bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUMinistru kabineta komiteja (MKK)  nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis iepriekš informēja, ka jaunais likumprojekts sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā.

Savukārt denacionalizēto namu īrnieku pārstāvji MKK sēdē pirmdien, 23.aprīlī, pauda bažas par likumprojekta bīstamību un ka pēc tā pieņemšanas desmitiem tūkstošu īrnieku draudētu izlikšana uz ielas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka uz valdības sēdi attiecībā uz likumprojektu būtu sīkāk apskatāmi vai precizējami vairāki jautājumi, tajā skaitā atbalsta programma maznodrošinātajiem īrniekiem.

Tāpat nepieciešams atkārtoti izvērtēt, vai izmaiņas varēs ieviest noteiktajā pārejas periodā – divos gados. Reizē EM pārstāvjiem jānoskaidro, ko par likumprojektiem domā Rīgas dome, jo bez tās iesaistes piedāvāto izmaiņu process varētu neritēt tik labi, cik iespējams, izrietēja no valdības vadītāja sacītā.

Premjers arī norādīja uz nepieciešamību izmaiņu virzību laicīgi pārrunāt ar Saeimas atbildīgo komisiju.

«Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» norādīja Valantis.

Viņš atzīmēja, ka patlaban īres tirgus ir neaktīvs, it īpaši reģionos. Daļa dzīvojamā fonda netiek izīrēta, īres mājokļu īpatsvars ir nepietiekams iedzīvotāju mobilitātei. Patlaban Latvijā tikai aptuveni 20% mājsaimniecību dzīvo īres mājokļos, lai gan Rietumeiropā īres mājokļos dzīvo aptuveni puse mājsaimniecību.

«Jaunā likumprojekta mērķis ir samazināt strīdu izskatīšanas laiku no diviem gadiem līdz 97 dienām, kas nodrošinās mazāk risku izīrētājam, zemāku īres maksu īrniekam un atvieglos tiesu sistēmu. Tāpat sagaidāms, ka tirgū būs lielāks īres dzīvokļu piedāvājums, īres ieņēmumi būs pietiekami ēkas uzturēšanai. Sagaidāms, ka pāris gados jau 30% mājsaimniecību dzīvos īres mājokļos,» norādīja Valantis.

Tāpat ar jauno likumprojektu tiktu veicinātas privātās investīcijas īres mājokļos, tiktu izskausti fiktīvie īres līgumi un gaidāmais nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu no 0,7 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem eiro, sacīja Valantis.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā, kas ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

Tādējādi tiks nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus.

Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Patlaban spēkā esošais likums paredz visu strīdu izskatīšanu tiesā, bet jaunais likumprojekts, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, piedāvās saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos.

Saistību bezstrīdus izpildīšana paredzēta gadījumos – īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā, norādīja Valantis.

Būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku.

Īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums.

Tāpat kā līdz šim īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Likumprojektā paredzēts arī pārejas periods. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīža, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums. Tas attiecas, piemēram, uz denacionalizētā nama īrniekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu.

Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgo prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informēja, ka papildus jaunajam likumprojektam izskatīšanai valdībā tiek virzīti arī grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.

«EM nav precīzu datu, bet aprēķini, kas pamatoti ar dažādiem noteiktiem raksturlielumiem, proti, cik šie cilvēki varētu būt veci, kāds varētu būt viņu ienākumu līmenis, cik ir augsta reģistrācijas intensitāte Rīgas pašvaldībā, kur ir 99% no denacionalizēto namu īrniekiem, liek domāt, ka viņu nav vairāk kā 1 500,»sacīja Auders.

Viņš norādīja, ka patlaban aptuveni 1 000 no šiem īrniekiem ir iestājušies rindā uz pašvaldības dzīvokli, bet aptuveni 300 no šī skaita vienlaikus ir pieteikušies arī uz atbrīvošanas pabalstu.

Atbrīvošanas pabalsts ir paredzēts 14 000 eiro apmērā pirmajam ģimenes loceklim un aptuveni 4 000 eiro apmērā katram nākamajam ģimenes loceklim. Attiecīgi, šogad atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 3,5 miljoni eiro, bet, pieļaujot iespēju, ka tos pieprasīs visi denacionalizēto namu īrnieki, nākamajos divos gados varētu būt nepieciešami vēl septiņi miljoni eiro.

Atbrīvošanas pabalstus paredzēts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība Ausma uzskata, ka likumprojekts satur prettiesiskus risinājumus, tam nav ekonomiskā pamatojuma par ietekmi uz valsts budžetu, nav noskaidrots pirmsreformas īrnieku skaits un nav atrisināts 1991.gada 30.oktobra Augstākās Padomes lēmums Par kompensācijām.


Pievienot komentāru

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Ierobežos satiksmi Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākuma laikā

Saistībā ar Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākumu no 25.maija plkst. 7.00 līdz 26.maija plkst. 7.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Laivu ielā, posmā no Lucavsalas ielas līdz Salu tiltam.

Itālijas prezidents pieņem nākamā premjerministra Kontes kandidatūru

Itālijā turpinoties ilgstošiem pūliņiem izveidot valdību, Itālijas prezidents Serdžo Matarella pieņēmis politiska jaunpienācēja kandidatūru premjerministra amatam, par kuru vienojušās divas vadošās partijas.

NA pieprasa Baltijas praidu virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

Eiropas Komisija trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Latvija pārfinansē parādu ar zemākām procentu likmēm

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitēja vienlaicīgi divu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro.

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Jaunākie komentāri