bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Iespējams, indīgo gudronu apglabās Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iespējams, indīgais gudrons, kas joprojām skalojas Inčukalna dīķos, paliks Latvijā – novembrī valdībā izskatītajā ziņojumā pieļautas vairākas iespējas piesārņotās vietas sanācijai: «Sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija un/vai apglabāšana». No jaunajiem dīķu attīrītājiem būs atkarīgs, vai šo vielu pārstrādās vai arī apglabās kādā no poligoniem Latvijā vai ārpus tās.

Tieši sērskābā gudrona utilizācija līdz šim izrādījās dārgākais posms dīķu attīrīšanas procesā. Tas bija arī iemesls tam, ka darbi krietni sadārdzinājās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

No sākotnējiem 29 miljoniem eiro dīķu attīrīšanas aptuvenās izmaksas nu jau pārsniedz 57,81 miljonu eiro. No šīs summas apmēram 30 miljonus eiro varētu dot Eiropas Savienība (ES). No tiem 19 miljonus eiro par jau padarītajiem darbiem. «Ja jūs jautājiet, vai mums nav nekādu iespēju pazaudēt šobrīd cerētos ES Fondu līdzekļus 19 miljonu eiro apmērā, tad ļoti liela cerība ir saņemt, bet pastāv arī iespēja zaudēt, ja mēs nepabeidzam projektu,» neslēpj Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne. Galvenais šobrīd esot «nepieļaut uzkāpšanu uz tiem pašiem grābekļiem turpmāk. Tad tiešām būs nepatīkami.»

Ne jau dīķu izsmelšana esot tā, kas «apēd» treknāko naudas daļu. Visdārgāk izmaksājot tehnoloģiskie risinājumi gudrona pārstrādāšanai. Esot jānovērš situācija, ka jaunais darbu veicējs nezinātu, kāda viela dīķos atrodama. Tāpat tieši iepirkuma konkursa pretendentiem jāpiedāvājot risinājums, ko ar izsmelto vielu iesākt. Taču šādi nosacījumi neapmierina Skonto Būvi. Tā par savu taisnību šobrīd cīnās tiesā.

«No jaunā konkursa, tā noteikumiem un gaitas, kā tas iet, ir diezgan droši, ka šī vieta netiks attīrīta. Gudrons vienkārši tiks ierakts dziļāk un nosegts, vai nu tiks radīta jauna piesārņota vieta,» pārliecināts ir zvērināts advokāts, Skonto Būve juridiskais pārstāvis Viktors Tihonovs. Viņš uzskata, ka «sarunu procedūras ietvaros viņi [Valsts vides dienests, VVD] tagad mēģināšot laikam noteikt, kāda būs sanācijas metode. Kāda sanācijas metode? Pašam VVD jāpasaka, kāda ir kārtība, kādā tam uzņēmējam ir jāstrādā.»

VVD norāda, ka arī Skonto Būve varējusi izvēlēties, ko ar izsmelto gudronu iesākt. Taču nosacījums, ka Skonto Būve pārstrādāto gudronu dedzinās Cemex rūpnīcā Latvijā, bija viena no papildu priekšrocībām, lai sākotnēji konkursā uzvarētu. Tomēr Cemex jauda izrādījusies nepietiekama. Tā galvenais uzdevums esot cementa ražošana nevis bīstamo atkritumu dedzināšana. VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda, ka «Skonto Būve utilizāciju piedāvāja jau pašā sākumā. Tajā brīdī, kad Skonto Būve teica, ka viņi ar to tehnoloģiju nevar tikt galā un viņiem tika piešķirts papildu finansējums, tas tika piešķirts tādēļ, ka daļēji šo utilizāciju veica Vācijā. Salīdzinoši ar utilizācijas izmaksām Cemex, utilizācija Vācijā bija vairāk nekā divas reizes dārgāka.»

Šobrīd Valsts vides dienestam jānovērš iespēja, ka līdzīga situācija varētu atkātoties. Proti, jaunajam darbu veicējam jāsaprot, kāda viela dīķos skalojas un ko tieši ar to iesākt. Diez vai otrreiz izdotos Eiropas Komisijas amatpersonas pārliecināt, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķos atkal radušies neparedzēti apstākļi un attīrīšanai jāpiešķir vēl vairāk naudas vai darbi jāpagarina. Uz raidījuma jautājumu «Vai ir gaidāmi vēl kādi pārsteigumi?» vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atbild: «Pārsteigumi? Pašreiz ir pieteikušies trīs pretendenti. Visi ir ļoti nopietni, pieredzējuši. Tagad uzdevums VVD ir šo konkursu novest līdz galam un izvēlēties labāko.»

Tuvāko mēnešu laikā noskaidrosies, kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā. Vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums DEC NV, kā arī divi uzņēmumi no Latvijas (AS A.C.B. un pilnsabiedrība Inčukalns, kurā ietilpst EKO osta).

Ref: 102.000.102.13994


Pievienot komentāru

Lietuvas EP deputāts: Lai Baltija neizmirtu, jāizvirza daudz augstāki izaugsmes mērķi

«Baltijas valstu izaugsmes mērķi patlaban ir daudz par zemu, ja vēlamies ne tikai neizmirt, bet arī atgūt savus cilvēkus, kas ekonomisku apsvērumu dēļ emigrējuši,» intervijā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Antans Guoga.

Maķedonijas parlamentā ielaužas protestētāju pūlis

Maķedonijas Republikas Asamblejas ēkā ielauzies cilvēku pūlis, protestējot pret albāņu tautības politiķa ievēlēšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. Maķedonijas parlamentā Skopjē ceturtdien, 27.aprīlī, ielaužoties ap 200 opozīcijas atbalstītājiem, arī izcēlies kautiņš, kurā miesas bojājumus guvuši ne mazāk kā 10 cilvēki.

Visvairāk tirgotas ASV uzņēmumu akcijas; Baltijā populārākās - Apple

Apple, Amazon un Facebook akcijas šā gada pirmajā ceturksnī tirgotas visvairāk, paziņojis starptautiskais tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank. Darījumi ar Apple kapitāla vērtspapīriem bijuši populārākie arī Saxo Bank Baltijas investoru vidū.

Aprīlis noslēgsies ar lietainu laiku, maija sākumā cerības uz siltumu

Aprīlis noslēgsies ar lietainiem un vēsiem laika apstākļiem, bet maija pirmajām dienām prognozes aizvien ir mainīgas, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.