bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Jūrmalas mēra krēslā atgriezies pirms trim nedēļām gāztais Truksnis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatis Truksnis

Ar Saskaņas centra (SC) deputātes atbalstu Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā piektdien, 4.novembrī, iecelts nesen no šī paša amata atstādinātais Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Par Trukšņa apstiprināšanu nobalsoja astoņi deputāti.

Ārkārtas domes sēdē domes priekšsēdētāja vietniece, domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Sproģe pašvaldības priekšsēdētāja amatā izvirzīja Truksni.

Klātesošie deputāti gan Truksnim, gan Sproģei jautāja, vai kas ir mainījies kopš Trukšņa atstādināšanas no amata.

Truksnis norādīja, ka viņš nezinot, vai un kas ir mainījies, savukārt Sproģe norādīja, ka, viņasprāt, nekas nav mainījies, jo iepriekš viņa balsojusi par Trukšņa palikšanu amatā.

Tikmēr viņa opozicionāri pameta domes sēžu zāli, mēģinot «noraut kvorumu», taču tas neizdevās, jo bez Zaļo un zemnieku savienības deputātiem zālē palika arī SC pārstāvošā Karina Siņkēviča.

Kopumā Jūrmalas domē ir 15 deputāti. Septiņi no viņiem pārstāv ZZS, kurai attiecīgi pietrūkst vienas balss vairākuma nodrošināšanai. Pārējie astoņi deputāti, kuri pirms pāris nedēļām nobalsoja par Trukšņa atstādināšanu, pārstāv SC – trīs deputāti, Vienotību un Tev, Jūrmalai – pa diviem un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – viens deputāts.

Iepriekš izskanēja, ka uz domes priekšsēdētāja amatu varētu būt divi pretendenti, jo ar Truksni grasījās konkurēt Vienotības pārstāve Iveta Blaua.

Jau ziņots, ka 13.oktobrī tika sasaukta Jūrmalas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums deputātu atbalstīja līdzšinējā mēra Trukšņa atbrīvošanu no amata.

Par Trukšņa atsaukšanu no amata dome lēma pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka viņš kopā ar citām personām ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Kā vēstīts, Truksnis atzinis, ka izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padarīja KNAB ziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāja.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Iepriekš raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedza.

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13824


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri