bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Kā Ameriks Šleseram lielās par Saskaņas regulēšanu Rīdzenes sarunās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Andris Ameriks (no kreisās), Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs

«Žurnālisti, kas stāv «po stojke smirno» jeb «miera stājā». Saskaņas domnieki, kurus ir viegli regulēt, jo Jānis Urbanovičs esot čamma un neveiksminieks.» Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto vēsta, ka šādi savu ietekmi Aināram Šleseram viesnīcā Rīdzene zīmējis Andris Ameriks jau neilgi pēc nonākšanas Rīgas vicemēra krēslā.

Tas ir fiksēts tā dēvētās «Oligarhu lietas» ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītajās sarunās, atzīmē raidījumā.

De facto atgādina, ka Andris Ameriks (GKR) par Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2010.gada rudenī – pēc tam, kad šos amatus atstāja Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers. LTV zināms, ka pēc pirmajiem dažiem mēnešiem amatā Ameriks pēc Šlesera lūguma ierodas viesnīcā Rīdzene, lai izrunātu, Šlesera vārdiem, «lietas, kas ir tādas drusku politiskas». Kad Šlesers prāto, ka būtu jātiecas uz sadarbību ar Saskaņu arī nacionālajā līmenī, Ameriks viņu brīdina par Saskaņas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Rīdzenes sarunas fragments

Ameriks: Es Urbanoviču, piedod, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Jau no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, nu viņš galīgi ir mainījies, ja. Un ne velti, atceries, kad mēs šeit pirmo reizi ar Urbanoviču satikāmies, kādi uzbrukumi man bija, ja, par to, ka es «razvaļivaju» Centr Soglasija [jaucu laukā Saskaņas centru-kriev.] un viss pārējais, kas te gāja. Šinī pašā istabā.

Šlesers:  Es varu iedomāties… To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš ir par mani teicis citiem… (…)

Ameriks: Es ar Jāni esmu bijis ļoti cieši kopā. Es daudz ko arī zinu, bet tas ir mana darīšana.  (…) Es esmu viņa Čangalienā bijis gan pie viņa mājās savā laikā, gan visu pārējo. Bet viņš… Nu, es viņam neticu, ja. Jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk.

Raidījumā norāda, ka arī tagad Ameriks nav gatavs paust, ka uzticas Urbanovičam, lai gan pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa vadītās partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) kandidāti bija iekļauti Saskaņassarakstā.

Savukārt de facto Ameriks par Urbanoviču saka, ka «viņš ir ļoti gudrs, pieredzējis politiķis un ar viņu ir jārēķinās.» Vaicāts, vai Urbanovičam uzticas, piemēram, par kādu politisko vienošanos pildīšanu, Ameriks atbild: «Ko nozīmē «uzticaties»? (…) Es politiski ar Urbanoviča kungu ne par ko neesmu vienojies. Es esmu politiski vienojies ar Nilu Ušakovu, kurš ir Saskaņas partijas vadītājs, un es esmu GKR partijas vadītājs.

Tāpat LTV raidījumā norāda, ka no komjautnatnes funkcionāru laikiem sev pazīstamo Urbanoviču Ameriks Rīdzenē vairākkārt nodēvē neglaimojoši. Piemēram, čamma, «ņeudačņiks» jeb neveiksminieks, pasprūk arī kāds rupjāks vārds. Ameriks Šleseram arī norāda uz bīstamību, ka Urbanovičs varot kaut kā saskalot smadzenes Ušakovam.

Urbanovičs Amerika attieksmi komentē šādi: «Vispirms – es neesmu greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Nilu. Absolūti nē. Ne pret vienu no viņiem es neesmu griezsirdīgs. Viņiem iet labi, viņi labi saprotas. Par to man ir prieks. Kas attiecas par viņa priekšstatu par mani – nu ļoti žēl, ka viņš mani par «mīlulīti» nesauc. Tiešām žēl. (…) Jūs ticēsiet, ka es kā Rīdzenes sarunu dalībnieks varu jums teikt, ka apsaukāties nav labi.»

Šlesers Amerikam Rīdzenē arī vaicā, kā Saskaņas deputāti Rīgas domē vērtē Urbanoviča darbību Saeimā. Ameriks mierina, ka domes valdošo bloku no ārpuses ietekmēt nevar.

Rīdzenes sarunas fragments

Ameriks: «Saproti, nu, kas ir Saskaņa? Nu viņiem jau reāli… Es jau Saskaņu regulēju, pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus es regulēju, Kameņecki jebkā es regulēju. Viņam ir tikai tie komjaunieši un pionieri, nu, tie tur jaunie, jā, tie Nila. A pārējos visus es regulēju. Nu, pa lielam. Tā kā var teikt – ja jau nu mēs uz «jūs» aiziesim, tad tas vēl… Padomās, kuram tas ir slikti.»

Raidījumā atgādina, ka Latvijas Sociālistisko partiju Saskaņas centra Rīgas domes frakcijā tobrīd pārstāvēja seši deputāti. Arī tagadējais partijas vadītājs Vladimirs Frolovs. Viņš atsakās ar de facto runāt par Rīdzenes sarunām, jo tās ir notikušas sen un šobrīd notiek izmeklēšana, turklāt ir aizvainots, ka mediji neinteresējās par Sociālistisko partiju pirms vēlēšanām.

Frolovs pērn lielākos ienākumus – 40 tūkstošus eiro – guva par drošības konsultanta pienākumiem SIA Getliņi EKO. Šai uzņēmuma Rīgas domi kā kapitāldaļu turētāju pārstāv Ameriks.Vaicāts, vai arī šodien regulē sociālistus, Ameriks atbild: «Es gribētu teikt, ka tik labs, tāds stiprs vārds, varbūt tas tur drusku pārspīlēts ir…»

De facto atzīmē, ka Rīgas vicemērs nenoliedz savu saikni ar «saskaņieti» Mihailu Kameņecki. Viņš kopā ar Ameriku un domnieku Andreju Kozlovu regulāri sniedz kopīgas intervijas laikrakstam Subbota. Kameņecka dēls Andrejs tagad arī ir kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču GKR frakcijā. Savukārt Kameņecka vedekla Darja Uspenska jau kopš 2011.gada sākuma strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. «Viņš man ir labs draugs. Un es uzskatu, ka ne jau tikai draugus izvēlas, vai es esmu vienā partijā vai neesmu. Es domāju, ka viņš ir viens mans labs draugs,» par Kameņecki saka Ameriks.

Rīgas brīvostas valdes locekļa Kameņecka tālrunis šonedēļ bija izslēgts. Taču iepriekš avīzē Subbota viņš pauda viedokli, ka desmit gadus veco oligarhu sarunu apspriešana esot jaunas revolūcijas mēģinājums.

Savukārt Rīgas mērs un partijas Saskaņa vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņam nav nekāda pamata bažīties ne par savas frakcijas, tostarp vadītāja vietnieku Frolova un Kameņecka, lojalitāti, ne par sadarbību ar Ameriku: «Komentēt šīs lietas nav nekādas jēgas, jo mēs ļoti labi visi redzam rezultātus. Bloks, kas sastāv no divām partijām, strādā jau devīto gadu. (…) Līdz ar to var turpināt analizēt visu, kas ir atrasts internetā vai citās vietās, bet mums tas, paldies dievam, strādāt netraucē.»

Tāpat de facto norāda, ka īpaši emocionāls Ameriks Rīdzenes sarunas laikā kļuva, runājot par iespējamo Rīgas domes sadarbību ar avīzēm Diena un Dienas bizness. Tās tolaik oficiāli piederēja Šlesera draugam un biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Ameriks ir sašutis, piemēram, par pētījumiem un komentāriem par jaunveidojamo pašvaldības SIA Rīgas acs. Arī par atteikumu rubrikā Dienas uzvarētājs ielikt viņa kļūšanu par Rīgas domes Investīciju veicināšanas padomes vadītāju.

Rīdzenes sarunas fragments

Šlesers:  Kas mums ir ar reklāmām? Paklausies, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās?

Ameriks: Es saku, mums nekādu līgumu ar Dienu nav; mēs strādājam, kā mēs strādājām. (…) Nu, karoče, ja teiksim, kādreiz Neatkarīgajā mums strādā speckors, tas Kļaviņš vai Krastiņš, tāds jauns džeks. B…, ir atšķirība! Liek bildes iekšā apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv «po stojke smirno» pie manām durvīm, ja, un prasa, kas, kā un kā jāraksta. Un Liene pārlasa tekstus, un tas viss parādās ar bildēm Neatkarīgajā. Lauķene pat ar savu nacionālo piesitienu deleģēja šito… nu Galva. Pils. Sēta to bijušo korespondetčiku, es aizmirsu, pārstāvi. Tie raksta, nu, ne nosacīti, uz pasūtījuma. Diena, b… Mums nekāda kontakta nav… (…) Pagaidām Diena ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un es pagaidām apturēju jebkuras attiecības ar Dienu. (…)

Šlesers:  Nu tur nāksies vēl vairāk reformēt, bet nu jebkurā gadījumā…

Ameriks: Bet nu jebkurā gadījumā šodien mums, b…, tur nekāds rezultāts nespīd. Atšķirībā no Neatkarīgās.

Šis Rīdzenes sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ, izraisa viskategoriskāko Amerika noliegumu. «Tas, ko jūs šobrīd nolasījāt, nekādā veidā neatbilst manam stilam. (…) Saturiski arī tas ir tālu no īstenības. Līdz ar to, ja kāds šodien tādā fantastikas stilā kaut ko saliek kopā un pēc tam man prasa to komentēt… Parādiet man audioierakstu! Es ar pilnu atbildību šodien saku: šis teksts nav mans. (…) Es varētu uzlikt roku uz Bībeles un apzvērēt, ka tas [nav] mans teksts. Es neatceros, ka tādā veidā un ar šādiem vārdiem es par kaut ko būtu runājis. Vēl jo vairāk, ka tas tiešām neatbilst tam, ko es domāju,» sarunā ar de facto apgalvo Rīgas vicemērs.

Amerika tālaika preses sekretāre Liene Ozola, kas tagad vada Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību nodaļu, de facto norāda, ka negrib komentēt trešo pušu sarunas par sevi, kurās pati nav piedalījusies. Savukārt kādreizējie Neatkarīgās Rīta Avīzes un Latvijas Avīzes žurnālisti, kurus var atšifrēt pēc Amerika minētajām pazīmēm, noliedz Rīgas vicemēra ietekmi uz rakstu saturu. Nav izslēgts, ka Ameriks to patiešām pārspīlēja, vēlēdamies izrādīties Šlesera priekšā. Tomēr galvaspilsētas vicemēra Rīdzenē teiktais spilgti ilustrē mediju līgumu politiku Rīgas domē, secina de facto.

Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei gan ir spēkā kāds līgums ar izdevniecību Dienas mediji. Līgums par informatīvu materiālu izvietošanu tematiskajā rubrikā Osta un pilsēta ir noslēgts 30.maijā ar termiņu līdz gada beigām. Tā summu bez laikraksta atļaujas brīvostai neesot tiesību publiskot.

Ref:224.000.103.2481


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri