bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Kardioloģe: Jāmācās kvalitatīvi atpūsties, lai izvairītos no sirds kaitēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSirds un asinsvadu slimības Latvijā vēl aizvien ir viens no izplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem. Taču satraucoši ir dati, kas norāda – ik gadu ar sirds traucējumiem sastopas arvien gados jaunāki cilvēki. 2016.gadā dažādas sirds kaites bija iemesls 280 cilvēku nāvei vecumā līdz 44 gadiem, turpretī 2015.gadā tie bija 257 nāves gadījumi šajā vecuma kategorijā, stāsta  Euroaptieka pārstāvji.

«Sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis – ik gadu šis ir iemesls vairāk kā pusei nāves gadījumu mūsu valstī. Ir ļoti būtiski ikvienam apzināties, ka aptuveni 75% sirds un asinsvadu saslimšanu ir saistītas ar novēršamiem riska faktoriem, piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu un aptaukošanos, neveselīgu uzturu, paaugstinātu asinsspiedienu, stresu, smēķēšanu u.c.,»  skaidro Euroaptieka aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga. «Cilvēki arī neatpazīst un nepievērš uzmanību šo slimību pazīmēm, rezultātā – medicīnisko palīdzību saņem pārāk vēlu.»

Veselības centrs 4 kardioloģe Svetlana Ratobiļska piebilst, ka biedējoši ir tas, ka miokarda jeb sirds infarkts skar arvien jaunākus cilvēkus: «Agrāk, runājot par miokarda infarktu, pārsvarā to attiecināja uz vecuma grupu pēc 50. Tagad arvien biežāk infarktu piedzīvo cilvēki ap 30-35 gadiem un pat jaunāki. Visbiežākais cēlonis tam ir neveselīgs dzīvesveids, īpaši mazkustīgums un nepareizs uzturs. Tāpat būtisks faktors ir straujais dzīves ritms un ilgstošs ikdienas stress, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš darba un atpūtas ritma līdzsvarošanai. Mūsdienu cilvēkiem ir jāmācās kvalitatīvi atpūsties!»

Lai pasargātu sevi no dažādām sirds un asinsvadu slimībām un arī no sirds infarkta, veselības aprūpes speciālistes – Euroaptieka aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga un kardioloģe Svetlana Ratobiļska – iepazīstina ar lielākajiem riskiem, kurus jāapzinās un jānovērš:

• fizisko aktivitāšu trūkums,

• pārlieku liels liekais svars,

• smēķēšana,

• neveselīgs uzturs,

• paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis asinīs,

• paaugstināts arteriālais asinsspiediens,

• cukura diabēts,

• ilgstošs stress, psihoemocionālā pārslodze, pārdzīvojumi u.c.

Kardioloģe uzsver, ka neietekmējamais sirds un asinsvadu slimību riska faktors ir nelabvēlīgu iedzimtība, tomēr, jo vairāk riska faktoru cilvēkam ir, jo lielāka iespējamība saslimt. «Jo agrīnāk riskus nosaka un uzsāk profilaksi vai terapiju, jo lielāka iespējamība saglabāt sirds veselību. Taču jāatceras, ka miokarda infarkts mēdz piemeklēt arī šķietami pilnīgi veselus cilvēkus – tādus, kuriem iepriekš minēto riska faktoru nav, tādēļ infarkta simptomus ir vērts apzināties ikvienam, tāpat kā veikt profilaktiskās pārbaudes,» mudina Ratobiļska.

Infarkts 50 – 70% gadījumu izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas sāpes krūšu kurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Taču bez spēcīgām sāpēm, ir vēl virkne simptomu, kas var liecināt par infarktu:

• pārmērīgs nogurums, vājums,

• galvas reibonis,

• svīšana aukstiem sviedriem,

• slikta dūša, vemšana,

• sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji,

• apgrūtināta vai smaga elpošana,

• pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, risku saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām ir iespējams izvērtēt priekšlaicīgi, veicot ģenētiskos testus, slodzes testus un dažādus medicīniskos izmeklējumus. «Lai parūpētos par savas sirds veselību un izvairīto no nepatīkamiem pārsteigumiem, sirds veselības izmeklējumus ir ieteicams veikt regulāri un pēc iespējas ātrāk, proti, negaidot 50 gadu slieksni – sirds veselības pārbaudes ir noteikti jāveic tiem, kas ir sasnieguši 35 gadu atzīmi,» uzsver Melberga.

Lai iesaistītu sabiedrību sirds veselības veicināšanas aktivitātēs un pievērstu uzmanību saslimšanas riskiem, visu maija mēnesi Euroaptieka īsteno sociālu projektu “Sirds veselības skola, aicinot Latvijas iedzīvotājus bez maksas izmērīt asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī noteikti ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Farmaceiti Euroaptieka aptiekās ne tikai fiksēs iedzīvotāju sirds veselības rādītājus, bet arī atzīmēs Latvijas iedzīvotāju sirdspukstu skaitu mūsu valsts simtgades gadā, šos iedzīvotāju sirdspukstus pievienojot mājaslapai, kurā varēs sekot līdzi sirdspukstu skaitam dažādos Latvijas reģionos. Euroaptiekas mērķis ir gan aktualizēt jautājumus par sirds veselību, gan arī, fiksējot sirdspukstu skaitu, radīt sirsnīgu dāvanu mūsu valstij tās simtgadē. Lai iepazītos ar to, cik daudz sirdspukstu pievienoti dažādos Latvijas reģionos, apmeklē vietni veselilatvijai.lv.


Pievienot komentāru

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Ierobežos satiksmi Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākuma laikā

Saistībā ar Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākumu no 25.maija plkst. 7.00 līdz 26.maija plkst. 7.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Laivu ielā, posmā no Lucavsalas ielas līdz Salu tiltam.

Itālijas prezidents pieņem nākamā premjerministra Kontes kandidatūru

Itālijā turpinoties ilgstošiem pūliņiem izveidot valdību, Itālijas prezidents Serdžo Matarella pieņēmis politiska jaunpienācēja kandidatūru premjerministra amatam, par kuru vienojušās divas vadošās partijas.

NA pieprasa Baltijas praidu virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

Eiropas Komisija trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Latvija pārfinansē parādu ar zemākām procentu likmēm

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitēja vienlaicīgi divu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro.

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Jaunākie komentāri