bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu (t), liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu (beramkravu un ģenerālkravu) kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta 
laikraksta Dienas Bizness žurnālists Egons Mudulis.

Arktiskā baseina jūras ostu kravu apjomi pieauguši par 49,1% līdz 74,2 milj. t, tostarp sauskravu apgrozījums kāpis par 9,5% līdz 29,12 milj. t, bet lejamkravu – par 94,5% līdz 45,08 milj. t. Azovas-Melnās jūras baseina ostās piedzīvots 10,4% pieaugums līdz 269,5 milj. t, tostarp sauskravu jomā izaugsme par 12,4% līdz 118,4 milj. t, bet lejamkravu jomā pieaugums par 8,9% līdz 151,1 milj. t. Tikmēr Kaspijas baseina ostās kritums par 34,1% līdz 3,98 milj. t, bet Tālo Austrumu baseina jūru ostās kravu apgrozījums palielinājies par 3,3% līdz.191,8 milj. t, tostarp sauskravu apjomi auguši par 5,8% līdz 117,5 milj. t, bet lejamkravu jomā minimāls samazinājums par 0,3% līdz 74,3 milj. t, norāda Mudulis.

«Savukārt mūsu valsts lielo ostu tiešajām konkurentēm Baltijas jūras baseinā kravu apgrozījums audzis par 4,6% līdz 247,5 milj. t, tostarp apkalpots 105,1 milj. t sauskravu, kas ir par 17,1% vairāk nekā 2016. gadā, bet lejamkravu apjomi samazinājušies par 3% līdz 142,4 milj. t.,» atzīmē žurnālists.

Ne tik optimistiska aina 2017.gadā bija vērojama Latvijas ostu kopējā apgrozījumā, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Pērn šis rādītājs samazinājies par 2% līdz 61,88 milj. t. Beramkravu apjomi palielinājušies par 1,7% līdz 33,36 milj. t, kamēr ķīmisko beramkravu (minerālmēsli) jomā piedzīvots kritums par 17% līdz 2,73 milj. t, koksnes šķelda pārkrauta par 12,9% vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot 1,47 milj. t. Kaut arī galvenās šī segmenta un visas ostas produkcijas, proti, ogļu, apjomi pieauguši par 5,2% līdz 17,59 milj. t, labvēlīgā tirgus konjunktūra tomēr bijusi vājāka par Krievijas politisko uzstādījumu pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām reģiona ostām, vēsta laikrakstā.

«Līdz ar to šo beramkravu apjomi bijuši otri zemākie pēdējos septiņos gados. Arī ģenerālkravu segmentā vērojams pieaugums par 7,1 % līdz 11,6 milj. t. Vairāk apkalpots gan konteinerizēto, gan ro-ro kravu, attiecīgi +13,7% līdz 4,66 milj. t un +14,6% līdz 3,19 milj. t. Taču sauskravu apgrozījuma pieaugums bijis mazāks nekā kritums lejamkravu segmentā, kur naftas produktu apjoms sarucis par 13,9% līdz 16,11 milj. t. Kamēr Kurzemes lielajās ostās vērojams kravu apgrozījuma kāpums, galvaspilsētā piedzīvots samazinājums,» secina Dienas bizness.

Liepājas ostā pieaugums par 16% līdz 6,59 milj. t pamatā uz ogļu apjomu kāpuma rēķina, bet savu pienesumu izaugsmē deva arī ro-ro un koksnes kravas. Taču 2012. gada 7,43 milj. t rekordapgrozījums sasniegts netika. Ventspilī gan pieaugums par 6,5% līdz 20,04 milj. t, bet tas tāpat ir otrs zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Kurzemes ostu kravu apjomu kopējais pieaugums gan bijis mazāks nekā kritums Rīgā, kur sarukums par 9,2% līdz 33,67 milj. t. Kāpums konteinerizēto (+13,5 līdz 4,61 milj. t) un ro-ro (+64,8% līdz 0,43 milj. t) kravu segmentos galvaspilsētas ostā bijis mazāks nekā kritums ķīmisko beramkravu (-14,9% līdz 2,39 milj. t) un ogļu (-11,4% līdz 11,78 milj. t), kā arī naftas produktu (-30,3% līdz 5,65 milj. t) segmentos. Pārvadājumu apjomi sarukuši arī Latvijas dzelzceļa sistēmā, kur samazinājums par 8,4% līdz 43,79 milj. t, tostarp tranzīta apjoms caur ostām sarucis par 11,3% līdz 35,04 milj. t.

Tikmēr Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu apjomi 2017.gadā palielinājušies par 10% līdz 53,5 milj. t, vēstīja LETA. Dienas bizness jau rakstīja, ka Krievijas dzelzceļā pērn novērots 3,2% kāpums līdz 1,26 miljardiem t.

Ref:224.000.103.3438


Pievienot komentāru

  1. Edvīns teica:

    No kura laika Krievu impērijas apzīmējums ir “kaimiņvalsts”? Vai cilvēki vēl arvien — pēc 27 gadiem — ir tik smagi iebiedēti?

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.