bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
EstoniaIgaunija

Igaunija gatava iemaksāt vairāk ES budžetā; izvirza prioritātes sarunām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass

Komentējot Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas) norādījis, ka Igaunija ir gatava bloka budzetā iemaksāt vairāk nekā patlaban, un izvirzījis Tallinas prioritātes sarunām par ES naudas dalīšanu.

Kā ceturtdien, 3.maijā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Igaunijas valdības vadītājs norādījis: «ES budžets, kur iemaksas veic visu dalībvalstu nodokļu maksātāji, ir paredzēts attīstības un jaunu ierosmju veicināšanai. Svarīgākais ir tas, kam mēs naudu tērējam, kā ieguldījumi iespaido ekonomiku, vai tie nākotnē veicinās izaugsmi un vai pieaugs cilvēku labklājība un valstu drošība».

Ratass skaidrojis, ka Igaunijas galvenie mērķi gaidāmajās ES budžeta sarunās būs finansējums dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvdarbiem un Baltijas valstu elektrotīklu savienošana ar Eiropas elektrotīkliem.

Trešais svarīgais mērķis būšot lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu vidū, jo zemnieki «vecajās» dalībvalstīs joprojām saņem ievērojami lielākas subsīdijas nekā to kolēģi, piemēram, Igaunijā.

Briseles piedāvājums

BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar 1,28 triljonus eiro lielu Eiropas Savienības budžeta piedāvājumu. Tas paredz budžeta periodā, kas attiecas uz laika posmu no 2021. līdz 2017.gadam, samazināt tēriņus lauksaimniecībā un reģionu attīstībā.

ES izpildvara piedāvājusi lauksaimniecības subsīdijas samazināt par pieciem procentiem, lai varētu lielākus līdzekļus veltīt drošības jomai.

Karstas politiskas debates paredzamas ap priekšlikumu līdzīgā apmērā samazināt finansējumu, kas tiek ieguldīts ES reģionu attīstībā. Tas paredz sasaistīt finansējuma apmēru ar dalībvalstu attieksmi pret likuma varu valstī.

Šo priekšlikumu nešaubīgi izsaukusi Polijas un Ungārijas rīcība, jo šīs Austrumeiropas valstis pēdējos gados centušās ietekmēt tiesu varu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju darbību.

EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker), komentējot daudzgadu budžeta piedāvājumu, norādījis: «Jaunais budžets ir iespēja veidot mūsu nākotni kā jaunai, ambiciozai 27 valstu savienībai, ko kopā satur solidaritāte. (..) Esam nākuši klajā ar jaunu pragmatisku ieceri, kā paveikt vairāk ar mazākiem līdzekļiem».

Kā ziņu aģentūrai LETA pavēstījusi EK pārstāvniecība Latvijā, ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi.

Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās – 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos.

EK vērtē, ka ES investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Tajās gaidāms finansējuma kāpums.

Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES nākotnes finansējuma jautājumos, EK ierosina modernizēt un vienkāršot pastāvošo vispārējo finansēšanas sistēmu jeb «pašu resursu sistēmu», kuras pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu sasaistīts ar politiskajām prioritātēm.

Paredzēts, ka ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos 20% no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, triju procentu piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei, un valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 eiro kilogramā).

Šie pašu resursi veidos aptuveni 12% no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.

Plānots, ka budžeta struktūra būs skaidrāka un ciešāk salāgota ar ES prioritātēm. Pašlaik līdzekļi ir sadalīti pārāk daudzām programmām un instrumentiem, gan budžeta ietvaros, gan ārpus tā, tāpēc EK ierosina par vairāk nekā trešdaļu samazināt programmu skaitu (no pašreizējām 58 līdz 37 nākotnē), piemēram, fragmentētus finansējuma avotus sasaistīt jaunās integrētās programmās un ievērojami racionalizēt finanšu instrumentu izmantojumu, cita starpā ar InvestEU fonda palīdzību.

ES izpildvara vērtē, ka nesenie izaicinājumi – jo sevišķi 2015.gada migrācijas un bēgļu krīze – bijuši skaidra liecība, ka pašreizējais ES budžets nav gana elastīgs, lai ES varētu rīkoties pietiekami ātri un efektīvi

Tādēļ EK ierosinājusi palielināt finansējuma avotu elastīgumu gan programmu, gan starpprogrammu līmenī, stiprināt krīžu pārvarēšanas instrumentus un izveidot jaunu «Savienības rezervi» neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situācijām tādās jomās kā drošība un migrācija.

Papildinot trešdien izklāstītos ierosinājumus, EK turpmākajās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem. Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar EP piekrišanu būs jāpieņem dalībvalstu veidotai ES Padomei.

EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.


Pievienot komentāru

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Nopludināti latviešu valodas eksāmena – domraksta temati

Vidusskolā skolotāja nopludina latviešu valodas eksāmena domraksta tematus, ir sākts kriminālprocess, vēsta Valsts policijā.

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jaunākie komentāri