bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Jaunie īpašnieki Citadeli drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

Viņa informēja, ka bankas pārdošanas cena joprojām nav mainījusies un palikusi iepriekšējā.

Citadeles bankas pārdošanas termiņus regulē 2010.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī šogad jūlijā EK pieņemtais pozitīvais lēmums par valsts atbalsta pasākumiem bankai Citadele un problemātisko aktīvu pārvaldītājai Revertai. Minētais EK lēmums patlaban nav publiskots, bet tas paredz tādu pašu nosacījumu kā EK 2010.gada 15.septembra lēmums, ka Latvijai jāatrod Citadeles pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim, skaidroja Privatizācijas aģentūras pārstāvis.

Savukārt ar EK šā gada 9.jūlijā lēmumu tika precizēta atsevišķu nosacījumi izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā Citadele. EK nolēma, ka bankas Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā bija iepriekš paredzēts. Tāpat lēmumā detalizētāk aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība, un tā paredz, ka Latvijas valstij no potenciālā investora līdz šā gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu Citadeles bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks, kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu. Ja saistošs investora piedāvājums ir saņemts, atbilstoši EK 9.jūlija lēmumam attiecīgais darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam.

Privatizācijas aģentūras apkopotie dati rāda, ka bankai Citadele kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā – likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā Citadele ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā Citadele, ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.

Banka Citadele darbu sāka 2010.gada augustā pēc valsts pārņemtās Parex bankas restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās Parex bankas labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku Citadele.

Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl Parex bankai bija 2009.gadā – 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts kopumā ir 933,5 miljoni eiro – bankai Citadele 174,2 miljoni eiro un Revertai 759,3 miljoni eiro. Līdz šā gada augusta beigām valsts atbalsts bankai Citadele un Revertai kopā ir sarucis par 800,37 miljoniem eiro, bet procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro. Ja pieskaita bankas samaksātos procentus un citus maksājumus, kopumā no Parex bankas glābšanas valsts jau ir atguvusi vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Latvijas valdība akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka Ripplewood Holdings iegādāsies 25% bankas Citadele akciju, 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās ERAB, kas paudusi atbalstu izvēlētajiem investoriem.

Ref: 102.000.102.8418


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.