bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.05.2017 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Izpētīts, kā pāru vecums un izglītība ietekmē iespēju izšķirties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieku īstenotajā pētījumā par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām pēdējo 15 gadu laikā, kā arī dažādu faktoru ietekmi uz laulību šķiršanu.

Tā, piemēram, 2001.gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete. CSP pētnieki secinājuši, ka palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.

2001.gadā Latvijā noslēdza 9 256 laulības, 72% personu laulību slēdza pirmo, bet 24% – otro reizi. Pētījumā pētīti 9 212 pāri, izslēdzot 42 pārus – ārvalstniekus. No 9 212 pāriem 2016. gada 1. janvārī 60,4% joprojām bija precējušies, 32,6% – šķīrušies, bet 7% laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris. No visiem 2001.gadā laulātajiem pāriem 25,8% pāru šobrīd nav bērnu, 34,6% ir viens kopīgs bērns, 30,1% pāru – divi bērni, 8,0 % – trīs bērni un 1,5% – četri vai vairāk bērni. Šajos rādītājos nav iekļauti viena laulātā bērni.

No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem 10,2% bija kopīgi bērni jau noslēdzot laulību. 23,4% pāru savu pirmo bērnu sagaidīja 2001. gadā, kad laulājās, savukārt 21,0% pāru pirmo bērnu sagaidīja nākamajā – 2002.gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima trīs līdz septiņus gadus pēc laulībām, bet trešie bērni visbiežāk piedzima 8 – 12 gadus pēc laulībām.

Biežāk šķirtas laulības četrus līdz septiņus gadus pēc to noslēgšanas (katru gadu izšķīrās 2,7 – 3,7% pāru). Šķirto laulību skaita pieaugums, kuru ilgums bija 10 – 11 gadi, sakrīt ar laiku, kad laulības sāka šķirt pie notāriem.

Šā gada sākumā no visiem pāriem, kuri noslēdza laulību 2001.gadā un joprojām ir precējušies, 93,8% dzīvo Latvijā, 73,5% – tajā pašā reģionā, 63,7% – tajā pašā novadā vai republikas nozīmes pilsētā, kur 2001.gadā. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei, pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas. Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.

Analizējot 2001.gadā laulāto izglītību, izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību (desmit gadus pēc laulībām). No visiem pāriem 40,0% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21,4% – vīram ir augstāka izglītība.

Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks “drauds” laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 48,6%). Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.

Analizējot 2001.gadā noslēgtās laulības, CSP pētnieki prognozē, ka pieskaitot 32,6% pāru, kuri līdz 2016. gada 1. janvārim jau ir šķīrušies, no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem dzīves laikā izšķirsies 47% pāru. Savukārt 53% paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.

Līdz 1991. gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. 1991 – 1996. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vērojama paradumu maiņa – strauji samazinās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk sarūk šķiršanās gadījumu skaits (samazinās arī relatīvie rādītāji). Sākot ar 1996. gadu Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu. Laulību skaits atkal būtiski pieaug 2007. un 2008. gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011. gadā līdz ar atvieglotu laulības šķiršanas procedūru un iespēju šķirt laulību pie notāra, šķirto laulību skaits pieauga.

Ref: 102.000.102.11998


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.