negribas kavēt skolu, darbu un sabiedriskās aktivitātes. Tādās reizēs nākas mazināt iesnu simptomus. Galvenais, ko alkstam, ir atbrīvot degunu, lai beidzot var brīvi elpot,» konsultē BENU Aptiekas pārstāvji.

Kuru līdzekli izvēlēties?

Tāpat ārsti norāda, ka meklējot savu ideālo pretiesnu līdzekli, nākas ielāgot senu patiesību: kas der visam, neder nekam. Tāpēc jāzina, ko meklē.

«Pēc savas formas un īpašībām iesnu līdzekļus var iedalīt vairākās kategorijās: pilieni, aerosoli, eļļas un ziedes. Pirmkārt, jāsaprot, ka viss, kas nokļūst degunā, drīz vien no tā tiek izvadīts, jo mūsu degunam piemīt dabiska attīrīšanās funkcija. Rudenī un ziemā, izejot no siltām telpām ārā, sāk tecēt deguns. Tas saistīts ar krasu temperatūras maiņu, un deguna skropstiņas šajā šoka brīdī pārstāj kustēties virzienā uz aizdeguni un kaklu, tāpēc sāk tecēt deguna dabiskais sekrēts. Tas izdalās nepārtraukti, tikai mēs to nemanām, jo skropstiņas visu laiku kustas virzienā uz kaklu un tīra deguna ejas.»

Eksperti norāda, ka līdzīgs ir arī deguna pilienu un aerosolu (proti, šķidro līdzekļu) ceļš – tie aiztek līdz aizdegunei, tad ietek kaklā, mēs to norijam, un tālāk zāles nonāk kuņģī, kam ar deguna atveseļošanu visai mazs sakars. Citādi ir ar eļļveida līdzekļiem un ziedēm. Šīs grupas līdzekļi labāk noderēs, tieši pirms iesnas sākušās vai tūlīt pēc tam, jo ir biezākas konsistences, tāpēc spēj pasargāt gļotādu un mitrināt to ilgtermiņā, jo vienkārši ilgāk turas degunā.

Cik ilgi lietot?

«Savā ārstes praksē esmu novērojusi, ka pacienti visvairāk iemīļojuši tos līdzekļus, kuri ātri atver degunu (pilieni, aerosoli), bet tieši ar šo līdzekļu ilgstošu lietošanu aizrauties tiešām nedrīkst,» stāsta Sumeraga.

Viņa atzīmē, ka deguns pēc pilienu iepilināšanas atveras tāpēc, ka pārsvarā šo līdzekļu sastāvā ir vielas, kas sašaurina asinsvadus un mazina pietūkumu. «Jā, tam ir savi plusi – vieglāk elpot un izšņaukt degunu -, bet šādā veidā tiek aizšķērsots ceļš mūsu organisma imunitātes sargiem, kas dodas slimo degunu sadziedēt. Tāpēc mēs, ārsti, neiesakām lietot deguna pilienus ilgāk par septiņām dienām. Ja līdzekļa sastāvā ir eļļas vai dabas vielu bāze, kas mīkstina, mitrina gļotādu, lietošanas ierobežojumi nav tik strikti. Šie preparāti pārsvarā iedarbojas reflektoriski – spēcīgais ēterisko eļļu aromāts atbrīvo degunu un uzlabo tā dabisko tīrīšanos. Reizēm šādus līdzekļus iesaku saviem pacientiem lietot visu apkures sezonu, lai neiedzīvotos gļotādas sausumā.»

Kuru līdzekli labāk – pilināmo vai pūšamo?

Pilieni skar mazāku deguna gļotādas laukumu, bet aerosols pūšanas un izsmidzināšanas rezultātā mazu, mazu difūzu pilieniņu veidā pārklāj lielāku deguna gļotādas laukumu, līdz ar to iedarbojoties plašāk. Kuru izvēlēties – tas ir katra paša ziņā. Dažiem cilvēkiem ļoti nepatīk lielais spiediens, kāds ir aerosoliem, – tad nevajag sevi mocīt. Arī zīdainīšiem un maziem bērniem nevajadzētu pūst degunā aerosolus – tas bērniņu tikai sabiedēs, skaidro eksperti.

Vai tiešām, ilgstoši lietojot stipros deguna pilienus, var iedzīvoties hroniskās iesnās?

Tāpar aptiekas pārstāvji skaidro, ka sašaurinot deguna asinsvadus (un to dara lielākā daļa ķīmisko pilienu) un tādā veidā ilgstoši bloķējot asiņu un skābekļa piegādi gļotādai, tā iet bojā un degunā veidojas rētaudi. Un, jā, – gļotāda kļūst biezāka, tā piepampst, un deguns ir aizlikts visu laiku. «Sākas apburtais loks, jo roka nemitīgi stiepjas pēc deguna pilieniem. Ja tā ir, vajag aiziet pie ārsta un pārbaudīt degunu. Iespējams, vēlmi pilināt degunā rada šķība deguna starpsiena, neārstētas alerģiskas iesnas vai kāds cits iemesls.»

Ref:224.000.103.2368


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.