bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita

Junkers: Brexit kampaņas īstenotājiem nav bijis plāna, ko darīt tālāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Žans Klods Junkers

Eiropas Savienības (ES) vadītājiem no Lielbritānijas izstāšanās balsojuma ir jāmācās vairāk aizstāvēt ES projektu, vairot tā pārredzamību, sociālo taisnīgumu, kā arī jākļūst dzirdīgākiem pret iedzīvotāju paustajām bažām, pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdienas, 5.jūlija, debatēs ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu-Klodu Junkeru par pagājušās nedēļas ES samitu.

Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks teica, ka ES vadītāji pēdējā sanāksmē ir apsprieduši vairākus jautājumus, kas nav saistīti ar Lielbritānijas un ES attiecībām. «Apvienotās Karalistes (AK) referendums neatrisina migrācijas krīzi,» viņš teica. «Diskusijas par Brexit notikušas «rāmi un ieturēti». ES līderi ar sapratni pieņēmuši AK premjera Deivida Kamerona lēmumu atlikt oficiālo izstāšanās sarunu sākumu, tomēr vēlas, lai jaunā AK valdība cik drīz vien iespējams iesniegtu oficiālu paziņojumu. Pirms oficiālā paziņojuma ar Lielbritāniju nenotiks nekāda veida sarunas,» Tusks uzsvēra.

Tikmēr komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers kritizēja Brexit kampaņas īstenotājus. «Tie ir retronacionālisti, nevis patrioti,» viņš teica, norādot, ka patriots nepamet kuģi, kad stāvoklis kļūst sarežģīts, un ka Brexit kampaņas īstenotājiem nav bijis plāna, ko darīt tālāk. Viņš teica, ka Eiropas Savienībai tagad ir jākļūst par «eiropiešu savienību», un ka reformas ir jāpaātrina un lēmumi jāīsteno.

EPP grupas līderis Manfreds Vēbers no Vācijas teica, ka 27 dalībvalstis nedrīkst pieļaut, lai tās padara par Londonas politiskā haosa ķīlniekiem. Viņš norādīja, ka Boriss Džonsons un Naidžels Farāžs ir «aizbēguši no kuģa», tiklīdz sākušās grūtības, un nosauca šo rīcību par «gļēvulīgu». Viņš aicināja uz jaunu politisku kultūru, kurā rīkotos atbildīgi un arī atspēkotu par ES valdošos mītus. «ES ir iedzīvotājiem izdevīga, tā nav nedemokrātiska un tā var panākt rezultātus. Ir «neprāts» vainot Eiropas Savienību pie Brexit,» viņš teica uzstāšanās noslēgumā.

S&D grupas līderis Džanni Pitella no Itālijas atzinīgi vērtēja Eiropadomi par «pretošanos šantāžai» un uzsvēra, ka, ja valsts vēlas piekļūt ES vienotajam tirgum, tai ir jāpieņem arī pārvietošanās brīvība. Bet viņš arī kritizēja ES līderus par nepietiekamām ambīcijām atsākt ES integrācijas procesu. «Šī kavēšanās nepierāda vis ES vājumu, bet gan starpvaldību pieejas neveiksmi: mēs atbalstām Junkera centienus aizstāvēt kopienas metodi!» sacīja politiķis.

Konservatīvo un Reformistu līderis Sijeds Kamals no Lielbritānijas teica, ka referenduma iznākums ir trauksmes zvans Eiropas Savienībai. Viņš teica, ka nedrīkst turpināt rīkoties kā ierasts vai izdarīt pārāk daudz spiediena uz Lielbritāniju. ES līderiem drīzāk ir jāizmanto pašreizējā situācija, lai atjaunotu saikni ar iedzīvotājiem, padarītu ES pārredzamāku un ieklausītos iedzīvotāju leģitīmajās prasībās, piemēram, prasībā nodrošināt izaugsmi un darbavietas, viņš teica.

«Žurkas bēg no grimstošā kuģa», teica Gijs Ferhoštats no Beļģijas. Nosaucot Brexit iznākumu par «zemestrīci», viņš aicināja ES Padomi pārtraukt «kā mēnessērdzīgaiem soļot pretī neveiksmei. ES ir vāji saistītu valstu federācija, kas nevar darboties. Vai nu ES mainīsies, vai ies bojā. viņš teica. Padomei ir jāsaprot, ka iedzīvotāji nav pret Eiropu kopumā, bet ir pret šo Eiropu», viņš norādīja, atzīmējot, ka pēdējā Eirobarometra aptaujā iedzīvotāji ir prasījuši no ES vairāk rīcības, nevis mazāk.

Apvienoto Kreiso līdere Gabriēle Cimmere nosauca ES Padomes secinājumus par «skandaloziem»: kārtējais «pārdomu dokuments», ko parakstījušas ES valstu un valdību galvas, mazinās iedzīvotāju uzticēšanos, jo viņi pat nav precizējuši neko konkrētu, kas tiks «pārdomāts». Viņa kritizēja Junkeru, ka tas cenšas «nepieļaut, ka ES dalībvalstu parlamenti varētu balsot par tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu» un aicināja uz «ārkārtas humānās palīdzības» programmu, lai palīdzētu krīzes upuriem ES.

Zaļo grupas vadītāja Rebeka Harmsa no Vācijas kritizēja populistus un nacionālistus, kas izmanto parastos iedzīvotājus savās interesēs. «Es varu tikai nicināt Farāžus, Lepēnas un fon Štorhus, kas rīda vienkāršos iedzīvotājus citu pret citu,» viņa teica. Viņa piebilda, ka atlikušajām 27 dalībvalstīm ir jāsaglabā Lielbritānijai atvērtas durvis, kā arī tās nedrīkst novērsties no iedzīvotājiem un reģioniem, kas vēlas palikt Eiropas Savienībā.

Tikmēr Pols Natalls no Lielbritānijas teica, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāsarunājas kā «pieaugušajiem», lai panāktu visiem izdevīgāko nolīgumu un kļūtu par labiem tirdzniecības partneriem. Citādi cietīs arī Francijas zemnieki un Vācijas autoražotāji, viņš norādīja, norādot uz Lielbritānijas pašreizējo tirdzniecības deficītu ar ES.

Arī Marīna Lepēna no Francijas aicināja uz godīgu tirdzniecības līgumu un apvainoja «eiropānistus» par cilvēku vēlmju neievērošanu. Iedzīvotāji vēlas nevis vairāk integrācijas, bet gan suverenitātes, kā arī brīvi sadarboties, viņa teica, mudinot Eiropas Savienību «mainīties vai izzust».

Noslēgumā Junkers vainoja dažus EP deputātus, ka tie izmantojuši Brexit debates par ieganstu tikai pateikt savu sakāmo. Nedz viņš, nedz Komisija kopumā neesot atbildīgi par Brexit referenduma iznākumu. Lielbritānijas valdības 40 gadu garumā atteikušās novērtēt jebkādus ES nopelnus, viņš teica. «Nav brīnums, ka beigās izrādās, ka cilvēki tic tam, par ko viņiem gadu desmitiem melo. Lūk rezultāts». Viņš arī uzsvēra savu pārliecību, ka ES un nāciju valsts ir savienojami jēdzieni. «Nav iespējams celt Eiropas Savienību bez nācijām, vai pretī nācijām.»

Arī Tusks debašu beigās teica, ka referenduma rezultāts bija sekas politiskās elites rīcībai, kas veidojusi negatīvu un bieži vien patiesībai neatbilstošu ES tēlu. Viņš teica EP deputātiem, ka ir atkārtoti mudinājis ES valstu un valdību galvas pārtraukt vainot ES par tās nepilnībām un neveiksmēm, un tā vietā uzņemties atbildību paši par savu rīcību. «Mēs nedrīkstam ļauties negatīvajām emocijām, kas virmo pēdējo dienu laikā. Mums ir jāizdara nosvērti secinājumi un racionāli lēmumi,» viņš noslēdza.

Ref: 102.000.102.13049


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».