bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Jurašs: Lembergu cietumā – pierādījumu ir pārāk daudz, lai nebūtu notiesājoša sprieduma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+11 vērtējums, 11 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Juris Jurašs

«Man pietiek zināt pavisam mazu daļu pierādījumu, kas kriminālprocesā ir vērsti pret Aivaru Lembergu, lai būtu pārliecība, ka viņam tiks piespriests notiesājošs spriedums – citu iespēju es nemaz īsti nepieļauju,» intervijā ar BNN atzīst pašreizējais Rīgas domes opozīcijas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs.

Jurašs atzīmē, ka ir acīmredzami, ka Lembergs mēģina novilcināt tiesas procesu pēc iespējas ilgāk, kas viņam arī izdodas. Vienlaikus viņš uzsver: «Nevar nepamanīt, cik ļoti Lembergs nervozē un, manuprāt, uzvedas ļoti neadekvāti, ne tikai komunikācijā ar sabiedrību, bet arī ar savu rīcību tiesā. Proti, tiesa ir spiesta jau vairākas reizes piemērot procesuālu sodu Lembergam, notiekošais tiek pārvērsts par farsu – tiesai netiek atbildēts pēc būtības.»

Runājot par kopējo situāciju, kas skar «Oligarhu sarunas», Jurašs norāda, ka problēma ir tajā, ka pieminētie cilvēki, piemēram, Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un Andris Šķēle, nerunā par to, kādi Latvijai svarīgi lēmumi būtu jāpieņem, lai tā attīstītos, bet gan par to, kā resursus, kas pieder valstij, varētu iedalīt sev. «Tajās ir manāms nemitīgs savtīgums – savu personisko, mantisko vēlmju apmierināšana,» uzsver bijušais KNAB pārstāvis.

Šādu situāciju Jurašs nosauc par parazitēšanu uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Proti, pieminētie cilvēki domājot tikai par sevi un ignorē sabiedrības intereses.

Savukārt, runājot par pašreizējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, viņš atzīmē, ka tā spilgti demonstrē aktuālo Lemberga ietekmi Latvijas politikā.

«Tas, ko Lembergs visdrīzāk ir izdarījis – daļu deputātu ir padarījis atkarīgus no viņa. Vienīgi jautājums – kādā veidā? Vai tas, ka Lembergs ir viņus iekārtojis darbā? Finansiāli atbalstījis? Vēl kādā citā veidā? Šie cilvēki noteikti ir saprātīgi domājoši un paši apzinās, ka tas formāts, kādā šobrīd notiek parlamentārā izmeklēšana, ir absolūti nepieņemams un amorāls. Tas, ka viņi tur piedalās, apstiprina Lemberga spēcīgo ietekmi – viņiem neļauj rīkoties citādi, kas noved pie tā, ka šie politiķi nav objektīvi un tādi nevar būt,» daļu parlamentārās komisijas sastāvu raksturo Jurašs.

Viņš ironizējot norāda, ka situācija izskatās tā, ka Lembergs ir iejuties skolotāja lomā, sadalot teju katram «padotajam» savu uzdevumu. Pēc viņa domām, komisijas sastāvā ir cilvēki, kas rūpējas par Lemberga drošību. «Tas ir vēl viens Lemberga varas pierādījums – viņš spēj, ja tā var teikt, «sakārtot sev vajadzīgo komisijas sastāvu, konsultantu loku», lai fināla rezultāts būtu maksimāli labvēlīgs viņam.»

Tomēr Jurašs atzīst, ka sākotnējā ideja par šādas komisijas izveidi bija ļoti atbalstāma, vienīgi pašreizējais izpildījums nav pieņemams. Jau Ingunas Sudrabas ievēlēšana vieš neizpratni, arī Mārtiņa Šica mainīgie lēmumi liek pastiprināti domāt par paņēmieniem, kādā veidā Lembergs panāk sev vēlamo rezultātu.

Pēc Juraša domām, Sudrabai vajadzēja atteikties no vadošās pozīcijas šajā komisijā, zinot faktu, ka ir pieminēta «Oligarhu sarunās». Viņai paliekot komisijā, rodas interešu konflikts.

Tāpat Jurašs uzsver, ka pašreizējā komisija izskatās pēc izsmiekla. «Šie cilvēki jau sen novirzījušies no tiem svarīgajiem uzdevumiem, kuri savulaik tika definēti, – runāt un domāt par to, cik liels ir valsts sagrābšanas un/vai valsts nozagšanas risks, cik tas ir aktuāli, kas ir jādara, lai nākotnē nepieļautu tādu iespējamību, un runāt, kas ir tie iemesli, kāpēc nesekmējās ar «Oligarhu sarunu» kriminālprocesa izmeklēšanu.»

Viņš atkārtoti atgādina, ka sarunas galvenā tēma ir par valsts varas sagrābšanu. Un, ja komisijas sastāvs nemainīsies, tad, pēc Juraša domām, ir naivi cerēt, ka šis komisijas darbs virzīsies uz priekšu. Tomēr viņš atzīst, ka cer uz Andreja Judina alternatīvo slēdzienu, jo viņš šim jautājumam ir pievērsies nopietni un profesionāli.

«Redziet, tas, ko Lembergs ir izdarījis, esot ilgstoši pie varas, – viņam ir bijusi iespēja panākt to, ka ļoti daudzos stratēģiski nozīmīgos amatos tiek ielikti viņam lojāli cilvēki. Patiesībā tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai viņš ietekmētu daudzus valstiski nozīmīgus procesus un panāktu sev nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.»

Viņaprāt, Lemberga intereses vienmēr ir bijušas ļoti šauras, proti, izmantojot savu politisko ietekmi un varu, vairot savu personisko labklājību– pretēji sabiedrības vajadzībām un interesēm. «Skaidrs ir viens, šīs «Oligarhu sarunas» atklāj Lemberga patieso būtību.»

To, ka Lembergs joprojām ir Latvijas politikā, Jurašs uzskata par sabiedrības muļķošanas un manipulēšanas rezultātu. «Viņam neinteresē, lai tiešām palīdzētu sakārtot valsti un risinātu aktuālās problēmas, kādas mums ir. Piemēram, lielā nabadzība un sociālā nevienlīdzība.» Uzskats, ka Lembergs vismaz dalās ar to, ko nozadzis, esot ļoti nepareizs un nepieņemams.

Jurašs «Oligarhu sarunu» publiskošanu uzskata par ļoti svarīgu soli, jo tādējādi sabiedrībai ir iespēja mainīt viedokli par vienu vai otru personu, kas ir pieminēta vai ir piedalījusies šajās sarunās. «Skaidrs ir viens, ka šīs sarunas jau pēc satura nedrīkst būt nekāds valsts noslēpums – to saturs ir sabiedrībai svarīgs.»

Vienlaikus Jurašs ir pārliecināts, ka tuvākā nākotnē situācija Latvijas politikā uzlabosies un Lemberga ietekme būtiski mazināsies. «Ir svarīgi, lai sabiedrība apzinās, kas ir nelaimju cēlonis.» Viņaprāt, tieši Lemberga ilgstošā atrašanās pie varas ir bijusi ļoti kaitnieciska Latvijas attīstībai. «Ir palaists garām ļoti daudz lielisku iespēju attīstīties un kļūt par drošu, plaukstošu un labklājigu Eiropas valsti,» tā bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks.


Pievienot komentāru

  1. Anita teica:

    Lielaakaa tautas dala ir par to,ka Lembergs ir jaanotiesaa.lai seezot cietumaa padomaa,ko izdariijis,kaa gribeejis un arii panaacis,ka valsts iipasums nonaak vina un vina beernu kabataas.Tas nav piedodams.

    • nu nu teica:

      Latvijas CITUMI NAV Tādā kartībā lai AIVARS LEMBERGS tur varētu atrastos! Paši zinat ka Lembergs tiesātos AR Latviju par cietuma nekartībām!

  2. Anonīms teica:

    lai Aivars strādā ka māk. Juras Cau. Kas jauns Burtniekos??

  3. kurzemnieks teica:

    Tiešām būtu laiks šo pagātnes rēgu novākt no skatuves, pārāk ilgi viņš ir nosūknējis Latvijas resursus.

  4. Andis teica:

    Kā teica Visockis savā lieliskajā filmā Tikšanās vietu mainīt nedrīkst. Zagļiem ir jāsēž cietumā un viņi tur sēdēs.50 gadus m~s bijām Krievijas okupācijā, bet nu 26 gadus mūs pazemo un valsti izlaupa tādi kā Šķēle, Kalvītis, Godmanis, Lembergs, Šlesers,visādi Maizīši, Kalnmeijers, Savickis,Lipmanis, Ušaks,Dumjbrovskis un daudzi citi kas tikuši sēž gadiem vadošos krēslos papildina savus kontus, bet par tautu i netaisās domāt. Latvijā ir pilna ar parazītiem kas apzog valstī un ceļ savu labklājību uz tautas pleciem.

    • Anonīms teica:

      Pēc Juraša loģikas, sanāk, ka visai Latvijai jāsēž, ja kādam liekas. ka kāds ko ir nozadzis. Vislabāk man patīk, ka uzņēmēji kādu apzogot, neatdodot daļu savas peļņas. Ja laupītājs man pieprasa maku, tad to neatdodu, es viņu esmu apzadzis, varena loģika cilvēkiem ar izcilām prāta spējām

  5. ILĀRS teica:

    Un ko tad tagad klusē mūsu lielās ,,PERSONĪBAS,, V.V.FREIBERGA , lielā profesore I.KREITUSE, slavenais žurnālists DOMBURS u.c. mūsu ,,populāras,, personības…… kā ūdeni mutē ieņēmuši , jo viss viņiem pie vienas vietas. Izņemot SANDRU VEINBERGU , par kuras situāciju noteikti klusībā priecājas kopā ar tiem atsaldētajiem komentētājiem ….

  6. JANIS teica:

    ES CERU KĀ TĀ ARĪ BŪS.

  7. Hahaha teica:

    Jurašs pats jānosēdina blakus Lembergam!

  8. Edgars teica:

    Uzskatu ja tā ras ur noticis, tad rausējam ir jāsēž un sazaktais jāatgriež patiesajiem īpaßniekiem – tautai.

  9. Edgars teica:

    Bezzobainā prokuratūra jāatlaiž un jāieceļ dādi cilvèki kuri spēj lietas novest līdz galam.

  10. nu nu teica:

    TIK tieša esmu neizpratnē ar latvijas tiesas darbību! vai tiešam tur strādā vinaldzīgi bezsmadzeņu Tiesneši! Tur tik tiešam ar Lembergu taisa TEĀTRI! VIŅAM Nedrīkst pieļaut noilgumā termiņu,sliktākā gadījumā ir javeršas pret tIESNEŠIEM!

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Jaunākie komentāri