bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Teju trešdaļa Latvijas mājsaimniecību cer uz finanšu situācijas uzlabošanos nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

[19/12/2016, 10:21:07] Liene: Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet otra trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies, informē Swedbank Finanšu institūts

Kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Piektdaļa iedzīvotāju norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi šogad auguši. Pozitīvi ietekmēja arī apkures tarifu samazinājums (12%) un atvieglojumu pieaugums par apgādājamo (10%) – šogad tas tika palielināts no 165 eiro uz 175 eiro. Tāpat arī kredīta atmaksāšanas pabeigšana (9%), darba atrašana (9%), minimālās darba algas palielināšana no 360 uz 370 eiro (8%) un zemas kredītu procentu likmes (6%).

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši nelabvēlīgi

Teju puse iedzīvotāju norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 41% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 34% iedzīvotāju skatījumā ir namu apsaimniekošanas maksas palielinājums (saistībā ar PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanai). Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad, sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, bija jārēķinās ar nepilnu astoņu eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (21%), apkures tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (17%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (10%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Domājot par 2017.gadu, 34% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. Teju trešdaļa iedzīvotāju par nākamo gadu ir optimistiski noskaņoti – 25% uzskata, ka situācija nākamgad nedaudz uzlabosies, bet 4% sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretī katrs piektais domā, ka situācija nākamgad pasliktināsies. No tiem 5% prognozē, ka tā pasliktināsies būtiski.

«Ievērojamas izmaiņas, kas atstātu iespaidu uz mājsaimniecību budžetu, kopumā nākamgad nav gaidāmas. Arī patēriņa preču cenu pieaugums nav gaidāms, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tomēr interesanti, ka iedzīvotāji aptaujā jau vairākus gadus norāda tieši inflācijas negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, lai gan Latvijā cenu pieaugums nav novērojams jau ilgāku laiku. Tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju patēriņa kāpumā kā tādu pie relatīvi zemas pirktspējas. Iedzīvotāju pirktspēju visvairāk ietekmē atalgojuma pieaugums, kuru var nodrošināt darba devējs. Līdz ar to likumdevējam ir būtiski strādāt pie aktivitātēm, kas pozitīvi ietekmē šobrīd kritiski zemo uzņēmēju noskaņojumu ieguldīt sava biznesa attīstībā Latvijā,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2017.gadā tēriņi varētu būtiski palielināties, puse iedzvotāju norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), pārtiku (41%), ar veselību saistītos (37%) un elektroenerģijas izdevumus (37%). Tāpat iedzīvotāji saredz potenciālu  izdevumu pieaugumu saistībā ar transportu (24%), apģērba un apavu iegādi (18%), atpūtas un kultūras pasākumiem (12%), kā arī izdevumiem par izglītību (9%), kredītmaksājumiem (9%) un sakariem (mobilais tālrunis, internets, telefons) (9%). Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā ir minimālās algas pieaugumu par desmit eiro mēnesī (no 370 uz 380 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs nepilnus septiņus eiro. Vienlaikus gan jāņem vētrā, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju, nākošgad par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro.

Ļoti būtiski, ka zemāku ienākumu saņēmēji nākošgad iesniedz gada ienākumu deklarāciju un atgūst pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Iedzīvotājiem, kuriem alga «uz papīra» 2017.gadā būs 1 100 eiro un vairāk, nodokļa pārmaksa diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā neradīsies, tāpēc par šo pozīciju neko papildus atgūt nevarēs arī pēc deklarācijas iesniegšanas. Šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar ikmēneša ienākumu samazinājumu par 3,45 eiro līdz ar zemāku neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā.

Maksimālais iespējamais diferencētais neapliekamais minimums 2017.gadā būs 115 eiro mēnesī darbiniekiem ar atalgojumu līdz 400 eiro «uz papīra». Daļu no tā (60 eiro) piemēros ik mēnesi, atlikušo daļu (55 eiro) varēs atgūt kā pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju 2018.gadā.

Tāpat no nākamā gada pieaugs ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro uz 50,07 eiro. Pieaugs arī atsevišķi pabalsti, piemēram, ar 1.aprīli tiks dubultota minimālā apgādnieka zaudējuma pensija līdz 92,50 eiro (bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanas) un līdz 111 eiro (bērniem no septiņu gadu vecuma), pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 95 eiro (līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai) un 114 eiro (no bērna septiņu gadu vecuma). No nākamā gada kā apgādājamo būs iespējams reģistrēt arī nestrādājošu pieaugušo, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

2017.gadā stāsties spēkā arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Ja iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais strādāšanas termiņš bija deviņi mēneši, tad  turpmāk 16 mēnešu periodā būs nepieciešami vismaz 12 nostrādāti mēneši, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Savukārt daļu ģimeņu maciņus noteikti skars izmaiņas saistībā ar tā dēvēto ceļa nodokli.

Turpmāk automašīnām, kas tiks reģistrētas nākamgad un būs jaunākas par 2009.gadu (ieskaitot), ceļa nodokļa apmēru noteiks pēc automobiļa oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Tādējādi nodoklis būs no 0 līdz pat 756 eiro. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3 500 kubikcentimetriem.

Ref:224.000.102.014


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.