bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Kam un kāpēc neizdevīga Pavļuta iekļūšana jaunajā valdībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Reformu partija (RP) aizvien ir nelokāma, Ekonomikas ministrijas vadītāja amatam virzot pašreizējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Sarunas par to ar Ministru prezidenta amatam nominēto Laimdotu Straujumu varētu notikt svētdien, 19.janvārī.

Partijā izskanējuši viedokļi par iespēju palikt opozīcijā, ja vienam no spēcīgākajiem demisionējušās valdības ministriem – Pavļutam – neizdosies iekļūt jaunā Ministru kabineta sastāvā. «Mūsu pamatprincips darbam jaunajā valdībā ir darbu pēctecība un apņemšanās īstenot aizsāktos darbus, tāpēc darbam jaunajā valdībā RP valde nolēma virzīt Edgaru Rinkēviču kā ārlietu ministru, Rihardu Kozlovski kā iekšlietu ministru un Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru,» norādījis RP preses sekretārs Mārtiņš Etkins.

Arī RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzinis, ka «valde bija pārsteigta, ka Laimdota Straujuma ir nākusi publiski klajā ar savu viedokli par Daniela Pavļuta kandidatūru pirms RP valdes oficiāla lēmuma, kas ir nekorekti. Respektējot Straujumas viedokli, valde tomēr uzskata, ka izskanējušie argumenti nav pārliecinoši. Tāpēc, pamatojoties uz noslēgto Saprašanās memorandu, kā arī Vienotības un RP kopējo atbildību par izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti, partijas vadība lūgs tikšanos ar partijas Vienotība vadību un Laimdotu Straujumu, lai šo jautājumu apspriestu klātienē.»

Atbildot uz Straujumas izteiktajiem pārmetumiem, par atbildības neuzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, Pavļuts norādījis, ka pērn 25.novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts – Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Tas, ka savlaicīgi nav bijis iespējams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kaut kādā mērā atspoguļo valsts pārvaldes kapacitāti, skaidroja Pavļuts, piebilstot, ka viņam ir grūti uzņemties atbildību par to, kādā mērā kopumā ir novājināta valsts pārvalde. Jāskatās, cik bieži valstī netiek ievēroti termiņi, tajā skaitā attiecībā uz plānošanas dokumentu izstrādi, akcentēja politiķis.

Ekonomikas ministrs noraida pārmetumus, ka līdz 1.februārim netiks izpildītas nepieciešamās prasības, jo, neraugoties uz to, ka laika ir bijis maz, bet izstrādājamie normatīvo aktu projekti ļoti daudz, viņš ar kolēģiem ministrijā panāks to, ka šie jautājumi tiks iesniegti izskatīšanai valdībā līdz 1.februārim. Ja kāds to būtu gribējis redzēt savlaicīgāk, tādā gadījumā Saeimai būtu vajadzējis noteikt garākus termiņus šī likuma ieviešanai. Jāņem vērā, ka citas ministrijas savā atbildībā esošos projektus neesot izstrādājušas termiņā.

Straujumas nevēlēšanās jaunajā valdībā iekļaut Pavļutu varētu būt saistīta arī ar viņas dēla Ģirta Straujuma biznesa interesēm. Ja Pavļutam neatrastos vieta jaunajā valdībā un Ekonomikas ministrija atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, kāda tā bija savulaik, otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness.

Tostarp – arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsna Vienotību veidojošo partiju sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Viņš ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā, raksta portāls Pietiek.

Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars, valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā. Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētajiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010.gada decembrī valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam JP Termināls kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

«Ņemot vērā Daniela Pavļuta līdzšinējo darbu, RP valde uzskata, ka šobrīd viņam būtu jāturpina darbs valdībā,» uzsvēris Demiters. Ekonomikas jomā svarīgākie turpināmie darbi ir enerģētikas likuma pieņemšana, «ātro kredītu» nozares stingrāka uzraudzība, valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldības reformu pakete, Būvniecības likuma un to pavadošo noteikumu pieņemšana un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu plānošana saskaņā ar Nacionālās attīstības plānu, uzskata RP.

BNN publicē fragmentus no intervijas ar ekonomikas ministru 2012.gada oktobrī. Lai gan šobrīd politiskā situācija Latvijā ir mainījusies, ekonomikas ministra toreizējās atbildes uz BNN jautājumiem atklāj, kāpēc un kam viņa iesaistīšanās jaunajā valdībā varētu būt neizdevīga.

Pēdējā laikā vērojama asa vēršanās pret Reformu partijas (RP) ministriem, tostarp arī Jums. Esat aizskāris kāda intereses vai arī tā ir vēršanās pret partiju kopumā?

Domāju, ka gan, gan. Valdība jau zināmu laiku ir strādājusi, apmēram ir skaidrs, kurš ko dara un nedara. Tās interešu grupas, kas ir neapmierinātas ar ministru, valdības darbu un kuru jūtas ir aizskartas, ir sagrupējušās un sākušas aktīvu darbību. Turklāt sācies pirmsvēlēšanu periods pirms pašvaldību vēlēšanām, notiek budžeta gatavošana, kas jau pats par sevi ir tīrākais mīnu lauks. Reformu partija, būdama jaunpienācēja un koalīcijas «trakuļi», mēģina visu darīt, kas partijas programmā un valdības deklarācijā rakstīts, tāpēc neizbrīna, ka ar to izraisām pretreakciju. Nav nevienas vieglas tēmas – vai tā būtu reģionu attīstība un Latgales programma, vai izglītības, enerģētikas, uzņēmējdarbības – valsts atbalsta, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības jomas. Tās visas ir sfēras, kurās sakrājušies ilgstoši neatrisināti problemātiski jautājumi, izveidojušās zināmas politekonomiskās sistēmas, kas ieinteresētas esošā līdzsvara uzturēšanā un no kurām, tāpat kā lapseņu pūzni pabakstot ar nūju, metas ārā niknas lapsenes.

Pieļauju, ka šī vēršanās ir arī pret katru ministru individuāli, jo katrs ministrs kaut ko, lai aizkaitinātu kāda intereses, jau ir izdarījis. Visi esam sakāpuši kādam uz varžacīm. Kas mani līdz šim izbrīnīja – mēs neesam gluži vienīgie ministri, kas ir pietiekami nopietnas reformas īstenojuši. Arī citu partiju ministri cilā smagus jautājumus. Var tikai brīnīties, ka viņi vēl nav pievienojušies mūsu pulciņam, ko gan vairs nevarētu teikt par labklājības ministri Ilzi Viņķeli.

Kam varētu būt neizdevīga Jūsu atrašanās ekonomikas ministra amatā?

Ekonomikas ministrija kontrolē pietiekami lielus resursus. Lai arī šobrīd ES fondu plānošanas periods iet uz beigām, tomēr joprojām pietiekami nopietni saimnieciski ekonomiski jautājumi tiek risināti – tas attiecas gan uz lielajām kapitālsabiedrībām, gan fondu programmām. Tāpat esam aktualizējuši vairākas nopietnas problemātiskas jomas. Kā pirmā un galvenā jāmin enerģētika – visi tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalstu elektrības ražošanai gan no gāzes, gan atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā. Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā, ko esam nodevuši publiskai apspriešanai un uzsaukuši valsts sekretāru sanāksmē, iezīmējas pietiekami skaidra ilgtermiņa redzējuma maiņa prom no vēsturiskās politikas, kas tika īstenota tikai pašas enerģētikas vai tajā iesaistīto uzņēmēju interesēs. Tagad tas viss lēni, smagi un sāpīgi jāgriež atpakaļ, lai enerģētika atrastos ar seju pret sabiedrību nevis otrādi.

Otra lieta ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas. Strīdēšanās ar Privatizācijas aģentūru ir sīkumi pret to, kādi nopietni jautājumi valdībā šobrīd tiek risināti. Pavasarī pēc ilgstošas skaņošanas un stīvēšanās valdībā tika saskaņotas divas koncepcijas – par publisko personu iesaistīšanos komercdarbībā un par kapitāla daļu pārvaldības modeļa maiņu. Tagad vasaras laikā esam izstrādājuši jaunus kapitāldaļu pārvaldības likumprojektus, kuri jau nosūtīti saskaņošanai. Ar bažām gaidu atzinumus. Tur būs daudz diskutablu jautājumu – par finanšu uzraudzību, dividenžu politiku, to, cik neatkarīgs savā darbībā būs valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs, kurš jāveido no jauna. Paredzu, ka būs mēģinājumi diskusiju par pēc būtības ļoti nopietniem jautājumiem trivializēt tikai līdz kapitālsabiedrību padomju jautājumam. Tas robežojas ar populismu. Vienlaikus šobrīd trūkst arī skaidrības, kāpēc tās vai citas kapitālsabiedrības vispār ir valsts un pašvaldību īpašumā.

Cik daudz kopš RP ienākšanas politikā paveikts cīņā pret oligarhiem?

No Saeimā pārstāvētajām partijām tādu, kam būtu tiešas saites ar oligarhiem, nav sevišķi daudz palicis. Gan valdība, gan Saeima ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nonāk vistiešākajā pretrunā ar oligarhu interesēm. Oligarhu ietekme uz parlamenta un valdības lēmumiem noteikti ir būtiski mazinājusies, lai gan ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka tā vēl arvien kaut kur ir.

Vēl viens piemērs ir ostas. Domāju, ka arī ostu darbībā veselā saprāta pamazām kļūst arvien vairāk. Man par lēnu, bet tomēr ar arvien lielāku regularitāti nāk gaismā «nesmukumi» par nekvalitatīvām vai klaji nelikumīgām lietām. Reformu partija panāca arī izmaiņas brīvostu nolikumos, kas paredz lielāku caurskatāmību, piemēram, ka tagad tiek publicēti valdes sēžu protokoli. Lai gan tik un tā ir vērojamas lietas, kas ne gluži tā bija iecerētas un reizēm notiekošo drīzāk varētu dēvēt par caurspīdīguma teātri. Taču pamazām viss notiek – valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams. Var sarīkot šovu, kas izskatās pēc tā, ka nu viss notiek citādāk, bet lai pēc būtības lietas mainītos, vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Kustība pareizajā virzienā notiek, bet man personīgi gribētos vairāk un ātrāk.

Tieši brīvostu ziņā?

Tai skaitā. Man liksies, ka brīvostās ir notikušas būtiskas izmaiņas, tajā brīdī, kad kāda brīvosta realizēs tiešām lielu investīciju projektu sadarbībā ar starptautiski atpazīstamiem partneriem un novedīs to līdz galam. Kad sabiedrībai būs redzami konkrēti īstenoti kvalitatīvi investīciju projekti, kas ne tikai ostai interesē, bet arī tautsaimniecībai dod pierādāmu labumu. Ja tas būs noticis saprotamā veidā un investori atzīs, ka te ir kvalitatīvi darba apstākļi.

Vai Latvijas sabiedrība ir kūtra pret reformām un pārmaiņām?

Ir normāli, un ar to rēķinās jebkurš reformu īstenotājs, ka pārmaiņas nāk grūti. Cilvēki nereti pieprasa reformas, bet nevēlas vai nav gatavi mainīt savu dzīvi. Parasti ir tā – pat ja esam situācijā, kas mums nepatīk, piedāvājums darīt lietas citādāk, satur baiļu elementus, jo nav skaidrs, kas no tā iznāks. Piemēram, izglītības jomā reformu vienmēr ir bijis ļoti daudz un, iespējams, šobrīd iestājies tāds kā reformu nogurums.

Vienlaikus negribētu teikt, ka Latvijas sabiedrība būtu negatavāka reformām. Pilnīgi otrādi – tā 20 gadu laikā ir absorbējusi, uztvērusi, pārdzīvojusi un arī realizējusi tik daudz reformu, ka grūti iztēloties sabiedrību, kur tas būtu noticis lielākā mērā. Varētu varbūt uzskatīt, ka citi to izdarījuši veiksmīgāk, piemēram, igauņi vai poļi, bet Latvijas sabiedrības spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis. Valsts ir mobila, adaptīva, sabiedrība kopumā ir ļoti pacietīga, diezgan saprotoša. Protams, kādreiz pietrūkst izpratnes par kādām specifiskām tēmām, bet tas ir risināms jautājums.

Esat reiz teicis – «Ja citas valstis sper soli, mums jāveic divi vai jāskrien». Vai Latvijai tas šobrīd izdodas?

Skaidrs, ka mums ir jāskrien ātrāk par citiem, visos jautājumos jākonkurē. Mums nav laika, mēs esam maza ekonomika, bijām pakļauti pasaules vējiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kopš darba tirgi ir atvērti, arī cilvēku kapitāls kļuvis mobils. Mēs ar citām valstīm konkurējam ne tikai par investīcijām, bet arī par saviem iedzīvotājiem, savu darbaspēku, cilvēku kapitālu. Lai uzlabotu nākotnes attīstības perspektīvas, mums ir jākustas ātrāk nekā citiem. Mēs to arī darām daudzās jomās, piemēram, ja paskatās, cik ātri Latvijas uzņēmēji pārorientējušies no iekšējā patēriņa un lielā burbuļa uz eksportu. Vienlaikus jāatzīst, ka eksportējošo uzņēmumu daļa vēl aizvien nav ļoti liela – 2011.gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem aprēķiniem Latvijā bija 80 591 uzņēmums, no kuriem eksportēja 5 601.

Viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem ir straujāk kāpt augšup pa produktivitātes trepi. Visi gribētu pelnīt vairāk, taču varam atļauties maksāt tādas algas, kas atbilst mūsu produktivitātes līmenim. Tieši dzīšanās pēc produktivitātes ir tā, kur mums jāaug visstraujāk. Jāsaprot, ka ir jāmācās, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jo nākotnē nebūs iespēju ilgstoši nodarbināt lielu daudzumu mazkvalificētu cilvēku par augstu atalgojumu.

Mazkvalificētie cilvēki lielākoties arī ir tie, kas pamet valsti.

Cilvēki, kuri veic ļoti vienkāršus darbus, Latvijā pie esošā attīstības līmeņa nevar cerēt uz tādu atalgojumu kā attīstītajās valstīs. Es saprotu cilvēkus, kas vēlas saņemt vairāk, un nevienu nevainoju viņu personīgajās izvēlēs, taču vienlaikus jāapzinās, ka katram pašam ir jāizdara sava izvēle. Cilvēks var mācīties, pārkvalificēties, apgūt to jomu, kas ļaus viņam nopelnīt vairāk. Tāpat jādomā, kā varam palīdzēt, lai cilvēks, kas vienmēr bijis darba ņēmējs, kļūtu par darba devēju. Ļoti daudzi no cilvēkiem, kas ir aizbraukuši, sirdī ir Latvijā. No cilvēku pieredzes stāstiem medijos, redzam arī, ka ir aizbraucēji, kuri meklē un saņem piedāvājumus atgriezties un sākt uzņēmējdarbību Latvijā. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudz jaunu uzņēmumu perspektīvā radīsies tieši tāpēc, ka cilvēki atgriezīsies un būs gatavi ieguldīt tur sakrāto naudu savā biznesā.

102.000.102.6377


Pievienot komentāru

  1. Alita teica:

    Izturību ministram un RP!

    +1 0 -1 0

  2. viedoklis teica:

    Izskatās, ka Straujumas metode ir izmest ārā spēcīgākos ministrus – sākumā Pabriks, tagad Pavļuts. Jācer, ka RP atšķirībā no V mācēs pastāvēt uz savu

    +1 0 -1 0

  3. Anete teica:

    Viņš bija tas, kurš iznīcināja Hipotēku banku. Tagad pašam bumeranga princips.

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.