bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Kariņš: Vējoņa paspārnē jaunās elektrības subsīdijas ir «tautas slaukšana»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavotā sākotnējā likumprojekta versija ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) virzītajiem likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi un paredz «tautas slaukšanu», savu viedokli pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Eiroparlamentārietis skaidro, ka Latvijai jāiet virzienā, kurā dodas arī ES, proti, jāatbrīvojas no importētās enerģētikas, un tas ir apsveicami. Taču pretēji kursam, ko uzņēmusi Eiropa, ir noteikt jaunas subsīdijas, kas ir nekas cits kā tautas slaukšana «caur jaunu OIK», uzskata deputāts, piebilstot, ka Latvijā gadiem ilgi zaļā enerģija tiek uzskatīta par veidu, kā daži uzņēmumi var pelnīt uz tautas rēķina, kas ir nepareizi un nepieņemami.»

Eiropā notiek virzība prom no subsīdijām un strīds ir par to, kā varētu tikt prom no vecajām subsīdijām. To var tikai vienīgi tā, kā Ekonomikas ministrija (EM) izdarīja ar Latvenergo – vienojoties par naudas samaksām, tā, lai OIK saņēmējs būtu ar mieru atteikties no subsīdijas un patērētājam nebūtu par to jāmaksā katru mēnesi savā rēķinā, kas ir pareizs virziens. Eiropā vēlamies aizliegt šādas iespējas slaukt naudu, lai kādi indivīdi varētu pelnīt,» uzsver Kariņš.

Pēc viņa domām, zaļā enerģija ir atbalstāma, bet centienu var panākt arī ar tirgus mehānismiem – atceļot subsīdijas gāzei un tad zaļā enerģija vai jebkura cita enerģija kļūst konkurētspējīgāka. Tas ir virziens, kur jādodas – prom no tirgus kropļošanas, prom no tautas slaukšanas uz konkurences principiem, domā eiroparlamentārietis.

Kariņš pauž izbrīnu par to, ka šādi priekšlikumi top Valsts prezidenta kancelejā, kura parasti pauž sabiedrību saliedējošas, taču šis jautājums faktiski ir EM kompetencē. Viņš izteica pieņēmumu, ka konkrēts šauru uzņēmēju lobijs, iespējams, bijis ļoti aktīvs un atradis Valsts prezidenta kancelejā «dzirdīgas ausis».

«Man tam nav nekādu pierādījumu, bet tā saka loģika, jo tas ir pilnīgi pret to, kas ir vajadzīgs Latvijai un pret to, kas tiek veidots ES. Kā var tautai piedāvāt atkal no jauna klaušas, kas cilvēkiem būtu jāmaksā? Nezinu vai tas ir bijis lobijs, pārpratums vai kas cits, bet rezultāts ir pilnīgi nepieņemams,» teic deputāts.

Kariņš uzsver, ka jebkurā gadījumā Saeima ir tā, kas var pieņemt jebkuru likumu, un pauda cerību, ka Saeimai «pietiks saprāts neaplikt tautu ar jaunām klaušām». «Uzskatu, ka «OIK-2» būtu nekas cits kā jaunas klaušas,» piebilda eiroparlamentārietis.

Deputāts ir EP atbildīgais virzītājs likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi. Eiropas Komisija 2016.gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai.

Kariņš iepriekš skaidro, ka šobrīd Eiropas elektroenerģijas tirgus darbību traucē daudzie un atšķirīgie atbalsta mehānismi, obligātie iepirkumi, kā arī pastāvošās barjeras tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā rezultātā konkurence ir traucēta un patērētāji līdz ar to maksā vairāk. Jaunie elektrības tirgus uzbūves likumprojekti paredz ieviest patiesi vienotu elektrības tirgu ES, tā stiprinot konkurenci un samazinot patērētajiem izmaksas.

Jau ziņots, ka žurnāls Ir vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts «obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2». Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu – «līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū».

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas norādīja, ka Vējoņa paspārnē jaunas elektrības subsīdijas topot «Latvijas enerģētiskās drošības un zaļās ekonomikas stiprināšanai».

Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis norādīja, ka Valsts prezidents 2016.gada 29.aprīlī izveidoja Enerģētikas drošības komisiju, tai dodot uzdevumu izvērtēt līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, analizēt un sniegt priekšlikumus tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās drošības uzlabošanā.

«Komisija ir sagatavojusi sākotnējo likumprojekta versiju nodošanai plašākai diskusijai. Valsts prezidents iepazīsies ar sagatavoto likumprojektu, un komisija turpinās darbu, lai izstrādātu sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu,» skaidroja Siksnis.

Ref:224.000.103.2810


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.