bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Jūrmalas mēra krēslā atgriezies pirms trim nedēļām gāztais Truksnis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatis Truksnis

Ar Saskaņas centra (SC) deputātes atbalstu Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā piektdien, 4.novembrī, iecelts nesen no šī paša amata atstādinātais Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Par Trukšņa apstiprināšanu nobalsoja astoņi deputāti.

Ārkārtas domes sēdē domes priekšsēdētāja vietniece, domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Sproģe pašvaldības priekšsēdētāja amatā izvirzīja Truksni.

Klātesošie deputāti gan Truksnim, gan Sproģei jautāja, vai kas ir mainījies kopš Trukšņa atstādināšanas no amata.

Truksnis norādīja, ka viņš nezinot, vai un kas ir mainījies, savukārt Sproģe norādīja, ka, viņasprāt, nekas nav mainījies, jo iepriekš viņa balsojusi par Trukšņa palikšanu amatā.

Tikmēr viņa opozicionāri pameta domes sēžu zāli, mēģinot «noraut kvorumu», taču tas neizdevās, jo bez Zaļo un zemnieku savienības deputātiem zālē palika arī SC pārstāvošā Karina Siņkēviča.

Kopumā Jūrmalas domē ir 15 deputāti. Septiņi no viņiem pārstāv ZZS, kurai attiecīgi pietrūkst vienas balss vairākuma nodrošināšanai. Pārējie astoņi deputāti, kuri pirms pāris nedēļām nobalsoja par Trukšņa atstādināšanu, pārstāv SC – trīs deputāti, Vienotību un Tev, Jūrmalai – pa diviem un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – viens deputāts.

Iepriekš izskanēja, ka uz domes priekšsēdētāja amatu varētu būt divi pretendenti, jo ar Truksni grasījās konkurēt Vienotības pārstāve Iveta Blaua.

Jau ziņots, ka 13.oktobrī tika sasaukta Jūrmalas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums deputātu atbalstīja līdzšinējā mēra Trukšņa atbrīvošanu no amata.

Par Trukšņa atsaukšanu no amata dome lēma pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka viņš kopā ar citām personām ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Kā vēstīts, Truksnis atzinis, ka izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padarīja KNAB ziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāja.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Iepriekš raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedza.

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13824


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.

BATL: Tranzītnozares potenciāls ir milzīgs, bet ne līdz galam izmantots

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika pauž gandarījumu, ka sadarbībā ar SIA LDZ Loģistika un Transporta un sakaru institūtu ir uzsākts reāls un konstruktīvs darbs pie Latvijas transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta nozares stratēģijas izstrādes.

Olands negaidīti atsakās no atkārtotas kandidēšanas

Francijas prezidents Fransuā Olands 1.decembrī negaidīti paziņojis, ka nekandidēs uz otro amata pilnvaru termiņu.

Latvijā gaidāmas sniegotas brīvdienas

Pirmās decembra dienas Latvijā aizritēs nelielu ciklonu ietekmē, tādēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, pārsvarā sniegs un slapjš sniegs, vien jūras piekrastē iespējams arī lietus. Vietām veidosies neliels apledojums un intensīvas snigšanas laikā būs pasliktināta redzamība.

Pieaudzis ar kuģiem un lidmašīnām pārvadāto pasažieru skaits

Šā gada trešajā ceturksnī ar sabiedrisko transportu pārvadāti 59,7 miljoni pasažieru, kas ir par 2,2% jeb 1,3 miljoniem mazāk nekā 2015.gada 3.ceturksni.

Kritušies kravu pārvadājumi un sarucis kravu apgrozījums ostās

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 1,8 miljoniem tonnu jeb 5,5%. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 2,3 miljoniem tonnu jeb 18,9% bija dzelzceļa transportā.

ES 2017.gada budžetā lielāks atbalsts jaunatnei un iniciatīvām izaugsmei

Nākamā gada Eiropas Savienības budžetā Eiropas Parlamenta deputāti nodrošinājuši lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, kā arī iniciatīvām mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūras projektiem un izpētei. ES 2017.gada saistību daļa noteikta 157,8578 miljardu eiro, bet maksājumu daļa - 134,49 miljardu eiro apjomā.

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

Vecākiem - parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Nāk klajā ar svētku kalendāru, veltītu ES visvairāk meklētiem noziedzniekiem

Eiropas Savienības policijas dienests Eiropols līdz ar svētku mēneša sākumu nācis klajā ar savu Ziemassvētku kalendāru, kurā katru dienu līdz 23.decembrim, tiks pievērsta uzmanība vienam no Eiropas visvairāk meklētajiem noziedzniekiem. Kalendāra pirmais antivaronis ir 60 gadus austriešu bēguļotājs Tibors Foko, kuru meklē par prostitūtas slepkavību 1986.gada. Viņam piespriests mūža ieslodzījums.

Vējonis izšķīries NBS komandiera amatam virzīt Kalniņa kandidatūru

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķīries Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa kandidatūru, kuru jau iepriekš ieteica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Šovasar pie administratīvās atbildības saukti desmit deputāti

No šī gada 14.jūnija līdz 1.septembrim pie administratīvās atbildības saukti desmit Saeimas deputāti. Par to Saeimai ceturtdien, 1.decembrī, ziņojumu sniedza Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, - atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Igaunijas koalīcija distancējas no valdošai partijai izvirzītām apsūdzībām

Igaunijas premjerministra vadītās Centra partijas koalīcijas partneri - sociāldemokrāti un partija Par Tēvzemi un Res Publica apvienība – norobežojušies no šonedēļ valdošajai partijai izvirzītajām apsūdzībām par nelikumīgu politisko ziedojumu pieņemšanu.

No šodienas automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām

No ceturtdienas, 1.decembra, visām automašīnām un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, Latvijā ir obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām, nosaka ceļu satiksmes noteikumi.

Junkers: Eiropai ir degošs pienākums parūpēties par savu aizsardzību

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šonedēļ norādījis, ka Eiropai ir pašai jāparūpējas par savu aizsardzību, jo sevišķi kontekstā, kādu radījis Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu iznākums. Viņaprāt, Eiropas Savienībai ir tikai divas sava vārda cienīgas armijas, un, ja Lielbritānija bloku pametīs, palikšot viena – Francijas.

Premjers: Latvijas ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā cerēts 2015.gada nogalē

«Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam,» norāda premjers Māris Kučinskis.