bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita

Izpētīts, kādu noguldītāju uzkrājumi pieaug visstraujāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzlabojoties situācijai darba tirgū un pieaugot vidējām darba algām, iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas visās trīs Baltijas valstīs – mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība palielinās straujāk nekā saistību apmērs. Lietuvā un Latvijā visstraujāk palielinās to noguldītāju uzkrājumi, kuri savos kontos ir uzkrājuši lielākas summas – vismaz 1,6 tūkstošus eiro Lietuvā un 1,7 tūkstošus eiro Latvijā. Igaunijā iedzīvotāju noguldījumu vērtība pieaug vienmērīgi.

Noguldījumu, kas veido lielāko daļu no finanšu aktīviem, apjoms šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn, visstraujāk ir palielinājusies Lietuvā – par 16% (1,5 miljardiem eiro). Latvijā šis pieaugums veidoja 9% (460 milj. eiro), Igaunijā – 8% (414 milj. eiro), secināts jaunākajā SEB bankas ekspertu veidotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

«Šī gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs uzlabojās situācija darba tirgū, palielinājās vidējā darba alga. No patēriņa un uzkrājumu dinamikas var secināt, ka iedzīvotāji vismaz daļu no šiem ienākumiem ir novirzījuši uzkrājumiem. Lai gan Lietuvā ienākumu izaugsme ir bijusi lēnāka nekā citās Baltijas valstīs, straujāku noguldījumu vērtības pieaugumu varēja veicināt eiro ieviešana – daļa iedzīvotāju, kuri iepriekš turēja naudu mājās, līdz ar valūtas maiņu ieskaitīja to savā bankas kontā,» secina SEB bankas ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.

Ekspertu aprēķini Baltijas valstīs liecina, ka Lietuvā un Latvijā salīdzinoši straujāk palielinājās to privātpersonu uzkrājumi, kuri savos kontos jau iepriekš bija paspējuši uzkrāt lielākas summas, kamēr Igaunijā noguldījumu apjoms palielinājās vienmērīgi, neatkarīgi no iepriekš veiktā uzkrājuma vērtības.

Lietuvā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam SEB bankas kontos uzkrājumu vērtība palielinājās par 15%. Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā, kopš tika ieviests eiro, kopējais noguldījumu portfelis gandrīz nemainījās, taču bija vērojamas interesantas izmaiņas – mazāki noguldījumi samazinājās, bet lielāku summu noguldījumu apjoms palielinājās par 2-4%.

«Šādas izmaiņas varētu būt skaidrojamas ar to, ka iedzīvotāji, kuriem bankā atradās mazākas naudas summas, pēc eiro ieviešanas biežāk nekā citi savus uzkrājumus izņēma no bankas konta vai arī daļēji tos iztērēja ikdienas tēriņiem. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri bankas kontā turēja salīdzinoši lielākas summas, uzkrāja papildus līdzekļus. Tomēr tos iedzīvotājus, kuru īpašuma vērtība šī gada sešos mēnešos palielinājās, nebūtu korekti dēvēt par īpaši turīgiem, jo noguldījumiem, kuru vērtība palielinājās, vidējā vērtība veido sākot no 1,6 tūkstošiem eiro, ta sir, vidēji trīs vidējo darba algu apmērā,» secina eksperte.

Latvijā vērojamas līdzīgas tendences. Pirms eiro ieviešanas 2014. gadā liela daļa iedzīvotāju ieskaitīja bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kā rezultātā visu noguldījumu vērtība pieauga aptuveni par piektdaļu. Pēc tam, kad eiro bija ieviests – no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam – iedzīvotāju noguldījumu vērtība SEB bankā pieauga nedaudz vairāk nekā par desmitdaļu. Šajā laikā nedaudz straujāk palielinājās salīdzinoši lielāko naudas uzkrājumu (sākot no 1,7 tūkstošiem eiro) vērtība. Tāpat kā Lietuvā, tas veido aptuveni trīs  vidējās darba algas.

Igaunijā valūtas maiņa neatstāja būtisku ietekmi uz uzkrājumu vērtības izmaiņām, taču šajā valstī no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam, iedzīvotāju noguldītās naudas apjoms bankā palielinājās vidēji par 6%. Līdzīgs noguldījumu pieauguma temps ir vērojams gandrīz visās noguldījumu grupās, neatkarīgi no to apmēriem. Izņēmums ir noguldījumu grupa, kuras vērtība veido mazāk nekā 109 eiro – tur izaugsmes tempi bija nedaudz lēnāki. «Līdz ar to var secināt, ka Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumu apjoms, neatkarīgi no vidējās uzkrājuma summas, palielinājās vienmērīgi, savukārt Lietuvā un Latvijā bija vērojama tendence, ka vieglāk uzkrāt papildu līdzekļus ir tiem iedzīvotājiem, kuru uzkrājumu apjoms ir vismaz trīs vidējo darba algu apmērā,» atzīst Varanauskiene.

Ref: 102.000.102.11084


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.