bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu (t), liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu (beramkravu un ģenerālkravu) kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta 
laikraksta Dienas Bizness žurnālists Egons Mudulis.

Arktiskā baseina jūras ostu kravu apjomi pieauguši par 49,1% līdz 74,2 milj. t, tostarp sauskravu apgrozījums kāpis par 9,5% līdz 29,12 milj. t, bet lejamkravu – par 94,5% līdz 45,08 milj. t. Azovas-Melnās jūras baseina ostās piedzīvots 10,4% pieaugums līdz 269,5 milj. t, tostarp sauskravu jomā izaugsme par 12,4% līdz 118,4 milj. t, bet lejamkravu jomā pieaugums par 8,9% līdz 151,1 milj. t. Tikmēr Kaspijas baseina ostās kritums par 34,1% līdz 3,98 milj. t, bet Tālo Austrumu baseina jūru ostās kravu apgrozījums palielinājies par 3,3% līdz.191,8 milj. t, tostarp sauskravu apjomi auguši par 5,8% līdz 117,5 milj. t, bet lejamkravu jomā minimāls samazinājums par 0,3% līdz 74,3 milj. t, norāda Mudulis.

«Savukārt mūsu valsts lielo ostu tiešajām konkurentēm Baltijas jūras baseinā kravu apgrozījums audzis par 4,6% līdz 247,5 milj. t, tostarp apkalpots 105,1 milj. t sauskravu, kas ir par 17,1% vairāk nekā 2016. gadā, bet lejamkravu apjomi samazinājušies par 3% līdz 142,4 milj. t.,» atzīmē žurnālists.

Ne tik optimistiska aina 2017.gadā bija vērojama Latvijas ostu kopējā apgrozījumā, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Pērn šis rādītājs samazinājies par 2% līdz 61,88 milj. t. Beramkravu apjomi palielinājušies par 1,7% līdz 33,36 milj. t, kamēr ķīmisko beramkravu (minerālmēsli) jomā piedzīvots kritums par 17% līdz 2,73 milj. t, koksnes šķelda pārkrauta par 12,9% vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot 1,47 milj. t. Kaut arī galvenās šī segmenta un visas ostas produkcijas, proti, ogļu, apjomi pieauguši par 5,2% līdz 17,59 milj. t, labvēlīgā tirgus konjunktūra tomēr bijusi vājāka par Krievijas politisko uzstādījumu pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām reģiona ostām, vēsta laikrakstā.

«Līdz ar to šo beramkravu apjomi bijuši otri zemākie pēdējos septiņos gados. Arī ģenerālkravu segmentā vērojams pieaugums par 7,1 % līdz 11,6 milj. t. Vairāk apkalpots gan konteinerizēto, gan ro-ro kravu, attiecīgi +13,7% līdz 4,66 milj. t un +14,6% līdz 3,19 milj. t. Taču sauskravu apgrozījuma pieaugums bijis mazāks nekā kritums lejamkravu segmentā, kur naftas produktu apjoms sarucis par 13,9% līdz 16,11 milj. t. Kamēr Kurzemes lielajās ostās vērojams kravu apgrozījuma kāpums, galvaspilsētā piedzīvots samazinājums,» secina Dienas bizness.

Liepājas ostā pieaugums par 16% līdz 6,59 milj. t pamatā uz ogļu apjomu kāpuma rēķina, bet savu pienesumu izaugsmē deva arī ro-ro un koksnes kravas. Taču 2012. gada 7,43 milj. t rekordapgrozījums sasniegts netika. Ventspilī gan pieaugums par 6,5% līdz 20,04 milj. t, bet tas tāpat ir otrs zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Kurzemes ostu kravu apjomu kopējais pieaugums gan bijis mazāks nekā kritums Rīgā, kur sarukums par 9,2% līdz 33,67 milj. t. Kāpums konteinerizēto (+13,5 līdz 4,61 milj. t) un ro-ro (+64,8% līdz 0,43 milj. t) kravu segmentos galvaspilsētas ostā bijis mazāks nekā kritums ķīmisko beramkravu (-14,9% līdz 2,39 milj. t) un ogļu (-11,4% līdz 11,78 milj. t), kā arī naftas produktu (-30,3% līdz 5,65 milj. t) segmentos. Pārvadājumu apjomi sarukuši arī Latvijas dzelzceļa sistēmā, kur samazinājums par 8,4% līdz 43,79 milj. t, tostarp tranzīta apjoms caur ostām sarucis par 11,3% līdz 35,04 milj. t.

Tikmēr Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu apjomi 2017.gadā palielinājušies par 10% līdz 53,5 milj. t, vēstīja LETA. Dienas bizness jau rakstīja, ka Krievijas dzelzceļā pērn novērots 3,2% kāpums līdz 1,26 miljardiem t.

Ref:224.000.103.3438


Pievienot komentāru

  1. Edvīns teica:

    No kura laika Krievu impērijas apzīmējums ir “kaimiņvalsts”? Vai cilvēki vēl arvien — pēc 27 gadiem — ir tik smagi iebiedēti?

    +1 0 -1 0

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.