bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Kaimiņš: Sabiedriskajos medijos parādījušies morālās panikas cēlāji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kritizē izteikumus par politiķu uzbrukumu mediju neatkarībai, aicinot beigt «pārspīlēt un muldēt». Politiķis norāda, ka kritikas vietā par atbildības prasīšanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem šai institūcijai būtu jāsniedz skaidrojums par Valsts kontroles (VK) atklāto neefektīvo līdzekļu tērēšanu.

Publiski izskanējuši paziņojumi no NEPLP un Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai, norāda deputāts. Iemesls šādam uztraukumam esot prozaisks – VK ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēts 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai NEPLP uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no šīs institūcijas ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai, uzskata Kaimiņš.

«Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta «mūsējos» apdraudējuma upuros un «tajos tur» morālajos neliešos,» norāda politiķis.

Viņš uzskata, ka tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem, un secinājis, ka pašlaik Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. «Morālās panikas cēlāju bauslis – nerunā par faktiem, runā par principiem. Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā,» taujā deputāts.

Kaimiņš uzsver, ka demokrātijai svarīgais princips tika apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm pavisam nesenā pagātnē Ēģiptē, kad norisinājās žurnālista Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāva, mediju neatkarībai tiekot apdraudētai ar septiņu līdz desmit gadu cietumsodu Ēģiptē. «Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti astoņi žurnālisti, divi policisti un vēl divi pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums,» pauž politiķis.

Viņš atsaucas uz to, ka LŽA, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā, esot paudusi, ka komisijas sēdē paredzētā kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu varot vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem. «Tiešām? Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra? Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!» ironizē deputāts.

Viņš uzskata, ka panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, un ka būtu labāk, ja NEPLP nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli. «Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!» paziņojuma noslēgumā aicina parlamentārietis.

Jau ziņots, ka Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas No sirds Latvijai līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu.

Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi – Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis, Dainis Liepiņš un Inguna Sudraba.

Prezidijs lūgts iesniegumu nodot atbildīgajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai un virzīšanai parlamenta sēdē.

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz Radio Skonto plus programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Tāpat tiek pausta nostāja, ka NEPLP locekļi Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

NEPLP izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.

Paziņojumā uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju un it īpaši sabiedrisko mediju sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus. Padome norāda, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.

NEPLP paziņojumā norāda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu.

Savukārt LŽA norāda uz vairākām nepilnībām pieprasījumā atlaist NEPLP, kas rada šaubas par politiķu patiesajiem motīviem,  iepriekš informēja LŽA valdē.

Asociācija norāda, ka NEPLP, gluži tāpat kā jebkuras citas valsts iestādes, veikumu var un vajag vērtēt, tomēr nav izprotama steiga, kādā pēkšņi pieprasa to atlaist, un tas rada šaubas par patiesajiem motīviem. Kopā ar dažādiem pēdējā laika notikumiem, piemēram, Saeimā vērtētu konkrētu raidījumu saturu vai vēlmi mainīt likumus mediju darbības lielākai ierobežošanai, rada nepatīkamas pārdomas par politiķu nodomiem, pauž LŽA valde.

Tāpat valde norāda, ka no deputātu parakstītā iesnieguma par NEPLP locekļu atlaišanu nav skaidrs, kas tieši tiek pārmests. Ja iesniegums balstīts uz VK atzinumu, tad būtu jāatlaiž virkne iestāžu vadības, kuros VK ir kontrolējusi nelietderīgu līdzekļu izlietošanu. Savukārt, ja iesniegums tapis, balstoties uz «rupjībām» sabiedriskā medija pārraidē, «tad ar to jāļauj tikt galā pašam medijam un uzraugam», norāda LŽA valde.

Asociācija arī uzsver, ka «NEPLP nav Saeimas kafetērija, bet neatkarīgs regulators. Ja ir pretenzijas, tad tās ir nopietni jāvērtē un jāļauj aizstāvēties».

Ref: 102.000.102.10163


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.