bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Latvijas sievietes un vīrieši ciparos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Vēstnesis

Portāla Par likumu un valsti infografikas ekrānšāviņš*

Izdots krājums, kas apkopo sieviešu un vīriešu stāvokli sabiedrībā Latvijā. Tā, piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sieviešu Latvijā ir vairāk nekā vīriešu, turklāt tās dzīvo ilgāku mūžu. Vienlaikus tās ir pakļautas lielākam nabadzības riskam un nopelna mazāk nekā vīrieši.

Kopumā izšķirtas 19 kategorijas un apkopoti dati: par sieviešu un vīriešu skaitu, to sadalījumu pēc vecuma un tautības, par laulībām, šķiršanos, dzimstību, mirstību, saslimstību, nodarbinātību, bezdarbu, darba samaksu, ieņēmumiem, nabadzības riska indeksu, sociālo nodrošinājumu, izglītību, tūrismu, informācijas tehnoloģiju lietošanu, likumpārkāpumiem, pārstāvību likumdošanas un izpildvaras institūcijās.

Cik daudz un cik veci?

Statistikas dati rāda, ka Latvijā no 1 miljona 969 tūkstošiem iedzīvotāju 54,1% ir sievietes. Vienlaikus vecumā līdz 36 gadiem sieviešu ir mazāk nekā vīriešu, turklāt arī dzimušo skaitā meiteņu vienmēr ir mazāk nekā zēnu.

CSP atzīmē, ka Latvijā progresē iedzīvotāju novecošanās process. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2016.gada sākumā bija 42,2 gadi, tai skaitā 44,9 gadi sievietēm un 39,9 gadi vīriešiem, tikmēr 2010.gada sākumā attiecīgi 40,4, 42,9 un 37,4 gadi.

Pēdējā desmitgadē sieviešu skaits dabiskās kustības rezultātā samazinājās par 49 tūkstošiem un migrācijas dēļ – par 92 tūkstošiem, vīriešu skaita samazinājumā attiecīgie rādītāji bija 35 un 83 tūkstoši.

Cik «aizņemti» ir Latvijas vīrieši un sievietes?

Kas attiecas uz laulībām, tad 2016.gada sākumā 41 % pilngadīgo sieviešu un 49 % vīriešu Latvijā bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 51 % sieviešu un 55 % vīriešu bija vecumā līdz 30 gadiem.

Iedzīvotāju grupējumu pēc ģimenes stāvokļa būtiski ietekmē tas, ka sieviešu īpatsvars ir lielāks, kā arī sieviešu paredzamais mūža ilgums ir garāks un vīriešu mirstība ir augstāka. Tā rezultātā sieviešu atraitņu ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā vīriešu atraitņu.

Vīrieši daudz biežāk mirst no ārējām traumām – nelaimes gadījumiem, pašnāvībām, vardarbības. Taču sieviešu gadījumā jāatzīmē, ka gandrīz pusē gadījumu traumas no vardarbības ir iegūtas tieši ģimenē.

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā pakāpeniski pieaug. Pēdējos desmit gados (no 2006.gada) paredzamā mūža ilguma rādītāji sievietēm pieauga par 3,2 gadiem, un 2015.gadā sasniedza 79,3 gadus, vīriešiem – attiecīgi par 4,8 gadiem un sasniedza 69,7 gadus.

Patīk precēties

Tāpat var secināt, ka arvien populārākas kļuvušas ir laulības, bet šķiršanās savu popularitāti zaudējusi. Proti, kopš 2011.gada pieaug noslēgto laulību skaits – no 5,2 laulībām uz 1 000 iedzīvotāju 2011.gadā līdz 6,9 laulībām 2015.gadā. Tikmēr šķirto laulību skaits samazinās – attiecīgi no 4,0 līdz 2,6 uz 1 000 iedzīvotāju. Jaunlaulāto vecums turpina pieaugt – 2015.gadā gan sievietes, gan vīrieši stājās pirmajā laulībā trīs gadus vēlāk nekā pirms 10 gadiem, un vidējais vecums, noslēdzot pirmo laulību, sievietēm bija 29 gadi, vīriešiem – 31 gads. No 2015.gadā noslēgtajām pirmajām laulībām 51 % vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 29.

Vairojamies, bet ne kā 80.-tajos

Pēdējos četros gados pieaug dzimušo skaits, liecina CSP dati. 2015.gadā piedzima 22 tūkstoši bērnu jeb 11,1 uz 1 000 iedzīvotāju (2011.gadā – 9,1). Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2015.gadā bija 29,8 gadi, piedzimstot pirmajam bērnam – 27,0 gadi. Dzimstības pieaugums saistīts arī ar sieviešu skaita palielināšanos dzimstībai labvēlīgā vecumā. Tās ir sievietes, kuras dzimušas astoņdesmito gadu vidū, kad dzimstība bija visaugstākā. 2016.gada sākumā trešdaļa (31,3 %) no visām reproduktīvā vecuma sievietēm (15–49 gadi) bija 25–34 gadus vecas.

Paaudžu nomaiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients. 2015.gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,71 (2010.gadā – 1,36), kas joprojām ir tālu no vēlamā bērnu skaita paaudžu nomaiņai: 2,1–2,2. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987.gadā, kad piedzima 42 tūkstoši bērnu gadā.

Vienlaikus pieaug otro un trešo bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2015.gadā 37,5 % jaundzimušo bija otrais bērns ģimenē, un šis rādītājs jau ir tāds pats, kā astoņdesmito gadu vidū, bet trešo bērnu īpatsvars (14,1 %) pārsniedzis astoņdesmito gadu rādītāju (11–12 %).

Augstāk izglītotās sievas un profesionālie vīri

2015./2016.mācību gadā vispārizglītojošās skolās, profesionālajās un augstākās izglītības iestādēs mācījās 325,6 tūkst. izglītojamo, no kuriem 167,6 tūkstoši jeb 51,5 % bija sievietes.

Pamatskolas klasēs sieviešu un vīriešu proporcija ir aptuveni vienāda, bet vidusskolas klasēs meiteņu ir 53,3 %, savukārt profesionālo izglītību vairāk izvēlas vīrieši (56,4 % profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu). Tikmēr augstskolās un koledžās 2015./2016.akadēmiskajā gadā mācījās 84,3 tūkst. studentu, no kuriem 51,2 tūkst. jeb 59,6 % bija sievietes. 

Jāatzīmē, ka Latvijā vairāk nekā puse zinātnisko darbinieku ir sievietes (53 %). Līdzīga proporcija ir arī zinātniskā personāla (52 %) un pārējā zinātniskā personāla1 skaitā – 56 %. 

Darbs un darbarīks

Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti, CSP norāda, ka tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām – sievietes biežāk strādā zemāk apmaksātās nozarēs un retāk ieņem amatus, kuros tiek pieņemti lēmumi.

Kopumā sieviešu ekonomiskā aktivitāte visās ES dalībvalstīs ir zemāka nekā vīriešu. 2015.gadā Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 63,2 %, kas bija par 9,2 procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem, bet par 4,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo ekonomiskās aktivitātes līmeni sievietēm ES.

Arī nodarbinātības līmenis sievietēm visās ES dalībvalstīs ir zemāks nekā vīriešiem. 2015.gadā Latvijā nodarbinātības līmenis sievietēm bija 57,8 %, kas bija līdz šim augstākais sasniegtais nodarbinātības līmenis sievietēm Latvijā. Neskatoties uz pozitīvajiem nodarbinātības līmeņa pieauguma rādītājiem sievietēm pēdējos gados, tas bija par 6,5 procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem. Tikmēr 2015.gadā Latvijā atšķirība nodarbinātības līmenī pa dzimumiem bija ceturtā zemākā starp ES dalībvalstīm.

Gan Latvijā, gan ES nepilnu darba laiku biežāk izvēlas strādāt sievietes. 2015. gadā Latvijā 10,8 % nodarbināto sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, taču ES sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars bija 3 reizes augstāks (32,6 %). 

Latvijā sievietes pamatdarbā faktiski vidēji nedēļā strādāja par 4,5 stundām vairāk nekā sievietes vidēji ES (2015. gadā Latvijā 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas), savukārt vīrieši strādāja gandrīz tikpat, cik vidēji vīrieši ES (2015. gadā Latvijā 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas).

Nodarbināto sadalījumā pa profesijām un saimniecisko darbību veidiem ne tikai Latvijā, bet arī ES ir vērojama horizontālā segregācija, tas ir, noteikta veida profesijās un saimniecisko darbību veidos pārsvarā strādā viena dzimuma personas. Latvijā augsts sieviešu īpatsvars ir izglītībā, veselībā un sociālajā aprūpē, bet vīriešu – būvniecībā.

Sievietes jorpojām pelna mazāk

Latvijā tāpat kā citās valstīs sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši. Kopš gadsimta sākuma mēneša darba samaksas pirms nodokļu nomaksas atšķirība starp abiem dzimumiem ir pakāpeniski augusi. 2015.gadā sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija par 16,2 % zemāka nekā vīriešu un, salīdzinot ar 2014.gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.

Skaidrot algu atšķirības ar diskrimināciju viennozīmīgi nevar, jo ir dažādi iemesli, kāpēc sievietes ir zemāk atalgotas. Vairums sieviešu strādā nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zems – izmitināšanas, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, mākslas un izklaides nozarē, tirdzniecībā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Izņēmums ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozare, kur vidējā nozares alga ir visaugstākā valstī un no nodarbinātajiem 74,3 % ir sievietes, taču algu atšķirība ir vislielākā – 37,8 %. Savukārt valsts pārvaldē, kur abu dzimumu darba ņēmēju skaits ir gandrīz līdzīgs, sieviešu algas ir par 3,1 % augstākas. Vairāk sievietes saņem arī tādā nozarē kā būvniecība, kur no visiem nodarbinātajiem tikai 10,0 % ir sievietes.

Kā norāda CSP analītiķi, šādu paradoksu un atalgojuma atšķirības arī citās nozarēs var skaidrot, tikai detalizētāk analizējot, kādās profesijās strādā abu dzimumu pārstāvji konkrētajā nozarē, salīdzinot darba pienākumus, atbildības līmeni, darba pieredzi un citus faktorus, kas ietekmē algas.

Noziedznieku statistika

2015.gada beigās saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem bija 10 060 noziedzīgus nodarījumus izdarījušas personas, tai skaitā 1 452 sievietes un 8 601 vīrieši.

Salīdzinot ar 2010.gadu, noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu skaits samazinājies par 36,5 %, turpretī sieviešu īpatsvars noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu skaitā būtiski nav mainījies – 2010.gadā 14,6 %, 2015.gadā 14,4 %.

No 88 veiktajām slepkavībām 2015.gadā 78 veikuši vīrieši, bet 10 sievietes. Arī pārējās noziegumu kategorijās – smagu miesas bojājumu nodarīšanā, zādzībās, laupīšanā, huligānismā un narkotisko vielu izgatavošanā, glabāšanā un izplatīšanā – vīrieši ņem virsroku. 2015.gadā arī nav reģistrēts neviens gadījums, kur sieviete būtu izvarojusi kādu, tikmēr vīriešu grupā šādu gadījumu bijis 19.

Starptautiskie salīdzinājumi

No visām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir lielākais sieviešu īpatsvars. Latvijā sieviešu ir visvairāk – 54,1%, Lietuvā 53,9% un Igaunijā 53,2% no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis (66,4 %), tomēr tas, tāpat kā visās ES valstīs, nav tik augsts kā vīriešiem. Arī nostrādāto stundu skaits gan Latvijā, gan ES valstīs vīriešiem ir augstāks nekā sievietēm. 

Augstākais sieviešu īpatsvars nacionālajā parlamentā ir Zviedrijā (44 %), Somijā (42 %) un Spānijā (42 %). Viszemākais tas ir Ungārijā, kur tikai 10 % no visiem deputātiem ir sievietes, kā arī Kiprā (13 %) un Maltā (13 %). Savukārt Latvijā nacionālajā parlamentā – Saeimā – no deputātu kopskaita tikai 19% ir sievietes.

Jāuzsver, ka 2012.gadā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības indeksa vērtība bija 52,9 no iespējamajiem 100 punktiem, kas norāda uz nepieciešamo progresu nākotnē. Visaugstākie rādītāji 2012.gadā bija Skandināvijas valstīs: Zviedrijā (74,2 punkti no 100), Somijā (72,7 punkti no 100) un Dānijā (70,9 punkti no 100). Latvija šajā indeksā ierindojas 15.vietā ar 46,9 punktiem, kas ir zemāks rādītājs par ES vidējo.
Visu CSP pētījumu varat skatīt šeit, bet datu vizualizācija* infografikā apskatāma Latvijas Vēstneša portālā Par likumu un  valsti.
Ref:103.000.103.10007


Pievienot komentāru

  1. Fifa teica:

    2 miljoni? A kur tad palicis trešais mijons, kas bija manā jaunībā? Aizbēguši?

    +1 0 -1 0

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri