bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts

Izpētīts, kādu noguldītāju uzkrājumi pieaug visstraujāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzlabojoties situācijai darba tirgū un pieaugot vidējām darba algām, iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas visās trīs Baltijas valstīs – mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība palielinās straujāk nekā saistību apmērs. Lietuvā un Latvijā visstraujāk palielinās to noguldītāju uzkrājumi, kuri savos kontos ir uzkrājuši lielākas summas – vismaz 1,6 tūkstošus eiro Lietuvā un 1,7 tūkstošus eiro Latvijā. Igaunijā iedzīvotāju noguldījumu vērtība pieaug vienmērīgi.

Noguldījumu, kas veido lielāko daļu no finanšu aktīviem, apjoms šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn, visstraujāk ir palielinājusies Lietuvā – par 16% (1,5 miljardiem eiro). Latvijā šis pieaugums veidoja 9% (460 milj. eiro), Igaunijā – 8% (414 milj. eiro), secināts jaunākajā SEB bankas ekspertu veidotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

«Šī gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs uzlabojās situācija darba tirgū, palielinājās vidējā darba alga. No patēriņa un uzkrājumu dinamikas var secināt, ka iedzīvotāji vismaz daļu no šiem ienākumiem ir novirzījuši uzkrājumiem. Lai gan Lietuvā ienākumu izaugsme ir bijusi lēnāka nekā citās Baltijas valstīs, straujāku noguldījumu vērtības pieaugumu varēja veicināt eiro ieviešana – daļa iedzīvotāju, kuri iepriekš turēja naudu mājās, līdz ar valūtas maiņu ieskaitīja to savā bankas kontā,» secina SEB bankas ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.

Ekspertu aprēķini Baltijas valstīs liecina, ka Lietuvā un Latvijā salīdzinoši straujāk palielinājās to privātpersonu uzkrājumi, kuri savos kontos jau iepriekš bija paspējuši uzkrāt lielākas summas, kamēr Igaunijā noguldījumu apjoms palielinājās vienmērīgi, neatkarīgi no iepriekš veiktā uzkrājuma vērtības.

Lietuvā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam SEB bankas kontos uzkrājumu vērtība palielinājās par 15%. Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā, kopš tika ieviests eiro, kopējais noguldījumu portfelis gandrīz nemainījās, taču bija vērojamas interesantas izmaiņas – mazāki noguldījumi samazinājās, bet lielāku summu noguldījumu apjoms palielinājās par 2-4%.

«Šādas izmaiņas varētu būt skaidrojamas ar to, ka iedzīvotāji, kuriem bankā atradās mazākas naudas summas, pēc eiro ieviešanas biežāk nekā citi savus uzkrājumus izņēma no bankas konta vai arī daļēji tos iztērēja ikdienas tēriņiem. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri bankas kontā turēja salīdzinoši lielākas summas, uzkrāja papildus līdzekļus. Tomēr tos iedzīvotājus, kuru īpašuma vērtība šī gada sešos mēnešos palielinājās, nebūtu korekti dēvēt par īpaši turīgiem, jo noguldījumiem, kuru vērtība palielinājās, vidējā vērtība veido sākot no 1,6 tūkstošiem eiro, ta sir, vidēji trīs vidējo darba algu apmērā,» secina eksperte.

Latvijā vērojamas līdzīgas tendences. Pirms eiro ieviešanas 2014. gadā liela daļa iedzīvotāju ieskaitīja bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kā rezultātā visu noguldījumu vērtība pieauga aptuveni par piektdaļu. Pēc tam, kad eiro bija ieviests – no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam – iedzīvotāju noguldījumu vērtība SEB bankā pieauga nedaudz vairāk nekā par desmitdaļu. Šajā laikā nedaudz straujāk palielinājās salīdzinoši lielāko naudas uzkrājumu (sākot no 1,7 tūkstošiem eiro) vērtība. Tāpat kā Lietuvā, tas veido aptuveni trīs  vidējās darba algas.

Igaunijā valūtas maiņa neatstāja būtisku ietekmi uz uzkrājumu vērtības izmaiņām, taču šajā valstī no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam, iedzīvotāju noguldītās naudas apjoms bankā palielinājās vidēji par 6%. Līdzīgs noguldījumu pieauguma temps ir vērojams gandrīz visās noguldījumu grupās, neatkarīgi no to apmēriem. Izņēmums ir noguldījumu grupa, kuras vērtība veido mazāk nekā 109 eiro – tur izaugsmes tempi bija nedaudz lēnāki. «Līdz ar to var secināt, ka Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumu apjoms, neatkarīgi no vidējās uzkrājuma summas, palielinājās vienmērīgi, savukārt Lietuvā un Latvijā bija vērojama tendence, ka vieglāk uzkrāt papildu līdzekļus ir tiem iedzīvotājiem, kuru uzkrājumu apjoms ir vismaz trīs vidējo darba algu apmērā,» atzīst Varanauskiene.

Ref: 102.000.102.11084


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.