bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Kariņš: Vējoņa paspārnē jaunās elektrības subsīdijas ir «tautas slaukšana»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavotā sākotnējā likumprojekta versija ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) virzītajiem likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi un paredz «tautas slaukšanu», savu viedokli pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Eiroparlamentārietis skaidro, ka Latvijai jāiet virzienā, kurā dodas arī ES, proti, jāatbrīvojas no importētās enerģētikas, un tas ir apsveicami. Taču pretēji kursam, ko uzņēmusi Eiropa, ir noteikt jaunas subsīdijas, kas ir nekas cits kā tautas slaukšana «caur jaunu OIK», uzskata deputāts, piebilstot, ka Latvijā gadiem ilgi zaļā enerģija tiek uzskatīta par veidu, kā daži uzņēmumi var pelnīt uz tautas rēķina, kas ir nepareizi un nepieņemami.»

Eiropā notiek virzība prom no subsīdijām un strīds ir par to, kā varētu tikt prom no vecajām subsīdijām. To var tikai vienīgi tā, kā Ekonomikas ministrija (EM) izdarīja ar Latvenergo – vienojoties par naudas samaksām, tā, lai OIK saņēmējs būtu ar mieru atteikties no subsīdijas un patērētājam nebūtu par to jāmaksā katru mēnesi savā rēķinā, kas ir pareizs virziens. Eiropā vēlamies aizliegt šādas iespējas slaukt naudu, lai kādi indivīdi varētu pelnīt,» uzsver Kariņš.

Pēc viņa domām, zaļā enerģija ir atbalstāma, bet centienu var panākt arī ar tirgus mehānismiem – atceļot subsīdijas gāzei un tad zaļā enerģija vai jebkura cita enerģija kļūst konkurētspējīgāka. Tas ir virziens, kur jādodas – prom no tirgus kropļošanas, prom no tautas slaukšanas uz konkurences principiem, domā eiroparlamentārietis.

Kariņš pauž izbrīnu par to, ka šādi priekšlikumi top Valsts prezidenta kancelejā, kura parasti pauž sabiedrību saliedējošas, taču šis jautājums faktiski ir EM kompetencē. Viņš izteica pieņēmumu, ka konkrēts šauru uzņēmēju lobijs, iespējams, bijis ļoti aktīvs un atradis Valsts prezidenta kancelejā «dzirdīgas ausis».

«Man tam nav nekādu pierādījumu, bet tā saka loģika, jo tas ir pilnīgi pret to, kas ir vajadzīgs Latvijai un pret to, kas tiek veidots ES. Kā var tautai piedāvāt atkal no jauna klaušas, kas cilvēkiem būtu jāmaksā? Nezinu vai tas ir bijis lobijs, pārpratums vai kas cits, bet rezultāts ir pilnīgi nepieņemams,» teic deputāts.

Kariņš uzsver, ka jebkurā gadījumā Saeima ir tā, kas var pieņemt jebkuru likumu, un pauda cerību, ka Saeimai «pietiks saprāts neaplikt tautu ar jaunām klaušām». «Uzskatu, ka «OIK-2» būtu nekas cits kā jaunas klaušas,» piebilda eiroparlamentārietis.

Deputāts ir EP atbildīgais virzītājs likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi. Eiropas Komisija 2016.gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai.

Kariņš iepriekš skaidro, ka šobrīd Eiropas elektroenerģijas tirgus darbību traucē daudzie un atšķirīgie atbalsta mehānismi, obligātie iepirkumi, kā arī pastāvošās barjeras tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā rezultātā konkurence ir traucēta un patērētāji līdz ar to maksā vairāk. Jaunie elektrības tirgus uzbūves likumprojekti paredz ieviest patiesi vienotu elektrības tirgu ES, tā stiprinot konkurenci un samazinot patērētajiem izmaksas.

Jau ziņots, ka žurnāls Ir vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts «obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2». Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu – «līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū».

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas norādīja, ka Vējoņa paspārnē jaunas elektrības subsīdijas topot «Latvijas enerģētiskās drošības un zaļās ekonomikas stiprināšanai».

Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis norādīja, ka Valsts prezidents 2016.gada 29.aprīlī izveidoja Enerģētikas drošības komisiju, tai dodot uzdevumu izvērtēt līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, analizēt un sniegt priekšlikumus tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās drošības uzlabošanā.

«Komisija ir sagatavojusi sākotnējo likumprojekta versiju nodošanai plašākai diskusijai. Valsts prezidents iepazīsies ar sagatavoto likumprojektu, un komisija turpinās darbu, lai izstrādātu sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu,» skaidroja Siksnis.

Ref:224.000.103.2810


Pievienot komentāru

SEB: Vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī vienam dalībniekam pieaudzis par 18%

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās, algu pieaugums, kā arī investīcijas stratēģijas pareiza izvēle palīdzējuši šī gada desmit mēnešos kāpināt SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitālu par 97 miljoniem eiro.

Vācijā izjūk ilgstošas koalīcijas sarunas

Vācijas federālajā parlamentā septembrī iekļuvušās politiskās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīcijas un vairākuma valdības izveidi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka labākas par mazākuma valdību būtu jaunas vēlēšanas.

Antropologs: Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas

Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzinis beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.

Raidījumā: «Godīgo» taksometru skaitītāju ieviešana iestrēgusi

Taksometru vadītāji, kuriem jau kopš 15.oktobra bija jānomaina taksometru skaitītāji, turpina «vilkt» procesu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu.

VARAM apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumā iekļauto informāciju, nepieciešamības gadījumā apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju.

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».