bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Izglītības eksperti pretrunīgi vērtē bezmaksas augstāko izglītību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā iestājeksāmenu rezultāti, bet valsts dotēta augstākā izglītība ir pretrunīgi vērtējama, tā vietā ieviešot studentu līdzmaksājumu vai sabalansētu finansēšanas modeli, Latvijas Universitātes (LU) un LU Studentu padomes (SP) rīkotajā diskusijā Kā palielināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju mūsu valsts izaugsmes stiprināšanai? secinājuši augstākās izglītības eksperti.

2019.gads – augstākās izglītības un zinātnes gads

Ja šogad valdības budžets sadalīts par labu skolām un skolotāju algām, nākamgad – medicīnai, tad 2019.gadā prioritāte varētu būt augstskolas un zinātne, atklājot diskusiju norādīja 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. «Kāpēc gan pakāpeniski ar jūsu organizētiem forumiem neietu uz 2019.gadu kā augstskolas un zinātnes prioritātes gadu un sagatavot gan finansējumu, gan augstskolu likumu?» vaicāja Straujuma.

Vai augstskolām atteikties no iestājpārbaudījumiem?

Centralizētie eksāmeni ir būtisks aspekts, kas nosaka iestāšanās rezultātus augstskolā, tomēr tas nav vienīgais rādītājs, atklājusi Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra Mācīšanas un mācīšanās projektu vadītāja Inguna Zariņa.

«Skola ir kā treniņš smadzenēm, bet augstākajā izglītībā bieži vien šie eksāmeni, kas kārtoti vidusskolā, neatbilst tam, kas tiek mācīts augstskolā. Daudz kur prasa angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas [Centralizēto eksāmenu] rezultātus, lai gan mācīšanās priekšmets ir specifiskāks, tāpēc IT jomā ir liels atbirums, jo cilvēkam iepriekš nav bijusi saskarsme ar šo jomu. Matemātika bieži vien nenosaka, ka viņam šī joma padosies vai patiks,» norādīja Zariņa.

Viņasprāt, ne visi augstākajā izglītībā nonākušie ir gan studētgribētāji, gan studētvarētāji, un uzsvēra, ka nav skaidrs, kā novērtēt studentu spējas un motivāciju studēt – vai tam jābūt iestājeksāmenam, vai arī augstākā izglītība paredzēta šaurai elitei.

Ja izglītības reforma īstenosies kā plānota, pēc trīs gadiem parādīsies vidējās izglītības absolventi, kuriem būs padziļinātais kurss ar A līmeņa jeb augstāka līmeņa centralizētajiem eksāmeniem noteiktos priekšmetos un parastais jeb optimālais centralizētais eksāmens, diskusijā skaidroja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

«Augstskolām parādīsies lielāka manevra iespēja uzlikt par atlases kritērijiem noteiktās studiju programmās, kur ir liels konkurss, ka vajag A līmeņa eksāmenus, savukārt citur varētu iztikt ar optimālajiem, vai vispār centralizētos eksāmenus neņemt vērā,» uzsvēra Vētra.

«Var pārbaudīt speciālu piemērotību – mākslu, sportu, mūziku, bet vidējās izglītības kursu vēlreiz pārbaudīt… Domāju, ka tās augstskolas būs totālas zaudētājas un demogrāfija piespiedīs no šīs idejas atteikties,» sprieda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.

Arī Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes (BEVF) dekāns Gundars Bērziņš un LU rektors Indriķis Muižnieks ir vienisprātis, ka studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā eksāmenu rezultāti. Kā piemēru rektors minēja Bērklijas Universitāti Kalifornijā, kur, lai studētu fiziku, nekādas priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Pretējās domās gan ir RTU Studentu parlamenta prezidents Kristens Raščevskis. Viņaprāt, iestājpārbaudījumu galvenā doma ir pārbaudīt piemērotību nozarei, tāpēc tiekot pārbaudīti tādi priekšmeti kā matemātika un fizika, jo vidusskolās nav attiecīgas kvalitātes.

«Kā vidusskolu var beigt, ja eksāmenā iegūti tikai 5%? Kur ir kvalitāte no vidusskolas?» vaicāja RTU Studentu parlamenta prezidents.

Burkāns – bezmaksas augstākā izglītība, pātaga – studijas ne visiem

Pašlaik budžeta vietas pieejamība nosaka studentu izvēli augstskolām un studiju programmām. Valsts pēdējos 15 gadus centusies ar budžeta vietām «pavilkt» studentu izvēli, pārliecinošu uzsvaru liekot uz STEM jomu, skaidroja izglītības jomas eksperts Reinis Lasmanis. Valstij nepieciešami 3 000 informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, taču šis skaitlis nav sasniegts.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir iestājusies par valsts dotēto augstāko izglītību. Bezmaksas studijas gan norādītu uz striktākām uzņemšanas prasībām un augstāko izglītību nevarētu iegūt katrs, kurš to vēlas.

«Nesakām, ka valsts dotēta augstākā izglītība cilvēkam ir pilnīga brīvība. Uzskatu, ja iegūti 10% matemātikas eksāmenā, skolēns nav gatavs augstākajai izglītībai, tā ir pamatloģiskā domāšana. Tāpēc mēs ejam uz kvalitāti un liekam augstākas prasības,» diskusijā norādīja LSA pārstāvis Augstākās izglītības padomē Arkādijs Zvaigzne.

Budžeta vietas visiem – ir pretrunīgs jautājums, uzskata LU BEVF dekāns Bērziņš.

«Ļoti pieaugs iestājpārbaudījumu nozīme. Tad jānosaka, cik vietas, kurā nozarē būs, ko darīs tie, kas gribēs studēt, bet netiks?» jautāja LU BVEF dekāns. Viņaprāt, labākais risinājums būtu studentu līdzmaksājums, ko arī kā risinājumu piedāvā Pasaules Banka.

Savukārt Vētra iestājies par sabalansētu budžeta vietu sadalījumu starp dažādām nozarēm, norādīdams, ka Latvijā ir pārspīlēta STEM nozares izcelšana: «Šobrīd STEM nozare Latvijā ir izspiedusi visu, ko no vidējās izglītības absolventiem varējusi izspiest. Vairāk nav vērts STEM nozarei palielināt budžeta vietas, jo vairāk absolventu nebūs.»

Viņaprāt, ja augstākās izglītības finansēšanā ieviestu sabalansēto modeli, tad arī rotācijas nepieciešamība varētu mazināties.

Ref: 225.000.103.2236


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.