bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saskaņas sponsori lielā mērā ir saistīti ar Rīgas domi, savukārt ZZS – ar partijas politiķiem un to padotajiem, vēsta raidījumā.

«Tieši biedru naudas palīdzēja Saskaņai kļūt par šogad visdāsnāk apdāvināto politisko spēku, jo gada pirmajā ceturksnī šādā veidā partija saņēma teju 90 000 eiro. Apmēram tikpat nāca arī ziedojumos. Starp lielākajiem partijas sponsoriem šogad ir sastopams pa kādam uzņēmējam, tomēr lauvas tiesa nāk no esošajiem vai bijušajiem Rīgas domes (RD) deputātiem. To, cik ļoti nostiprinājusies galvaspilsētā ir Rīgā valdošā Saskaņa, rāda arī tās biedra naudu maksātāju saraksts. Vairāki no tajā sastopamajiem Saskaņas aktīvistiem-jauniešiem, kas partijai atvēlējuši vairāk nekā tūkstoti eiro, strādā vai vismaz piestrādā Rīgas namu pārvaldniekā,» vēstīts raidījumā.

de facto apkopojis, ka starp lielākajiem ziedotājiem atrodams Nikolajs Zaharovs – 19 000 eiro (bijušais RD deputāts, uzņēmuma līgums ar Rīgas satiksmi, Aivars Bergers – 14 000 eiro (Saskaņas valdes loceklis), arī Igors Ivanovs – 4 990 eiro (bijušais RD deputāts, Rīgas starptautiskās autoostas padomes priekšsēdētāja vietnieks). Tāpat savs devums ir arī Vadimam Baraņņikam – 5 000 eiro (RD deputāts, Satiksmes un transporta komitejas vadītājs) un Jānim Urbanovičam – 2 000 eiro (Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Saeimā).

Jānis Urbanovičs par partijas sponsoru bāzi: «Būtu brīnums, ja cilvēki, kas strādā, tā vai citādi ir ieguvuši caur partijas karjeras kāpnēm kaut kādas perspektīvas, ignorētu partijas vajadzības un neziedotu. [..] Būtu ļoti jocīgi, dīvaini un apkaunojoši uzrunāt uzņēmējus, nedemonstrējot, ka pašu ļaudis to dara.» Vaicāts, vai no viņa teiktā var secināt, ka tomēr cilvēki Rīgas domes struktūrās ir salikti, pateicoties partejiskajai piederībai, Urbanovičs to gan noraida: «Nē, var secināt, ka cilvēki bauda uzticību, un tāpēc viņi ir šajos amatos, savukārt partijas piederība viņiem nav traucējusi ieņemt šos amatus.»

No Saskaņas partiju ieņēmumu topā tālu neatpaliek ZZS, kas pirmo reizi Saeimas vēlēšanu gadu ir iesākusi kā premjera partija. Starp ZZS sponsoriem atrodami: Guntis Kalniņš – 7 000 eiro (Saeimas deputāts), Armands Krauze – 5 003 eiro (ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts), Uldis Sesks – 5 000 eiro (Liepājas mērs), Augusts Brigmanis – 3 000 eiro (ZZS Saeimas frakcijas vadītājs). Tāpat arī partiju atbalstījuši: Andris Bērziņš – 3 000 eiro (Saeimas deputāts) un Uldis Augulis – 2 000 eiro (satiksmes ministrs), apkopojis de facto.

«Ja Saskaņas nauda lielā mērā nāk no Rīgas domes struktūrās strādājošajiem, tad «zaļzemnieku» galvenais finansiālais balsts ir ministri, Saeimas deputāti, Zemkopības un Finanšu ministrijā algas pelnošie, kā arī Liepājas un citu pašvaldību domnieki. Respektīvi – tie, kuru amatus nākotnē var ietekmēt ZZS palikšana pie varas vai tās zaudēšana. Privātā sektora pārstāvju, proti, uzņēmēju, ziedotāju sarakstā vismaz pagaidām ir salīdzinoši maz,» skaidro de facto.

Viens no ZZS līderiem, Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tas patiesībā esot labi: «Saruna tāda bija: katram partijas biedram ir uzdevums pie sev pazīstamiem cilvēkiem griezties ar tādu uzrunājumu partijai ziedot. Nu kā katram veicas, to ir grūti pateikt. Jo, jūs saprotiet, kamēr nav likums par lobēšanu, ir ļoti grūti šo jautājumu risināt. Katrā gadījumā jebkurš uzņēmējs pēc tam būs ar vēlmi nu tad viņam kaut ko par to palīdzēt. Un tas ir absolūti, manuprāt, nepieņemami, jo nevar stādīt kādu augstāk par citiem, kas nav ziedojis.»

Lai gan pēc šī gada ienākumiem Vienotība ir trešajā vietā, tās kase pildās ne tik raiti kā savulaik. Tai ir pāris lielie ziedotāji no uzņēmēju vidus, savukārt dāsnākie partijas biedri algu saņem Briselē – Eiropas Parlamentā vai Eiropas Komisijā. Starp Vienotības lielākajiem ziedotājiem bijuši: Arnis Vējš – 21 500 eiro (uzņēmējs, SIA Uzvara-lauks īpašnieks), Arvils Ašeradens – 2 800 eiro (ekonomikas ministrs, Vienotības valdes priekšsēdētājs), Artūrs Krišjānis Kariņš – 2 500 eiro (EP deputāts), Vilnis Ķirsis – 2 000 eiro (RD deputāts).

Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars gan ir pārliecināts, ka gatavību vēlēšanu kampaņai tas neietekmēšot, jo tūlīt tiks izveidota jauna apvienība ar dažām reģionālajām partijām, kurai būšot arī jauns nosaukums: «Vienotības tradīcija ir tāda, ka mums ir liels biedru skaits, un biedri pārsvarā ziedo nelielas summas. Tātad šīs summas savācas un nodrošina, protams, tādu ikdienas darbu, bet, ja runājam par kampaņas lietām, tad, neapšaubāmi, ziedojumu piesaistes jautājums ir ļoti aktuāls. Un šobrīd mēs runājam gan par partiju apvienības līderiem, gan par tēzēm, gan par budžetu, gan par reklāmas jautājumiem, tā kā tas viss vēl ir priekšā un procesā.»

Tāpat raidījumā uzsver, ka tikai nedaudz no Vienotības pēc šī gada ienākumiem atpaliek partija Latvijas Attīstībai, kura Saeimā nav pārstāvēta, taču pirms gada ieguva deviņus mandātus Rīgas domē. Savu lomu tajā, visticamāk, nospēlēja arī masīvā reklāmas kampaņa. Šogad dāsnākie partijas atbalstītāji ir saistīti ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi. Maksimālo gadā pieļaujamo summu Latvijas Attīstībai atvēlēja gan viņa dēls Jānis, gan viņa ilggadējais menedžeris Edgars Čeporjus, kurš ir arī partijas Ventspils nodaļas vadītājs.

Taču Latvijas Attīstībai vadītājs Juris Pūce nepiekrīt, ka partija būtu atkarīga no šaura lielo finansētāju loka, kas noteiktu toni: «Tas nav nekāds brīnums, ka gan Olafs Berķis, gan viņa ģimenes locekļi ir ziedojuši mums un atbalstījuši mūs. Viņiem ir arī publiski jautāts, kāpēc viņi to dara – viņi atbalsta mūsu ideoloģiju, atbalsta mūsu pozīcijas un vēl mums veiksmes, un tas ir veids, kā viņi to dara, – ar ziedojumu palīdzību. (…) Es nevarētu teikt, ka mums ir viena vai dažu ziedotāju īpašs īpatsvars. Pirmajā ceturksnī tas vienkārši tā ir sanācis, bet mēs plānojam savus resursus – gan ienākumus, gan izdevumus. Nu pakāpeniski gada laikā… Izdevumu vairums arī veidosies gada otrajā pusē nevis gada sākumā.»

Tikmēr Nacionālā apvienība, lai gan partiju reitingā jau ilgstoši būdama trešā aiz Saskaņas un ZZS, ziedojumu topā ir krietni zemāk. No redzamākajiem partijas politiķiem vien Rīgas domniece Baiba Broka (RD deputāte) šogad ir atvēlējusi četrciparu ziedojumu – 1 000 eiro.

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars apgalvo, ka īpaši uzdevumi biedriem par ziedošanu partijai vēlēšanu gadā nebūšot: «Nē… Es zinu, ka ir bijusi tradīcija reizēm partijām arī kandidātiem likt kā obligātu nosacījumu iemaksāt kaut kādu summu. Nu mums tā mazliet atgādinātu vietas pirkšanu, un mēs tā kā konsekventi vēlamies no tā izvairīties. Protams, mēs aktīvi mudināsim ziedot, jo priekšvēlēšanu laikā tu nevari būt pavisam nepamanāms. (…) Bet nu man šķiet, ka finansiālā situācija nav vienīgais rīks un līdzeklis vēlēšanās. Ja tev ir pilnīgi skaidrs vēstījums, pilnīgi skaidra ideja, ar ko tu startē, tad daudz ko var ietaupīt.»

Ar lieliem ziedojumiem nevar lepoties arī vairākas citas, tostarp – salīdzinoši nesen izveidotas partijas. Tomēr pagaidām pat tās pārspēj Saeimā pārstāvēto No sirds Latvijai, kuru jau kādu laiku vajā neveiksmes – KNAB joprojām izmeklē iespējamos pārkāpumus tās finansēšanā, savukārt gada sākumā izjuka Ingunas Sudrabas vadītā Saeimas frakcija. 2014.gadā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vadītās partijas ienākumi pārsniedza pusmiljonu eiro. Savukārt šogad No sirds Latvijai (NSL) kasē līdz šim ir ieripojuši vien pieci eiro, vēsta de facto.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.