bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Teju trešdaļa Latvijas mājsaimniecību cer uz finanšu situācijas uzlabošanos nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

[19/12/2016, 10:21:07] Liene: Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet otra trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies, informē Swedbank Finanšu institūts

Kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Piektdaļa iedzīvotāju norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi šogad auguši. Pozitīvi ietekmēja arī apkures tarifu samazinājums (12%) un atvieglojumu pieaugums par apgādājamo (10%) – šogad tas tika palielināts no 165 eiro uz 175 eiro. Tāpat arī kredīta atmaksāšanas pabeigšana (9%), darba atrašana (9%), minimālās darba algas palielināšana no 360 uz 370 eiro (8%) un zemas kredītu procentu likmes (6%).

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši nelabvēlīgi

Teju puse iedzīvotāju norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 41% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 34% iedzīvotāju skatījumā ir namu apsaimniekošanas maksas palielinājums (saistībā ar PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanai). Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad, sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, bija jārēķinās ar nepilnu astoņu eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (21%), apkures tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (17%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (10%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Domājot par 2017.gadu, 34% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. Teju trešdaļa iedzīvotāju par nākamo gadu ir optimistiski noskaņoti – 25% uzskata, ka situācija nākamgad nedaudz uzlabosies, bet 4% sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretī katrs piektais domā, ka situācija nākamgad pasliktināsies. No tiem 5% prognozē, ka tā pasliktināsies būtiski.

«Ievērojamas izmaiņas, kas atstātu iespaidu uz mājsaimniecību budžetu, kopumā nākamgad nav gaidāmas. Arī patēriņa preču cenu pieaugums nav gaidāms, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tomēr interesanti, ka iedzīvotāji aptaujā jau vairākus gadus norāda tieši inflācijas negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, lai gan Latvijā cenu pieaugums nav novērojams jau ilgāku laiku. Tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju patēriņa kāpumā kā tādu pie relatīvi zemas pirktspējas. Iedzīvotāju pirktspēju visvairāk ietekmē atalgojuma pieaugums, kuru var nodrošināt darba devējs. Līdz ar to likumdevējam ir būtiski strādāt pie aktivitātēm, kas pozitīvi ietekmē šobrīd kritiski zemo uzņēmēju noskaņojumu ieguldīt sava biznesa attīstībā Latvijā,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2017.gadā tēriņi varētu būtiski palielināties, puse iedzvotāju norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), pārtiku (41%), ar veselību saistītos (37%) un elektroenerģijas izdevumus (37%). Tāpat iedzīvotāji saredz potenciālu  izdevumu pieaugumu saistībā ar transportu (24%), apģērba un apavu iegādi (18%), atpūtas un kultūras pasākumiem (12%), kā arī izdevumiem par izglītību (9%), kredītmaksājumiem (9%) un sakariem (mobilais tālrunis, internets, telefons) (9%). Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā ir minimālās algas pieaugumu par desmit eiro mēnesī (no 370 uz 380 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs nepilnus septiņus eiro. Vienlaikus gan jāņem vētrā, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju, nākošgad par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro.

Ļoti būtiski, ka zemāku ienākumu saņēmēji nākošgad iesniedz gada ienākumu deklarāciju un atgūst pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Iedzīvotājiem, kuriem alga «uz papīra» 2017.gadā būs 1 100 eiro un vairāk, nodokļa pārmaksa diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā neradīsies, tāpēc par šo pozīciju neko papildus atgūt nevarēs arī pēc deklarācijas iesniegšanas. Šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar ikmēneša ienākumu samazinājumu par 3,45 eiro līdz ar zemāku neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā.

Maksimālais iespējamais diferencētais neapliekamais minimums 2017.gadā būs 115 eiro mēnesī darbiniekiem ar atalgojumu līdz 400 eiro «uz papīra». Daļu no tā (60 eiro) piemēros ik mēnesi, atlikušo daļu (55 eiro) varēs atgūt kā pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju 2018.gadā.

Tāpat no nākamā gada pieaugs ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro uz 50,07 eiro. Pieaugs arī atsevišķi pabalsti, piemēram, ar 1.aprīli tiks dubultota minimālā apgādnieka zaudējuma pensija līdz 92,50 eiro (bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanas) un līdz 111 eiro (bērniem no septiņu gadu vecuma), pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 95 eiro (līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai) un 114 eiro (no bērna septiņu gadu vecuma). No nākamā gada kā apgādājamo būs iespējams reģistrēt arī nestrādājošu pieaugušo, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

2017.gadā stāsties spēkā arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Ja iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais strādāšanas termiņš bija deviņi mēneši, tad  turpmāk 16 mēnešu periodā būs nepieciešami vismaz 12 nostrādāti mēneši, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Savukārt daļu ģimeņu maciņus noteikti skars izmaiņas saistībā ar tā dēvēto ceļa nodokli.

Turpmāk automašīnām, kas tiks reģistrētas nākamgad un būs jaunākas par 2009.gadu (ieskaitot), ceļa nodokļa apmēru noteiks pēc automobiļa oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Tādējādi nodoklis būs no 0 līdz pat 756 eiro. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3 500 kubikcentimetriem.

Ref:224.000.102.014


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.