bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Kalniņa-Lukaševica: Integrāciju jāveicina ar latviešu valodas kursu pieejamību un valsts mediju politiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Reformu partijas biedre, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica

Reformu partijas biedre, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica

Latvijas iedzīvotāju ciešāka integrācija jāveicina, palielinot latviešu valodas kursu pieejamību un veidojot valsts mediju politiku, uzskata Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Vaicāta par Lielbritānijas laikraksta Daily Telegraph publikāciju, kurā Daugavpils tiek dēvēta par «Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja», politiķe pauda, ka mēs paši ikdienā norādām, ka Daugavpilī ir augsts krievvalodīgo skaits un ikdienas sarunās tiek paustas kādas bažas.

Taujāta par iedzīvotāju lojalitāti valstij, frakcijas priekšsēdētāja atbildēja, ka lojalitātes kontekstā ir atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī starp tiem, kas patērē Latvijas vai Krievijas mediju telpas resursus. Latgalē bieži vien Latvijas televīzijas vai radio programmas nav pieejamas pārklājuma problēmu dēļ. Tā vietā iedzīvotājiem ir pieejama vienpusēja informācija no Krievijas medijiem, kas ietekmē lojalitāti.

Kultūras ministrija (KM) jau ir paudusi, ka ir gatava uzņemties mediju politikas veidošanu, ja tiek nodrošinātas vairākas štata vietas ekspertu piesaistei, norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Valdībā informatīvais ziņojums par KM Mediju politikas nodaļu varētu tikt skatīts nākamnedēļ, un nepieciešamos līdzekļus būtu iespējams rast gan KM, gan citās rezervēs.

Tāpat nepieciešams nevis skolās 100% pāriet uz latviešu valodu, bet gan palielināt latviešu valodas kursu pieejamību, uzskata politiķe. Kopš 90.gadiem ir pieļauta un arī pašlaik Saeima un valdība pieļauj kļūdu, nenodrošinot latviešu valodas kursus pienācīgā apjomā – varam redzēt, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Šeit nav runa tikai par papildu līdzekļu piešķiršanu, bet arī par profesionālu sagatavošanos šim procesam, pauda frakcijas priekšsēdētāja. Viņa vēlas uzzināt izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes redzējumu par valodas kursiem un Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu.

Vaicāta, vai šādā gadījumā nav jārosina no koalīcijas sadarbības līguma svītrot plānus par pāreju uz mācībām latviešu valodā, RP pārstāve atbildēja, ka šādas izmaiņas attiecībā uz koalīcijas līguma pielikuma izmaiņām nesot tik aktuālas. Aktualitātes tam nav tādēļ, ka tas ir formulēts pielikumā un runa ir par 2018.gadu, savukārt šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, pēc kuras būs jauna valdība ar jaunu koalīcijas līgumu.

Koalīcijas līguma pielikumā minēts: «Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018.gada 1.septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.»

Iedzīvotāju integrācijas jautājums ir aktuāls vairāk nekā 20 gadus, un nav pieejams alķīmisks risinājums, kas uzreiz mums ļautu iegūt zeltu. Ir nepilsoņi, kuri zina latviešu valodu, taču izvēlas nenaturalizēties, jo pašreizējais statuss ļauj izdevīgāk darboties biznesā vai dod cita veida ekonomisko labumu, skaidroja politiķe.

Vaicāta, vai ir iespējams publikācijā minētais scenārijs, kad Daugavpils iedzīvotāji izsaka vēlmi pievienoties Krievijai, viņa norādīja, ka Latvijā var atrast vairāk nekā vienu cilvēku, kas teiktu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir labs līderis. Šāds viedoklis esot jāvērtē kā viedokļu dažādība, taču jāņem vērā, ka neesot iespējams, ka Latgalē un Latvijā ienāk Krievijas armija un ka neilgā laikā tiktu sarīkots kāds referendums, jo Latvija ir NATO dalībvalsts. Kalniņa-Lukaševica norādīja arī uz NATO lidmašīnu nodrošināto gaisa telpas aizsardzību.

Ref:103.000.103.5098


Pievienot komentāru

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu.»