bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Jūrmalas mēra krēslā atgriezies pirms trim nedēļām gāztais Truksnis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatis Truksnis

Ar Saskaņas centra (SC) deputātes atbalstu Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā piektdien, 4.novembrī, iecelts nesen no šī paša amata atstādinātais Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Par Trukšņa apstiprināšanu nobalsoja astoņi deputāti.

Ārkārtas domes sēdē domes priekšsēdētāja vietniece, domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Sproģe pašvaldības priekšsēdētāja amatā izvirzīja Truksni.

Klātesošie deputāti gan Truksnim, gan Sproģei jautāja, vai kas ir mainījies kopš Trukšņa atstādināšanas no amata.

Truksnis norādīja, ka viņš nezinot, vai un kas ir mainījies, savukārt Sproģe norādīja, ka, viņasprāt, nekas nav mainījies, jo iepriekš viņa balsojusi par Trukšņa palikšanu amatā.

Tikmēr viņa opozicionāri pameta domes sēžu zāli, mēģinot «noraut kvorumu», taču tas neizdevās, jo bez Zaļo un zemnieku savienības deputātiem zālē palika arī SC pārstāvošā Karina Siņkēviča.

Kopumā Jūrmalas domē ir 15 deputāti. Septiņi no viņiem pārstāv ZZS, kurai attiecīgi pietrūkst vienas balss vairākuma nodrošināšanai. Pārējie astoņi deputāti, kuri pirms pāris nedēļām nobalsoja par Trukšņa atstādināšanu, pārstāv SC – trīs deputāti, Vienotību un Tev, Jūrmalai – pa diviem un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – viens deputāts.

Iepriekš izskanēja, ka uz domes priekšsēdētāja amatu varētu būt divi pretendenti, jo ar Truksni grasījās konkurēt Vienotības pārstāve Iveta Blaua.

Jau ziņots, ka 13.oktobrī tika sasaukta Jūrmalas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums deputātu atbalstīja līdzšinējā mēra Trukšņa atbrīvošanu no amata.

Par Trukšņa atsaukšanu no amata dome lēma pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka viņš kopā ar citām personām ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Kā vēstīts, Truksnis atzinis, ka izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padarīja KNAB ziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāja.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Iepriekš raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedza.

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13824


Pievienot komentāru

Lietuvas EP deputāts: Lai Baltija neizmirtu, jāizvirza daudz augstāki izaugsmes mērķi

«Baltijas valstu izaugsmes mērķi patlaban ir daudz par zemu, ja vēlamies ne tikai neizmirt, bet arī atgūt savus cilvēkus, kas ekonomisku apsvērumu dēļ emigrējuši,» intervijā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Antans Guoga.

Maķedonijas parlamentā ielaužas protestētāju pūlis

Maķedonijas Republikas Asamblejas ēkā ielauzies cilvēku pūlis, protestējot pret albāņu tautības politiķa ievēlēšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. Maķedonijas parlamentā Skopjē ceturtdien, 27.aprīlī, ielaužoties ap 200 opozīcijas atbalstītājiem, arī izcēlies kautiņš, kurā miesas bojājumus guvuši ne mazāk kā 10 cilvēki.

Visvairāk tirgotas ASV uzņēmumu akcijas; Baltijā populārākās - Apple

Apple, Amazon un Facebook akcijas šā gada pirmajā ceturksnī tirgotas visvairāk, paziņojis starptautiskais tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank. Darījumi ar Apple kapitāla vērtspapīriem bijuši populārākie arī Saxo Bank Baltijas investoru vidū.

Aprīlis noslēgsies ar lietainu laiku, maija sākumā cerības uz siltumu

Aprīlis noslēgsies ar lietainiem un vēsiem laika apstākļiem, bet maija pirmajām dienām prognozes aizvien ir mainīgas, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.