bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Izdegšanas sindroms - nopietna saslimšana, ko joprojām Latvijā neuztver nopietni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTādi simptomi kā pastāvīgs nogurums, trauksme, dzīvesprieka zudums vai bieža saaukstēšanās var liecināt par izdegšanas sindromu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras vadītāja asociētā profesore un praktizējoša psihiatre Santa Purviņa uzsver, ka izdegšanas sindroms ir nopietna saslimšana un, neārstējot to, pakļaujam sevi ne tikai psihiskās un fiziskās veselības pasliktināšanai, bet arī profesionālai deformācijai.

«Latvijā izdegšanas sindroms tikai salīdzinoši nesen tika aktualizēts, jo līdz šim uzskatīja, ka tā nav nopietna saslimšana, un daudzi ģimenes ārsti vēl joprojām to nediagnosticē kā slimību,» stāsta Purviņa.

Viņa norāda, ka Izdegšanas sindroms mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams, jo paātrinās dzīves ritms, pieaug informācijas apjoms, kas mums katru dienu ir jāapstrādā, tāpat arī ievērojami palielinās darba temps un prasības. «Liela loma ir arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūrai gan darbā, gan ģimenē, un bieži vien vērojams, ka cilvēki kļuvuši neiecietīgāki, agresīvāki un prasīgāki. Šie visi faktori kopā rada emocionālo un fizisko izdegšanu.»

Izdegšanas sindromu var definēt kā emocionālu un fizisku diskomfortu, kas var attīstīties gan darba vides, gan citu apstākļu dēļ, tomēr visvairāk tas ir sastopams kā arodslimība. Pirmie simptomi, kas parādās, ir miega traucējumi, trauksme, nomāktība, ātra aizkaitināmība, vēlme izolēties, depresija, kā arī raudulīgums. Bieži parādās saaukstēšanās slimības, dažādas infekcijas, arī sāpes muskuļos, kaulos – šīs problēmas lielā mērā ir saistīts ar sekundāru imunitātes nomākumu, kas attīstās hroniska noguruma iespaidā, stāsta Purviņa.

Psihiatre uzsver, ka būtisks izdegšanas sindroma rādītājs ir tas, ka cilvēks ļoti daudz domā un runā par problēmām, kuru dēļ ir šis sindroms radies. Pārējā dzīve – atpūta, hobiji, attiecības ar līdzcilvēkiem – paliek otrajā plānā.

Izdegšanas sindromu ir ļoti svarīgi savlaicīgi diagnosticēt, jo, ilgstoši to neārstējot, attīstās personības struktūras izmaiņas, kas var novest pie ievērojama dzīves kvalitātes zuduma un profesionālās deformācijas, piemēram, cilvēki darbā kļūst vienaldzīgi, pavirši, zūd darba produktivitāte, uzsver eksperte.

«Svarīgi ir saprast, ka izdegšanas sindroms var attīstīties jebkuram, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam ir kāda nopietna psihopatoloģija. Nevajag kaunēties to atzīt un iet meklēt palīdzību pie ārsta. Ārstēšana šajā gadījumā vienmēr būs kompleksa un ietvers atpūtu, miega režīma regulēšanu, tāpat arī medikamentu terapiju. Iespējams, būs jāņem arī darba nespējas lapa. Tāpat arī nav jābaidās iet pie darba devēja un godīgi atzīt, ka esi noguris vai pārstrādājies – tas tikai palīdzēs risināt problēmu un atjaunot dzīves kvalitāti,» uzsver  Purviņa.

Ref:224.000.103.1729


Pievienot komentāru

  1. Anna teica:

    Reti, kuram darba devējam interesē izdegšana. Ar vien izdomā, kā pēc iespējas vairāk ekspoloatēt, un mazāk samakasāt. Skaisti runā psiholog un tas arī viss. Realitāte ir gluži citāda.

    +1 0 -1 0

  2. Zane teica:

    Piekrītu, Annai!

    Darba devējs vēl pārmet un nicina, kā var būt noguris un slimot.

    +1 0 -1 0

  3. Izdegusi mamma teica:

    Medikamentu lietošana rada blaknes un nevienam neieteiktu tos lietot, izņemot kādas ārkārtas situācijas un īslaicīgi. Esmu bijusi izdegšanas situācijā un sevi atgriezusi dzīvē bez ķīmiskiem medikamentiem. Slimības lapu man nepagarināja, jo pārāk labi izpratu savu stāvokli un varēju par to pastāstīt, un ārstei radās aizdomas, ka simulēju. [Joprojām domāju, vai ārste pati bija psihiski vesela?] Divas dienas pēc ārstes apmeklējuma mājās izcēlās uzgunsgrēks – tik izdegusi un pārgurusi biju, ka nespēju normāli funkcionēt. Izdegu ne savas vainas dēļ. Esam daudzbērnu ģimene, mazākajam nebija vēl gads, kad vecmamma palika uz gultas guloša, kura arī bija jākopj. Kad lūdzām palīdzību, sociālie dienesti atteica palīdzību, jo es taču vēl biju bērna kopšanas atvaļinājumā un mums nekas nepienācās! Ja vecmamma dzīvotu atsevišķi, tad viņai pienāktos aprūpētājs 1-2 x dienā. Bet pa nakti jau neviens viņu tur negrozītu. Pansionāts atkrita, jo tajās 3 nedēļās, kad viņa bija bijusi slimnīcā un aprūpes nodaļā, viņai bija radušies izgulējumi, kurus mājās bijām vairāku mēnešu laikā tomēr sadziedējuši. Soc.dienesti pat pārmeta, ka soc.darbinieces pieņemamajās stundās neesmu bijusi pie viņas (un kurš pieskatīs gadu vecu apaukstējušos bērnu un paralizētu vecmammu?). Soc.palīdzības dienests nevarēja iedomāties, ka 2 gadu laikā nebiju pat normāli gulējusi – jo naktīs bija jāgroza vecmamma, raudāja bērni, ka 2 gadu laikā tiku ārā no mājām tikai tad, kad vīrs, kas pa dienu strādāja, varēja palikt mājās. Savukārt, skolai nepatika, ka vienam no vecākajiem bērniem jāsniedz atbalsta pasākumi (diskalkūlija) un gribēja izēst no skolas. Skola rakstīja kļauzas Bāriņtiesai atkārtoti, ka Bāriņtiesai pat bija jaizskata jautājums par vecāku varu!! Vismaz tur bija sakarīgas tantes, un skolā šo notikumu rezultātā tika nomainītas divas vadības. Tā ka “PALDIES” mediķiem, soc.dienestam, un skolai! Neviens nepalīdzēja. Nu jau kopš tā brīža būs pagājuši 5 gadi. Izdegšanas gadījumā netērējiet laiku ar palīdzības meklēšanu pie PSIHIATRIEM, PSIHOTERAPEITIEM, PSIHOLOGIEM, netērējiet naudu ķīmiskiem medikamentiem! Ja mēs no šīs elles tikām ārā, arī jūs varat. Lietojiet tīru uzturu, papētiet, kuru uzturvielu jums trūkst. Neēdied rūpnieciski gatavotus produktus, gatavojiet paši; spiediet sulas. Organisms pats visu sakārtos un saliks pa vietām! Un galu galā – varat arī pajautāt man! :)

    +1 0 -1 0

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri