Neskatoties uz to, ka saldējuma produkcijas izejvielu izmaksas pieaugušas vidēji par vairāk nekā 10%, bet ražošanai nepieciešamās enerģijas izmaksu pieaugums bija robežās no 6 līdz 8%, izvēle saldējuma ražošanā neaizvietot krējumu ar cenu ziņā lētākajiem augu taukiem, ir atmaksājusies, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV atzīst Ingman Saldējums direktors Normunds Labrencis.

Normunds Labrencis

Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Kā pēdējā gada laika svarīgākos notikumus saldējumu nozarē var minēt saldējuma jaunās sezonas veiksmīgo sākumu, krasās izmaiņas izejvielu cenās un arī izmaiņas likumdošanā.

Uzskatu, ka šogad ļoti veiksmīgs ir saldējuma sezonas sākums. Ingman Saldējums saldējumu pārdošanas apjomi maijā pieauga par 26%, bet jūnija pirmajās nedēļās pat dubultā, salīdzinot ar pērno gadu. Tiesa, lielā mērā šie sasniegumi ir pateicoties Ingman stratēģijai – sākoties sezonai, uzsākt vairāk nekā 20 jaunu saldējumu pārdošanu Latvijas tirgū. Tas ir rekordaugsts skaits, salīdzinot gan ar citiem saldējuma ražotājiem Latvijā, gan arī ar uzņēmuma līdzšinējo pieredzi, jo parasti sortiments tiek paplašināts līdz desmit jauniem produktiem gadā. Tieši jaunu produktu attīstīšana un ieviešana ir būtisks priekšnosacījums finansiāli veiksmīgiem pārdošanas rezultātiem.

Tomēr lai runātu par veiksmīgu saldējuma tirgus attīstību, ir svarīga izmaksu un patērētāja uzvedības prognozējamība ilgtermiņā. Ir jomas, kuras valdība nevar ietekmēt. Piemēram, izejvielu cenas, laikapstākļus, dolāra svārstības, degvielas cenas pasaules tirgū u.tml., kas jau šobrīd ir sasniegušas savu kritisko punktu un visas kopā ievērojami sadārdzinājušas produkcijas ražošanas izmaksas. Bet valdība var palīdzēt uzņēmējiem, nepieņemot lēmumus, kas uzliek tiem papildus slogu. Diemžēl pēdējā gada laikā mēs esam saskārušies gan ar nodokļu paaugstinājumiem, gan ar energoresursu sadārdzinājumiem, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan arī mazina iedzīvotāju pirktspēju.

Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?

Ingman Saldējums pats neizjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tai pat laikā šāda problēma valstī pastāv un nedrīkst izlikties to nemanām. Satraukumu rada lielais aizplūstošo darbspējīgo cilvēku skaits. Aizbrauc ne tikai vienkāršo darbu veicēji, bet arī izglītoti speciālisti. Jo ilgāk šis jautājums netiks risināts valdības līmenī, jo vairāk izjutīsim kvalificēta darbaspēka trūkumu un nākotnē tas atsauksies arī uz demogrāfisko situāciju valstī.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Sākoties karstajai sezonai, aizvien vairāk tiek patērēts saldējums. Tomēr ne visi nopērkamie produkti ir īsts saldējums, jo daļa tiek ražoti no krējuma (piena), bet daļa no augu taukiem, kam ar īstu pienu nav nekāda sakara. Latvijā pašlaik likumdošana ražotājiem par pienākumu neuzliek marķēt produktu ar «saldējums» vai «saldējuma izstrādājums», kā tas ir ar krējumu un krējuma izstrādājumiem un sviestu un sviesta izstrādājumu. Taču patērētājiem ir tiesības zināt, kādu produktu tie ēd.

Kā krīze ietekmēja Jūsu pārstāvēto nozari?

Krīzes zemāko punktu Latvija jau ir pārvarējusi, tomēr laika periodu kopš krīzes sākumu 2008. gadā varam raksturot kā izaicinājuma periodu, kam raksturīga konkurences saasināšanās tirgū un spiediens uz produkta cenu. Pirmkārt, zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Otrkārt, izejvielu un energoresursu cenu straujais pieaugums, sasniedzot pēdējo gadu augstākos rekordus. Esam aprēķinājuši, ka vairāk nekā gada laikā saldējuma produkcijas izejvielu izmaksas pieauga vidēji par vairāk nekā 10%. Savukārt ražošanai nepieciešamās enerģijas izmaksu pieaugums bija robežās no 6 līdz 8%.

Neskatoties uz to, Ingman nemainīja savu stratēģiju un neaizvietoja krējumu ar cenu ziņā lētākajiem augu taukiem. Tā vietā turpināja saldējumus ražot uz krējuma bāzes. Šī stratēģija viennozīmīgi atmaksājās, jo uzņēmums nezaudēja pircēju uzticēšanos tā produktiem, garšām un kvalitātei, tādējādi saglabājot un pat palielinot tirgus daļu.

Kad Jūsu uzņēmums varētu sasniegt pirmskrīzes rādītājus?

Maijā Ingman Saldējums sasniedza visu laiku labākos pārdošanas rādītājus savā vēsturē. Uz doto brīdi 2011.gada pārdošanas rezultāti kopumā mums ir vēsturiski vislabākie, pārsniedzot 2007. un 2008.gada rādīt. Šo gadu viennozīmīgi prognozējam kā mūsu rekordgadu pārdošanas apjomu ziņā.

Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Jau agrāk Latvijas uzņēmēji izteikuši viedokli par pasākumiem no valdības puses, kas nepieciešami uzņēmējdarbības stimulēšanai, tomēr pašlaik izskatās, ka valdība neieklausās. Mēs vienmēr esam sacījuši, ka, piemēram, tālāks degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, tādēļ būtu nepieciešams domāt par risinājumiem krasajam degvielas cenu kāpumam, piemēram, samazinot akcīzes nodokli, tomēr, kā mēs zinām, no 1. jūnija akcīzes nodoklis tieši pretēji – tika paaugstināts. Pirmkārt, degvielas cenu kāpums sadārdzina ražošanas procesu un arī gala produktu. Otrkārt, līdzšinējā akcizēto preču segmenta nodokļu politika jau ir pierādījusi savu ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu.

Jau kopš recesijas sākuma tiek daudz diskutēts, ka būtu jāsamazina ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, tomēr pašlaik tiek sperti soļi pa ceļu, kas tikai palielina ēnu ekonomikas īpatsvaru. Šobrīd izveidojusies situācija, ka godīgie nodokļu maksātāji maksā par tiem uzņēmējiem, kas izvēlas nemaksāt nodokļus.

Turklāt, arī pieaudzis negodprātīgo darba devēju skaits, kas apzināti neslēdz ar darbiniekiem līgumu, lai nebūtu valstij jāmaksā nodokļi. Tādā ziņā pozitīvi vērtēju Somijas pieredzi – publiskā datu bāze ļauj iepazīties ar jebkura iedzīvotāja ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem. Latvijas valdībai vajadzētu ņemt Somijas rīcību par piemēru.

Valdības nepietiekamās iniciatīvas dēļ sabiedrībā izveidojies uzskats, ka ēnu ekonomika ir atbalstāma, jo tā dod darbu, lai gan nesniedz nekādas sociālās garantijas. Pat šodien ir uzņēmumi, kas algu maksā darbiniekiem nevis naudā, bet gan, piemēram, produktos. Ēnu ekonomika ļauj izdzīvot uzņēmumiem, kas ir uz dzīvības un nāves robežas, tajā pašā laikā tas tiek darīts uz pārējo uzņēmumu rēķina, grūžot tos lielākā postā.

Šo gadu uzņēmēji, it sevišķi ražotāji, gaidīja kā stabilizācijas gadu ar maksimālu atbalstu uzņēmējdarbībai no valdības puses. Recesijas zemākais punkts ir pārvarēts, tomēr valsts ekonomikas nostādīšanai uz abām kājām svarīgu lomu spēlē uzņēmēji. Tādēļ tikai loģiska būtu valdības rīcība pieņemt lēmumus, kas arī realitātē ļautu attīstīt uzņēmējdarbības vidi, vai vismaz atstāt to mierā.