bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Teju trešdaļa Latvijas mājsaimniecību cer uz finanšu situācijas uzlabošanos nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

[19/12/2016, 10:21:07] Liene: Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet otra trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies, informē Swedbank Finanšu institūts

Kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Piektdaļa iedzīvotāju norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi šogad auguši. Pozitīvi ietekmēja arī apkures tarifu samazinājums (12%) un atvieglojumu pieaugums par apgādājamo (10%) – šogad tas tika palielināts no 165 eiro uz 175 eiro. Tāpat arī kredīta atmaksāšanas pabeigšana (9%), darba atrašana (9%), minimālās darba algas palielināšana no 360 uz 370 eiro (8%) un zemas kredītu procentu likmes (6%).

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši nelabvēlīgi

Teju puse iedzīvotāju norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 41% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 34% iedzīvotāju skatījumā ir namu apsaimniekošanas maksas palielinājums (saistībā ar PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanai). Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad, sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, bija jārēķinās ar nepilnu astoņu eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (21%), apkures tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (17%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (10%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Domājot par 2017.gadu, 34% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. Teju trešdaļa iedzīvotāju par nākamo gadu ir optimistiski noskaņoti – 25% uzskata, ka situācija nākamgad nedaudz uzlabosies, bet 4% sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretī katrs piektais domā, ka situācija nākamgad pasliktināsies. No tiem 5% prognozē, ka tā pasliktināsies būtiski.

«Ievērojamas izmaiņas, kas atstātu iespaidu uz mājsaimniecību budžetu, kopumā nākamgad nav gaidāmas. Arī patēriņa preču cenu pieaugums nav gaidāms, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tomēr interesanti, ka iedzīvotāji aptaujā jau vairākus gadus norāda tieši inflācijas negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, lai gan Latvijā cenu pieaugums nav novērojams jau ilgāku laiku. Tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju patēriņa kāpumā kā tādu pie relatīvi zemas pirktspējas. Iedzīvotāju pirktspēju visvairāk ietekmē atalgojuma pieaugums, kuru var nodrošināt darba devējs. Līdz ar to likumdevējam ir būtiski strādāt pie aktivitātēm, kas pozitīvi ietekmē šobrīd kritiski zemo uzņēmēju noskaņojumu ieguldīt sava biznesa attīstībā Latvijā,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2017.gadā tēriņi varētu būtiski palielināties, puse iedzvotāju norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), pārtiku (41%), ar veselību saistītos (37%) un elektroenerģijas izdevumus (37%). Tāpat iedzīvotāji saredz potenciālu  izdevumu pieaugumu saistībā ar transportu (24%), apģērba un apavu iegādi (18%), atpūtas un kultūras pasākumiem (12%), kā arī izdevumiem par izglītību (9%), kredītmaksājumiem (9%) un sakariem (mobilais tālrunis, internets, telefons) (9%). Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā ir minimālās algas pieaugumu par desmit eiro mēnesī (no 370 uz 380 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs nepilnus septiņus eiro. Vienlaikus gan jāņem vētrā, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju, nākošgad par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro.

Ļoti būtiski, ka zemāku ienākumu saņēmēji nākošgad iesniedz gada ienākumu deklarāciju un atgūst pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Iedzīvotājiem, kuriem alga «uz papīra» 2017.gadā būs 1 100 eiro un vairāk, nodokļa pārmaksa diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā neradīsies, tāpēc par šo pozīciju neko papildus atgūt nevarēs arī pēc deklarācijas iesniegšanas. Šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar ikmēneša ienākumu samazinājumu par 3,45 eiro līdz ar zemāku neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā.

Maksimālais iespējamais diferencētais neapliekamais minimums 2017.gadā būs 115 eiro mēnesī darbiniekiem ar atalgojumu līdz 400 eiro «uz papīra». Daļu no tā (60 eiro) piemēros ik mēnesi, atlikušo daļu (55 eiro) varēs atgūt kā pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju 2018.gadā.

Tāpat no nākamā gada pieaugs ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro uz 50,07 eiro. Pieaugs arī atsevišķi pabalsti, piemēram, ar 1.aprīli tiks dubultota minimālā apgādnieka zaudējuma pensija līdz 92,50 eiro (bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanas) un līdz 111 eiro (bērniem no septiņu gadu vecuma), pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 95 eiro (līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai) un 114 eiro (no bērna septiņu gadu vecuma). No nākamā gada kā apgādājamo būs iespējams reģistrēt arī nestrādājošu pieaugušo, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

2017.gadā stāsties spēkā arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Ja iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais strādāšanas termiņš bija deviņi mēneši, tad  turpmāk 16 mēnešu periodā būs nepieciešami vismaz 12 nostrādāti mēneši, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Savukārt daļu ģimeņu maciņus noteikti skars izmaiņas saistībā ar tā dēvēto ceļa nodokli.

Turpmāk automašīnām, kas tiks reģistrētas nākamgad un būs jaunākas par 2009.gadu (ieskaitot), ceļa nodokļa apmēru noteiks pēc automobiļa oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Tādējādi nodoklis būs no 0 līdz pat 756 eiro. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3 500 kubikcentimetriem.

Ref:224.000.102.014


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.