bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Koalīcijā atkal nav vienprātības par piekļuves Latvijas darba tirgum atvieglošanu viesstrādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEkonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atvieglot Eiropas Savienības (ES) «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības vēl nepieciešamas apspriest koalīcijas sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē norāda premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Sākot skatīt šo jautājumu, Kučinskis teic, ka šis ir politisks lēmums, tāpēc koalīcija to apspriedīs.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda iebildumus pret EM ieceru, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir vietējā darbaspēka iesaiste darba tirgū. Viņš arī piebilda, ka jautājums jāapspriež koalīcijas sanāksmē.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji skaidroja, ka izmaiņas būtiskas saistībā ar darbinieku trūkumu IKT nozarē, un runa ir par aptuveni 50 kartēm gadā.

Tā dēvētā «zilā karte» ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz iespējas trešo valstu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem paātrinātā veidā nokārtot nepieciešamos dokumentus iebraukšanai un darba atļaujas iegūšanai Latvijas teritorijā, kā arī sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.

EM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumu uzturēšanās atļauju noteikumos, paredzot kārtību, kādā pretendentam var tikt izsniegta ES «zilā karte» gadījumos, ja tam nav atbilstošas augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā pretendents tiks nodarbināts Latvijā.

Ministrija rosināja noteikt, ka darba devējs, noformējot izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES «zilo karti», bet kuram nav augstākās izglītības attiecīgajā profesijā, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijā. Tāpat, noformējot izsaukuma pieprasījumu, darba devēja pārstāvis PMLP iesniegs ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu.

Izskatot darba devēja izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, PMLP izvērtēs izsaukuma pieprasījuma veicēja sniegto informāciju par ārzemnieka iepriekšējo darba pieredzi un tās atbilstību ES «zilās kartes» saņemšanai. Nepieciešamības gadījumā PMLP varēs lūgt uzrādīt ārzemnieka iepriekšējā darba devēja izsniegtu izziņu par viņa iepriekšējo darba pieredzi.

Tāpat, šaubu vai neskaidrību gadījumā PMLP varēs vērsties pie atbildīgās ministrijas ar lūgumu sniegt viedokli par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē. Atbildīgā ministrija 20 darba dienu laikā sniegs rakstisku viedokli par to, vai ārzemnieka profesionālā pieredze ir atbilstoša profesionālajai kvalifikācijai.

EM ieskatā, ES «zilās kartes» saņemšanas kārtības izmaiņas atspoguļo nepieciešamību pielāgot imigrācijas politiku esošajām nodarbinātības un nozaru attīstības tendencēm, jo atsevišķās nozarēs ir pieaudzis to speciālistu skaits, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, taču nav augstākās izglītības vai tā ir iegūta citā specialitātē vai nozarē. Īpaši šī tendence vērojama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Noteikumu grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un IKT.

Paredzams, ka pirmreizēji izsniegto ES «zilo karšu» skaits pēc grozījumu apstiprināšanas nepieaugs vairāk par aptuveni 50 gadījumiem gadā, kas, EM ieskatā, nav būtisks skaitlis attiecībā uz iztrūkstošo darba spēku nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, taču vienlaikus, var veicināt atsevišķu uzņēmumu apgrozījuma kāpumu, veicinot potenciālos augsti kvalificētus darba ņēmējus izšķirties par labu darba piedāvājumam Latvijā.

EM uzsvēra, ka izmaiņas noteikumos neatceļ un negroza patlaban spēkā esošos tiesību normatīvos aktus, kas regulē uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību piešķiršanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām.

Minētos noteikumu grozījumus atbalsta visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju, kura uzskata, ka prasība par augstāko izglītību ES «zilās kartes» saņēmējam būtu saglabājama, jo prasību samazināšana būtu pretrunā ar ES «zilās kartes» izveidošanas mērķi un Latvijas interesēm.

Tāpat noteikumu projektu nesaskaņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kuras ieskatā EM piedāvātā pieredzes atzīšanas procedūra ir gara, lēna un sarežģīta. LIKTA skatījumā procedūrai jābūt atvieglotai. «Darba devējs šajā gadījumā var uzņemties atbildību, piedāvājot darbu trešās valsts pilsonim, tātad, atzīt, ka viņa profesionālā pieredze atbilst vakancei un valstij nebūtu jābremzē un jāapgrūtina šī procedūra,» uzskata asociācijā.

Saskaņā ar PMLP datiem no 2012.gada līdz 2016.gadam, kopumā ir izsniegtas 258 pirmreizējās ES «zilās kartes», no kurām 66% izsniegtas IKT vecākajiem speciālistiem. Visvairāk ES «zilās kartes» izsniegtas Ukrainas un Krievijas pilsoņiem, kam seko Baltkrievijas un Ķīnas pilsoņi.


Pievienot komentāru

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Ierobežos satiksmi Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākuma laikā

Saistībā ar Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākumu no 25.maija plkst. 7.00 līdz 26.maija plkst. 7.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Laivu ielā, posmā no Lucavsalas ielas līdz Salu tiltam.

Itālijas prezidents pieņem nākamā premjerministra Kontes kandidatūru

Itālijā turpinoties ilgstošiem pūliņiem izveidot valdību, Itālijas prezidents Serdžo Matarella pieņēmis politiska jaunpienācēja kandidatūru premjerministra amatam, par kuru vienojušās divas vadošās partijas.

NA pieprasa Baltijas praidu virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

Eiropas Komisija trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Latvija pārfinansē parādu ar zemākām procentu likmēm

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitēja vienlaicīgi divu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro.

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Jaunākie komentāri