bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Izsludina jaunu konkursu VID ģenerāldirektora amatam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Valsts kanceleja otrdien, 6.septembrī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Valsts pārvalde nākamo iestādes vadītāju redz kā mērķtiecīgu profesionāli ar vēlmi, vīziju un spēju pilnveidot VID par modernu un klientorientētu iestādi.

Galvenās prasības pretendentiem: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 cilvēku lielu komandu, zināšanas par VID darbības jomu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, informē Ministru kabinets.

Pretendentiem jābūt teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, tāpat jāpārzina svešvalodas, jābūt sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā, kā arī spējai analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.

Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz redzējums par VID prioritātēm un attīstību, tostarp, ņemot vērā Ministru prezidenta Māra Kučinska un sociālo partneru parakstīto vienošanos šī gada augusta sākumā par kopīgi veicamajiem darbiem un sadarbības un sociālā dialoga principiem. Pieteikšanās līdz šā gada 7.oktobrim.

Plašāk par prasībām un pieteikšanos Ministru kabineta mājas lapā.

Lai nodrošinātu sekmīgu atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistījusi arī personālatlases kompāniju, kas veiks darba tirgus izpēti, atlasīs atbilstošus pretendentus, aktīvi uzrunās un motivēs tos piedalīties konkursā. Cenu aptaujas rezultātā Valsts kanceleja izvēlējās SIA Eiro Personāls piedāvājumu.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs pretendentu vadības kompetences – stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.

Kā zināms, šī gada jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai.

Vēlāk tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.

Koļegovu VID vadītāja amatam izvirzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Vienotība pauda, ka tikšanās laikā ar Koļegovu atklājās «būtiskas pretrunas» starp kandidātes skaidrojumiem un publiskajos reģistros pieejamo informāciju par SIA Pallogs dividenžu izmaksām, jo publiski pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču lēmumi paredz peļņu nesadalīt.

Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotības sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs, kurā viņai pieder 50% daļu. Kučinskis atzina – ja šī informācija viņa rīcībā būtu nonākusi ātrāk, viņš jautājumu par Koļegovas apstiprināšanu amatā būtu uz nedēļu atlicis. Premjers arī solīja pieprasīt informāciju no Koļegovas par šo situāciju. «Ja viņa melojusi, tad ir melojusi. Ja ir apmelota, tad ir apmelota,» noteica Kučinskis. Jebkurā gadījumā, pastāvot aizdomām, viņa uzdevums esot pārbaudīt, uzsvēra premjers.

Koļegovai, kopš viņas vārds izskanēja saistībā ar kandidēšanu uz VID vadītāja amatu, veltīti arī pārmetumi saistībā ar disciplinārsodiem pašreizējā amatā, neprecizitātēm amatpersonas deklarācijā, kā arī par viņas dalību uzņēmumā Pallogs.

Augusta vidū Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.

Septembra sākumā VID Koļegovas deklarācijā saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes. No Valsts ieņēmumu dienesta saņemtos materiālus saistībā ar nepilnībām Valsts vides dienesta ģenerāldirektores Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārsūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai.

KNAB skaidro, ka materiāli pārsūtīti Ģenerālprokuratūrai, jo Krimināllikuma 219.panta Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas piemērošana nav tā kompetencē. Ņemot vērā minēto, «materiāli nekavējoties tika nosūtīti ĢP [Ģenerālprokuratūrai] piekritības izlemšanai,» norāda KNAB.

VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā, pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Ref: 102.000.102.13440


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.