Izraēlas vēstniecība Latvijā pirmdien, 6.novembrī, bija pulcējusi Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai demonstrētu 43 minūšu videomateriālu, kurā apkopotas videoliecības no 7.oktobra uzbrukuma Izraēlai.
Tās tika fiksētas ar pašu Hamās teroristu ķermeņa kamerām un izraēliešu videonovērošanas kamerām, upuru auto videoreģistratoriem, kā arī tika izmantoti materiāli no Hamās un upuru ierakstiem sociālajos medijos. Fiksētās teroristu uzbrukuma videoliecības neliecina, ka tā būtu cīņa par Palestīnu, Latvijas masu medijiem uzsvēra Izraēlas vēstniece Šārona Rapaporta-Palgi.
Materiālā tika iekļautas arī telefonsarunas. Piemēram, vienā no tām kāds terorists saviem vecākiem saka, ka ir varonis, jo ar savām rokām nogalinājis cilvēkus. Kādā citā epizodē var redzēt uz grīdas guļošu, ievainotu vīrieti, kuram “Hamās” terorists ar kaplim līdzīgu priekšmetu mēģinājis nocirst galvu. Kādā citā epizodē redzams, iespējams, bērns, kurš tiek nogalināts. Tas viss liecina nevis par cīņu par Palestīnu, bet gan par aukstasinīgu nogalināšanu, uzsvēra Izraēlas diplomāte.
Pēc vēstnieces paustā, tiek lēsts, ka Gazas joslā atrodas 35 000 līdz 40 000 teroristu, kuri ir pastāvīgi Gazas joslas iedzīvotāji. Viņa uzsvēra, ka Hamās kontrolē Gazas joslu kopš 2007.gada, kad no tās tika padzīta Palestīniešu pašpārvalde.
Diplomātes vērtējumā, Gazas joslas iedzīvotāji ir radikalizēti.
“Cilvēki saka, ka Gazas iedzīvotājiem ar šo karu nav nekāda sakara. Bet jūs redzējāt video materiālā, kā Gazas joslas iedzīvotāju priecājas par notiekošo, fotografējas, spļauj virsū cilvēkiem. Tiklīdz 7.oktobrī tika nojauktas žoga daļas, cilvēki iebrauca Izraēlā ar motocikliem, velosipēdiem. Tie bija gan gados jauni cilvēki, gan cilvēki cienījamā vecumā. Viņi ieradās, lai zagtu naudu, nogalinātu un izvarotu,” teica vēstniece.
Rapaporta-Palgi akcentēja, ka Gazas joslas ziemeļos ir galvenais Hamās darbības centrs. Tur atrodas visvairāk štābu un munīcijas. Pēc vēstnieces paustā, pazemē ir Hamās tuneļi, kas atrodas arī zem slimnīcām. Lai gan Gazas joslas ziemeļu daļā vēl ir civiliedzīvotāji, bet lielākajai daļai esot izdevies pārvietoties uz dienvidiem. Vēstniece norādīja, ka plāns ir turēt šo daļu aplenktu un cīnīties pret terorismu. Lai to paveiktu, Izraēlas armijas karavīriem būs jādodas uz šiem tuneļiem.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka cena par šo karu arī Izraēlas pusē būs augsta. Bet mēs neredzam citas izvēles iespējas. Mēs nevaram pieļaut, ka šī slepkavnieciskā, teroristiskā organizācija turpina dzīvot mūsu robežas tuvumā. Mums ir pilnībā jāsagrauj Hamās un jāpārliecinās, ka viņiem vairs nav iespēju uzbrukt,” šādu nostāju pauda vēstniece.
Rapaporta-Palgi atzīmēja, ka prioritāte ir cīnīties ar teroristiem, kuri atrodas Gazā. Vienlaikus tikšot ļauts civiliedzīvotājiem pārvietoties uz dienvidiem, kur viņi varēšot saņemt humāno palīdzību. Saskaņā ar 5.novembra datiem, Gazas joslā ir iebraukušas vairāk nekā 526 kravas automašīnas ar palīdzību. Gazas joslā netrūkst ūdens, medikamentu, pārtikas, bet trūkst degvielas, apgalvoja vēstniece.
“Degviela trūkst tādēļ, ka Hamās to izmanto savu tuneļu apgaismošanai. Tuneļos jābūt arī kaut kāda veida ventilācijai. To visu nodrošina degviela. Hamās no ANO palestīniešu bēgļu aģentūras (UNRWA) nozaga vairāk nekā miljonu litru degvielas. Degviela ik pēc divām dienām tiek nodota slimnīcām, jo Hamās uztur spriedzi, ka slimnīcas kuru katru brīdi sabruks. Bet slimnīcas turpina darboties ar to nelielo degvielas daudzumu, ko tām piešķir Hamās,” pauda Rapaporta-Palgi.
Vērtējot situāciju pirms 7.oktobra uzbrukuma, vēstniece pauda, ka Gazas joslas iedzīvotāji, kuri strādāja Izraēlā, atgriežoties atpakaļ piegādājuši daudz teroristiem vajadzīgas informācijas. Izraēlā katru dienu no Gazas joslas ieradās aptuveni 20 000 cilvēku. Rapaporta-Palgi uzsvēra, ka šajā karā ir iesaistīta Irāna, kas caur dažāda veida labdarības organizācijām visdažādākajos veidos iepludina naudu teroristiem. Tāpat Irānai ir veidi, kā izvest cilvēkus no Gazas joslas.
Pēc vēstnieces paustā, cilvēkiem šķiet, ka Gazas josla ir slēgts anklāvs, tomēr cilvēki joprojām iebraucot un izbraucot no tā; ir cilvēki, kuriem ir dubultā pilsonība; ir cilvēki, kas lido caur Ēģipti uz citām valstīm. “Gazas josla nav tik noslēgta, kā varētu šķist. Teritorijā ir tuneļi, kas ved ne tikai uz Izraēlu, bet arī Ēģipti, kur kontrabandas ceļā tiek pārvadātas visdažādākās preces. Jā, kontrabandas ceļā izved arī cilvēkus,” pauda Rapaporta-Palgi.
Taujāta, vai Izraēlas Aizsardzības armijai (IAA) ir informācija, cik daudz upurus šis karš ir prasījis Gazas joslā, vēstniece apgalvoja, ka šādu aplēšu viņai nav. Viņa aicināja ņemt vērā, ka vienmēr, kad tiek pieminēta Gazas Veselības ministrija vai Gazas Iekšlietu ministrija, runa esot par Hamās sniegtu informāciju, kas visu tur kontrolē.
“Iespējams, Hamās palielina kara upuru skaitu līdz galējībai. Izraēla ir paziņojusi, ka ir droši pārvietoties uz Gazas joslas dienvidiem, taču Hamās to neļauj. Viņi tam liek šķēršļus,” pauda vēstniece.
“Kad jūs Gazas joslā redzat upurus, jums ir jāpatur prātā, ka lielāko daļu upuru ir radījis Hamās, neļaujot cilvēkiem pārvietoties un izmantojot viņus kā dzīvos vairogus. Cilvēki grib slēpties tuneļos, taču viņu līderi saka, ka tuneļi domāti Hamās, lai viņi būtu pasargāti,” paziņoja vēstniece.
Taujāta, kas piegādā Hamās ieročus, Rapaporta-Palgi sacīja, ka viņai nav skaidra priekšstata, no kurienes ieroči tiek piegādāti, bet kontrabandas ceļā tie tiekot ievesti nepārtraukti. Galvenais piegādātājs esot Irāna, savukārt
notiekošo Gazas joslā kontrolējot Katara.
Runājot par to, kas ar Gazas joslu varētu notikt nākotnē, vēstniece sacīja, ka domas par nākotni ir mazliet neskaidras, jo līdz Hamās likvidācijai vēl tāls ceļš ejams. Rapaporta-Palgi uzsvēra, ka tas nebūs nedēļas, divu nedēļu vai mēneša jautājums. Viņa pieļāva, ka viens no scenārijiem varētu būt tāds, ka Gazas josla atgriezīsies Palestīniešu pašpārvalde, cits scenārijs varētu būt tāds, ka Gazas joslā varētu atrasties kādi starptautiskie spēki.
“Mums ir jālikvidē Hamās un tikai tad mēs varēsim domāt par šo jautājumu, kā Gazas josla tiks kontrolēta. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas nevar notikt tā, kā tas bija līdz šim. Tas nenotiks. Mēs to nepieļausim,” sacīja vēstniece.
Viņa atzina, ka ir iespējama situācijas eskalācija: [Libānas islamistu militārā organizācvija] Hezbollah katru dienu izšauj raķetes uz Izraēlu. Jemenas grupējums Houthi četras reizes šāvuši galvenokārt uz Izraēlas dienvidu daļu. Viņi saka, ka pievienosies. Irākas kaujinieki pulcējas ap robežu ar Jordāniju, jo tas ir ceļš uz Izraēlu. Viņi ir pauduši vēlmi šķērsot robežu un pievienoties saviem brāļiem. Pastāv iespēja, ka šis karš var saasināties.”
“Mēs nesazināmies ar “Hamās. Katarieši sazinās ar Hamās, un viņi sazinās ar mums. Sarkanajam Krustam līdz šim nav bijusi piekļuve ķīlniekiem. Mēs gribētu, lai viņus apskata un mums paziņotu, kādā stāvoklī viņi atrodas. Mēs pat nezinām, vai ķīlnieki vispār ir dzīvi,” sacīja vēstniece.
Jau tika ziņots, ka Hamās kaujinieki 7.oktobrī iebruka Izraēlā un robežapvidū sarīkoja slaktiņu, nogalinot vairāk nekā 1400 cilvēku un sagrābjot vismaz 224 ķīlniekus. Izraēla atbild uz šo uzbrukumu, veicot gaisa un artilērijas triecienus pret Hamās Gazas joslā.
Lasiet arī: Sārts: Hamās pastrādāto zvērību nepubliskošana ir Izraēlas kļūda