bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Kā Ameriks Šleseram lielās par Saskaņas regulēšanu Rīdzenes sarunās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Andris Ameriks (no kreisās), Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs

«Žurnālisti, kas stāv «po stojke smirno» jeb «miera stājā». Saskaņas domnieki, kurus ir viegli regulēt, jo Jānis Urbanovičs esot čamma un neveiksminieks.» Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto vēsta, ka šādi savu ietekmi Aināram Šleseram viesnīcā Rīdzene zīmējis Andris Ameriks jau neilgi pēc nonākšanas Rīgas vicemēra krēslā.

Tas ir fiksēts tā dēvētās «Oligarhu lietas» ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītajās sarunās, atzīmē raidījumā.

De facto atgādina, ka Andris Ameriks (GKR) par Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2010.gada rudenī – pēc tam, kad šos amatus atstāja Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers. LTV zināms, ka pēc pirmajiem dažiem mēnešiem amatā Ameriks pēc Šlesera lūguma ierodas viesnīcā Rīdzene, lai izrunātu, Šlesera vārdiem, «lietas, kas ir tādas drusku politiskas». Kad Šlesers prāto, ka būtu jātiecas uz sadarbību ar Saskaņu arī nacionālajā līmenī, Ameriks viņu brīdina par Saskaņas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Rīdzenes sarunas fragments

Ameriks: Es Urbanoviču, piedod, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Jau no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, nu viņš galīgi ir mainījies, ja. Un ne velti, atceries, kad mēs šeit pirmo reizi ar Urbanoviču satikāmies, kādi uzbrukumi man bija, ja, par to, ka es «razvaļivaju» Centr Soglasija [jaucu laukā Saskaņas centru-kriev.] un viss pārējais, kas te gāja. Šinī pašā istabā.

Šlesers:  Es varu iedomāties… To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš ir par mani teicis citiem… (…)

Ameriks: Es ar Jāni esmu bijis ļoti cieši kopā. Es daudz ko arī zinu, bet tas ir mana darīšana.  (…) Es esmu viņa Čangalienā bijis gan pie viņa mājās savā laikā, gan visu pārējo. Bet viņš… Nu, es viņam neticu, ja. Jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk.

Raidījumā norāda, ka arī tagad Ameriks nav gatavs paust, ka uzticas Urbanovičam, lai gan pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa vadītās partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) kandidāti bija iekļauti Saskaņassarakstā.

Savukārt de facto Ameriks par Urbanoviču saka, ka «viņš ir ļoti gudrs, pieredzējis politiķis un ar viņu ir jārēķinās.» Vaicāts, vai Urbanovičam uzticas, piemēram, par kādu politisko vienošanos pildīšanu, Ameriks atbild: «Ko nozīmē «uzticaties»? (…) Es politiski ar Urbanoviča kungu ne par ko neesmu vienojies. Es esmu politiski vienojies ar Nilu Ušakovu, kurš ir Saskaņas partijas vadītājs, un es esmu GKR partijas vadītājs.

Tāpat LTV raidījumā norāda, ka no komjautnatnes funkcionāru laikiem sev pazīstamo Urbanoviču Ameriks Rīdzenē vairākkārt nodēvē neglaimojoši. Piemēram, čamma, «ņeudačņiks» jeb neveiksminieks, pasprūk arī kāds rupjāks vārds. Ameriks Šleseram arī norāda uz bīstamību, ka Urbanovičs varot kaut kā saskalot smadzenes Ušakovam.

Urbanovičs Amerika attieksmi komentē šādi: «Vispirms – es neesmu greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Nilu. Absolūti nē. Ne pret vienu no viņiem es neesmu griezsirdīgs. Viņiem iet labi, viņi labi saprotas. Par to man ir prieks. Kas attiecas par viņa priekšstatu par mani – nu ļoti žēl, ka viņš mani par «mīlulīti» nesauc. Tiešām žēl. (…) Jūs ticēsiet, ka es kā Rīdzenes sarunu dalībnieks varu jums teikt, ka apsaukāties nav labi.»

Šlesers Amerikam Rīdzenē arī vaicā, kā Saskaņas deputāti Rīgas domē vērtē Urbanoviča darbību Saeimā. Ameriks mierina, ka domes valdošo bloku no ārpuses ietekmēt nevar.

Rīdzenes sarunas fragments

Ameriks: «Saproti, nu, kas ir Saskaņa? Nu viņiem jau reāli… Es jau Saskaņu regulēju, pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus es regulēju, Kameņecki jebkā es regulēju. Viņam ir tikai tie komjaunieši un pionieri, nu, tie tur jaunie, jā, tie Nila. A pārējos visus es regulēju. Nu, pa lielam. Tā kā var teikt – ja jau nu mēs uz «jūs» aiziesim, tad tas vēl… Padomās, kuram tas ir slikti.»

Raidījumā atgādina, ka Latvijas Sociālistisko partiju Saskaņas centra Rīgas domes frakcijā tobrīd pārstāvēja seši deputāti. Arī tagadējais partijas vadītājs Vladimirs Frolovs. Viņš atsakās ar de facto runāt par Rīdzenes sarunām, jo tās ir notikušas sen un šobrīd notiek izmeklēšana, turklāt ir aizvainots, ka mediji neinteresējās par Sociālistisko partiju pirms vēlēšanām.

Frolovs pērn lielākos ienākumus – 40 tūkstošus eiro – guva par drošības konsultanta pienākumiem SIA Getliņi EKO. Šai uzņēmuma Rīgas domi kā kapitāldaļu turētāju pārstāv Ameriks.Vaicāts, vai arī šodien regulē sociālistus, Ameriks atbild: «Es gribētu teikt, ka tik labs, tāds stiprs vārds, varbūt tas tur drusku pārspīlēts ir…»

De facto atzīmē, ka Rīgas vicemērs nenoliedz savu saikni ar «saskaņieti» Mihailu Kameņecki. Viņš kopā ar Ameriku un domnieku Andreju Kozlovu regulāri sniedz kopīgas intervijas laikrakstam Subbota. Kameņecka dēls Andrejs tagad arī ir kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču GKR frakcijā. Savukārt Kameņecka vedekla Darja Uspenska jau kopš 2011.gada sākuma strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. «Viņš man ir labs draugs. Un es uzskatu, ka ne jau tikai draugus izvēlas, vai es esmu vienā partijā vai neesmu. Es domāju, ka viņš ir viens mans labs draugs,» par Kameņecki saka Ameriks.

Rīgas brīvostas valdes locekļa Kameņecka tālrunis šonedēļ bija izslēgts. Taču iepriekš avīzē Subbota viņš pauda viedokli, ka desmit gadus veco oligarhu sarunu apspriešana esot jaunas revolūcijas mēģinājums.

Savukārt Rīgas mērs un partijas Saskaņa vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņam nav nekāda pamata bažīties ne par savas frakcijas, tostarp vadītāja vietnieku Frolova un Kameņecka, lojalitāti, ne par sadarbību ar Ameriku: «Komentēt šīs lietas nav nekādas jēgas, jo mēs ļoti labi visi redzam rezultātus. Bloks, kas sastāv no divām partijām, strādā jau devīto gadu. (…) Līdz ar to var turpināt analizēt visu, kas ir atrasts internetā vai citās vietās, bet mums tas, paldies dievam, strādāt netraucē.»

Tāpat de facto norāda, ka īpaši emocionāls Ameriks Rīdzenes sarunas laikā kļuva, runājot par iespējamo Rīgas domes sadarbību ar avīzēm Diena un Dienas bizness. Tās tolaik oficiāli piederēja Šlesera draugam un biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Ameriks ir sašutis, piemēram, par pētījumiem un komentāriem par jaunveidojamo pašvaldības SIA Rīgas acs. Arī par atteikumu rubrikā Dienas uzvarētājs ielikt viņa kļūšanu par Rīgas domes Investīciju veicināšanas padomes vadītāju.

Rīdzenes sarunas fragments

Šlesers:  Kas mums ir ar reklāmām? Paklausies, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās?

Ameriks: Es saku, mums nekādu līgumu ar Dienu nav; mēs strādājam, kā mēs strādājām. (…) Nu, karoče, ja teiksim, kādreiz Neatkarīgajā mums strādā speckors, tas Kļaviņš vai Krastiņš, tāds jauns džeks. B…, ir atšķirība! Liek bildes iekšā apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv «po stojke smirno» pie manām durvīm, ja, un prasa, kas, kā un kā jāraksta. Un Liene pārlasa tekstus, un tas viss parādās ar bildēm Neatkarīgajā. Lauķene pat ar savu nacionālo piesitienu deleģēja šito… nu Galva. Pils. Sēta to bijušo korespondetčiku, es aizmirsu, pārstāvi. Tie raksta, nu, ne nosacīti, uz pasūtījuma. Diena, b… Mums nekāda kontakta nav… (…) Pagaidām Diena ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un es pagaidām apturēju jebkuras attiecības ar Dienu. (…)

Šlesers:  Nu tur nāksies vēl vairāk reformēt, bet nu jebkurā gadījumā…

Ameriks: Bet nu jebkurā gadījumā šodien mums, b…, tur nekāds rezultāts nespīd. Atšķirībā no Neatkarīgās.

Šis Rīdzenes sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ, izraisa viskategoriskāko Amerika noliegumu. «Tas, ko jūs šobrīd nolasījāt, nekādā veidā neatbilst manam stilam. (…) Saturiski arī tas ir tālu no īstenības. Līdz ar to, ja kāds šodien tādā fantastikas stilā kaut ko saliek kopā un pēc tam man prasa to komentēt… Parādiet man audioierakstu! Es ar pilnu atbildību šodien saku: šis teksts nav mans. (…) Es varētu uzlikt roku uz Bībeles un apzvērēt, ka tas [nav] mans teksts. Es neatceros, ka tādā veidā un ar šādiem vārdiem es par kaut ko būtu runājis. Vēl jo vairāk, ka tas tiešām neatbilst tam, ko es domāju,» sarunā ar de facto apgalvo Rīgas vicemērs.

Amerika tālaika preses sekretāre Liene Ozola, kas tagad vada Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību nodaļu, de facto norāda, ka negrib komentēt trešo pušu sarunas par sevi, kurās pati nav piedalījusies. Savukārt kādreizējie Neatkarīgās Rīta Avīzes un Latvijas Avīzes žurnālisti, kurus var atšifrēt pēc Amerika minētajām pazīmēm, noliedz Rīgas vicemēra ietekmi uz rakstu saturu. Nav izslēgts, ka Ameriks to patiešām pārspīlēja, vēlēdamies izrādīties Šlesera priekšā. Tomēr galvaspilsētas vicemēra Rīdzenē teiktais spilgti ilustrē mediju līgumu politiku Rīgas domē, secina de facto.

Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei gan ir spēkā kāds līgums ar izdevniecību Dienas mediji. Līgums par informatīvu materiālu izvietošanu tematiskajā rubrikā Osta un pilsēta ir noslēgts 30.maijā ar termiņu līdz gada beigām. Tā summu bez laikraksta atļaujas brīvostai neesot tiesību publiskot.

Ref:224.000.103.2481


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.