bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.04.2017 | Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Kā izdzīvot Antarktīdā? Septiņas izdzīvošanas iemaņas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Antarktīda ir 14 miljonu kvadrātkilometru liels tuksnesis, kur vējš var sasniegt 200 m/h, temperatūra – samazināties līdz mīnus 73 grādiem, bet, neskatoties uz milzīgajiem ledājiem, gaiss ir tik sauss kā svelmainajā Sahārā. Zinātnieki antarktiskajā bāzē strādā gluži kā kosmiskajā stacijā, tik bīstami un sarežģīti tas ir.

Izdzīvošanas iemaņas Antarktīdā apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Esi gatavs lielam salam, seko līdzi apsaldējumiem

Antarktīdā pat vasarā temperatūra bezvējā var samazināties līdz mīnus 50 grādiem pēc Celsija. Lielajā salā vējš var sasaldēt vienā acumirklī, tādēļ aizsedz iespējami daudz ķermeņa. Deguns, vaigi, ausis, zods un kājas parasti ir pirmās ķermeņa daļas, kas izjūt aukstumu. Asinsriti palīdz uzturēt arī aktīvas kustības, tādēļ nestāvi, bet lēkā, pietupies, vicini rokas.

Ja āda kļūst balta vai aukstais vējš rada dzelošu sajūtu, visticamāk, šo vietu ir skāris apsaldējums. Lai izvairītos no tā, valkā dūraiņus, nevis pirkstaiņus. Nevelc pārāk ciešus apavus – tas ļaus uzturēt normālu asinsriti ekstremitātēs.

Velc vismaz četras kārtas apģērba, polārzābaki var glābt dzīvību

Silts, elpojošs, ātri žūstošs termoapģērbs un vilnas izstrādājumi ir vienīgais, ko var valkāt  Antarktīdā un citviet, kur valda liels sals. Apģērbam jābūt tik siltam un sausam, cik vien iespējams. Viss liekais mitrums momentāni sasalst. Tādēļ iespējami ātrāk jāpārvelk drēbes, pat ja iebrien atklātā ūdenī. Ļoti jutīgi pret apsaldējumiem ir kāju pirksti, tādēļ ir kritiski svarīgi izvēlēties pareizos apavus. Tie sagādās mazāk raižu.

Pārvietojies pārī vai mazā grupā, pieskati apkārtējos

Ir svarīgi redzēt vienam otru un palīdz, ja rodas kādas problēmas. Antarktīda nav vieta individuāliem ceļotājiem bez ekstrēmu piedzīvojumu pieredzes.

Tu ātrāk pamanīsi baltu plankumu, kas liecina par apsaldētu ādu, nekā pats cilvēks. Pievērs uzmanību «murmulētājiem». Tā ir Antarktīda. Ja kāds sāk klupt vai murmināt, tad tās ir pazīmes, kas liecina par atdzišanu. Šādā gadījumā cilvēks ir iespējami ātrāk jāsasilda un jāpadzirda.

Vēro ledu

Ziema Antarktīdā ir tik auksta, ka sasaldē okeānu. Jūras ledus ir svarīgs pētnieku darba lauks, taču tas ir arī bīstams, jo kāds gabals var atdalīties un peldēt prom. Ledus biezuma noteikšanai izmanto urbi. Ja tas ir mazāks par 60 centimetriem, tad nav drošs darbam.

Zem kājām esošā ledus krāsa zem kājām sniegs norādes par to, vai var doties tālāk, vai arī jāatkāpjas drošākā teritorijā. Visdrošākais ir balts ledus, tas būs 15  – 30 centimetrus biezs. Jauns ledus ir pelēkā krāsā, tā biezums ir 10 – 15 centimetri. Tas izturēs tavu svaru uz slēpēm, taču, ja iespējams, labāk no šāda ledus izvairīties. Nekāp uz melna ledus. Tas ir tikko izveidojies, plāns ledus un tu, visticamāk, ielūzīsi.

Ledus drošumu var aplēst pēc tā, vai tuvumā ir roņi. Ja redzams to pārvietošanās pēdas vai ekskrementi, tad, iespējams, zem sniega var būt plaisas. Tas jāpārbauda ar ledus cirvi.

Vienmēr nēsā līdzi «izdzīvošanas» komplektu un sakaru ierīces

GPS ierīce, satelīttelefons un signālraķete būs glābiņš situācijā, ja tu nošķirsies no citiem. Tas tev ļauj precīzi pateikt, kur atrodies, paziņot pārējiem un saņemt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat obligāta nepieciešamība ir «izdzīvošanas» soma, kurā ir telts, ūdens, pārtika un plītiņa. Piemēram, tādā krīzes situācijā, ja kas notiek ar transportu (helikopteru), var paiet vairākas dienas, līdz glābēji jūs atrod.

Esi paēdis un uzņem pietiekoši daudz šķidruma

Antarktīdā klimata dēļ ir ļoti grūti sabalansēt uzņemtās un patērētās kalorijas. Lai organisms nodrošinātu siltumu un pietiktu spēka ikdienas darbiem, dienā ir jāuzņem apmēram 5000 – 6000 kaloriju. Daži cilvēki dienā apēd astoņas šokolādes tāfelītes, bet vakariņām ir vērts pievienot kausētu sviestu, dubultporciju cepta bekona, makadāmijas riekstus vai citus našķus. Gaiss Antarktīdā ir tik sauss, ka ķermenis zaudēs ūdeni, pat tikai elpojot. Dienā ir jāizdzer seši līdz astoņi litri ūdens.

Vēro laika apstākļus

Antarktīdā laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Skaidra, saulaina diena var kļūt bīstama dažās minūtes. Vēja ātrums var pārsniegt 160 km/h, kas ir pietiekami, lai aiznestu pa gaisu nelielu transporta līdzekli. Spēcīgā sniega vētrā neredzēsi roku pie savas sejas. Tādēļ visu laiku vēro laika apstākļus. Ja tuvojas vētra, būvē patvērumu.

Arī nometni ir jāaizsargā no spēcīga vēja, piemēram, nostiprinot teltis ar lieliem stieņiem. Izmanto arktisko guļammaisu ar piepūšamu termālo matraci. Sniegā var izrakt avārijas alu. Nekad nekur nedodies bez lāpstas. Ja nometne tiks izpostīta, tā var glābt tev dzīvību. Pirms ekspedīcijas patrenējies kopā ar ceļabiedriem, piemēram, uzliekot uz galvas spaini un mēģinot pārvietoties no telts uz telti.

Ref: 102.000.102.13914


Pievienot komentāru

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Jaunākie komentāri