bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 25.05.2018 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Izglītības eksperti pretrunīgi vērtē bezmaksas augstāko izglītību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā iestājeksāmenu rezultāti, bet valsts dotēta augstākā izglītība ir pretrunīgi vērtējama, tā vietā ieviešot studentu līdzmaksājumu vai sabalansētu finansēšanas modeli, Latvijas Universitātes (LU) un LU Studentu padomes (SP) rīkotajā diskusijā Kā palielināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju mūsu valsts izaugsmes stiprināšanai? secinājuši augstākās izglītības eksperti.

2019.gads – augstākās izglītības un zinātnes gads

Ja šogad valdības budžets sadalīts par labu skolām un skolotāju algām, nākamgad – medicīnai, tad 2019.gadā prioritāte varētu būt augstskolas un zinātne, atklājot diskusiju norādīja 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. «Kāpēc gan pakāpeniski ar jūsu organizētiem forumiem neietu uz 2019.gadu kā augstskolas un zinātnes prioritātes gadu un sagatavot gan finansējumu, gan augstskolu likumu?» vaicāja Straujuma.

Vai augstskolām atteikties no iestājpārbaudījumiem?

Centralizētie eksāmeni ir būtisks aspekts, kas nosaka iestāšanās rezultātus augstskolā, tomēr tas nav vienīgais rādītājs, atklājusi Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra Mācīšanas un mācīšanās projektu vadītāja Inguna Zariņa.

«Skola ir kā treniņš smadzenēm, bet augstākajā izglītībā bieži vien šie eksāmeni, kas kārtoti vidusskolā, neatbilst tam, kas tiek mācīts augstskolā. Daudz kur prasa angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas [Centralizēto eksāmenu] rezultātus, lai gan mācīšanās priekšmets ir specifiskāks, tāpēc IT jomā ir liels atbirums, jo cilvēkam iepriekš nav bijusi saskarsme ar šo jomu. Matemātika bieži vien nenosaka, ka viņam šī joma padosies vai patiks,» norādīja Zariņa.

Viņasprāt, ne visi augstākajā izglītībā nonākušie ir gan studētgribētāji, gan studētvarētāji, un uzsvēra, ka nav skaidrs, kā novērtēt studentu spējas un motivāciju studēt – vai tam jābūt iestājeksāmenam, vai arī augstākā izglītība paredzēta šaurai elitei.

Ja izglītības reforma īstenosies kā plānota, pēc trīs gadiem parādīsies vidējās izglītības absolventi, kuriem būs padziļinātais kurss ar A līmeņa jeb augstāka līmeņa centralizētajiem eksāmeniem noteiktos priekšmetos un parastais jeb optimālais centralizētais eksāmens, diskusijā skaidroja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

«Augstskolām parādīsies lielāka manevra iespēja uzlikt par atlases kritērijiem noteiktās studiju programmās, kur ir liels konkurss, ka vajag A līmeņa eksāmenus, savukārt citur varētu iztikt ar optimālajiem, vai vispār centralizētos eksāmenus neņemt vērā,» uzsvēra Vētra.

«Var pārbaudīt speciālu piemērotību – mākslu, sportu, mūziku, bet vidējās izglītības kursu vēlreiz pārbaudīt… Domāju, ka tās augstskolas būs totālas zaudētājas un demogrāfija piespiedīs no šīs idejas atteikties,» sprieda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.

Arī Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes (BEVF) dekāns Gundars Bērziņš un LU rektors Indriķis Muižnieks ir vienisprātis, ka studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā eksāmenu rezultāti. Kā piemēru rektors minēja Bērklijas Universitāti Kalifornijā, kur, lai studētu fiziku, nekādas priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Pretējās domās gan ir RTU Studentu parlamenta prezidents Kristens Raščevskis. Viņaprāt, iestājpārbaudījumu galvenā doma ir pārbaudīt piemērotību nozarei, tāpēc tiekot pārbaudīti tādi priekšmeti kā matemātika un fizika, jo vidusskolās nav attiecīgas kvalitātes.

«Kā vidusskolu var beigt, ja eksāmenā iegūti tikai 5%? Kur ir kvalitāte no vidusskolas?» vaicāja RTU Studentu parlamenta prezidents.

Burkāns – bezmaksas augstākā izglītība, pātaga – studijas ne visiem

Pašlaik budžeta vietas pieejamība nosaka studentu izvēli augstskolām un studiju programmām. Valsts pēdējos 15 gadus centusies ar budžeta vietām «pavilkt» studentu izvēli, pārliecinošu uzsvaru liekot uz STEM jomu, skaidroja izglītības jomas eksperts Reinis Lasmanis. Valstij nepieciešami 3 000 informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, taču šis skaitlis nav sasniegts.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir iestājusies par valsts dotēto augstāko izglītību. Bezmaksas studijas gan norādītu uz striktākām uzņemšanas prasībām un augstāko izglītību nevarētu iegūt katrs, kurš to vēlas.

«Nesakām, ka valsts dotēta augstākā izglītība cilvēkam ir pilnīga brīvība. Uzskatu, ja iegūti 10% matemātikas eksāmenā, skolēns nav gatavs augstākajai izglītībai, tā ir pamatloģiskā domāšana. Tāpēc mēs ejam uz kvalitāti un liekam augstākas prasības,» diskusijā norādīja LSA pārstāvis Augstākās izglītības padomē Arkādijs Zvaigzne.

Budžeta vietas visiem – ir pretrunīgs jautājums, uzskata LU BEVF dekāns Bērziņš.

«Ļoti pieaugs iestājpārbaudījumu nozīme. Tad jānosaka, cik vietas, kurā nozarē būs, ko darīs tie, kas gribēs studēt, bet netiks?» jautāja LU BVEF dekāns. Viņaprāt, labākais risinājums būtu studentu līdzmaksājums, ko arī kā risinājumu piedāvā Pasaules Banka.

Savukārt Vētra iestājies par sabalansētu budžeta vietu sadalījumu starp dažādām nozarēm, norādīdams, ka Latvijā ir pārspīlēta STEM nozares izcelšana: «Šobrīd STEM nozare Latvijā ir izspiedusi visu, ko no vidējās izglītības absolventiem varējusi izspiest. Vairāk nav vērts STEM nozarei palielināt budžeta vietas, jo vairāk absolventu nebūs.»

Viņaprāt, ja augstākās izglītības finansēšanā ieviestu sabalansēto modeli, tad arī rotācijas nepieciešamība varētu mazināties.

Ref: 225.000.103.2236


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.