bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Iesnu sezona ir klāt: kā ārstēt iesnas un rūpēties par savu veselību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Patiesībā tipiskākajai rudens likstai, ko mēs saucam par saaukstēšanos, kad galva dulla un deguns ciet, nav tieša sakara ar aukstumu. Parasti tā ir vīrusa infekcija, kam pacelt galvu licis pēkšņais vēsums un organisma aizsargspēju samazināšanās izmirkstot, nosalstot vai stresojot,» stāsta kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.

Viņa norāda, kas «stāstu» par iesnām var iedalīt trīs stadijās. «Pirmajā dienā, kad vīruss sācis savus kaitnieciskos darbus, deguna gļotāda kļūst izteikti sausa un gribas šķaudīt. Jau nākamajā dienā sāk veidoties ūdeņaini izdalījumi un mēs saprotam, ka iesnas tomēr ir klāt. Tad ar katru nākamo iesnu dienu izdalījumi sabiezē, kļūst gļotaināki. Kad esam aptuveni četras dienas papuņķojušies, jau jūtama atlabšana. Citādi, ja vīrusa infekcijai pievienojas kāda baktērija – par to parasti liecina tas, ka iesnas nedēļas laikā nerimstas, – izdalījumi kļūst izteikti biezi, iegūst zaļganu nokrāsu.»

Savukārt BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa norāda, ka rudenīgā laikā klienti vienmēr pastiprināti jautā līdzekļus pret iesnām un saaukstēšanos. Svarīgi atcerēties arī, ka iesnām var būt dažādi iemesli, tādēļ vajadzētu farmaceitam izstāstīt situāciju un jautāt pēc tieši jums piemērotiem līdzekļiem. Tāpat iesnu sezonā svarīgi veikt arī profilakses pasākumus, kas samazina vīrusu iekļūšanu organismā.

Kā ārstēt?

Tautā par iesnām ierasts teikt tā: ārstē vai neārstē, pēc nedēļas tāpat pāries!

«Ja pavisam godīgi – kad parādījušās iesnas, tiešām var arī nelietot neko, jo mūsu organisms tomēr ir pietiekami stiprs, lai pats ar visu tiktu galā. Tikai – šāds scenārijs ir spēkā, ja ievērojam atpūtas režīmu. Pāris dienu pasēdēt mājās, dzert siltas tējas un stiprināt organismu ar dabas veltēm, nodoties patīkamām nodarbēm vai vienkārši laiskai atpūtai. Protams, dzīvē viss ir citādi – negribas kavēt skolu, darbu un sabiedriskās aktivitātes. Tādās reizēs nākas mazināt iesnu simptomus. Galvenais, ko alkstam, ir atbrīvot degunu, lai beidzot var brīvi elpot,» konsultē BENU Aptiekas pārstāvji.

Kuru līdzekli izvēlēties?

Tāpat ārsti norāda, ka meklējot savu ideālo pretiesnu līdzekli, nākas ielāgot senu patiesību: kas der visam, neder nekam. Tāpēc jāzina, ko meklē.

«Pēc savas formas un īpašībām iesnu līdzekļus var iedalīt vairākās kategorijās: pilieni, aerosoli, eļļas un ziedes. Pirmkārt, jāsaprot, ka viss, kas nokļūst degunā, drīz vien no tā tiek izvadīts, jo mūsu degunam piemīt dabiska attīrīšanās funkcija. Rudenī un ziemā, izejot no siltām telpām ārā, sāk tecēt deguns. Tas saistīts ar krasu temperatūras maiņu, un deguna skropstiņas šajā šoka brīdī pārstāj kustēties virzienā uz aizdeguni un kaklu, tāpēc sāk tecēt deguna dabiskais sekrēts. Tas izdalās nepārtraukti, tikai mēs to nemanām, jo skropstiņas visu laiku kustas virzienā uz kaklu un tīra deguna ejas.»

Eksperti norāda, ka līdzīgs ir arī deguna pilienu un aerosolu (proti, šķidro līdzekļu) ceļš – tie aiztek līdz aizdegunei, tad ietek kaklā, mēs to norijam, un tālāk zāles nonāk kuņģī, kam ar deguna atveseļošanu visai mazs sakars. Citādi ir ar eļļveida līdzekļiem un ziedēm. Šīs grupas līdzekļi labāk noderēs, tieši pirms iesnas sākušās vai tūlīt pēc tam, jo ir biezākas konsistences, tāpēc spēj pasargāt gļotādu un mitrināt to ilgtermiņā, jo vienkārši ilgāk turas degunā.

Cik ilgi lietot?

«Savā ārstes praksē esmu novērojusi, ka pacienti visvairāk iemīļojuši tos līdzekļus, kuri ātri atver degunu (pilieni, aerosoli), bet tieši ar šo līdzekļu ilgstošu lietošanu aizrauties tiešām nedrīkst,» stāsta Sumeraga.

Viņa atzīmē, ka deguns pēc pilienu iepilināšanas atveras tāpēc, ka pārsvarā šo līdzekļu sastāvā ir vielas, kas sašaurina asinsvadus un mazina pietūkumu. «Jā, tam ir savi plusi – vieglāk elpot un izšņaukt degunu -, bet šādā veidā tiek aizšķērsots ceļš mūsu organisma imunitātes sargiem, kas dodas slimo degunu sadziedēt. Tāpēc mēs, ārsti, neiesakām lietot deguna pilienus ilgāk par septiņām dienām. Ja līdzekļa sastāvā ir eļļas vai dabas vielu bāze, kas mīkstina, mitrina gļotādu, lietošanas ierobežojumi nav tik strikti. Šie preparāti pārsvarā iedarbojas reflektoriski – spēcīgais ēterisko eļļu aromāts atbrīvo degunu un uzlabo tā dabisko tīrīšanos. Reizēm šādus līdzekļus iesaku saviem pacientiem lietot visu apkures sezonu, lai neiedzīvotos gļotādas sausumā.»

Kuru līdzekli labāk – pilināmo vai pūšamo?

Pilieni skar mazāku deguna gļotādas laukumu, bet aerosols pūšanas un izsmidzināšanas rezultātā mazu, mazu difūzu pilieniņu veidā pārklāj lielāku deguna gļotādas laukumu, līdz ar to iedarbojoties plašāk. Kuru izvēlēties – tas ir katra paša ziņā. Dažiem cilvēkiem ļoti nepatīk lielais spiediens, kāds ir aerosoliem, – tad nevajag sevi mocīt. Arī zīdainīšiem un maziem bērniem nevajadzētu pūst degunā aerosolus – tas bērniņu tikai sabiedēs, skaidro eksperti.

Vai tiešām, ilgstoši lietojot stipros deguna pilienus, var iedzīvoties hroniskās iesnās?

Tāpar aptiekas pārstāvji skaidro, ka sašaurinot deguna asinsvadus (un to dara lielākā daļa ķīmisko pilienu) un tādā veidā ilgstoši bloķējot asiņu un skābekļa piegādi gļotādai, tā iet bojā un degunā veidojas rētaudi. Un, jā, – gļotāda kļūst biezāka, tā piepampst, un deguns ir aizlikts visu laiku. «Sākas apburtais loks, jo roka nemitīgi stiepjas pēc deguna pilieniem. Ja tā ir, vajag aiziet pie ārsta un pārbaudīt degunu. Iespējams, vēlmi pilināt degunā rada šķība deguna starpsiena, neārstētas alerģiskas iesnas vai kāds cits iemesls.»

Ref:224.000.103.2368


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.