bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.06.2018 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Kariņš: Vējoņa paspārnē jaunās elektrības subsīdijas ir «tautas slaukšana»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavotā sākotnējā likumprojekta versija ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) virzītajiem likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi un paredz «tautas slaukšanu», savu viedokli pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Eiroparlamentārietis skaidro, ka Latvijai jāiet virzienā, kurā dodas arī ES, proti, jāatbrīvojas no importētās enerģētikas, un tas ir apsveicami. Taču pretēji kursam, ko uzņēmusi Eiropa, ir noteikt jaunas subsīdijas, kas ir nekas cits kā tautas slaukšana «caur jaunu OIK», uzskata deputāts, piebilstot, ka Latvijā gadiem ilgi zaļā enerģija tiek uzskatīta par veidu, kā daži uzņēmumi var pelnīt uz tautas rēķina, kas ir nepareizi un nepieņemami.»

Eiropā notiek virzība prom no subsīdijām un strīds ir par to, kā varētu tikt prom no vecajām subsīdijām. To var tikai vienīgi tā, kā Ekonomikas ministrija (EM) izdarīja ar Latvenergo – vienojoties par naudas samaksām, tā, lai OIK saņēmējs būtu ar mieru atteikties no subsīdijas un patērētājam nebūtu par to jāmaksā katru mēnesi savā rēķinā, kas ir pareizs virziens. Eiropā vēlamies aizliegt šādas iespējas slaukt naudu, lai kādi indivīdi varētu pelnīt,» uzsver Kariņš.

Pēc viņa domām, zaļā enerģija ir atbalstāma, bet centienu var panākt arī ar tirgus mehānismiem – atceļot subsīdijas gāzei un tad zaļā enerģija vai jebkura cita enerģija kļūst konkurētspējīgāka. Tas ir virziens, kur jādodas – prom no tirgus kropļošanas, prom no tautas slaukšanas uz konkurences principiem, domā eiroparlamentārietis.

Kariņš pauž izbrīnu par to, ka šādi priekšlikumi top Valsts prezidenta kancelejā, kura parasti pauž sabiedrību saliedējošas, taču šis jautājums faktiski ir EM kompetencē. Viņš izteica pieņēmumu, ka konkrēts šauru uzņēmēju lobijs, iespējams, bijis ļoti aktīvs un atradis Valsts prezidenta kancelejā «dzirdīgas ausis».

«Man tam nav nekādu pierādījumu, bet tā saka loģika, jo tas ir pilnīgi pret to, kas ir vajadzīgs Latvijai un pret to, kas tiek veidots ES. Kā var tautai piedāvāt atkal no jauna klaušas, kas cilvēkiem būtu jāmaksā? Nezinu vai tas ir bijis lobijs, pārpratums vai kas cits, bet rezultāts ir pilnīgi nepieņemams,» teic deputāts.

Kariņš uzsver, ka jebkurā gadījumā Saeima ir tā, kas var pieņemt jebkuru likumu, un pauda cerību, ka Saeimai «pietiks saprāts neaplikt tautu ar jaunām klaušām». «Uzskatu, ka «OIK-2» būtu nekas cits kā jaunas klaušas,» piebilda eiroparlamentārietis.

Deputāts ir EP atbildīgais virzītājs likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi. Eiropas Komisija 2016.gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai.

Kariņš iepriekš skaidro, ka šobrīd Eiropas elektroenerģijas tirgus darbību traucē daudzie un atšķirīgie atbalsta mehānismi, obligātie iepirkumi, kā arī pastāvošās barjeras tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā rezultātā konkurence ir traucēta un patērētāji līdz ar to maksā vairāk. Jaunie elektrības tirgus uzbūves likumprojekti paredz ieviest patiesi vienotu elektrības tirgu ES, tā stiprinot konkurenci un samazinot patērētajiem izmaksas.

Jau ziņots, ka žurnāls Ir vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts «obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2». Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu – «līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū».

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas norādīja, ka Vējoņa paspārnē jaunas elektrības subsīdijas topot «Latvijas enerģētiskās drošības un zaļās ekonomikas stiprināšanai».

Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis norādīja, ka Valsts prezidents 2016.gada 29.aprīlī izveidoja Enerģētikas drošības komisiju, tai dodot uzdevumu izvērtēt līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, analizēt un sniegt priekšlikumus tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās drošības uzlabošanā.

«Komisija ir sagatavojusi sākotnējo likumprojekta versiju nodošanai plašākai diskusijai. Valsts prezidents iepazīsies ar sagatavoto likumprojektu, un komisija turpinās darbu, lai izstrādātu sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu,» skaidroja Siksnis.

Ref:224.000.103.2810


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Jaunākie komentāri