bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.05.2017 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Kāds bijis 2015.gads skaitļos?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sniedz ieskatu nozīmīgākās tendencēs Latvijas ekonomikā un sabiedrībā atbilstoši oficiālās statistikas datiem 2015.gadā. Pārskatā apkopoti dati no 2015.gada janvāra līdz pēdējam pārskata periodam, kāds ir pieejams.

Demogrāfiskie rādītāji nedaudz uzlabojušies

Pēdējos piecos gados demogrāfiskie rādītāji nedaudz uzlabojas, un arī 2015.gadā bija vērojama pozitīva tendence. Noslēgto laulību skaits gada laikā pieauga, un provizoriskie dati liecina, ka 2015.gadā reģistrēto laulību skaits varētu sasniegt 13,8 tūkstošus (par 1,3 tūkstošiem laulību jeb 10% vairāk nekā 2014.gadā). Salīdzinājumā ar 2011. gadu laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju pieaudzis no 5,2 līdz 7,0 laulībām. Arī dzimušo skaitam ir tendence pieaugt. Gaidāmais jaundzimušo skaits šogad ir 22,4 tūkstoši, un tas ir par 3% vairāk nekā 2014. gadā. Uz 1 000 iedzīvotāju dzimušo skaits pieaudzis no 9,1 2011.gadā līdz 11,3 šogad. Pēdējo četru gadu laikā mirstības līmenis nav pieaudzis – 2015.gadā provizoriskais mirušo skaits ir 28,5 tūkstoši jeb 14,4 uz 1 000 iedzīvotāju.

IKP 3.ceturksnī sasniedz 3,3%

2015.gada pirmajos trīs ceturkšņos vērojams IKP pieaugums. 2015.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem (1. cet. – attiecīgi 1,9% un 1,8%, 2. cet. – 2,7% un 2,7%).

Bezdarba līmenis beidzot zem 10% robežas

Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā jau otro ceturksni pēc kārtas bezdarba līmenis nepārsniedz 10% robežu. 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,7%, un bezdarbnieku 15 līdz 74 gadu vecumā – par 8 tūkstošiem jeb 7,6% mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 2,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 16,3 tūkstošiem.

Vidējā bruto alga Latvijā sasniedz 829 eiro

2015.gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro – par 7,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Straujāk algas palielinājušās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), bet sabiedriskajā sektorā – kāpums par 5,4%. Vislielākais algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (par 10,6%), nekustamo īpašumu (par 10,5%), būvniecības (par 9,3%), mākslas, izklaides un atpūtas (par 9,3%) un tirdzniecības nozarē (par 9,0%).

Ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 2,6%; krievu tūristu par trešdaļu mazāk

2015.gada deviņos mēnešos Latvijas naktsmītnēs ir apkalpoti 1,7 miljoni viesu, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2014. gada atbilstošā periodā. Lai arī viesu skaits no Krievijas ir samazinājies par 33% un kopējais nakšņojumu skaits naktsmītnēs arī ir samazinājies par 1,8%, tomēr palielinājies viesu skaits no citām valstīm, piemēram, no Igaunijas – par 16,5%, Lietuvas – par 22,9%, kas daļēji kompensēja Krievijas tūristu skaita kritumu.

Straujākā izaugsme tirdzniecībai pa pastu un interneta veikalos

2015.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 5,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,8%. Visstraujāk apgrozījums audzis mazumtirdzniecībai interneta veikalos un ar pasta starpniecību (par 35,9%), kā arī datoru, to perifēro iekārtu, programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,5 %).

2015.gada desmit mēnešos rūpniecībā kāpums par 3,4%

2015.gada desmitos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,4%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 8,2%, apstrādes rūpniecībā – par 4,1%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,4%. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums apstrādes rūpniecībā bija metālu ražošanas nozarē, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 40%), mēbeļu ražošanas nozarē (par 13,5%) un kokapstrādē (par 6,3%). Savukārt samazinājums bija apģērbu ražošanas nozarē (par 17,4%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē (par 8,8%) un pārtikas produktu ražošanas nozarē (par 5,2%).

2015.gada janvārī–oktobrī galvenā eksporta prece – koks un koka izstrādājumi

2015.gada desmitos mēnešos preču ārējās tirdzniecības vērtība faktiskajās cenās sasniedza 19,0 miljardus eiro – par 42,3 miljoniem eiro jeb 0,2% vairāk salīdzinājumā ar 2014. gada desmit mēnešiem. Tai skaitā eksporta vērtība palielinājās par 82,0 miljoniem eiro jeb 1,0%, bet importa vērtība samazinājās par 39,7 miljoniem eiro jeb 0,4%. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,2% (2014.gada janvārī–oktobrī tie bija 44,8%)

Desmit mēnešos Latvija visvairāk eksportēja koku, koka izstrādājumus un kokogles 1 469,7 miljonu eiro vērtībā (uz Apvienoto Karalisti – 21,1%, Vāciju – 10,6%, Zviedriju – 9,2%), elektroierīces un elektroiekārtas 1 078,6 miljonu eiro vērtībā (uz Lietuvu – 23,9%, Igauniju – 9,4%, Poliju – 7,3%), un minerālproduktus 590,3 miljonu eiro vērtībā (uz Lietuvu – 51,6%, Poliju – 16,1%, Vāciju – 3,5%). 2015.gada desmit mēnešos lielākie Latvijas eksporta partneri bija Lietuva (19,0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Krievija (7,8%), Vācija (6,7%) un Polija (6,2%).

Visvairāk sarukuši pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu

2015.gada deviņos mēnešos ar sabiedrisko transportu pārvadāti 186,7 miljoni pasažieru, kas ir par 2,6% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo periodu. Visvairāk sarukuši pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu – par diviem miljoniem jeb 13,3%. Ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāti 65,1 miljons pasažieru – par 4,5% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi regulārās satiksmes autobusos saglabājušies nemainīgi.

Ref: 102.000.102.11502


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.