bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Kargins un Krasovickis lūdz sevi atbrīvot no tiesas nodevas zemo ienākumu dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins

«Atbildētājiem, kas gandrīz trīs gadus spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu un kuru visi agrākie uzkrājumi ir apķīlāti, šobrīd nav iespējams pašiem samaksāt tūkstošos latu izsakāmu valsts nodevu.» Tā teikts bijušo Parex bankas īpašnieku un savulaik Latvijas bagātāko iedzīvotāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka šovasar tiesai iesniegtajā lūgumā atbrīvot viņus no 3 115 latu lielas valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica rīcībā nonākusi abu bijušo baņķieru advokāta Uģa Grūbes Augstākajai tiesai adresēta sūdzība par Rīgas apgabaltiesas lēmumu noraidīt Kargina un Krasovicka lūgumu atbrīvot viņus no nodevas. Tiesa arī bija atstājusi bez virzības bijušo Parex īpašnieku apelācijas sūdzību, dodot gandrīz mēnesi trūkuma novēršanai – kvīts par valsts nodevas samaksu pievienošanai.

Pirmās instances spriedums, ko Kargins un Krasovickis vēlējās pārsūdzēt, pieņemts šī gada 7.jūnijā. Ar to daļēji tika apmierināta viena no vairākām AS Reverta jeb bijušās Parex bankas prasībām pret abiem bijušajiem bankas īpašniekiem un valdes locekļiem. Šai gadījumā par Ieguldījuma līguma pārkāpumiem tiesa no Kargina un Krasovicka par labu Revertai piedzina 10 tūkstošu latu zaudējumu atlīdzību par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bankai uzlikto sodu un gandrīz 17 tūktošus latu par tiesas izdevumiem. Tiesa arī apķīlāja Kargina un Krasovicka noguldījuma kontos Reverta esošo naudu – katram gandrīz 870 tūkstošu latu apmērā, tā par labu Revertai nodrošinot priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas.

Civilprocesa likums paredz iespēju, ka tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Tieši uz šo normu lūgumā tiesai atsaucās advokāts Grūbe. «Ir pamats lūgt, lai tiesa atbrīvo. Automātiski neviens netiek atbrīvots, bet, ievērojot mantisko stāvokli, tiesa vai tiesnesis var atbrīvot. Ar to arī pamatots lūgums,» stāsta Grūbe.

Skeptisks par šādu lūgumu ir Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams, kurš norāda: «Jāatzīst, ka šie abi kungi nudien neatstāj trūcīgu cilvēku iespaidu. Tāpēc negribas ticēt, ka aiz viņu spožās publiskās ārienes ikdienā slēpjas trūkums. Abu kungu prasība izskatās pēc mēģinājuma tiesas procesa apmaksai izmantot valsts, tas ir – nodokļu maksātāju, līdzekļus.»

Rīgas apgabaltiesas tiesneša noraidītajā lūgumā detalizētāk skaidrots, kādēļ bijušie turīgākie Latvijas iedzīvotāji nevar samaksāt tiesas nodevu. Visi Kargina un Krasovicka naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada ir apķīlāti. Nodrošinājums sniedzas līdz gandrīz 40 miljoniem latu, tiesai skaidro Grūbe.

Līdz ar to nu jau vairāk nekā trīs gadus faktiski visa Kargina un Krasovicka manta, tajā skaitā no kredītiestādēm pienākošies maksājumi un citi ienākumi, esot pakļauta šim prasības nodrošinājumam.

Vienīgie ienākumi, ko abi atbildētāji patiešām esot varējuši pēdējos gados gūt paši, esot minimālās algas apmērā – divi simti latu mēnesī. Šāda summa katram no viņiem ik mēnesi tiek pārskaitīta ar tiesu izpildītāja atļauju procentu maksājumu ietvaros, kas Karginam un Krasovickim pienākoties no Revertas par viņu depozītnoguldījumiem. Tiesu izpildītāja Aināra Šusta depozīta kontā saņemto un uzkrāto Kargina un Krasovicka naudas līdzekļu summa gan pārsniedz divus miljonus latu, taču «ar šiem naudas līdzekļiem atbildētāji, kā jau minēts, šobrīd rīkoties nevar,» tiesai rakstīja Grūbe.

«Viņiem ir vairāk naudas, bet viņi nevar ar to rīkoties, jo tā ir apķīlāta,» par saviem klientiem saka Grūbe. Vaicāts, vai Kargins un Krasovickis patiešām dzīvo no 200 latiem mēnesī un netērē vairāk, advokāts nedaudz saminstinās un bilst: «Nu, plus bērnu un radinieku labvēlība.» Tiesneša lēmumā šī labvēlība gan neesot bijusi vērtēta, apgalvo Grūbe. Jautājums, vai un kādēļ Karginam un Krasovickim nebūtu iespējams naudu kaut kur aizņemties, paliek bez tiešas atbildes.

Jautājumu par bijušo baņķieru atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas Grūbe lūdzis nodot jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Augstākajā tiesā norāda, ka Kargina un Krasovicka blakus sūdzība ir saņemta 7.augustā, taču vēl nav zināms, kad to izskatīs. Parasti tas notiek rakstveida procesā, un lēmums tiek pieņemts pāris mēnešu laikā.

Ref: 102.000.102.5345


Pievienot komentāru

  1. mimoza teica:

    tiem diviem vispār kauna nav

    +1 0 -1 0

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri